No 19. līdz 21.maijam Rīgas un Latvijas piedāvājums ar zīmolu MEET RĪGA tiek prezentēts vienā no lielākajām Eiropas profesionālajām konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu rīkotāju izstādēm IMEX-Frankfurt 2015, kas šogad apvienojusi līdz šim lielāku dalībnieku skaitu – 3 500 kompānijas. Pirmajās dienās MEET RĪGA stendu apmeklējuši interesenti no vairāk nekā 24 valstīm, informē Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) zīmola MEET RĪGA mārketinga un komunikācijas vadītājs Aigars Smiltāns.

«Izstādē interesentiem reklamējam Rīgu un Latviju kā plānotajiem korporatīvajiem pasākumiem piemērotu galamērķi, kas spēj piedāvāt pieejamas cenas, augstu pakalpojumu kvalitāti un ērtu nokļūšanu. Tāpat šo dienu laikā plānotas vairāk nekā trīsdesmit tikšanās ar konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu rīkošanas kompānijām un asociāciju pārstāvjiem,» saka A. Smiltāns.

No visiem interesentiem 30% esot Eiropas un starptautisko asociāciju pārstāvji, kuri izskata Rīgu kā iespējamo nākotnes galamērķi koferenču un kongresu rīkošanai. Plānota arī dalība TMF-Dialogue marketing rīkotajā kontaktbiržā, kurā Rīga tīks īpaši prezentēta Vācijas konferenču un korporatīvo pasākumu rīkotājiem.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ar Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) zīmola MEET RĪGA iniciatīvu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta (LIAA TD) un Jūrmalas pilsētas Tūrisma departamenta līdzdalību izveidots vērienīgākais digitālais tūrisma reklāmas projekts «magicLatvia».

«magicLatvia» ir trīsdesmit četru lapaspušu biezs digitāls žurnāls, kas apkopo visu būtiskāko informāciju par iespējām un priekšrocībām organizēt darījuma tūrisma pasākumus Latvijā, īpaši Rīgā un Jūrmalā. Projekts realizēts, turpinot iepriekšējos gados veiksmīgi aizsākto sadarbību ar vācu kompāniju Tmf-Dialogue, kuras specializācija ir tieši darījumu tūrisma mārketings.

Žurnāls tiks izsūtīts vairāk nekā 16 000 darījumu tūrisma, konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu nozares profesionāļiem Vācijā, Austrijā, Šveicē, Nīderlandē, Beļģijā un citās Eiropas valstīs. Tāpat tas tiks izsūtīts visiem IBTM World 2017 izstādes apmeklētājiem, kas notiks Barselonā no 28. līdz 30. novembrim. Tā ir viena no lielākajām nozares izstādēm, un to ik gadu apmeklē speciālisti no gandrīz simts valstīm.

Rīgas un Latvijas piedāvājums, kas pasaulē lielākajā profesionālajā konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu rīkotāju izstādē EIBTM 2012 tika prezentēts ar zīmolu Meet Riga saņēmis 34 pasūtījumus konferenču rīkošanā, informē Meet Riga/ Rīgas Tūrisma attīstības biroja mārketinga un komunikācijas direktors Aigars Smiltāns.

Izstāde EIBTM 2012 norisinājās no 27. novembra līdz 29. novembrim Barselonā. Pasākuma laikā Meet Riga stendu apmeklēja aptuveni 240 nozares kompāniju pārstāvji no 17 valstīm, tostarp no Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Krievijas, Francijas, Itālijas, Spānijas, Dānijas, Polijas, Portugāles, Grieķijas.

Nozīmīgākais no izstādes laikā gūtajiem pasūtījumiem ir piecu dienu kongresa rīkošana Rīgā 2015. gadā ar 2 200 delegātu piedalīšanos. Par šo sadarbību pašlaik vēl norit sarunas.

Otro gadu Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB) ar zīmolu MEET RĪGA piedalīsies starptautiskajā konferenču un darījumu ceļojumu rīkotāju izstādē The Meetings Show UK, kas šogad notiks Londonā no 7. līdz 9. jūlijam Olympia London izstāžu centrā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja pārstāvjiem jau šobrīd ieplānotas 48 tikšanās ar profesionālajiem konferenču, kongresu un profesionālo asociāciju pārstāvjiem no Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, Holandes, Zviedrijas, Norvēģijas un citām eiropas valstīm.

