Publisko iepirkumu jomā ir vajadzīgas reformas, jo pašlaik pašmāju ražotāji no līdzdalības tajos tiek nepamatoti izstumti mākslīgi paaugstināto prasību dēļ

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijā lielākā rūpnieciski izolēto cauruļu ražotāja SIA Izoterms valdes priekšsēdētājs Valērijs Kļimovs. Viņaprāt, situācija ir absurda, jo nekur citviet ārzemēs tādas prasības, kas no dalības iepirkumā izslēdz teju vai visus, tāpat arī vietējos pretendentus, izņemot vienu, netiek piemērotas.

Kāda ir Jūsu pieredze, startējot siltumapgādes kompāniju publiskajos iepirkumos?

Ir gan pozitīvi piemēri, kur vietējie ražotāji netiek ignorēti, gan arī tādi, kuri, maigi izsakoties, izraisa sašutumu.

Pati pieeja, ka, ja daži izstrādājumi ir efektīvāki, tad tie var maksāt attiecīgi dārgāk, neizraisa nekādu jautājumu, ja tas ir kaut kā pamatots. Šādi situācija izskatās tādu lielu un nopietnu uzņēmumu rīkotajos iepirkumos kā Rīgas siltums, Ventspils siltums un dažos citos, kad proporcija cena/kvalitāte ir sakarīga.

Ir nepieļaujami, ka vietējie ražotāji no iepirkumu konkursiem tiek izslēgti, mākslīgi paaugstinot prasības

Ir dzirdēts par dažādiem paņēmieniem, kā valstis cenšas aizsargāt savus vietējos ražotājus, jo, neskatoties uz plaši deklarēto vienoto tirgu un brīvo preču un pakalpojumu kustību, valstis vairumā gadījumu tomēr saprot, ka viņu labklājība tiešā veidā ir atkarīga no pašmāju uzņēmumiem. Savādāk ir Latvijā, kur vietējiem uzņēmumiem valsts un pašvaldību iepirkumos mēdz uzlikt neizpildāmas prasības, kurām turklāt vēl trūkst jebkāda loģiska pamatojuma.

Runa šoreiz ir par diviem pašmāju izolēto cauruļu ražotājiem Izoterms un Poliurs, kas, neraugoties uz savu izstrādājumu vidēji par 20–30% zemāko cenu, nereti nekvalificējas dalībai Latvijas siltumapgādes uzņēmumu rīkotajos konkursos. Nekvalificējas tāpēc, ka konkursa noteikumos tiek ieliktas prasības par specifisku siltumvadības koeficientu, kurš – kāda sagadīšanās! – atbilst tikai Dānijas rūpnīcā ražotajām caurulēm. Ironiski, ka Latvijas ražotājs Izoterms eksportē savas caurules arī uz Dāniju, kur tās tiek atzītas par gana labām, jo ir ievērojami lētākas par dāņu preci, kamēr Latvijā viss ir otrādi. Varētu padomāt, ka tieši Latvija, nevis Dānija ir augstākas labklājības zeme, ja reiz varam atļauties maksāt lielāku cenu. Turklāt šāda attieksme pret vietējiem ražotājiem Latvijā valda Krievijas un eirozonas krīzes izraisītās ekonomiskās lejupslīdes laikā, kad uzņēmumi tīri automātiski skatās pēc iespēju paplašināšanas pašmāju tirgū. Ja mājas tirgū vietējam ražotājam nebūtu ieslēgta sarkanā gaisma, tas būtu gatavs palielināt darbavietu skaitu, līdz ar to lielāki nodokļi ieplūstu arī valsts un pašvaldību kasē. Savukārt no importētās produkcijas nodokļos tik vien tiek kā PVN, taču izskatās, ka, neraugoties uz budžeta nepildīšanos, tik tālu mūsu valsts un pašvaldību amatpersonas vēl nav aizdomājušās.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Publisko iepirkumu sistēma ļauj izvirzīt nosacījumus, kuru ekonomisko ieguvumu grūti pierādīt

To intervijā stāsta bijušais arhitektūras un celtniecības ministra pirmais vietnieks, būvniecības eksperts tāmētājs Rodrigo Pelsis. Viņš atzīst, ka pēdējo 5–7 gadu laikā ir izstrādāta sistēma, kas legāli ļauj caurulēm izvirzīt nosacījumus, kuriem atbilst tikai viens vai, maksimums, divi ražotāji; tādējādi tiek mākslīgi ierobežota konkurence vai pat veidots mīts par šādas reālas konkurences esamību. R. Pelsis uzskata, ka piekoptā prakse nav izdevīga nedz pašiem siltumpatērētājiem, nedz arī cauruļu ražotājiem, tostarp Latvijā strādājošajiem.

