Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Lielākā daļa uzņēmumu veido kampaņas sociālajos medijos, tomēr ne visas kompānijas ņem vērā juridiskus riskus, kas «uzglūn» interneta telpā – uzņēmumi saskaras ar juridiska rakstura problēmām un pat tiek sūdzēti tiesā neveiklas sociālo mediju kampaņas dēļ, raksta Gonzalo E. Mons (Gonzalo E.Mon), Kelley Drye & Warner LLP Reklāmas likuma prakses partneris portālā Mashable.

Lai gan katra kampaņa, kas tiek organizēta sociālajos medijos, ir uzlūkojama individuāli, pastāv vismaz pieci juridiski apsvērumi, kurus uzņēmumam būtu jāņem vērā, norāda jurists.

Pirmkārt, uzņēmumam jābūt caurspīdīgam, citiem vārdiem, sociālo mediju lietotājiem ir jāzina, ka informāciju, kas par kompāniju parādās publiskajā telpā, ir izplatījis pats uzņēmums nevis patērētāji, norāda G. E. Mons. Viņš norāda, ka ir bijuši piemēri, kad uzņēmumam radušās juridiskas problēmas tādēļ, ka tā darbinieki pozicionējuši sevi kā «vienkāršus patērētājus» un slavējuši uzņēmumu interneta telpā no patērētāja nevis no darbinieka skatupunkta. Pērn Federālā tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi divas kompānijas, kas viltoja patērētāju atsauksmes.

Turpinot agresīvu kampaņu, kuras ietvaros cīnās par autortiesību aizstāvību, popa zvaigzne Prince gatavojas tuvāko dienu laikā uzsākt vairākus tiesas procesus trīs pasaules valstīs, to skaitā arī pret failu apmaiņas mājaslapu Pirate Bay, ziņo Cnet.

Pārējie tiesas procesi notiks Francijā, kur likumdošana nav labvēlīga autortiesību aizstāvjiem, un Zviedrijā, kur ir bāzēts Pirate Bay.

Tāpat Prince nolēmis arī uzsākt lietas pret kompānijām, kuras reklamējas Pirate Bay mājaslapā. Lielākā daļa kompāniju, kas reklamējas šajā mājaslapā, atrodas Izraēlā, apgalvo kompānijas Web Sheriff prezidents Džons Giakobi (John Giacobbi).

Prince uzskata, ka personas, kuras dibinājušas Pirate Bay, saņem peļņu no dažādu mākslinieku darbiem, par ko šo darbu autori nesaņem nekādu atlīdzību. Pirate Bay mēnesī no reklāmām saņem apmēram 70 000 USD.

Kompānija Interneto partneris, kurai Latvijā pieder avioreisu biļešu tirdzniecības vietne Flysiesta.lv, uz laiku pārtraukusi Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biļešu tirdzniecību visās 12 valstīs, kurās kompānijai ir savas aviobiļešu tirdzniecības vietnes internetā. airBaltic to noliedz, sakot, ka aizliegumu piemērojusi pati.

Interneto partneris paziņoja, ka tāds lēmums pieņemts, ņemot vērā masu medijos parādījušos informāciju par iespējamo airBaltic maksātnespēju. Kompānija informē, ka Latvijas lidsabiedrības biļešu tirdzniecība pārtraukta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un pārējās deviņās valstīs, kurās strādā Interneto partneris.

«Saistībā ar medijos izplatītajām baumām par iespējamo airBaltic maksātnespēju mēs nolēmām uz laiku pārtraukt biļešu tirdzniecību uz šis kompānijas reisiem. Tā mēs vēlamies pasargāt savus klientus no iespējamajiem zaudējumiem. Tādēļ mēs iesakām priekšroku dot citu aviokompāniju piedāvājumiem. Mēs aktīvi sekosim līdzi informācijai medijos un citos kanālos un pieņemsim turpmākus lēmumus atkarībā no notikumu attīstības gaitas,» kompānijas paziņojumā presei citēts Interneto partneris direktors Andris Ramanausks.