«Lielbritānijas konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu rīkotāju tirgus Rīgai un Latvijai kļūst arvien nozīmīgāks, jo mēs varam piedāvāt augstu pakalpojumu kvalitāti par samērīgu cenu, kā arī nevainojumu infrastruktūru. Rīgu kā konferenču un korporatīvo pasākumu galamērķi jau ir izvēlēlējušies vairāki klienti no Lielbritānijas, piemēram, International Sail Training, International Cat Care Association, European Language Industry Association un citi,» skaidro zīmola MEET RĪGA mārketinga un komunikācijas vadītājs Aigars Smiltāns.

6. jūnijā Latvijas vadošais restorānu aprīkojuma tirgotājs, riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA Gemoss ar vērienīgu festivālu Meet&Greet svinēs uzņēmuma 25. dzimšanas dienu. Festivālā Meet&Greet būs iespēja satikties nozares profesionāļiem – notiks 35 Gemoss piegādātāju produktu degustācijas, jauno produktu prezentācijas un ekspertu lekcijas, savukārt festivāla izskaņā varēs baudīt īpašu svētku koncertu.

“Esmu no sirds pateicīga mūsu klientiem un piegādātājiem par līdzšinējo sadarbību. Festivāla ideju esam lolojuši ilgi un esam patiesi gandarīti, ka tā būs iespēja mums visiem satikties. 25 gadi nesavtīga darba ir nesuši augļus – pērn iezīmējām strauju izaugsmi, sasniedzot 7.5% apgrozījuma pieaugumu un liekot stabilus pamatus tālākai uzņēmuma attīstībai. Veiksmīgi attīstāmies Latvijas un Igaunijas tirgū, kā arī pagājušo gadu atkārtoti ieguvām starptautisko pārtikas kvalitātes un drošības sertifikātu BRC (British Retail Consortium – Global Standarts for Food Safety), kas apliecina Gemoss ražotās produkcijas augsto kvalitāti un atbilstību visām normatīvajām prasībām,” stāsta Gemoss vadītāja Ieva Treija.

Pēc veiksmīgi aizvadītas dalības starptautiskajā konferenču ceļojumu izstādē Spānijā IBTM World 2015, Rīga atzīta kā viena no desmit piemērotākajām un labākajām pilsētām Eiropā, kurā 2016.gadā rīkot starptautiskos kongresus, konferences un korporatīvos pasākumus, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Balstoties uz American Express veikto darījumu braucienu tendenču pētījumu 2016 (Meetings & Events 2016 Global Meetings Forecast, angļu val.), Rīga ierindota kā devītā piemērotākā pilsēta darījumu tūrisma braucieniem. Šajā topā tā atrodas līdzās tādām lielām, zināmām un iecienītām Eiropas pilsētām kā Londona, Parīze, Amsterdama, Brisele, Frankfurte, Minhene, Kopenhāgena, Barselona un Berlīne.

«Rīgas iekļaušana šajā topā ir liels sasniegums, un tas ir arī atzinums Rīgai kā drošai un uzticamai konferenču, kā arī korporatīvo pasākumu norises vietai. Būtiski, ka šis pētījums tiek nosūtīts visiem American Express birojiem un to klientiem 96 pasaules valstīs,» norāda RTAB zīmola MEET RĪGA mārketinga un komunikācijas vadītājs Aigars Smiltāns

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Stingrāka finanšu risku kontrole no valsts un Eiropas regulatoru puses prasa lielus ieguldījumus no bankām un finanšu organizācijām. Bankas un finanšu institūcijas jau tagad sastopas ar arvien stingrāku un stingrāku kontroli no regulatoru puses, kas noved pie lielākiem apjomiem atskaišu sagatavošanā. Nākotnē prasības tikai augs. Tādējādi vairākas bankas apsver iespēju maksimāli standartizēt un automatizēt regulatoru atskaišu veidošanu, pielietojot speciālus risinājumus.

Nesenās finanšu krīzes rezultātā patlaban pasaulē, tostarp, Eiropā, tiek ieviesti aizvien vairāk jauni standarti un nosacījumi, kā padarīt bankas drošākas, tomēr, no otras puses, tas uzliek bankām papildus administratīvo slogu, jo tām jātiek galā ar daudzām jaunām prasībām, ieviešot tās salīdzinoši īsos termiņos, kā arī iesniedzot neskaitāmas jaunas atskaites un datus. Eiropas tai skaitā arī Latvijas lielākās bankas jau pavisam drīz nonāks stingrākā - Eiropas Centrālās bankas – uzraudzībā, savukārt Bāzele III nosacījumi liks tām palielināt kapitālu (piemēram, samazinot dividendes) vai samazināt risku (piemēram, pārdodot kādu no struktūrām). Kā liecina Wolters Kluwer Financial Services aplēses, Bāzeles III ieviešanas rezultātā ievērojami augs datu apjoms, kas jāiesniedz regulatoriem. Gan vienotajā pārskatā, gan finanšu būs jāiesniedz vairāki tūkstoši datu. Jau patlaban ir skaidrs, ka bankām, būs ļoti grūti iekļauties regulatora norādītos termiņos, lai nodotu visas nepieciešamas atskaites, un bankas, kurām nav automātiskās kalkulācijas sistēmas, nespēs noteiktajā termiņā šīs atskaites iesniegt, stāsta Wolters Kluwer Financial Services eksperti.