Kādi tad ir tie kritēriji, kuru dēļ startēšanai šajos iepirkumu konkursos nekvalificējas pašmāju cauruļu ražotāji?

Apzināti, aiz nezināšanas vai pārprasta prasīguma dēļ nereti valsts un pašvaldību iepirkumos izslēdz iespēju piedalīties vietējiem ražotājiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāda rīcība samazina gan nodarbinātību ražotnēs Latvijā, gan nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetā. Cik tādā veidā izslēdzam darba vietas Latvijā un cik daudz kopumā zaudējam nodokļos, aprēķinu nav, tomēr tiek lēsts, ka summas varot būt iesapaidīgas – miljonos mērāmas. Daļa uzņēmēju ar to nemierā un vēlas spēles nosacījumu maiņu. Lai arī ir pozitīvi piemēri, kur valsts un pašvaldību iepirkumos bez nesaprotamiem šķēršļiem var veiksmīgi piedalīties pašmāju ražotāji, tomēr, piemēram, izolēto cauruļu ražotāji SIA Izoterms un SIA Poliurs, pat neraugoties uz savu izstrādājumu zemāku cenu vidēji par 20–30% salīdzinājumā ar konkurentiem, daudzos gadījumos nekvalificējas dalībai siltumapgādes uzņēmumu rīkotajos konkursos. Tādējādi rodas dīvains apburtais loks – vietējie ražotāji nodarbina mazāk cilvēku, maksā mazākus nodokļus, nekā varētu, bet iedzīvotāji spiesti maksāt dārgāk par ārvalstu ražotāju izstrādājumu iegādi. Savukārt pašvaldības bieži vien atgādina, ka visu vajadzību apmierināšanai trūkst naudas kasē (to rada iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi). Uz to, ka šī situācija ir absurda, norāda arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš par šo situāciju ir runājis ne tikai ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, bet arī ar ekonomikas ministri, kā arī gatavojas sarunai ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. «Valsts vēlas, lai būtu vairāk darba vietu, tiktu maksāti nodokļi un būtu lielākas darba algas, cilvēki nevis brauktu peļņā uz ārzemēm, bet tieši otrādi – brauktu atpakaļ uz Latviju. Taču, apgrūtinot pašmāju ražotājiem iespēju pat piedalīties iepirkumu konkursos, darām pilnīgi pretējo – mazāk darba vietu, mazāk nodokļu un rodas spiediens cilvēkiem doties peļņā uz ārzemēm,» situāciju izskaidro V. Rantiņš.

Eksporta pasūtījumu apjoms tuvojas metāla būvkonstrukciju ražotāju jaudas robežām, tikmēr Latvijas tirgum joprojām vien gadījuma raksturs. Metāla būvkonstrukciju pieprasījums Latvijā joprojām ir niecīgs un konstrukciju ražotāji nevar paļauties uz vērā ņemamiem apjomiem, kas ļautu pastāvēt vismaz izdzīvošanas režīmā. Kardināli pretēja situācija ir eksporta tirgos.

Pēc Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas informācijas lielākie būvkonstrukciju ražotāji Latvijā šobrīd ir, piemēram, S.B.C., RK Metāls, CSK Steel, Belmast, Vairogs M, Izoterms u. c., tirgū darbojas arī mazākas kompānijas, kas atšķirībā no lielajiem spēlētājiem nosedz nelielo vietējā tirgus pieprasījumu, arī darbojas lielo ražotāju apakšņēmēju statusā.

