Krievijas galvaspilsētas Maskavas iedzīvotājus satraukuši «baloži zombiji» - ielās lielā skaitā manāmi beigti vai smagi slimi baloži ar dīvainu uzvedību. Kaimiņvalsts varasiestādes uzsver, ka putnu slimība cilvēkiem nav bīstama.

Maskavas iedzīvotāji jau aizvadītajā nedēļā ievērojuši baložus, kas staigājuši uz riņķi vai arī ar uz zemes noliktu galvu nekustīgi stāvējuši, tādējādi izpelnoties apzīmējumu «baloži zombiji». Daudzi putni jau bija gājuši bojā. Vides aktīvisti un biologi pat atklājuši gadījumus, kad putni bezspēkā krituši no debesīm uz zemes. Tas izraisījis plašu satraukumu un visdažādākos minējumus – Krievijas sociālajos tīklos pat izplatījās pieņēmumi, ka baložu masveida saslimšana un bojāeja liecinot par pasaules gala tuvošanos.

Krievijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests sākotnēji pieļāva, ka baloži ir slimi ar bīstamo Ņūkāslas slimību – akūtu putnu infekcijas slimību, kas raksturojas ar elpošanas, gremošanas orgānu un nervu sistēmas traucējumiem.

Norvēģijā skatītāju nosodījumu ieguvis sporta lielveikalu ķēdes XXL reklāmas video, kurā redzami dažādi zombiji, kas uzbrūk cilvēkiem. Norvēģu sabiedrības sašutums bijis pat tik liels, ka kompānijai reklāmas pārraidīšanas laiku nācās pārcelt uz vēlu vakaru.

Sašutušie norvēģi ar neapmierinātiem komentāriem pārpludinājuši XXL sociālā tīkla Facebook lappusi, norādot, ka video reklāma ir pārāk vardarbīga, provokatīva un muļķīga, un to nedrīkst izrādīt televīzijā laikā, kad reklāmu var redzēt bērni.

Tikmēr pati kompānija XXL norāda, ka šādu reklāmau izvēlējusies, jo cerējusi uzrunāt jauniešus, kuru vidū zombiju tēma pēdējā laikā guvusi ievērojamu popularitāti.

Acīmredzot līdzīgās domās ir arī kāda Dienvidāfrikas reklāmas aģentūra, kas izlēmusi apvienot divus populārus žanrus, lai radītu «zombiju peldkostīmu» kalendāru, kas paredzēts kā daļa no The Walking Dead seriāla reklāmas.

ASV, Kanāda un Meksika panākušas vienošanos par jaunu tirdzniecības līgumu, kas aizstās Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), pret kuru ir iebildumi ASV prezidentam Donaldam Trampam, svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) paziņoja ASV un Kanādas valdības.

Jaunā līguma nosaukums būs Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas līgums (USMCA).

Vienošanos ar Meksiku par jaunā līguma nosacījumiem ASV panāca jau augusta beigās, bet vienošanos ar Kanādu - svētdienas vakarā.

Jauno līgumu iecerēts parakstīt līdz 1.decembrim, kad beigsies pašreizējā Meksikas prezidenta Enrikes Penjas-Njeto pilnvaras valsts galvas amatā. Pirms parakstīšanas līgumam jāgūst ASV Kongresa atbalsts.

ASV tirdzniecības pārstāvja Roberta Laithaizera un Kanādas ārlietu ministres Kristijas Frīlendas kopīgajā paziņojumā teikts, ka jaunais līgums «sniegs brīvākus tirgus, brīvāku tirdzniecību un spēcīgu ekonomikas izaugsmi mūsu reģionā», kurā ir 500 miljoni iedzīvotāju un trīs valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms ir apmēram triljons ASV dolāru gadā.

Dienvidkorejas kompānijas LG jaunākā viedtālruņa G2 reklāmas pasākuma laikā vismaz divdesmit cilvēki guvuši ievainojumus un septiņiem no viņiem bijusi nepieciešama hospitalizācija.

