Mediju magnāta Ruperta Mērdoka konglomerātā ietilpstošais laikraksts News of the World svētdien publicēs savu pēdējo numuru, paziņojis R. Mērdoka dēls Džeimss Mērdoks, vēsta MSNBC.

168 gadus vecais un viens no populārākajiem Lielbritānijas laikrakstiem tiks slēgts pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas, ka laikraksts savulaik bija nolīdzis izmeklētāju, lai tas uzlauztu kādas nogalinātas meitenes telefona balss pastu. Vēlāk kļuva zināms, ka uzlauzti arī Irākas un Afganistānas karos kritušo britu karavīru tuvinieku telefoni.

Pēdējais laikraksta numurs nesaturēs reklāmu, bet nauda, ko tas ir nopelnījis tiks ziedota labdarībai.

Jau rakstīts, ka telefonu uzlaušanas skandāls, kas satricinājis Rupertam Mērdokam piederošo mediju impēriju, ceturtdien ir kļuvis vēl plašāks, kad atklājās, ka mediju magnāta kontrolētais laikraksts News of the World ir uzlauzis kritušo britu kareivju tuvinieku telefonus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mediju magnāts ar dēliem varētu tikt izbalsots no paša radītās korporācijas valdes Laikraksts The New York Times vērtē, ka, lai gan Mērdoku ģimenei kopā pieder 40% korporācijas akciju, kritisks daudzums akcionāru rīt, piektdien, sapulcē Losandželosā varētu nosliekties par labu investīciju padomnieku firmas Institutional Shareholder Services analīzei un ieteikumam valdē atkārtoti neapstiprināt lielu daļu no pašreizējiem tās locekļiem, Mērdokus ieskaitot.

Vairākus britu pensiju fondus pārvaldošā Hermes Equity Ownership Services, kas ir viens no akcionāriem, jau apstiprinājusi, ka sekos šim ieteikumam.

62 miljardus dolāru vērtās kompānijas akciju vērtību akcionāru sapulces tuvošanās gan nav ietekmējusi. Gandrīz 10% kritums sekoja jūlijā, kad telefona nelegālas noklausīšanās skandāla dēļ Mērdokam nācās slēgt vienu no saviem lielākajiem laikrakstiem News of the World. Kopš 1843. gada iznākušā britu laikraksta bēdīgais gals notika, kad korporācijas Eiropas un Āzijas holdingus pārraudzīja Ruperta Mērdoka jaunākais dēls Džeimss.

Sevišķi pēdējos gados, pēc R. Mērdoka vecākā dēla Lahlana pievēršanās savam mediju biznesam Austrālijā, Džeimsam Mērdokam tika prognozēts pārmantot tēva radītās impērijas grožus. Tomēr acīmredzot ne visiem mediju milža vērtētājiem ir pa prātam Mērdoku vadošā loma, kas korporāciju lielā mērā pakļauj valdošās ģimenes kolīzijām. Tā šovasar Džeimss izteica nodomu Londonu padarīt par News Corporation otro pārvaldības vietu paralēli Ņujorkai. Šī iniciatīva pamatīgi sadusmojusi tēvu, kas acīmredzot pieskatīšanas dēļ pavēlējis dēlam pārcelties uz Ņujorku, atsaucoties uz saviem avotiem, raksta NY Times.

«Haheru skandāls», kas satricinājis Rupertam Mērdokam piederošo mediju impēriju, ceturtdien ir kļuvis vēl plašāks, kad atklājās, ka mediju magnāta kontrolētais laikraksts News of the World ir uzlauzis kritušo britu kareivju tuvinieku telefonus, vēsta Reuters.

Lielbritānijas militāro veterānu apvienība ir pārtraukusi visus darījumus, kas tai bija ar laikrakstu, kā arī citiem R. Mērdoka kontrolētiem medijiem. Tas liecina par to, kā skandāls ietekmē laikraksta galvenos lasītājus, kas jau tā ir pārbiedēti par ziņām, ka laikraksta žurnālistiem ir bijusi pieeja ne tikai slavenību un politiķu, bet arī kritušo karavīru un teroraktu upuru tuvinieku privātai informācijai, norāda aģentūra.

Šie notikumi izraisījuši arī aicinājumus izmeklēt cik liela ietekme ir bijusi R. Mērdokam britu presē, pār politiķiem, tostarp arī premjeru Deividu Kameronu, un policiju. Skandāls var arī apdraudēt plānoto daudzmiljardu darījumu, ar kuru R. Mērdoka News Corp vēlējās pārņemt BSkyB.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Igaunijai ir jāmācās dzīvot blakus impērijai, taču tagad valstij tas pārāk labi nesanāk, intervijā laikrakstam Postimees paudis viens no Igaunijas bagātākajiem uzņēmējiem, tranzīta grupas Spacecom īpašnieks Oļegs Osinovskis (Oleg Ossinovski).