S.B.C. ražotnes jauda, kas ir vidēji 1000 tonnu mēnesī, izpildot pasūtījumus Skandināvijā, šobrīd tiek noslogota tuvu maksimumam. «Kad būvējām rūpnīcu, plāns bija saražo 400 - 450 tonnu mēnesī, taču drīz vien apjoms sasniedza 600 tonnu, tagad esam pietuvojušies tūkstotim,» saka SIA S.B.C. valdes loceklis Juris Reimanis.

Darbu uzsācis jaunais noliktavu komplekss Dreiliņos BALT CARGO SOLUTIONS, kas papildina jau 2008. gadā atklāto biroju kompleksu Jaunbūmaņi, liecina medijiem sniegtā informācija.

Noliktavu komplekss atrodas 15 minūšu braucienā no Rīgas centra, blakus stratēģiski svarīgam transporta mezglam Rīga-Dreiliņi un tā kopējā platība ir 25 tūkstoši kvadrātmetru.

ABLV Bankas finansējums 6,5 miljonu EUR apmērā projekta izbūves laikā nodrošināja attīstītājam vajadzīgo likviditāti. No kopējās jaunās noliktavu kompleksa platības 12 tūkstošus kvadrātmetru izmantos alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams, bet pārējos 13 tūkstošus kvadrātmetru – Igaunijas loģistikas uzņēmums SIA VIA 3L. Noliktavu kompleksa celtniecība tika iesākta 2013. gada janvārī, bet noslēgta šā gada augustā.

Šajā rakstā uzzināsiet visu par koka kopnēm - to veidus, priekšrocības, projekta izmaksas un pareizo veidu, kā pasūtīt koka kopnes.

Kas ir jumta kopnes?

Koka kopnes ir jumta konstrukcija, kas nosedz ēku no viena gala līdz otram un tiek izgatavotas pēc pasūtījuma katram projektam. Kopnes ir izgatavotas no augstas kvalitātes C24 kokmateriāliem, kas savstarpēji savienoti ar speciālām metāla plāksnēm, tādējādi iegūstot īpaši izturīgu konstrukciju.

Kopņu konstrukcijas ir veidotas, izmantojot gadsimtiem senus un pārbaudītus ģeometrijas principus, kas apvienojumā ar mūsdienīgu inženiertehniku nodrošina elastīgu, praktisku jumta konstrukciju vai starpstāvu risinājumu, kas ietaupa būvniecības izmaksas un montāžas laiku.

Kopņu specifikācija

Jumta kopnes sastāv no c24 kokmateriāla, kuru savienojuma punkti ir izvietoti tā, lai veidotu savstarpēji savienotu trīsstūrveida sistēmu, kas notur slodzi. Šie savienojumi ir savienoti ar metāla plāksnēm.

Piesaistot apakšuzņēmējus, RK Metāls grupa būtiski kāpina apgrozījumu

Viens no Baltijā lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem RK Metāls grupa pērn palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 40%, pārsniedzot 20 milj. eiro atzīmi. Iepriekšējos gados tas vidēji bija 12–14 milj. eiro.

Nākotni redz sadarbībā

«Iepriekšējos gados turējāmies pie domas, ka vajag līgt objektus tik, cik paši varam saražot. Tas arī ierobežoja mūsu iespējas,» stāsta SIA RK Metāls grupa valdes priekšsēdētājs Spodris Skalže. «Pirms gada, pusotra mainījām filozofiju – jāņem vairāk objektu, pašiem jāražo tas, kas mums vairāk atbilst, pie pārējā jāpiesaista apakšuzņēmēji.» Tas arī izrādījies pareizais ceļš, ko pierāda būtiskais apgrozījuma kāpums.

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties uzņēmuma SIA Meko un Ko ražotnē, kur top metāla durvis.

Uzņēmums SIA Meko un Ko ir dibināts 2002. gadā un nodarbojas ar metālapstrādes pakalpojumu sniegšanu. Kompānija specializējas metāla durvju izgatavošanā, uzstādīšanā, aprīkošanā ar drošības sistēmām, apkalpošanā un apkopē, kā arī metāla konstrukciju ražošanā, apstrādāšanā un ierīkošanā pēc individuāliem klientu pasūtījumiem, stāsta uzņēmuma pārstāvis Igors Masļakovs.

