Ražošana

Šķēršļu josla dalībai iepirkumos

Māris Ķirsons,21.04.2015

Jaunākais izdevums

Publisko iepirkumu jomā ir vajadzīgas reformas, jo pašlaik pašmāju ražotāji no līdzdalības tajos tiek nepamatoti izstumti mākslīgi paaugstināto prasību dēļ

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijā lielākā rūpnieciski izolēto cauruļu ražotāja SIA Izoterms valdes priekšsēdētājs Valērijs Kļimovs. Viņaprāt, situācija ir absurda, jo nekur citviet ārzemēs tādas prasības, kas no dalības iepirkumā izslēdz teju vai visus, tāpat arī vietējos pretendentus, izņemot vienu, netiek piemērotas.

Kāda ir Jūsu pieredze, startējot siltumapgādes kompāniju publiskajos iepirkumos?

Ir gan pozitīvi piemēri, kur vietējie ražotāji netiek ignorēti, gan arī tādi, kuri, maigi izsakoties, izraisa sašutumu.

Pati pieeja, ka, ja daži izstrādājumi ir efektīvāki, tad tie var maksāt attiecīgi dārgāk, neizraisa nekādu jautājumu, ja tas ir kaut kā pamatots. Šādi situācija izskatās tādu lielu un nopietnu uzņēmumu rīkotajos iepirkumos kā Rīgas siltums, Ventspils siltums un dažos citos, kad proporcija cena/kvalitāte ir sakarīga.

Taču viens no spilgtākajiem uz šo brīdi piemēriem, kas izraisa sašutumu, ir Vangažu siltumapgādes uzņēmuma Vangažu namsaimnieks rīcība, izvirzot izolētām caurulēm prasību, kādu spēj izpildīt tikai viena rūpnīca Eiropā, kura atrodas Dānijā. Neskatoties uz to, ka mūsu rūpnīca atrodas burtiski 500 metru attālumā no rekonstruējamas siltumtrases un ir spējīga kvalitatīvi un ātri saražot un piegādāt nepieciešamo produkciju, kura atbilst visiem Eiropas standartiem, iepirkuma nolikumā tiek izvirzītas tādas prasības, kuru dēļ mēs nespējam piedalīties šajā iepirkumā. Un nepieciešamā produkcija tiks piegādāta no Dānijas par ievērojami lielāku cenu. Iepirkuma rīkotāji neņem vērā pat faktu, ka mēs maksājam nodokļus tieši šai pašvaldībai, bet piedalīties vietējā iepirkumā nespējam. Turklāt SIA Izoterms darbinieki, kuru lielāka daļa dzīvo Vangažos, būs spiesti maksāt par siltumapgādi pēc augstākiem tarifiem, jo izmantoto cauruļu augstā cena tiks sadalīta tarifos par piegādāto siltumenerģiju. Tādējādi iznāk paradoksāla situācija, ka pēc iepirkuma nosacījumiem «saimnieciski izdevīgākais piedāvājums» ir dārgākais.

Vai par šādiem iepirkumiem esat iesnieguši sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam?

Protams, par šiem gadījumiem uzņēmums vērsies ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Diemžēl atbilde nebija pēc būtības, tā bija formāla.

Visu interviju Šķēršļu josla dalībai iepirkumos lasiet 21. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ekonomiskā diversija pašu rokām

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nepieļaujami, ka vietējie ražotāji no iepirkumu konkursiem tiek izslēgti, mākslīgi paaugstinot prasības

Ir dzirdēts par dažādiem paņēmieniem, kā valstis cenšas aizsargāt savus vietējos ražotājus, jo, neskatoties uz plaši deklarēto vienoto tirgu un brīvo preču un pakalpojumu kustību, valstis vairumā gadījumu tomēr saprot, ka viņu labklājība tiešā veidā ir atkarīga no pašmāju uzņēmumiem. Savādāk ir Latvijā, kur vietējiem uzņēmumiem valsts un pašvaldību iepirkumos mēdz uzlikt neizpildāmas prasības, kurām turklāt vēl trūkst jebkāda loģiska pamatojuma.

Runa šoreiz ir par diviem pašmāju izolēto cauruļu ražotājiem Izoterms un Poliurs, kas, neraugoties uz savu izstrādājumu vidēji par 20–30% zemāko cenu, nereti nekvalificējas dalībai Latvijas siltumapgādes uzņēmumu rīkotajos konkursos. Nekvalificējas tāpēc, ka konkursa noteikumos tiek ieliktas prasības par specifisku siltumvadības koeficientu, kurš – kāda sagadīšanās! – atbilst tikai Dānijas rūpnīcā ražotajām caurulēm. Ironiski, ka Latvijas ražotājs Izoterms eksportē savas caurules arī uz Dāniju, kur tās tiek atzītas par gana labām, jo ir ievērojami lētākas par dāņu preci, kamēr Latvijā viss ir otrādi. Varētu padomāt, ka tieši Latvija, nevis Dānija ir augstākas labklājības zeme, ja reiz varam atļauties maksāt lielāku cenu. Turklāt šāda attieksme pret vietējiem ražotājiem Latvijā valda Krievijas un eirozonas krīzes izraisītās ekonomiskās lejupslīdes laikā, kad uzņēmumi tīri automātiski skatās pēc iespēju paplašināšanas pašmāju tirgū. Ja mājas tirgū vietējam ražotājam nebūtu ieslēgta sarkanā gaisma, tas būtu gatavs palielināt darbavietu skaitu, līdz ar to lielāki nodokļi ieplūstu arī valsts un pašvaldību kasē. Savukārt no importētās produkcijas nodokļos tik vien tiek kā PVN, taču izskatās, ka, neraugoties uz budžeta nepildīšanos, tik tālu mūsu valsts un pašvaldību amatpersonas vēl nav aizdomājušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzmanības centrā: Publiskie iepirkumi – citu labā