O. Osinovskis paudis viedokli, ka Krievija ir samazinājusi tranzīta plūsmas apjomus cauri Igaunijai politisku apsvērumu dēļ, un pēdējie notikumi Ukrainā padarījuši situāciju vēl sliktāku.

«Pēdējo nedēļu notikumi jau ir ietekmējuši uzņēmumus. Mūsu ieņēmumi un peļņa ir strauji samazinājušies. Tāpat mūs negatīvi ietekmēja Krievijas rubļa pavājināšanās, jo tas notika ļoti sliktā mirklī. Mums ir lieli aktīvi Ukrainā, kas arī ietekmēti negatīvi,» pauda O. Osinovskis.

Tajā pašā laikā viņš pauda optimismu, norādot, ka pašreizējā situācija nesaglabāsies šāda visu laiku. «Esmu pārliecināts, ka mēs varam panākt vienošanos ar Krieviju. Nav viegli dzīvot blakus impērijai, bet mums nav citas izvēles,» viņš pauda, kā piemērus minot Somiju un Honkongu.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Krievijai kļūstot par 2014. gada Ziemas olimpiādes namamāti, aktivizējušies Soču pamatiedzīvotāji – čerkesi, kuru senči pirms 150 gadiem šajā apvidū tika pakļauti Krievijas impērijai. Radikālākie aktīvisti gaidāmās spēles pielīdzinājuši sporta sacensībām nacistu koncentrācijas nometnē Aušvicē, raksta Reuters.

Čerkesi ir Soču pamatiedzīvotāji, kas zaudēja savu zemi 19. gadsimtā, zaudējot cīņā Krievijas impērijas armijai. Pašlaik Sočos dzīvo krievi, armēņi, gruzīņi, kazaki, ebreju un ukraiņi, bet Soču ielās, visticamāk, čerkesu valoda nebūs dzirdama. Čerkesi padevās Krievijas impērijai 1864. gadā vietā kalnos, kuru vēlāk nodēvēja par ciemu Krasnaja Poļana (Красная Поляна). Tieši tur norisināsies 2014. gada Ziemas olimpiskās spēles. Čerkesi norāda, ka vietā, kur atrodas Krasnaja Poļana, aptuveni 300 tūkstoši čerkesu senču nomira no bada, slimībām, noslīka vai tika nogalināti. Pašlaik lielākā daļa čerkesu dzīvo ārpus Krievijas robežām, pārsvarā Tuvajos Austrumos, bet mazākas kopienas atrodamas arī Ziemeļamerikā un Eiropā. Čerkesu grupas pieprasījušas notikušo atzīt par genocīdu.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Suipe uzņēmējam Mārim Martinsonam pusmiljonu eiro lielo drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks.

Suipe ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka nosakot drošības naudas piemērošanas iespējamību, kā arī tās apmēru, viņa ņēma vērā vairākus apstākļus.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Martinsonam, ir pagājuši četri mēneši, kuru laikā kriminālprocesā iegūti un nostiprināti pierādījumi, līdz ar to izmeklēšanas traucēšanas risks ir mazinājies, norādīja tiesnese.

Nosakot drošības naudas apmēru, tiesa ņēma vērā ne vien aizstāvības, bet arī procesa virzītājas viedokli, noziedzīga nodarījuma raksturu, kā arī lietā esošās ziņas par iespējamo sabiedrībai radīto kaitējumu, skaidroja tiesnese.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis tiesu Martinsonam noteikt divreiz lielāku drošības naudu - vienu miljonu eiro. Papildus drošības naudai Martinsonam noteikts arī aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.

Rūpertam Mērdokam piederošā mediju grupa News International kārtējo reizi apsūdzēta nelegālā informācijas iegūšanā. Šoreiz apsūdzībās norādīts, ka News International nelikumīgi ievākusi ziņas par britu karaliskās ģimenes locekļiem un ievērojamākajiem Lielbritānijas politiķiem. Medijs apsūdzēts hakeru uzbrukumos, vēsta CNN.

Policijas rīcībā ir informācija, kas rada «pamatotas aizdomas», ka privāti nolīgtie izmeklētāji, kas izsekoja karaliskās ģimenes locekļus un augsta ranga ziņotājus, darbojās News International labā, ceturtdien parlamentā paziņoja Toms Vatsons no Leiboristu partijas.

Britu mediji ziņo, ka «spiegošanai» tika pakļauts arī bijušais premjerministrs Tonijs Blērs, Keita Midltone un Princis Viljams.

«Uzskatām, ka apsūdzības ir neprecīzas,» News International pārstāvji apsūdzības esot noraidījuši.