Viņš stāsta, ka uzņēmums būtībā ir izaudzis no garāžas, taču tagad viena tā ražotne atrodas plašās telpās bijušās rūpnīcas Stars teritorijā, bet otra - Bolderājā.

Kompānijas klienti pamatā ir lielie namsaimnieki, kur iegādājas durvis kāpņutelpām. Patlaban pieprasījums pēc dzelzs durvīm palielinās, tāpēc darba ir gana, norāda kompānijas pārstāvji.

Darbu Liepājā ir sākusi UPB jaunā dzelzsbetona konstrukciju ražotne, kuras izbūvē un tehnoloģijās kopumā ieguldīti 12 miljoni eiro.

Tā nodrošinās 50 jaunas darbavietas Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājiem.

Jaunā ražotne paplašina UPB grupas kompetences sarežģītu betona konstrukciju ražošanā un ļauj attīstīt “būvniecības ārpus būvlaukuma” metodi. Lai to panāktu, trešdaļu investīciju veido ieguldījumi tieši tehnoloģijās, piemēram, modernā un augsti funkcionālā betona mezglā, svaiga betona atlikumu pārstrādes un ūdens attīrīšanas sistēmās un citās iekārtās.

UPB Liepājā ražos vēl sarežģītākas dzelzsbetona konstrukcijas 

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā,...

Kopējā jauno ražošanas telpu platība ir 4900 m2, ko papildina 2900 m2 plaša gatavās produkcijas noliktava. Ražotne atrodas Cukura ielā 34, Liepājā, paplašinot tur jau esošo “Dzelzsbetons MB” ražošanas infrastruktūru par gandrīz 60 %. Labiekārtota arī jaunajai un esošajai ražotnei piegulošā teritorija 10 000 m2 platībā.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt iespējami augstvērtīgākus produktus un padarīt būvniecības procesu efektīvāku, vienlaikus maksimāli efektivizējot arī ražošanu. Jaunā ražotne būs spilgts piemērs, kā sakārtota ražošanas plūsma var uzlabot gan uzņēmuma produktivitāti, gan ikdienas darba apstākļus mūsu komandai,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

UPB fokuss ārvalstu tirgos ir tā saucamā “būvniecība ārpus būvlaukuma” jeb produkti ar augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiek izdarīta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu, tostarp tiek veikta arī logu montāža dzelzsbetona elementos u.c. Tādējādi klientam tiek piegādāts jau gandrīz gatavs sienas elements, kas attiecīgi samazina būvobjektā veicamo darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku.

Jaunā ražotne ir īpaši pielāgota dažādu betona fasādes un hibrīdelementu ražošanai, kuros tiek papildus iestrādāti, piemēram, ķieģeli, flīzes un citi dekoratīvi materiāli. Padomāts arī par inovatīvu produktu izstrādi, tostarp paredzot iespēju ražot īpaši augstas veiktspējas betonu.

Liels uzsvars likts uz ilgtspējīgiem risinājumiem, lai panāktu pēc iespējas racionālāku resursu izmantošanu. Piemēram, svaiga betona atlikumu pārstrādes iekārtās, ūdens attīrīšanas un recirkulācijas sistēmās investēti 500 000 eiro.

Liela uzmanība veltīta arī katra darbinieka darba apstākļiem un darba drošībai. Gaisa kvalitātes nodrošināšanai izbūvēta integrētā nosūces un attīrītā gaisa recirkulācijas sistēma, pieejamas arī plašas ģērbtuves un administrācijas telpas.

“Līdz ar ražošanas paplašināšanu, aug arī mūsu kolektīvs. Šobrīd gaidām komandā aptuveni 50 darbiniekus gan ražošanā, gan administrācijā. Tāpēc arī daudz investējām tieši ergonomikas risinājumos, lai padarītu šo darbavietu maksimāli ērtu mūsu potenciālajiem darbiniekiem,” atklāj D. Bērziņš.

“Dzelzsbetons MB” jaunās ražotnes projektu izstrādājis projektēšanas birojs “UPB Projekti”, savukārt būvniecību veica “UPB Nams”.