LG vienā no Dienvidkorejas parkiem sarīkoja pasākumu, kura laikā gaisā tika palaisti 100 ar hēliju pildīti baloni, kuriem bija piestiprināti kuponi par kuriem bez maksas varēja saņemt G2 viedtālruņus.

Uz pasākumu ieradušies daudzi cilvēki, no kuriem daļa bijusi bruņojusies ar pneimatiskajiem ieročiem un nūju galos piestiprinātiem nažiem, lai ar to palīdzību tiktu pie kārotajiem kuponiem, vēsta Korea Times. Pūlim cenšoties tikt pie kuponiem, izcēlušās nekārtības, kuru laikā ievainojumus guvuši divdesmit cilvēku. Vietējie mediji notiekošo salīdzinājuši ar ainu no filmas World War Z, kurā zombiji, pūloties šķērsot augstu sienu, rāpjas cits uz cita.

Gan AS Valmieras piens, gan AS Rīga piena kombināts valdi atstājusi Svetlana Cimmere, liecina Lursoft dati.

Lai gan S. Cimmere patlaban vairs neieņem amatu nevienā no uzņēmumiem, uz līdzšinējās valdes locekles vārda vēl aizvien ir reģistrēta aktuāla AS Valmieras piens prokūra, kas S. Cimmerei ļauj pārstāvēt atsevišķi uzņēmumu.

Lursoft atrodamie dati rāda, ka AS Valmieras piens valdes locekles amatu S. Cimmere ieņēmusi kopš 2012.gada 12.oktobra, savukārt AS Rīgas piena kombināts valdē darbojusies kopš 2012.gada 24.janvāra.

S. Cimmere savulaik ieņēmusi amatus arī citos uzņēmumos, tā, piemēram, bijusi sev piederošā SIA Svedo LSPR valdes priekšsēdētāja, kā arī ieņēmusi valdes locekles krēslu SIA Avenue.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka jau 1.februārī var noteikt 25% muitas tarifus Kanādai un Meksikai, vienlaikus solot, ka jaunā ASV tirdzniecības politika paredzēs soda pasākumus arī citām valstīm.

Tramps dažas stundas pēc amata zvēresta nodošanas no jauna izteica draudus abām galvenajām ASV tirdzniecības partnerēm - apsūdzot tās nespējā apturēt nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandā uz ASV.

"Mēs domājam par 25% attiecībā uz Meksiku un Kanādu, jo tās ļauj iebraukt milzīgam skaitam cilvēku - arī Kanāda ir ļoti slikta ļaunprātīga izmantotāja - milzīgam skaitam cilvēku un ievest fentanilu," Ovālajā kabinetā pavēstīja Tramps.

Viņš piebilda, ka domā par tarifu ieviešanu 1.februārī.

Tramps pirmdien parakstīja arī rīkojumu, ar kuru valsts iestādēm uzdeva izpētīt virkni tirdzniecības jautājumu, tostarp deficītu, negodīgu praksi un valūtas manipulācijas.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Kanāda un ASV sarunās svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) panākušās vienošanos par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu, ziņo Kanādas mediji.

Atsaucoties uz avotiem ASV delegācijā, telekanāls CTV vēstīja, ka abas puses panākušas vienošanos un drīzumā gaidāms kopīgs paziņojums.

Jau vēstīts, ka Tramps jau priekšvēlēšanu laikā nosauca 1994.gadā noslēgto NAFTA par «briesmīgu vienošanos», kas veicina amerikāņu darbavietu pārcelšanu uz Meksiku.

Pēc uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās viņš piedraudēja, ka ASV var izstāties no līguma, ja tas netiks pārskatīts, un Kanāda un Meksika galu galā piekrita sarunām, kuras ilgst jau vairāk nekā gadu.

Vienošanās ar Meksiku par līguma pārskatīšanu tika panākta augusta beigās.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien solīja noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm un piebilda, ka 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra.

