Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 1,15 miljonu eiro finansējumu SIA Rietumu nafta un trim citiem grupas uzņēmumiem, palīdzot ne vien Rīgas un Pierīgas, bet arī Kurzemes reģiona biznesa attīstībai.

Sadarbība ar SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumiem sākās ar aizdevumu SIA Finst 320 000 eiro apmērā – Kaļķu ielas kvartāla labiekārtošanai un paplašināšanai Kuldīgā.

RIB piešķīrusi finansējumu arī pārējiem grupas uzņēmumiem – SIA Liepnieki EKO, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī SIA Rietumu nafta un SIA Rietumu nafta LV, kuru darbības pamatā ir naftas produktu tirdzniecība. Finansējums piešķirts uzņēmumu attīstībai un citu aizdevumu refinansēšanai.

“Pateicoties RIB finansējumam, mums bija iespēja atdzīvināt kritiskā stāvoklī esošu ēku kompleksu, tā vietā radot jaunu pilsētvides kvartālu, kas kalpo kā galamērķis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem,” komentē SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumu pārstāvis Toms Egle.

Piesaistot apakšuzņēmējus, RK Metāls grupa būtiski kāpina apgrozījumu

Viens no Baltijā lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem RK Metāls grupa pērn palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 40%, pārsniedzot 20 milj. eiro atzīmi. Iepriekšējos gados tas vidēji bija 12–14 milj. eiro.

Nākotni redz sadarbībā

«Iepriekšējos gados turējāmies pie domas, ka vajag līgt objektus tik, cik paši varam saražot. Tas arī ierobežoja mūsu iespējas,» stāsta SIA RK Metāls grupa valdes priekšsēdētājs Spodris Skalže. «Pirms gada, pusotra mainījām filozofiju – jāņem vairāk objektu, pašiem jāražo tas, kas mums vairāk atbilst, pie pārējā jāpiesaista apakšuzņēmēji.» Tas arī izrādījies pareizais ceļš, ko pierāda būtiskais apgrozījuma kāpums.

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

Novērtējumi sarukuši, lai gan pagaidām tas daudzus vēl nepārliecina par akciju uzpirkšanu.

Aktuālā globālā akciju cenu lejupslīde krietni zemākus padarījusi šo vērtspapīru novērtējumus. Pieejamā FactSet informācija liecina, ka viņu apkopotā World stock indeksa nākamo 12 mēnešu P/E (price/earnings) rādītājs sarucis līdz 13,3, kas ir vismazāk piecu gadu laikā. Vēl šā gada sākumā tas dzīvojās virs 16. Tātad tas šajā periodā ir sarucis aptuveni par 18%. FactSet ziņo, ka akciju novērtējumi visstraujāk zemāk planējuši Eiropā un Ķīnā – attiecīgi krituši par 20% un gandrīz 30%. Ļoti daudz ar 17% gan neatpaliek arī ASV.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Mērkaķa tempos paskrējis šā gada pirmais ceturksnis, kas tiem investoriem, kuri uzdrošinājās riskēt, ļāva visai labi nopelnīt.

Minētajā atskaites periodā ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība palielinājās par 12,3%, kas gadam ir labākais starts kopš 1998. gada. Protams, jāņem vērā, ka pagājušā gada beigu daļā akcijas strauji saruka. Tomēr, lai nu kā, arī 12 mēnešu skatījumā S&P 500 indekss šobrīd var lepoties ar pieaugumu gandrīz par 9%. Tas ir tuvu tam sniegumam, ko akciju tirgiem ilgākā termiņā ar visiem saviem paisumiem un bēgumiem ir izdevies investoriem nodrošināt šāda perioda laikā.

Pa plusiem dzīvojās visu S&P 500 veidojošo uzņēmējdarbības sektoru akciju indeksi. Ļoti strauji – gandrīz par 20% – palēcās S&P 500 Technology vērtība. Tikmēr gausākais vērtības kāpums ceturksnī bija ASV veselības aprūpes uzņēmumu akcijām – par 4,9% (arī tas patiesībā nav slikti, lai gan nobāl uz pārējā fona). Kāpums neaprobežojās vien ar ASV akcijām. Spēji – aptuveni par piekto daļu – palēcās Ķīnas šo vērtspapīru vērtība (Ķīnas akcijām bija labākais ceturksnis kopš 2014. gada). Tāpat akciju cena augstāk ceļoja Eiropā.