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Andris Šķēle intervijā laikrakstam Dienas bizness sniedz atbildes ne tikai par vekseli, meitu un dzīvesbiedres iesaistīšanos biznesā, bet arī par valsts ekonomiskās attīstības tendencēm un valdības centieniem ierobežot inflāciju.

Db uz sarunu uzņēmēju, Tautas partijas ierindas biedru, ekspremjeru Andri Šķēli aicināja, pēc medijos atrodamās informācijas, par viņa meitu Anetes Šķēles - Pētersones un Madaras Šķēles, kā arī dzīvesbiedres Kristianas Lībanes - Šķēles iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Db jau rakstījis, ka A. Šķēles meitas un sieva iegādājās viņa ilggadējam biznesa partnerim Edgaram Šķenderim piederošo SIA Privāto aktīvu pārvalde (PAP). Kā toreiz norādīja PAP preses pārstāvis Juris Pētersons, tad PAP ir investīciju uzņēmums un tā investīciju projektiem tiek dibināti atsevišķi uzņēmumi. Db rīcībā esošā informācija liecina, ka PAP pieder 11 SIA ar nosaukumu INPO. Pēc Db rīcībā esošās informācijas daži no PAP dibinātajiem INPO jau aktīvi darbojas investīciju biznesā, tā piemēram lielākais darījums, ko veica INPO7 bija AS Valmieras Piens iegāde, kur par padomes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Šķēle. Drīz pēc šī informācijas "politiskajā virtuvē" uzliesmoja kaislības, ka ekspremjers, TP ierindas biedrs A. Šķēle šādā veidā it kā "legalizē" 1999. gadā saņemto vekseli 29 milj. USD apmērā no kompānijas Bolster Management Limited, lai gan jau vairākas valsts iestādes veikušas par to pārbaudes un nav atklātas pretlikumīgas darbības. "Izskatās, ka ar šo darījumu Šķēle gatavojas nulles deklarācijai un, iespējams, ka šis ir viens no veidiem, kā viņš var legalizēt skaidrās naudas uzkrājumus," iepriekš aģentūrai LETA sacīja Jaunā laika deputāte Linda Mūrniece.

Mūsdienās uzņēmumam nebūt klāt tur, kur ir tā klienti, proti, sociālajos medijos, var nozīmēt reālus zaudējumus. Bet arī interneta vidē konkurence par cilvēku uzmanību saasinās un, lai gūtu panākumus, klientu «copēšanai» jāmeklē jauni triki.

Visā pasaulē 24% sociālo mediju lietotāju atzinuši, ka savās iemīļotajās sociālajās vietnēs iegriežas retāk nekā sākumā, kad tur tikko piereģistrējušies, liecina kompānijas Gartner veiktais pētījums. Valstīs, kurās sociālie mediji ir visattīstītākie – ASV, Japānā un Lielbritānijā – sociālo mediju tirgus jau varētu būt sasniedzis piesātinājumu. Apmēram 40% tur aptaujāto atzīst, ka savas iemīļotās sociālo mediju vietnes apmeklē retāk nekā sākumā, bet 20% tās vairs neizmanto vispār. Pētot sīkāk, Gartner speciālisti secinājuši, ka sociālie mediji sākuši garlaikot 31% gados jauno, aktīvo, zīmoliem draudzīgo lietotāju. Tajā pašā laikā 37% lietotāju, īpaši gados jaunie, kuri aizrāvušies ar datoriem, izmanto sociālos medijus pat regulārāk nekā iepriekš. Uz jautājumu, kas attur cilvēkus no sociālo mediju izmantošanas, pētījuma veicēji nav saņēmuši vienotu atbildi. Viens no biežāk pieminētajiem iemesliem – to minējuši 33% aptaujāto – ir raizes par privātumu.