Tramps, runājot ar reportieriem Baltajā namā dienu pēc stāšanās amatā, atsaucās uz nepieciešamību labot ES tirdzniecības nelīdzsvarotību ar ASV, kā arī vēlreiz kritizēja Ķīnu par fentanila kontrabandu.

"Viņi izturas pret mums ļoti, ļoti slikti. Tāpēc viņiem tiks noteikti tarifi," sacīja Tramps, runājot par ES. "Jūs nevarat gaidīt taisnīgumu, ja paši tā nerīkojaties."

Dienu pirms tam Tramps apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

Runājot par Ķīnu, Tramps otrdien atkārtoja savus draudus noteikt 10% muitas tarifu, sakot, ka tie "pamatoti ar faktu, ka viņi sūta fentanilu uz Meksiku un Kanādu".

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Pasaules biržu indeksi pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atlikt muitas tarifu noteikšanu visam Meksikas preču importam, jo Meksika piekrita papildu pasākumu veikšanai pret nelegālo imigrāciju.

Volstrītā turpinājās pagājušās nedēļas kāpums, un sevišķi strauji pieauga banku un tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas.

Akciju cenas kāpa arī Eiropas un Āzijas biržās, ASV dolāra vērtība nedaudz pieauga, bet naftas cenas kritās.

«Ātrais darījums par robežas drošību ar Meksiku bija labvēlīgs riska aktīviem, un globālā mērogā īpaši pieauga akciju cenas,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Tramps piektdienas vakarā paziņoja par pirmdien gaidāmās tarifu noteikšanas atlikšanu. Saskaņā ar vienošanos Meksika piekrita uzņemt atpakaļ ASV ieceļojušos migrantus no Gvatemalas, Hondurasas un Salvadoras, kamēr ASV izskata viņu patvēruma pieprasījumus.

Pārtikas un veterinārais dienests ir saskaņojis veterināro/veselības sertifikātu piena un piena produktu eksportam uz Meksiku, līdz ar to Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražotājiem ir iespēja eksportēt saražoto piena un piena produktu produkciju uz Meksiku, informē PVD.

Uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt dzīvnieku izcelsmes pārtikas un nepārtikas produktus, nepieciešams saņēmējvalsts noteikts un Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) apstiprināts veterinārais (veselības) sertifikāts. Lai šādu sertifikātu saņemtu, eksportētājam jāvēršas uzņēmumu uzraugošajā PVD teritoriālajā iestādē.

Ja valsts, uz kuru uzņēmējs vēlas eksportēt produkciju, nav starp tām, ar kurām sertifikāti jau saskaņoti, saņemot ieinteresētā uzņēmēja iesniegumu, PVD vēršas pie potenciālās importētājvalsts dienesta, lai saņemtu informāciju par interesējošā produkta ievešanas nosacījumiem un veterinārajām prasībām, un sekmē atbilstoša veterinārā dokumenta saskaņošanu.

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Saeima galīgajam lasījumam virzījusi nepārdomātus grozījumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz, ka bankām un citiem likuma subjektiem būs jāveic padziļināta finanšu izpēte par katru ceturto Latvijas iedzīvotāju – regulāri jāpārbauda to ienākumu un darījumu legalitāte, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēses.

Vēloties kontrolēt amatpersonas, pārbaudēm var tikt pakļauts arī liels skaits iedzīvotāju ar vidējiem vai pat zemiem ienākumiem.

Likuma grozījumi šodien, 20. janvārī tiek izskatīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē uz trešo lasījumu.

Likuma grozījumi paredz, ka līdzīgas padziļinātas pārbaudes kā par politiski nozīmīgām personām (deputāti, valsts vadītājs, ministri u.c.) tiks attiecinātas arī uz plašu radinieku loku (5 paaudzēs) un plaši interpretējamu personu loku, kurām ir citas ciešas attiecības ar amatpersonām, piemēram, draugi, cilvēki, kas savulaik mācījušies vienā klasē ar savas pašvaldības vadītāju vai darba kolēģi, partijas vai citu interešu kluba biedri Jaunās prasības tiks attiecinātas ne tikai uz politiski nozīmīgām personām, kuras šobrīd ir amatā, bet arī uz tām, kuras ir atstājušas amatu, tādējādi arī radinieku vai saistīto personu loks tiks paplašināts. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēses liecina, ka padziļinātām pārbaudēm var tikt pakļauti pat uz katru ceturto jeb pus miljonu Latvijas iedzīvotāju.

