Tas, ka šobrīd Latvijas valsts ir lielā purvā, visiem skaidrs. Valdošās elites nespēja pieņemt konkrētus lēmumus, savstarpējās ķildas un intrigas, domāšana ar sociālisma piegaršu rauj akacī līdzi mūs visus, tomēr politiķi nav spējīgi sadzirdēt ekspertu viedokļus par to, ko un kā šajā situācijā darīt.
Fakts nr.1: Latvijas valdošā politiskā elite grabina pie ārvalstu investoru durvīm, lai izlūgtos kārtējo aizņēmumu «nieka 7,5 miljardus eiro» apmērā, kaut arī īstas skaidrības, kur naudu ieguldīt, lai palīdzētu valstij atgūties, nav.
Fakts nr.2: Nordea bankas vadītājs Latvijā Valdi Siksnis intervijā laikrakstam Dienas Bizness jūlijā atzīst, - šobrīd privātpersonu noguldījumi Latvijā pārsniedz 3 miljardus latu, kas ir pietuvināta summa tai, ko Latvijas valdība meklē ārpus savas valsts (pieņemu, ka līdzīgu summu Latvijas privātpersonas ieguldījušas arī ārzemju bankās).
Daudzkārt zākātie 700 Latvijas miljonāri un citi uzņēmīgi cilvēki, kuriem arī pieder liela daļa šo privātnoguldījumu, būtu gatavi investēt naudu Latvijā, iegādāties tos valsts īpašumus un pārņemt tās funkcijas, kurus pati valsts nespēj pārvaldīt.
Rezultātā ieguvēji būtu visi: valsts tiktu vaļā no problēmām, kas saistītas ar šo institūciju nemākulīgu uzturēšanu un neprasmīgu funkciju veikšanu. Uzņēmējs, savukārt, ieguldot personiskos līdzekļus, meklētu labākos risinājumus, lai pārņemtā skola, slimnīca vai kāda cita valsts līdz šim veiktā funkcija būtu iespējami rentablāka, kam loģisks turpinājums ir vairāk darba vietu cilvēkiem un lielāki nodokļi tai pašai valstij. Galvenais šobrīd būtu neatkārtot jau 90. gados pieļauto kļūdu, sagraujot iepriekš izveidoto.
Nu, kādēļ Latvijai aizņemties naudu ārpus valsts, ja tā ir tepat? Nedomāju, ka cēlonis meklējams politiķu neizglītotībā un tumsonībā. Gluži vienkārši netiekam vaļā no «suns uz siena kaudzes» vai «nedod, Dievs, kāds cits nopelnīs» sindroma, kas izsauc paniskas bailes no tā, ka privāta struktūra pārņems valsts (neprasmīgi) pārvaldītās institūcijas, nopelnīs vēl pāris miljonu un ja nu tur vēl visam pa vidu var sazīmēt kādu oranži, jaunlaiciski vai citādi politiski «iekrāsoto» personu...
Labāk ļaut, lai bezdarbnieku statusu piešķir jau 200 tūkstošiem cilvēku, noziedzības līmenis aug un medijos kā aktualitātes publicē tikai negatīvas ziņas, nekā dot zaļo gaismu tiem, kuriem ir gan idejas, gan līdzekļi.
Saka, ka gudrie mācās no vēstures: arī 90. gadu sākumā tik daudzi šausminājās par privatizācijas procesu Latvijā, sakot, valsts taču tiek izputināta! Protams, analizējot to laiku tagad, daudzas lietas arī tad tika izdarītas nepareizi, tomēr gandrīz pirms 20 gadiem privatizētās ražotnes, piemēram, AS Lauma , OlainFarm, Rīgas Piena kombināts joprojām veiksmīgi darbojas un nodrošina darba vietas simtiem cilvēku, tai pašā laikā daudzas valsts pārvaldītas rūpnīcas beigušas funkcionēt.
Cienījamie lēmumu pieņēmēji, palasiet literatūru, kur analizētas nu jau par vēsturi kļuvušas, ar ekonomiku saistītas krīzes un to pārvarēšana metodes! Naudas masas samazināšana un nodokļu paaugstināšana ir lietas, kuras krīzes laikā neiesaka izmantot lielākā daļa ekspertu un kuras šobrīd, par spīti visam, Latvijā ir realitāte.
Ja šobrīd valdībai un sabiedrībai vēl ir iespēja attapties un virzīties uz gaismu tuneļa galā, tad drīz arī šī iespēja var tikt zaudēta, jo tie arī atlikušie miljardi privātpersonu noguldījumu var aizplūst uz valstīm, kurās valdība pragmatiski uztur un attīsta stabilu biznesu. Vai tāds ir jūsu mērķis, cienījamie politiķi?