Māris Ķirsons,18.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu sistēma ļauj izvirzīt nosacījumus, kuru ekonomisko ieguvumu grūti pierādīt

To intervijā stāsta bijušais arhitektūras un celtniecības ministra pirmais vietnieks, būvniecības eksperts tāmētājs Rodrigo Pelsis. Viņš atzīst, ka pēdējo 5–7 gadu laikā ir izstrādāta sistēma, kas legāli ļauj caurulēm izvirzīt nosacījumus, kuriem atbilst tikai viens vai, maksimums, divi ražotāji; tādējādi tiek mākslīgi ierobežota konkurence vai pat veidots mīts par šādas reālas konkurences esamību. R. Pelsis uzskata, ka piekoptā prakse nav izdevīga nedz pašiem siltumpatērētājiem, nedz arī cauruļu ražotājiem, tostarp Latvijā strādājošajiem.

Kādi tad ir tie kritēriji, kuru dēļ startēšanai šajos iepirkumu konkursos nekvalificējas pašmāju cauruļu ražotāji?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzināti, aiz nezināšanas vai pārprasta prasīguma dēļ nereti valsts un pašvaldību iepirkumos izslēdz iespēju piedalīties vietējiem ražotājiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāda rīcība samazina gan nodarbinātību ražotnēs Latvijā, gan nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetā. Cik tādā veidā izslēdzam darba vietas Latvijā un cik daudz kopumā zaudējam nodokļos, aprēķinu nav, tomēr tiek lēsts, ka summas varot būt iesapaidīgas – miljonos mērāmas. Daļa uzņēmēju ar to nemierā un vēlas spēles nosacījumu maiņu. Lai arī ir pozitīvi piemēri, kur valsts un pašvaldību iepirkumos bez nesaprotamiem šķēršļiem var veiksmīgi piedalīties pašmāju ražotāji, tomēr, piemēram, izolēto cauruļu ražotāji SIA Izoterms un SIA Poliurs, pat neraugoties uz savu izstrādājumu zemāku cenu vidēji par 20–30% salīdzinājumā ar konkurentiem, daudzos gadījumos nekvalificējas dalībai siltumapgādes uzņēmumu rīkotajos konkursos. Tādējādi rodas dīvains apburtais loks – vietējie ražotāji nodarbina mazāk cilvēku, maksā mazākus nodokļus, nekā varētu, bet iedzīvotāji spiesti maksāt dārgāk par ārvalstu ražotāju izstrādājumu iegādi. Savukārt pašvaldības bieži vien atgādina, ka visu vajadzību apmierināšanai trūkst naudas kasē (to rada iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi). Uz to, ka šī situācija ir absurda, norāda arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš par šo situāciju ir runājis ne tikai ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, bet arī ar ekonomikas ministri, kā arī gatavojas sarunai ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. «Valsts vēlas, lai būtu vairāk darba vietu, tiktu maksāti nodokļi un būtu lielākas darba algas, cilvēki nevis brauktu peļņā uz ārzemēm, bet tieši otrādi – brauktu atpakaļ uz Latviju. Taču, apgrūtinot pašmāju ražotājiem iespēju pat piedalīties iepirkumu konkursos, darām pilnīgi pretējo – mazāk darba vietu, mazāk nodokļu un rodas spiediens cilvēkiem doties peļņā uz ārzemēm,» situāciju izskaidro V. Rantiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank padome turpmāk darbosies piecu cilvēku sastāvā, jo 2024. gada aprīlī tai pievienojies uzņēmējs, fintech un IT jomu eksperts Mihails Šafro.

"Lai īstenotu bankas stratēģiju, mēs pieņēmām lēmumu stiprināt bankas padomi un iekļaut tajā piekto padomes locekli – Mihailu Šafro. Mihails ir viens no jaudīgākajiem man zināmajiem profesionāļiem fintech un IT jomās, tāpēc esmu patiesi gandarīts par viņa pievienošanos bankas vadības komandai," norāda Industra Bank padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Pirms diviem mēnešiem padomē tika iecelts arī Latvijas izcelsmes starptautiska mēroga investīciju baņķieris Aleksejs Prokofjevs, kas pieredzi guvis dažādās starptautiskās finanšu institūcijās.

"Esmu apņēmies izmantot savas fintech jomas zināšanas, lai palīdzētu Industra Bank kļūt par vadošu finanšu iestādi ar izciliem digitālajiem pakalpojumiem. Mans mērķis ir veicināt inovatīvu digitālo pakalpojumu attīstību, kas apmierina MVU vajadzības, lai banka būtu efektīvs un pievilcīgs finanšu partneris tās klientiem," komentē Industra Bank padomes loceklis Mihails Šafro

Komentāri

Pievienot komentāru