R. Mērdokam piederošā mediju grupa jau iepriekš bija apsūdzēta līdzīgos pārkāpumos. News International piederošais dzeltenās preses izdevums bija atzinies slavenību mobilo tālruņu «uzlaušanā», kā arī atvainojies un izmaksājis kompensācijas vairākām slavenībām.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

ASV miljardierim Džonam Melonem piederošā telekomunikāciju kompānija Liberty Global iegādāsies Lielbritānijas mediju kompāniju Virgin Media. Darījuma vērtība tiek lēsta 23,3 miljardu ASV dolāru apmērā.

Abu kompāniju apvienošanās radīs vienu no pasaules lielākajām televīzijas un komunikāciju kompānijām, kurai būs 25 miljoni klientu 14 pasaules valstīs, vēsta BBC. Pēc darījuma jaunajai kompānijai piederēs arī otra lielākā maksas mediju impērija Lielbritānijā, kura tikai nedaudz piekāpjas Ruperta Mērdoka BSkyB.

«Virgin Media pievienošana mūsu augošajām operācijām Eiropā ir dabisks turpinājums vērtību radīšanas stratēģijai, kuru mēs īstenojam jau septiņus gadus,» sacīja Liberty Global izpilddirektors Maiks Frais (Mike Fries).

Virgin Media radās 2006. gadā, kad apvienojās NTL, Telewest un britu miljardierim Ričardam Brensonam piederošā Virgin Mobile. Miljardiera kontrolē nonāca 6,6% no jaunās kompānijas akcijām, tādējādi no Virgin Mobile nonākšanas Liberty Global īpašumā R. Brensons iegūs 316 miljonus ASV dolāru.

Leģendārā pirms simts gadiem Atlantijas okeāna dzīlēs nogrimušā kuģa Titāniks pētnieki veikuši nozīmīgu atklājumu, identificējot, kuri no dzelmes izceltie priekšmeti piederējuši nelaimes brīdī uz komandtiltiņa dežūrējošam pirmajam virsniekam Viljamam Mērdokam (William Murdoch), vēsta AP.

Starp V. Mērdokam piederošajām lietām ir kurpju pucēšanas birste, bārdas nazis un pīpe. Tās ir pirmās lietas, kas identificētas, kā V. Mērdokam piederošas.

V. Mērdokam piederošās lietas tika atrastas jau 2000. gadā, bet tikai nesen tika atklāts, kas ir bijis to īpašnieks. Kā galvenais pavediens, kas palīdzēja atklāt priekšmetu piederību, bija iniciāļi W.M. Izsoles gala cena tiks izziņota 11. aprīlī.

Kopumā uz kuģa tikuši savākti 5,5 tūkstoši vēsturisku priekšmetu. Tie tiks pārdoti Ņujorkas izsoļu namā Guernsey’s 15. aprīlī, kad apritēs tieši simts gadi kopš traģiskās avārijas. Izsoles rīkotāji ir Premier Exhibitions, kam pieder tiesības uz izglābto priekšmetu pārdošanu.

Miljardieris Ruperts Mēdroks padevies investoru spiedienam un atzinis, ka viņa mediju impērija News Corp varētu tikt sadalīta divās daļās – atsevišķi nodalot izklaides un izdevējdarbības aktīvus.

News Corp akciju īpašnieku aicinājumi sadalīt konglomerātu saasinājās kopš R. Mērdoka impēriju Lielbritānijā satricināja telefonu uzlaušanas skandāls. Kompānija bija spiesta slēgt laikrakstu News of the World un atteicās no telekanāla BSkyB pārņemšanas. News Corp sadalīšana norāda uz to, ka kompānija vēlas distancēties no laikrakstu darbības, vēsta Reuters.

Lai gan par paredzamo darījumu plašāka informācija pašlaik nav pieejama, analītiķi tomēr paredz, ka izklaides kompānijas, kuras darbība tiek prognozēta kā veiksmīgāka, kodolu veidos ASV telekanālu tīkls Fox TV un filmu studija Twentieth Century Fox. Aizvadītajā finanšu gadā minēto kompāniju ieņēmumi bijuši 23,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Paredzams, ka ASV miljardierim Džonam Melonem piederošajai telekomunikāciju kompānijai Liberty Global Eiropas Savienība (ES) atļaus iegādāties kompāniju Virgin Media, tādējādi radot lielāko Eiropā televīzijas un komunikāciju kompāniju, vēsta Financial Times.

Laikrakstam kļuvis zināms, ka Eiropas Komisija nākamajā nedēļā gatavojas paziņot Liberty Global labvēlīgu lēmumu. Paredzēts, ka darījuma vērtība sasniegs 23,3 miljardus ASV dolārus un topošajai kompānijai būs aptuveni 25 miljoni klientu 14 valstīs.