D.Bērziņš stāsta, ka būvniecības procesā iesaistījās arī citi UPB grupas uzņēmumi: “UPB ir vairāki specializācijas virzieni, kas ļauj mums maksimāli integrēti un efektīvi paveikt tik apjomīgus projektus. Piemēram, paši nodrošinājām dzelzsbetona un metāla konstrukcijas, transportbetonu, ārējo inženiertīklu izbūvi, izbūvējām siltummezglu un katlumāju, savukārt mūsu mašīnbūves uzņēmums piegādāja tehnoloģijas – paceļamos galdus.”

SIA «Rūķis» ir ražošanas uzņēmums, kas specializējies PVC auduma un metāla konstrukciju apstrādē un kopš dibināšanas sākuma savus klientus nav meklējis, tie atnākuši paši, biznesa portālam db.lv pastāstīja Pēteris Lucāns, SIA «Rūķis» īpašnieks.

Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir telšu, angāru, pārsegu, auto tentu, markīzu un PVC auduma vārtu ražošana un montāža. SIA «Rūķis» bizness sākās, kad uzņēmuma īpašnieks, aizbraucot pie drauga uz Somiju, redzēja, kā notiek šāda auduma ražošanas process tajā valstī.

Uzņēmuma nosaukums radies, jo tas atspoguļo uzņēmuma darbinieku būtību. Uzņēmumā strādā 14 cilvēki, un pats īpašnieks vienmēr ir uz vietas. «Uzņēmuma nosaukums ir šāds, tāpēc, ka mēs paši esam «darba rūķi»,» smejoties stāsta īpašnieks.

SIA «Rūķis» izveidē investēti pašu līdzekļi. Konkrētus rādītājus P.Lucāns neatklāj.

SIA «Rūķis» Latvijā strādā ar firmas «Forsstrom» un «Zemat technology group» augstfrekvences iekārtām, kas nodrošina hermētisku un PVC auduma šuvju apstrādi. Uzņēmums ir itāļu markīzu ražotāja «Gibus» pārstāvis Latvijā, kur tiek iepirkti no «Gibus» markīzu detaļas un pašas markīzes tiek komplektētas SIA «Rūķis» ražotnē.

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene–Strenči (P25) (28,34. km). Darbus veic A.C.B. Grupas uzņēmums SIA “8 CBR”.

Būvdarbu laikā satiksme nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, kurš tika uzbūvēts septembrī.

1909. gadā uzbūvētais tilts ir no monolīta dzelzsbetona, bet divi tā laidumi, kas tika uzbūvēti 1919. gadā, – tērauda sijas un koka brauktuves konstrukcija. Pašlaik tērauda sijas un koka brauktuve ir pilnībā demontēta, bet Strenču pusē demontētā krasta balsta vietā jau daļēji ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kura arhitektoniskais veidols ir atbilstošs vēsturiskajam tiltam. Tilta betona laidumiem ir demontēta segas konstrukcija un ietvju konsoles.

Diviem laidumiem decembra vidū tika iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, turpinās tilta balstu konstrukciju betonēšana. Līdz pavasarim pirmo divu tilta laidumu no Smiltenes puses atjaunošana būs pabeigta tiktāl, lai pa tiem ar būvniecības tehniku varētu piekļūt nākamajiem tilta laidumiem.

A/s UPB 2012. gadā sasniegusi 76.4 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32% vairāk nekā 2011. gadā.

Savukārt UPB holdinga konsolidētais neauditētais 2012. gada apgrozījums bija 95 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Līdz ar to aizvadītajā gadā sasniegta stratēģiski vēlamā proporcija - 60% eksporta un 40% - vietējā tirgus, norāda UPB holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Noslēgto līgumu apjoms 2013. gada janvārī, salīdzinot ar 2012. gada janvāri, ir palielinājies par 30%. UPB holdinga uzņēmumos pašlaik strādā aptuveni 1200 darbinieku. Paralēli apgrozījuma pieaugumam ārvalstu tirgos, arī pašmāju tirgus, pateicoties daudziem ES finansētiem projektiem Latvijā, ir atguvis otro elpu, norāda U.Pīlēns.

UPB investīciju politika vērsta uz to, lai no būvniecības koncerna pakāpeniski pārtaptu par industriālu koncernu un varētu uzņemties tehnoloģiski arvien sarežģītākus projektus, atklāj U.Pīlēns. Līdz ar to aizvadītais gads bijis veiksmīgs arī saistītajiem uzņēmumiem.