Ceturtdien, 1. septembrī, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) akcionāru sapulce nolēma VNĪ valdes locekļa amatā apstiprināt Līgu Sporāni, nosakot amata pilnvaru termiņu pieci gadi – no 2016. gada 3. oktobra līdz 2021. gada 2. oktobrim, informē Finanšu ministrija.

L. Sporāne iepriekš ieņēmusi vadošus amatus vairākos uzņēmumos, galvenokārt rūpējoties par uzņēmumu finanšu stratēģisko vadību. SIA Ernst&Young Baltic vadījusi konsultāciju projektus valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī banku un finanšu sektora uzņēmumiem, VAS Latvijas Pasts ieņēmusi finanšu direktores amatu, kur rūpējusies par ilgtermiņa biznesa plāna izstrādi, budžeta plānošanu un kontroli, ieviesusi jaunus finanšu vadības instrumentus, kā arī veikusi pienākumus saistībā ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, pārvaldību un apsaimniekošanu no finanšu vadības aspekta.

Transatlantiskajai tirdzniecības un investīciju partnerībai (TTIP), par kuru sarunas trešo gadu turpina Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis, ir izveidojusies teju vai mītiska aura – nolīgums ir globalizācijas simbols, nozīmē ES norietu un dalībvalstu ekonomiku kropļošanu, TTIP atrisinās visas problēmas un nodrošinās nepieredzētu ekonomisko izaugsmi.

Šādi apgalvojumi nesniedzas tālāk par populistiskiem lozungiem, jo tos ir grūti pamatot ar pārbaudāmiem faktiem. TTIP potenciālā nozīme starptautiskajā tirdzniecībā gan nav apšaubāma – ES un ASV ekonomikas veido 46% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ES un ASV ir līdzīgi domājoši, stratēģiski partneri, kurus vieno kopīgas pamatvērtības. Domājot par TTIP sarunu turpmāko likteni, ir lietderīgi izvērtēt, kas ir sarunās sasniegts līdz šim un kā sarunas varētu noritēt turpmāk.

Sarunas par TTIP nav unikālas nedz ES tirdzniecības politikā, nedz globāli. Eiropas Savienība ir iesaistījusies tirdzniecības nolīgumu sarunās ar partneriem teju visā pasaulē. Piemēram, parakstīšanai sagatavots ES nolīgums ar Kanādu (CETA), turpinās sarunas ar Japānu, Mercosur valstīm, notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) turpinās darbs starptautiskās tirdzniecības sistēmas pilnveidošanai. Noslēgumam tuvojas Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ratifikācija PTO dalībvalstīs. Šogad paplašināts Informācijas tehnoloģiju nolīgums, samazinot muitas nodokļus precēm, kas veido teju 90% no globālās IT produktu tirdzniecības. Turpinās vairākpusējās sarunas par Pakalpojumu tirdzniecības līgumu un Vides preču nolīgumu. Tikmēr ASV un vienpadsmit citas Klusā okeāna valstis panākušas vienošanos par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu, apvienojot turpat 40% pasaules kopprodukta. Pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc arī ES un Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Būtiski ir veidot starptautiskās tirdzniecības jaunos noteikumus atbilstoši Eiropas interesēm un vērtībām.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka ir iecerējis noteikt iespaidīgus muitas tarifus precēm no Meksikas, Kanādas un Ķīnas, reaģējot uz nelegālo narkotiku tirdzniecību un imigrāciju.

Tramps vairākos ierakstos savā sociālo mediju platformā "Truth Social" solīja noteikt nodevas visām precēm, kas ASV tiek ievestas no šīm valstīm.

