Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 1,15 miljonu eiro finansējumu SIA Rietumu nafta un trim citiem grupas uzņēmumiem, palīdzot ne vien Rīgas un Pierīgas, bet arī Kurzemes reģiona biznesa attīstībai.

Sadarbība ar SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumiem sākās ar aizdevumu SIA Finst 320 000 eiro apmērā – Kaļķu ielas kvartāla labiekārtošanai un paplašināšanai Kuldīgā.

RIB piešķīrusi finansējumu arī pārējiem grupas uzņēmumiem – SIA Liepnieki EKO, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī SIA Rietumu nafta un SIA Rietumu nafta LV, kuru darbības pamatā ir naftas produktu tirdzniecība. Finansējums piešķirts uzņēmumu attīstībai un citu aizdevumu refinansēšanai.

“Pateicoties RIB finansējumam, mums bija iespēja atdzīvināt kritiskā stāvoklī esošu ēku kompleksu, tā vietā radot jaunu pilsētvides kvartālu, kas kalpo kā galamērķis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem,” komentē SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumu pārstāvis Toms Egle.

ASV, Kanāda un Meksika panākušas vienošanos par jaunu tirdzniecības līgumu, kas aizstās Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), pret kuru ir iebildumi ASV prezidentam Donaldam Trampam, svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) paziņoja ASV un Kanādas valdības.

Jaunā līguma nosaukums būs Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas līgums (USMCA).

Vienošanos ar Meksiku par jaunā līguma nosacījumiem ASV panāca jau augusta beigās, bet vienošanos ar Kanādu - svētdienas vakarā.

Jauno līgumu iecerēts parakstīt līdz 1.decembrim, kad beigsies pašreizējā Meksikas prezidenta Enrikes Penjas-Njeto pilnvaras valsts galvas amatā. Pirms parakstīšanas līgumam jāgūst ASV Kongresa atbalsts.

ASV tirdzniecības pārstāvja Roberta Laithaizera un Kanādas ārlietu ministres Kristijas Frīlendas kopīgajā paziņojumā teikts, ka jaunais līgums «sniegs brīvākus tirgus, brīvāku tirdzniecību un spēcīgu ekonomikas izaugsmi mūsu reģionā», kurā ir 500 miljoni iedzīvotāju un trīs valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms ir apmēram triljons ASV dolāru gadā.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, sasniedzot jaunus tirdzniecības sesijas noslēguma rekordus, ko veicināja ASV un Meksikas paziņojumi par vienošanos tirdzniecības jomā.

Kanādas dolāra un Meksikas peso kursi pret ASV dolāru pieauga, savukārt ASV dolāra vērtība pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu samazinājās.

Eiropā Londonas birža bija slēgta, jo Lielbritānijā bija brīvdiena, Frankfurtes biržas indekss pieauga pēc ziņām, ka Vācijas biznesa pārliecības kāpums augustā bijis straujāks par prognozēto, un palielinājās arī Parīzes biržas indekss.

ASV prezidents Donalds Tramps un Meksikas prezidents Enrike Penja-Njeto apsveica jauno tirdzniecības vienošanos, kas vieš cerības, ka Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA) var tikt izglābts pēc tam, kad sarunās otrdien atkal iesaistīsies Kanāda.

«Tirdzniecībai šī ir nozīmīga diena. Tā abām valstīm ir patiesi laba vienošanās,» atzina Tramps. «Kanāda, mēs sāksim sarunas drīzumā. Es ļoti drīz zvanīšu viņu premjerministram.»

AS "Ventspils nafta" mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", liecina "Lursoft" dati.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vakar veikta kādreizējās AS "Latvijas kuģniecība" reorganizācija, to pievienojot AS "Ventspils nafta", reorganizācijas ceļā iegūstošajam uzņēmumam nomainot nosaukumu.

Reorganizācijas ceļā pievienotais uzņēmums 2018.gadā apgrozīja 1,83 milj.EUR un nopelnīja 1,12 milj.EUR.