Tirdzniecības tīkla Alije parusa veikalā Begovaja atklāts Rīgā un Latvijā ražotu pārtikas preču stends Rižskij dvorik. Tas ir jau otrais stends Rižskij dvorik tirdzniecības tīklā Alije parusa.

Pirmais Rišskij dvorik stends Maskavā tirdzniecības centrā Ščuka (Ščukinskaja iela 42) kopš pagājušā gada darbojas ar ievērojamiem panākumiem, norāda Rīgas dome.

Projekta ietvaros pārtikas produkti tiek pārdoti vēl desmit tīkla Alije parusa veikalos. Pieaug arī to Latvijas ražotāju skaits, kas ir pārstāvēti Rizškij dvorik stendos. Plānots, ka jau šovasar stendi tiks atvērti vēl vienā Maskavas lielveikalu ķēdē.

Rižskij dvorik stendos Maskavas iedzīvotāji var iegādāties piena produkciju, tai skaitā jogurtus, sviestu, biezpienu, sieru, skābo krējumu, maizi, cepumus, gaļas izstrādājumus, dzērienus, ūdeni, zivju konservus, sukādes, šokolādes izstrādājumus un citus saldumus, miltus, graudu pārslas, mērces, dārzeņu konservus, čipšus, Latvijas balzāmu un arī keramikas izstrādājumus.

Dobelē 7.septembrī tiks atklāts autocentrs Bosch Car Service, kura izveidē investēti 1,7 miljoni eiro, informē uzņēmuma SIA Autofirma Raivo īpašnieks Raivo Paškausks.

Telpu kopējā platība ir 2700 kvadrātmetri, un centrs ir aprīkots ar 11 auto pacēlājiem, brīvās spēles kustību detektoru, kā arī riepu montāžas un riteņu balansēšanas iekārtām. No kompānijas Bosch ir bremžu stends, amortizatoru stends, motoru diagnostikas iekārta, kā arī jaunākās paaudzes 3D riteņu ģeometrijas regulēšanas stends un kondicionieru uzpildes iekārta.

R.Paškausks atzīmē, ka uzņēmumā patlaban nodarbināti 12 darbinieki, bet nākotnē plānots palielināt darbinieku skaitu par četriem vai pieciem.

Bez auto servisa telpām tiks atklāts arī Dobelē pirmais automobiļu muzejs ar kopējo platību 665 m2. Ekspozīcijā, kas tiek regulāri papildināta, patreiz apskatāmi 12 eksponāti.

Tukuma velosipēdisti var līksmot - pie Tukuma Tūrisma informācijas centra (TIC) uzstādīts velopumpis un stends ar nepieciešamajiem rīkiem velosipēdu labošanai, kas pieejams visiem velobraucējiem.

Šī un uzstādītu līdzīgu stendu mērķis citās pilsētās ir nodrošināt velobraucējiem iespējas bez maksas jebkurā diennakts laikā salabot savu riteni vai uzpumpēt riepas. Pie Tukuma TIC ierīkots veloremonta stends, uz kura var uzlikt velosipēdu, lai to ērtāk varētu remontēt. Pie stenda izvelkamās trosēs pievienotas atslēgas - universālā atslēga, biežāk lietotie skrūvgrieži, seškantes un divu izmēru roratslēgas, kā arī lāpstiņas riepu montāžai. Savukārt blakus remonta stendam (statīvam) novietots velopumpis ar universālu galviņu - gan resnajam, gan šaurajam ventilim. Tajā iestrādāts industriāls cilindrs, kas darbināms ar roku spēku, lai stends nebūtu atkarīgs no elektrības.