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.

Ekspluatācijā nodota centra tuvumā, Bukultu ielā uzbūvētā B+ klases biroju ēka - RED LINE, informē projekta attīstītāji.

Sešu stāvu ēku attīstīja A/s Dambis, projekta autors: arhitektu birojs NRJA. Investīcijas šajā projektā ir 5,3 miljoni eiro.

«Šī ēka ir mūsu atbilde nomnieku interesei atrasties jaunās, modernās, individuāli pielāgotās biroja telpās. Turklāt mūsu ēka piedāvā arī šobrīd tirgū konkurētspējīgu nomas likmi. Nosaukumu tā ieguvusi no fasādes arhitektūras elementa,» pastāstīja A/s Dambis valdes priekšsēdētājs Arturs Zausajevs.

RED LINE biroju ēkas kopējā platība ir nepilni 6000 kvadrātmetri. Šobrīd nomai pieejamās platības sasniedz 2830 kvadrātmetrus. Vidējā stāva platība ir 840 kvadrātmetri, savukārt biroji pieejami platībās no 75 kvadrātmetriem. 6. stāvs kļuvis par jauno mājvietu a/s Dambis administrācijai, savukārt daļā no 5. stāva atradīsies medicīnas centrs.

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Plan" ir pabeidzis darbu pie sava pirmā elementfasāžu ķieģeļu dzīvojamo māju projekta "KeyBridge" Lielbritānijā.

Projekts atrodas Londonas centrā, "Vauxhall" rajonā. Projekta līguma summa bija 21 miljons eiro. "KeyBridge" iekļauj divas ēkas – 22 stāvu "KeyBridge House" un 37 stāvu elementu projektu "KeyBridge Loft", kas ir augstākā ķieģeļu dzīvojamā māja Lielbritānijā.

"Projekts tika veiksmīgi īstenots noteiktajā termiņā, budžetā un kvalitātē. Darbu pie projekta uzsākām 2017. gadā. Gadu veltījām dizaina izstrādei, bet vēl gads bija nepieciešams montāžai. Lai gan objekts atrodas Londonā, lielākā projekta darba daļa tika veikta Latvijā, projektēšana noritēja Rīgā, bet ražošana "Skonto Plan" ražotnē Tukumā. Kopumā uz "KeyBridge" projektu aizvedām pusotru tūkstoti elementu fasādes," stāsta "Skonto Plan" izpilddirektors Raimonds Freimanis.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs a/s Latvijas finieris samazinājis savu apmaksāto pamatkapitālu līdz 35,2 milj. Ls, liecina informācija Lursoft.

Saskaņā ar pēdējiem datiem Latvijas finiera apmaksātais pamatkapitāls iepriekš bija 37,4 milj. Ls, bet vēl pirms gada – 40,6 milj. Ls. Iepriekš uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls tika samazināts par 3,8% likumā noteiktajā kārtībā, dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri.

Uzņēmuma pamatkapitāls, kas reģistrēts 2006. gada 5. jūnijā, ir 40,56 milj. Ls.

Uzņēmuma valdē darbojas Jānis Ciems, Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Aigars Veitmans un Pauls Ābele, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā ir Uldis Biķis. Uzņēmuma padomi vada Juris Biķis, savukārt padomes locekļu amata pienākumus pilda Andris Pucēns un Juris Matvejs.

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" pabeidzis darbu pie būvkompānijas "Merks" projekta Piņķos, kur top starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcas funkciju trīs stāvos.

Projekts atbilst jaunākajām būvniecības ilgtspējas tendencēm. Būves konstrukcijas veidotas no CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām, kas Latvijā tik apjomīgā daudzumā un publiskā objektā izmantoti pirmo reizi. "Skonto Prefab" koledžai ražoja CLT konstrukcijas, piegādāja līmētas koka sijas jeb Glulam un sniedza CLT/ Glulam montāžas konsultācijas.

Merks Piņķos būvēs jaunu koledžu ar dienesta viesnīcu  

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta...