Savukārt kādreizējā AS "Ventspils nafta", kas kopš vakardienas mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", 2018.gadā apgrozīja 57,12 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,33 milj.EUR apgrozījumu. Savukārt konsolidētais apgrozījums veidojis 8,9 milj.EUR, bet zaudējumi - 14,15 milj.EUR.

Izziņā pieejamā informācija rāda, ka AS "Latvijas kuģniecība" sniegusi ziņas, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Nafta gada laikā kļuvusi par piekto daļu lētāka.

Naftas cena pēdējo mēnešu laikā nav uzvedusies diži atšķirīgi no daudziem citiem riska aktīviem – tās cena planējusi zemāk. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šīs nedēļas otrajā pusē atradās pie 54 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir gandrīz par 40% zemāk nekā oktobra sākumā. Rezultātā vērtības izmaiņu ziņā iepriekšējais ceturksnis naftai bija sliktākais kopš 2014. gada, kad tika ievadīts naftas cenas sabrukums. Tas šī resursa cenu pēc tam uz brīdi noveda pat zem 30 ASV dolāru par barelu sliekšņa. Tikmēr, salīdzinot ar 2018. gada sākumu, nafta ir kļuvusi par piekto daļu lētāka.

Degvielas realizācijas pieauguma temps, ņemot vērā augošās pārtikas un degvielas cenas, sabremzēsies, atzīmēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa pauda, ka kopējie realizācijas dati par pirmo ceturksni rāda realizācijas pieaugumu par 8,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Taču pie pieaugošām pārtikas un degvielas cenām realizācijas pieauguma temps sabremzēsies, ko varēja novērot jau aprīlī un maijā.

Ligere skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanās par daļēju Krievijas naftas embargo likumsakarīgi veicina naftas cenu pieaugumu pasaulē, tostarp arī Eiropā.

"Krievijas nafta, kas Eiropā iepriekšējā gadā veidoja apmēram 30%, jāaizvieto ar naftu no citām pasaules valstīm, līdz ar to mainās pieprasījuma tirgus ģeogrāfiskā struktūra," pauda asociācijas izpilddirektore, piebilstot, ka 1.jūnijā jēlnaftas cena "Brent" biržā bija 113 ASV dolāri par barelu, bet 5.jūnijā - jau 121 dolārs.

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga pēc ASV un Kanādas svētdien panāktās vienošanās par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu.

ASV vienošanās ar Meksiku par šī līguma pārskatīšanu tika panākta jau augusta beigās.

ASV-Meksikas-Kanādas vienošanās (USMCA), par kuru tika paziņots svētdien, aizstās NAFTA, kuru ASV prezidents Donalds Tramps bija draudējis atcelt..

USMCA «atkal pārvērtīs Ziemeļameriku par ražošanas spēkstaciju,» Tramps pirmdien paziņoja reportieriem.

Briefing.com analītiķi sacīja, ka jaunā vienošanās atšķiras no NAFTA ar nelielām izmaiņām. Tā uzlabo amerikāņu lauksaimnieku pieeju Kanādas piena produktu tirgum, palielina reģionālās prasības autobūvei un pastiprina intelektuālā īpašuma noteikumus.

«Tirdzniecības vienošanās starp ASV un Kanādu ir pacēlusi globālo noskaņojumu ... un tas pamudināja tirgu dalībniekus pirkt akcijas,» teica «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu operators "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators Elbehafenes LNG terminālim Brunsbitelē Vācijas ziemeļos.

Tādējādi "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators jau diviem Vācijas LNG termināļiem pēc tam, kad pērn rudenī Vācijas enerģētikas kompānija "Uniper" izraudzījās Lietuvas kompāniju Lejassaksijas pilsētā Vilhelmshāfenē esošajam terminālim Ziemeļjūras piekrastē.

Elbehafenes LNG terminālis atrodas Brunsbitelē Elbas upes grīvā. Tā attīstītājs Vācijas valdības vārdā ir Vācijas enerģētikas grupas RWE meitasuzņēmums "Elbehafen LNG".

Parakstītais līgums par komerciālās termināļa pārvaldības pakalpojumiem paredz, ka "Klaipedos nafta" nodrošinās loģistikas darbības pārvaldību, gāzes nosūtīšanas darbību, gāzes uzskaiti un ziņojumu sagatavošanu, kā arī citus termināļa darbības pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām.