Stends iepirkšanās centrā aukstās sezonas laikā būtu piemērota tirdzniecības vieta cepurēm un šallēm

Tā pēc dalības projektā Biznesa eskalators secinājusi Uniq cepures radītāja Linda Breide. Viņa projektam pieteicās, jo vēlējās izmēģināt, kā tas ir – darbotiets t/p Alfa. «Tas tomēr ir liels tirdzniecības centrs, gribējās redzēt, vai mēs vispār spējam to «pavilkt». Secinājām, ka spējam un ka šajā sezonā ir noderīgi tirgoties šādā vietā. Stends tirdzniecības centrā no oktobra līdz martam būtu ideāli,» spriež Linda.

Projekta gaitā viņai nav bijis pārsteigumu, ko nebūtu gaidījusi, taču centrā ir liela cilvēku plūsma, tāpēc jābūt lielākam piedāvājumam. «Kaut arī uz vietas visu laiku bija vairāk nekā 200 vienību, bija cilvēki, kuri nevarēja atrast neko sev piemērotu,» saka Linda. Tādos gadījumos viņa pircējiem iesaka izmantot cepuru konstruktoru internetā un veikt individuālu pasūtījumu tieši tādai cepurei, kāda pašam patīk. Vērtējot, cik daudzi nopērk gatavu cepuri un cik daudzi izvēlas inidivuāli to pasūtīt, Linda spriež, ka aptuveni puse izvēloties konstruktoru.

Starptautiskajā informācijas tehnoloģiju (IT) izstādē CEBIT, kura norisinājās Hannoverē no 6.-10.martam, pēc ilgāka pārtraukuma bija Latvijas valsts stends.

Jāatzīmē, ka pirms tam Latvijas valsts stends CEBIT izstādē bija pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā bija vēl tā dēvētā E-lietu ministrija. Šogad Latvijas valsts stendā bija pārstāvēti septiņi Latvijas IT uzņēmumi: DEAC, Interaktīvās Tehnoloģijas, iMedia, SWH SETS, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Zabbix un Solcraft. Vienlaikus jāpiebilst, ka kopējais pārstāvošais Latvijas uzņēmumu skaits CEBIT bija lielāks, jo citi uzņēmumi – Comtech, MoonCom, Proks, SAF Tehnika, Ascensio System, D&A Mobile, M4U piedalījās citos stendos. Tas skaidrojams ar to, ka CEBIT izstāde ir ārkārtīgi liela, un daļa uzņēmumu vēlējās būt starp konkrētās nišas uzņēmumiem. Izstāde pulcēja lielu dalībnieku skaitu un plaši pārstāvēti tika Vācijas uzņēmumi, DB novērojumos dalījās Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs. Izstādē daudz lielāks akcents, pēc viņa teiktā, tika pievērsts risinājumiem, kuri palīdz radīt pievienoto vērtību biznesā. Tāpat netika aizmirsts par «mākoņa» piedāvātajām iespējām. «Manuprāt Latvijas uzņēmumi izstādē izskatījās labi,» sacīja M. Jegorovs, tomēr kopējā izstādes dalībnieku «pīrāgā» būtu labāk, ja Latvija tiku pārstāvēta plašāk.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Latvijas ražotāju tieksme izmēģināt spēkus eksotiskāku valstu izstādēs nav izmisuma diktēts solis, bet gan jauns izaicinājums, atzīst aptaujātie uzņēmēji

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizē nacionālos stendus ar vairāku uzņēmumu dalību tajās valstīs, kuras pieprasa paši nozaru pārstāvji. Gadu no gada Latvijas stends ir lielākajās izstādēs Eiropā, bet pakāpeniski pieaug pieprasījums arī pēc eksotiskāku tirgu apgūšanas, informē LIAA ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme. LIAA mājas lapā publicētā informācija liecina, ka, piemēram, oktobrī informācijas tehnoloģijas nozares uzņēmumi ar nacionālo stendu piedalīsies Dubaijā notiekošajā Gitex izstādē, bet interjera dizaina uzņēmumi – izstādē Downtown Design. Novembrī pārtikas rūpniecības nozares pārstāvji būs sastopami Almati (Kazahstānā) izstādē World Food, kā arī Šanhajā (Ķīnā) notiekošajā FHC China. Savukārt, piemēram, šī gada februārī Latvijas stends bija kokapstrādes un būvindustrijas izstādē Eco House & Eco Building Expo Tokijā (Japānā). Interjera dizaina un mājas tekstila pārstāvji martā apmeklēja Singapūrā notiekošo izstādi Maison&Objet Asia, bet maijā mūsējie pārtikas ražotāji piedalījās izstādē SIAL China Šanhajā (Ķīnā). Savukārt jūnijā Ninbo (Ķīnā) notika izstāde China CEEC Expo, kurā piedalījās dažādu nozaru uzņēmumi.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Vajag ne tikai nodarboties ar latviešiem raksturīgo «pērc – pārdod» biznesu, bet radīt kaut ko pašam, piemēram, viduslaiku trombonu.