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Eiro cenas kāpums uz vājas ekonomikas fona nepārliecina; daži pat atkal sāk piesaukt eiro un ASV dolāra paritāti

Eiro cena pēdējos mēnešos turpina ceļot zemāk, un nesen tā uz brīdi paviesojās zem 1,09 ASV dolāru atzīmes. Šobrīd, Eiropas ekonomikai esot vājākai, daudzi spriež, cik vēl būtiski zemāk var nonākt kopējās valūtas vērtība.

Thomson Reuters oktobra valūtu ekspertu aptaujā gan lēsts, ka eiro cena šā gada beigās atradīsies pie 1,10 ASV dolāru atzīmes (aptaujas rezultātu mediāna). Savukārt gada laikā tai jau vidēji tiek paredzēts pieaugums līdz 1,13 ASV dolāru atzīmei. Jāsecina, ka, neskatoties uz dažiem izņēmumiem, daudzi tomēr atturas no pārliecinoša vienas vai otras valūtas pārsvara paredzēšanas.

Valūtu attiecībās liela loma būs centrālo banku politikai. Eiropas Centrālā banka (ECB) eksperimentē ar peldēšanu dziļāk negatīvu likmju ūdeņos un nupat atsākusi savu aktīvu uzpirkšanas programmu. Tiesa gan, procentu likmes cērp un droši vien turpinās cirpt arī ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Nav izslēgts, ka eiro/ASV dolāra virziens būs atkarīgs no gluži vai abu šo centrālo banku tādas kā sacensības par to, kura ekonomiku stimulēs agresīvāk un šajā ziņā pārspēs finanšu tirgus gaidas. Dolāru refinansēšanas likme ir augstāka, kas nozīmē, ka FRS salīdzinoši ir krietni lielāka telpa, kur vispār kustēties (kamēr ECB, šķiet, vairs daudz šajā ziņā nevar darīt). Nu ASV centrālie baņķieri dolāra bāzes likmi noteikuši 1,75% līdz 2% koridorā, un vēl viena likmju samazināšana tiek gaidīta jau šajā mēnesī. ECB eiro refinansēšanas likme jau ilgi atrodas pie apaļas nulles, un depozītu likme bankām ir negatīva – pie -0,5% atzīmes. Būtībā daudzus biedē tas, ka ECB īsti vairs nevar samazināt likmes, kas ierobežo tās spēju palīdzēt ekonomikai.

Nacionālais klimata un enerģētikas plāns top. Šobrīd rit diskusijas un debates. Nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, ministrijas cenšas izdomāt, kā sasniegt ne 7%, bet 17% SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā, pret 2005. gadu raugoties. Dienas Biznesa jautājumi par plānu un tā izaicinājumiem klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.februāra numurā lasi:

Statistika

IKP kā svārsts ap nulli

Klimatneitralitāte

Meži nevar būt par plāksteri klimata neitralitātes sasniegšanai

Tēma

Uzņēmējdarbībā nodarbinātais dzīves laikā vidēji rada 1,3-1,9 miljonus eiro lielu IKP

Nekustamais īpašums

Investīcijas nekustamajos īpašumos būtiski samazinājušās

Finanses

Pelnošākie Latvijas ministri – ienākumu TOP15

Nodokļi

Igaunijā ceļ nodokļu likmes, Somijā palielina tēriņus pētniecībai

Valūta

Eiro savā jubilejā vēl joprojām īsti visus nepārliecina

Pasaulē

Imigrācijas krīze arī dīķa otrā pusē

Portrets

Jeļena Varnus-Ļebedeva, RE.NEW vadītāja

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Pandēmijas uzplūdi beidzot sākuši nogurdināt arī pasaules lielākos akciju tirgus.

ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš savām 12. oktobra virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 4%.

Vājāk akciju cenu dinamika izskatās Eiropā, kura diemžēl ir kļuvusi par Covid-19 saslimšanas gadījumu un dažādu ierobežojumu epicentru. Rezultātā reģiona 600 lielo kompāniju akciju cenu raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība šajā pašā periodā ir sarukusi divreiz straujāk – par 8,1%.

Eiropas akciju tirgus Stoxx 600 indeksa vērtība, punkti

Avots: Investing.com

Vecā kontinenta publisko kotēto uzņēmumu akciju vērtības nu sarukušas līdz zemākajam līmenim piecos mēnešos. Kopš gada sākuma to cena, ja vērtē minētā Stoxx 600 indeksa izmaiņu, ir saplakusi gandrīz par 20%. Tā ir visai būtiska atšķirība no ASV, kur kopējā S&P 500 indeksa vērtība kopš janvāra, neskatoties uz pandēmiju, ir iespējusi palielināties gandrīz par 5%.

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Turcijas ekonomiku un valūtu var gaidīt tālāka nestabilitāte.