"20.janvārī vienā no maniem daudzajiem pirmajiem izpildrīkojumiem es parakstīšu visus nepieciešamos dokumentus, lai noteiktu 25% tarifu visai produkcijai, kas ienāk ASV no Meksikas un Kanādas, un to smieklīgajām atvērtajām robežām," rakstīja Tramps.

Citā ierakstā Tramps paziņoja, ka noteiks 10% tarifu "virs jebkādiem papildu tarifiem" visai produkcijai, kas ienāk ASV no Ķīnas, lai to sodītu par nespēju novērst fentanila kontrabandu.

Tarifi ir svarīga Trampa ekonomiskās programmas daļa. Viņa pirmo prezidentūras termiņu raksturoja agresīva un protekcionistiska tirdzniecības politika, kas bija vērsta pret Ķīnu, Meksiku, Kanādu un Eiropu.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, apmeklējot robežu ar Meksiku, sacīja, ka varētu izsludināt ārkārtas stāvokli, lai iegūtu pilnvaras apiet Kongresu, kur demokrāti nevēlas piešķirt finansējumu robežas barjeras celtniecībai.

Trampa prasība par finansējumu mūrim un demokrātu nostāja pret to novedusi līdz federālās valdības aģentūru darba apturēšanai, kas ilga visas Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas un turpinās arī pašreiz.

Prezidents ir pieprasījis barjeras izveidošanai piešķirt 5,7 miljardus ASV dolāru (4,9 miljardus eiro).

Demokrāti apgalvo, ka Trampa solītais mūris gar Meksikas robežu ir uzmanības novirzīšana no sarežģītākām imigrācijas problēmām un Trampa instruments lielāka atbalsta gūšanai konservatīvo vēlētāju vidū.

«Mēs varam izsludināt ārkārtas stāvokli. Mums vajadzētu. To vienkārši nosaka veselais saprāts,» sacīja Tramps.

Laikraksts «Washington Post» pieļauj, ka Baltais nams jau gatavojas ārkārtas stāvokļa izsludināšanai, kas ļautu Trampam iegūt līdzekļus barjeras celtniecībai no ASV Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Armijas inženieru korpusa (USACE). Baltais nams ir licis USACE pārskatīt savu budžetu, lai redzētu, cik lielu summu būtu iespējams atvēlēt barjeras būvniecībai.

Zivsaimniecības nozare valdību neaicinās klāt bēru galdus ražotājiem, tomēr darbu var zaudēt divas trešdaļas ražošanā nodarbināto , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nozare sagaida, ka attiecības ar Krieviju agrāk vai vēlāk normalizēsies, bet prognozes, kad aizliegums beigsies, izteikt negribu. Cerība nav stratēģija, un nevienam šodien nav pamata būt pārliecinātam par to, kas varētu notikt,» akūto situāciju nozarē pēc tam, kad Krievija oficiāli noteikusi pagaidu embargo visai Latvijas zivju produkcijai, komentē biedrības Latvijas Zivrūpnieku savienība (LZS) prezidents Didzis Šmits. «Pašlaik būtiski uzņēmumiem nodrošināt vadošos speciālistus un tehnologus, lai būtu iespēja pārkārtoties, nepieļaujot, ka darbinieki aiziet no nozares vai pie konkurentiem citur pasaulē,» pamato D. Šmits. Viņš nezina nevienu uzņēmumu, kas pilnībā nolēmis atstāt šo biznesu. «Viens cer, ka atrisināsies krīzes stāsts, cits intensīvi strādā, meklējot jaunus tirgus,» ieskicē LZS vadītājs, piebilstot, ka grūtāk izdzīvot būs tiem, kam nav iestrāžu jaunos tirgos. «Jāatceras, ka Rietumu tirgū neviens plaukts nav tukšs un mūs negaida. Mūsu Karavela gan piebeidza kādu dāņu kompāniju, un tāda pati «asinspirts» sagaidāma ikvienā Vecās Eiropas tirgū,» piebilda D. Šmits.

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).