Tā pirms vairākiem gadiem nosprieda Latvijas Nacionālās operas (LNO) trombonists Vairis Nartišs, konstatēdams, ka labs viduslaiku trombons maksā tik lielu naudu, ka, piemēram, students, kurš vēl tikai mācās spēlēt, to faktiski nevar atļauties nopirkt.

Lētāka meklējumos

Vaira pievēršanās uzņēmējdarbībai sākās ap 2005. gadu, kad toreizējais LNO vadītājs Andrejs Žagars iedalījis naudu jauniem tromboniem un sākušies meklējumi, kur gan šos instrumentus var dabūt iespējami lētāk. Izrādījies, ka tolaik aizbraukt uz Nīderlandi, segt tur pilnīgi visus izdevumus iznācis lētāk, nekā nopirkt kaut ko tepat uz vietas. Tas savukārt pamudinājis Vairi vērt vaļā pašam savu mūzikas instrumentu veikalu Rīgā ar nosaukumu Nartiss.lv. «Vienkārši aizbraucu un Frankfurtes mūzikas mesi, lai savāktu kontaktus, un tad jau sāku arī veidot veikalu,» atceras Vairis.

No 2016. gada sākuma līdz 2018. gada beigām Rīgas domes biedrībām un nodibinājumiem piešķirtais finansējums 26,5 miljonu eiro apmērā ir apšaubāms un pašvaldība, izmantojot biedrības, nodarbojusies ar ziedošanu, kas tai nav atļauts.

Šāds bija Valsts Kontroles (VK) ziņojuma vēstījums deputātiem Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. VK revīzijas laikā izdalījusi divus nodibinājumus, kuru dibinātājs ir Rīgas pašvaldība – Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) un riga.lv, kā arī vienu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas ar līdzekļiem rīkojies nepārskatāmi un, iespējams, finansējis sev tīkamākas biedrības un nodibinājumus.

VK pētītajā laika posmā kopumā ir runa par 26,5 miljonu eiro izlietojumu dažādiem mērķiem. RTAB pārziņā apsaimniekošanā bijuši 17 miljoni eiro, riga.lv rīkojušies ar 4,35 miljoniem eiro, bet departamenta gadījumā pētīts 5,15 miljonu eiro lielas naudas izlietojums.

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā «Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība» VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma Attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Revīzijā kopumā esot konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos, un tas liekot secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

Pirmdien un otrdien atcelti vairāki plānotie aviokompānijas Lufthansa ielidojošie un izlidojošie reisi starptautiskajā lidostā Rīga, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Tostarp pirmdien atcelts aviokompānijas reiss Rīga – Frankfurte plkst.14 un reiss Frankfurte – Rīga ar ielidošanas laiku plkst.23:35. Savukārt otrdien, 21.oktobrī, atcelts reiss Rīga – Frankfurte plkst.6 un Frankfurte – Rīga ar ielidošanas laiku plkst.13.

Pārējie reisi pagaidām plānoti pēc saraksta. Reisi atcelti saistībā ar Lufthansa pilotu streiku.

Rīgas lidosta aicina pasažierus vērsties aviokompānijā.

Kamēr Rīgā vēl nav tapis vērienīgs kongresu centrs, viesnīcas spēlē galveno lomu uz semināru un konferenču telpu nodrošināšanas skatuves

Viesnīcām ir nozīmīga loma konferenču biznesā Rīgā. Tās ir spēcīgas to pasākumu rīkošanas nišā, kuru kapacitāte ir līdz 1000 viesiem. «Problēmas rodas brīdī, kad ir vēlme Rīgā noorganizēt pasākumu 3000 un vairāk apmeklētājiem, jo šādam dalībnieku skaitam piemērotas vietas pagaidām nav. Lai sarīkotu pasākumu, piemēram, izstāžu centrā, Arēnā Rīga vai Olimpiskajā centrā, telpas ir jāpielāgo,» skaidro Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste.

DB jau rakstīja, ka Rīgā tuvākajos gados ir ieceres uzcelt kongresu centru, kas varēs uzņemt līdz 3000 personu kuplas delegācijas, aizpildot pašlaik brīvo nišu šajā biznesā.