Situācija Turcijas ekonomikā nepārliecina. Jau pagājušogad tieši šo valsti periodiski apņēma lielākas neskaidrības uzplūdi, kur ziņu virsrakstos tika minēta tāda lieta kā valūtas krīze. Saistībā ar Turciju vēl skaļu toni bija uzņēmis tās diplomātiskais strīds ar ASV, kas nebūt nevairoja jau tā vājo investoru ticību šai valstij.

Pēdējā laikā var manīt, ka Turcijas tautsaimniecība virzās tuvāk grāvja malai – dati liecina, ka Turcijas IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sarucis par 3% (vēl pagājušā gada pirmajā ceturksnī tas palēcās par 7,4%), inflācija atrodas pie 20% un bezdarbs pieaudzis līdz 13,5% (pagājušā gada aprīlī tie bija 9,6%).

Liras nestabilitāte

Tas nu ir noticis. 2020. gada valdības atbalstītais valsts budžets vakar ir iesniegts Saeimā, kā arī nosūtīts saskaņošanai Eiropas Komisijai.

2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,9 miljardus, bet izdevumi - 7,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,2 miljardu eiro, bet izdevumi - 3,0 miljardu eiro apmērā. 2020. gada vispārējais valdības budžeta deficīts plānots 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8% apmērā. Budžeta likumprojekta izskatīšanu valdībā pavadīja asi strīdi, ar to neapmierināti ir ļoti daudzi. Tomēr var prognozēt, ka Saeima budžetu pieņems, jo pret to balsos opozīcijas partijas, kurām parlamentā nav vairākuma.

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gandrīz stājusies.

Eurostat apkopotie dati liecina, ka tā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi vien par 0,1%. Savukārt gada skatījumā fiksēts pieaugums par 0,9%, ko diez vai var uzskatīt par ko ļoti spožu. Turklāt, ja ņem vērā šā gada trauksmaino sākumu un, ja nenotiek kādi brīnumi, droši vien būs kļuvis sliktāk. Jau pagājušā gada nogalē eirozonas ekonomika auga lēnākajos tempos kopš reģiona parādu krīzes pirms septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pilnībā uz zemes, piemēram, nosēdusies Vācijas ekonomika (tā vispār nav augusi). Bija gan arī pa pozitīvai ziņai – nodarbinātība eirozonā ceturtajā ceturksnī turpinājusi augt – gada skatījumā par procentu.

Pagaidu žoga ierīkošana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas varētu aizkavēsies, jo uzņēmums, kam ir jāpiegādā dzeloņstieples, to izdarīt nevar, jo Latvijai rezervētās dzeloņstieples nopirkusi Lietuva, ceturtdien vēstīja LTV raidījums "Panorāma".

Līdz piektdienai uzņēmums piedāvāja piegādāt 12 kilometrus žoga, taču atbildīgo Nodrošinājuma valsts aģentūru tas neapmierināja. Aģentūra pasūtījusi 111 kilometrus. Ja pasūtītais netiks piegādāts līdz piektdienai, aģentūra apsver iespēju sludināt jaunu cenu aptauju.

Jau ziņots, ka iepirkumā par dzeloņstiepļu iegādi uzvārēja uzņēmums "Brief". Šis uzņēmums bija apņēmies piegādāt dzeloņstieples par 488 400 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Taču pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro uzticēs uzņēmumam "Aimasa", jo 15.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar komersantu, kurš atbilst visām cenu aptaujas tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām un bija ar zemāko cenu - SIA "Aimasa". Šis uzņēmums piedāvājis izbūvēt 36,94 kilometru dzeloņstiepļu žogu par kopējo summu 2 462 826 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

"Melnās piektdienas" iepirkšanās drudzim nav izdevies kāpināt tirgotāju akciju vērtību, kas liecina, ka investorus šis pasākums nepārliecina, secina Lielbritānijas investīciju uzņēmuma "AJ Bell" finanšu direktors Rass Moulds, ziņo BBC.

Atklāti sakot, "Melnā piektdiena" nav vairuma uzņēmumu lielā peļņas diena kā dažiem varētu šķist. Lai gan šī akciju diena veicina pārdevēju apgrozījuma kāpumu, investoriem svarīgāka par apgrozījumu ir peļņa. Uzņēmumu īstais izaicinājums ir gada garumā pārdot pēc iespējas vairāk produktu par pilno cenu, norāda R.Moulds.

"Melnās piektdienas" galvenais mērķis ir veikalos ievilināt pircējus, cerībā, ka cilvēki iegādāsies arī kādu produktu par pilnu cenu. "Vai tas nostrādās, redzēt varēs pēc tam," piemetina finanšu eksperts.