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad deviņos mēnešos bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Starp desmit Latvijas lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem 2019.gada deviņos mēnešos bija arī "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Augstceltne", "Gotika auto", "Latvijas propāna gāze" un "Ingrid A".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad deviņos mēnešos lielākās kompānijas bija "Circle K Latvia", "Neste Latvija" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2019.gada deviņos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Augstceltne"

8. "Gotika auto"

9. "Latvijas propāna gāze".

Lielbritānija turpina importēt Krievijas naftu, izmantojot dažādas shēmas un nepilnības, ziņo laikraksts "Times".

"Times" rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā, kamēr Krievija turpina iebrukumu Ukrainā, Lielbritānijas ostās ienākuši vismaz četru tankkuģi ar Krievijas naftu.

Kā ziņo "Times", tankkuģi naftu pārpumpējuši atklātā jūrā, piemēram, izslēdzot GPS ierīces, lai nebūtu iespējams tos izsekot.

Imingemas ostā Linkolnšīrā kopš marta ievesta Krievijas nafta apmēram 27 miljonu ASV dolāru (26 miljoni eiro) vērtībā. Nafta bija reģistrēta kā imports no Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas.

Savukārt Temzportas ostā Greina salā Krievijas nafta ievesta 155 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Kā piemēru "Times" min situāciju ar tankkuģi "Mariner III", kurš maijā atstāja Tuapses ostu Krievijas dienvidos ar 200 000 bareliem naftas. Pēc piecām dienām, kad kuģis bija atklātā jūrā, tam līdzās nostājās Grieķijas kompānijai piederošs tankkuģis "Marinoula". Abi kuģi 36 stundas bija savienoti ar lielām trubām. Pēc tam Grieķijas kuģis devās uz Lielbritāniju, kur Imingemā 6.jūnijā izkāva 250 000 barelus naftas.

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā ar zīmolu "Latvijas nafta" šobrīd strādājošās degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu, norāda degvielas mazumtirdzniecības kompānijas "Kool Latvija" valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Visi esošie "Latvijas naftas" klientu līgumi paliks spēkā un "Kool" pārdošanas komanda personīgi sazināsies ar klientiem, lai garantētu raitu pāreju," atzīmē Šteins.

Savukārt "Kool Latvija" māteskompānijas Igaunijas "Aqua Marina" valdes loceklis Anti Mopels min, ka "Latvijas naftas" DUS pārņemšana ir nākamais solis kompānijas ilgtermiņa attīstības plānā, lai izveidotu vadošo degvielas uzpildes tīklu Latvijā.

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Aqua Marina", kurai pieder Igaunijas DUS tīkls "Olerex", iegādāsies 45 DUS, kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta".

Jau vēstīts, ka Igaunijas "Aqua Marina" ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) apvienošanās ziņojumu par plāniem iegūt degvielas mazumtirgotāju SIA "East-West Transit", kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta"", un SIA "Naples" kapitāldaļas, kas ļautu "Kool Latvija" lietošanā nodot 50 degvielas uzpildes staciju.

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

ASV, Meksika un Kanāda otrdien parakstīja jauno tirdzniecības vienošanos, sarunas par kuru bija ilgušas vairāk nekā divus gadus.

Šīs vienošanās ratifikācija ASV Kongresā gan varētu aizkavēties līdz nākamajam gadam, sacīja Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makonels, kā iemeslu minot impīčmenta prāvu Senātā pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Šī ir jau otrā reize, kad šīs trīs valstis ir paziņojušas par ASV-Meksikas-Kanādas vienošanās (USMCA) noslēgšanu, aizstājot pirms 25 gadiem noslēgto Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanos (NAFTA), kuru Tramps raksturojis kā "katastrofu" ASV. USMCA pirmoreiz tika parakstīta 2018.gada novembrī, bet iestrēga politiskos sarežģījumos, īpaši ASV, kur opozīcijā esošie demokrāti apšaubīja, vai šī vienošanās tiešām piespiedīs Meksiku veikt darbaspēka reformas.