"Materiālu ražošanu un piegādi īstenojām īsā termiņā un ir gandarījums, ka tik apjomīgs projekts realizēts Latvijā. Būtiski pieminēt, ka "Skonto Prefab" ir ļoti elastīga pieeja darbam, projektā mainoties montāžas secībai, operatīvi spējām pielāgot ražošanu un piegādes. Kopā projektam piegādājām 2060 kubikmetru CLT materiālu un 190 kubikmetru jeb 6 kravas mašīnas ar līmētām sijām. Projektā ir ļoti daudz līmēto kolonnu un siju savienojumu, kas montāžas darbu padarīja izaicinošu, taču ne neiespējamu," stāsta "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Projektā izmantotais dabas atjaunojamais kokmateriālu resurss būtiski samazina vides piesārņojumu. CLT materiālu izmanto, jo tas ir patīkamāks, draudzīgāks videi, atstāj mazāku CO2 pēdas nospiedumu. Šī materiāla konstrukcijas ir vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas un arī montāžas ātrums ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas ir plaši pieejams Latvijā.

"Starptautiskā koledža būtībā ir hibrīdbūve, kas pasaulē ir atzīts kā ilgstpējīgas domāšanas koncepts, - pielietotas plānotajam apjomam visatbilstošākās konstrukcijas un būvniecības paņēmieni, liekot uzsvaru uz pilnkoka (CLT un Glulam) konstrukcijām, izstrādājot projektu BIM platformā un lielāko daļu no būvniecības elementiem saražojot "off-site" tehnoloģijā. Šādi paņēmieni saīsina būvniecības laiku un palielina kvalitāti par aptuveni 30%, kā arī ļauj ātrāk panākt ēkas hermētiskumu, nodrošinoties pret nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi," stāsta Andris Bišmeistars "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

Starptautiskās koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro un kopējā ēkas platība ir 7011 m2. Koledža darbu plāno uzsākt jaunajā mācību gadā, tajā vienlaicīgi var mācīties 500 audzēkņi, bet dienesta viesnīcā var izmitināt 100 personas.

"Skonto Prefab" ir uz eksportu vērsts būvniecības pakalpojumu uzņēmums, kas specializējas dzelzsbetona, metāla un krustām līmētu koka (CLT) konstrukciju projektēšanā, ražošanā, piegādē un montāžā. Uzņēmums ir daļa no Latvijā vadošās būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro 

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto...

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Pērn grupā ietilpstošie uzņēmumi darbaspēka nodokļos Latvijā iemaksāja vairāk nekā 14 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. "Merks" Latvijā ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā - sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk kā 1500 dzīvokļu. Būvkompānija "Merks" ietilpst Baltijas būvniecības tirgus līdera "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

Ražotāju piedāvājumā ir iespējams atrast dažādu dizainu, izmēru un materiālu durvis. Lai daudzveidīgajā piedāvājumā neapmulstu un varētu atrast kvalitatīvas un funkcionālas durvis, kas kalpotu vēl ilgi, vispirms nepieciešams apsvērt durvju novietojumu telpā un tam atbilstošāko durvju tipu. M-Lux kompānijas speciālisti sniedz ieteikumus, kā izvēlēties tās atbilstošākās durvis.

Vieta, kur durvis atradīsies

Durvis kalpo kā barjera starp mājokļa iekštelpām vai mājokli un ārtelpu. Durvīm ir jābūt viegli atveramām un aizveramām, kā arī tām jānodrošina mājokļa iemītnieku privātums un drošība. Ar to saprotot arī telpu ērtu pieejamību, nenobloķējot iekļūšanu tajās ar nepareiza izmēra vai vērsuma durvīm.

Durvju atrašanās vieta mājoklī ietekmē durvju tipu, to iekšējo konstrukciju un durvju apdares materiālu. Piemeklējot durvis noteiktai vietai mājoklī, ir jāņem vērā vērtnes iespējamais vēršanās virziens, to, vai tiek izmantota jau esoša vai no jauna veidota durvju aile, nepieciešamība pēc durvju aplodām, kā arī to, vai durvju konstrukcija spēs nodrošināt atbilstošu izturību un drošību, piemēram, ārdurvīm ir jābūt daudzreiz izturīgākām par iekšdurvīm. Laba izvēle ir M-lux dzelzs durvis, kas ir drošas un izturīgas.