ES nonākusi pie secinājuma, ka darījuma rezultātā patērētājiem netiks nodarīts kaitējums un netiks ierobežota konkurence.

Pēc darījuma jaunajai kompānijai piederēs arī otra lielākā maksas mediju impērija Lielbritānijā, kura tikai nedaudz piekāpjas Ruperta Mērdoka BSkyB. Analītiķi norāda, ka tādējādi starp abiem mediju magnātiem paredzama sīva sāncensība.

Abi miljardieri jau saķērās cīņā gandrīz pirms desmitgades, kad Mērdoka News Corp un Liberty Media cīnījās par kontroli kompānijā DirecTV, kas ir ASV lielākā satelītraidorganizācija. Kontroli pār ASV kompāniju neizdevās nostiprināt nevienam, un abi miljardieri pārdeva savas DirecTV daļas .

Miljardieris, mediju magnāts Ruperts Mērdoks nolēmis šķirties no savas trešās sievas Vendijas Dengas.

Lai gan nav zināms, kas laulību, kura sākās 1999. gadā, novedis pie šāda noslēguma, izskanējušas spekulācijas, ka šķiršanās iemesls ir pāra savstarpējās attiecības.

R. Mērdokam pieder viens no spēcīgākajiem mediju konglomerātiem, kurā apvienotas gan filmu kompānijas un televīzijas kanāli, gan laikraksti un izdevniecības. Savukārt viņa sieva lielākoties izvairījusies no sabiedrības uzmanības. V. Denga iepriekš tikusi apsūdzēta centienos tikt pie bagātības, apprecot par sevi daudz vecāko R. Mērdoku.

V. Denga plašākas uzmanības centrā nonāca 2011. gadā, kad Lielbritānijas parlaments uzklausīja R. Mērdoka paskaidrojumus saistībā ar telefonu sarunu noklausīšanos, kuras Lielbritānijā veica viņam piederošās News International korporācijas mediju žurnālisti. R. Mērdokam pietuvojies kāds vīrietis, kurš centies miljardiera sejā izsmērēt skūšanās putas. Uzbrukumu atvairīja V. Denga.

Ruperta Mēdroka mediju impērijā ietilpstošā britu laikraksta The Sunday Times žurnālisti, iespējams, uzlauzuši bijušā britu premjera Gordona Brauna telefonu un bankas kontu, vēsta BBC.

Laikraksta žurnālistiem, iespējams, arī ir bijusi pieeja citai privātai G. Brauna ģimenes informācijai, piemēram, par bijušā premjera dēla veselības stāvokli. 2006. gadā laikraksts esot ziņojis par to, ka G. Brauna dēls ir slims ar mukoviscidozi, kas ir nopietna, iedzimta slimība.

Līdz šim atklātībā bija nonākuši tikai fakti par News of The World reportieru un to nolīgto personu veikto telefonu uzlaušanu. Pēc šīm ziņām R. Mērdoks slēdza skandālā iesaistīto laikrakstu.

Tikmēr skandālā, kas satricinājis R. Mērdoka mediju impēriju, atklājas jauni fakti. Pirmdien atklātībā nonāca informācija, ka News of The World maksājis Lielbritānijas karalienes apsargāšanā iesaistītajiem policistiem, lai iegūtu karaliskās ģimenes telefonu numurus.

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Pēdējos piecos gados krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1 535 000 eiro, informē Tiesu administrācijā (TA).

TA gan precīzus kopējās iemaksātās drošības naudas apmēru neminēja, jo «informācijas atlasē nepieciešams nesamērīgi liels manuāla darba patēriņš».

Lielākās ieskaitītās drošības naudas kriminālprocesos liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā pa reizei valsts kontā ieskaitīti 500 000 un 400 000 eiro, četras reizes iemaksāti 80 000 eiro, bet trīs reizes - 50 000 eiro. Tāpat vienu reizi pārskaitīti 45 000 eiro, bet trīs reizes - 40 000 eiro.

Jau ziņots, ka bieži par drošības naudas piemērošanu tiesas nolēmušas koruptīvās vai tamlīdzīgās krimināllietās. Piemēram, par piesavināšanos apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanu no apcietinājuma 2018.gada sākumā tika iemaksāta pusmiljonu eiro liela drošības nauda.

Valdība otrdien lēma septiņiem uzņēmumiem piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.

Poligrāfijas uzņēmums SIA PNB Print Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 6,96 miljoni latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 1,74 miljonu latu apmērā.

Cepumu ražotāja SIA Adugs investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,25 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,06 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Alfa agro investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,6 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,15 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Tecnopali North Europe investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 3,69 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 924 tūkst. latu apmērā.