Kņada interneta medijos par jauniem un uzlabotiem produktiem palīdzējusi Google pārspēt tās sīvo sāncensi Apple Impact Media Value sarakstā, ierindojot kompāniju Google Pasaules Zīmolu topa (Top Global Brand) augšgalā, liecina Vispārējā noskaņojuma Pasaules Zīmolu atskaite par šā gada otro ceturksni (General Sentiment’s Global Brands Report for Q2 2012), informē mashable.com.

Impact Media Value «piešķir» «dolārus» par interneta ziņu portālos un sociālajos medijos izskanējušajām ziņām, neņemot vērā to «noskaņojumu», jeb izvērtē pasaules zīmolu ietekmi interneta medijos.

Kompānija Google ir pārspējusi Apple gan ziņu portālos, gan sociālajos medijos, kā arī mikroblogošanas vietnē Twitter.

Kopumā Google «ieguvusi» 756,6 milj. ASV dolāru par zīmola vērtību, bet līdzšinējais līderis Apple – 594,3milj. ASV dolāru. Zīmola sacensībās trešo vietu ieguvusi kompānijas Microsoft, «uzkrājot» 356,4 milj. ASV dolāru.

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

Latvijas Televīzija (LTV) pēc iepazīšanās ar medijos izplatīto informāciju, ka TV3 Latvia (TV3) radusi iespēju turpināt seriāla Neprāta cena uzņemšanu, šodien nosūtījusi vēstuli TV3, kurā pauž neizpratni un vērš uzmanību uz vairākām niansēm, kuras ir pretrunā gan ar ētiku, gan pastāvošo Autortiesību likumu.

«Seriāla Neprāta cena autortiesības pieder LTV, un jebkāda seriāla turpmāka izmantošana, tostarp seriāla nosaukuma izmantošana, seriāla sižetiskās līnijas turpināšana, seriāla un tā scenārija pārveidošana ar mērķi radīt audiovizuālu darbu un/vai jau esoša darba turpinājumu pārraidīšanai televīzijā vai citos audiovizuālajos medijos kā tikai LTV programmās nav atļauta un nekad netiks pieļauta,» vēstulē uzsver LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī akcentē, ka tieši LTV ir seriāla Neprāta cena idejas autore un ražotāja, tāpēc LTV pat nepieļauj iespēju, ka seriāls, kas iemantojis ievērojamu LTV1 skatītāju uzticību, tiktu veidots citā televīzijā.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?

Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.

Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.

Lai gan konkurence ir liela, kosmētikas un sadzīves ķīmijas izplatītājam Henkel Latvia krīzes laikā nav mazinājies apgrozījums, un šogad uzņēmums plāno nelielu izaugsmi, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Vācijas koncerns Henkel nodarbojas ar kosmētikas, tīrīšanas līdzekļu un celtniecībai nepieciešamo saistvielu ražošanu un izplatīšanu. Pirmos divus Baltijā izplata Henkel Latvia, kuru apgrozījums esot bijis apmierinošs, savukārt igauņi ražo un tirgo celtniecības materiālus un to realizācija izvērsusies necerēti veiksmīga.

«Tirgu samazināšanās nav gājusi secen arī mūsu biznesam. Tiesa gan, neesam tik ļoti skarti kā automašīnu tirgotāji vai bankas. Cilvēki vēl joprojām mazgā matus un veļu, bet tirgus attīstība ir negatīva. 2009. gadā spējām palielināt apgrozījumu, un 2010. gadā bijām tajā pašā līmenī. Tas ir ļoti apmierinoši. Ja salīdzinām sevi ar konkurentiem, neviens cits nav bijis tik veiksmīgs,» apgalvo Henkel Latvia direktors Guntars Zālītis.

"Reklamēties internetā ir moderni," tā atzīst aptaujātie interneta lietotāji mediju aģentūras Media House un pētījuma kompānijas Gemius veiktajā pētījumā.

38% aptaujāto atzina, ka viņuprāt internetā reklamējas modernas kompānijas. 30% atzina, ka kompānijas, kuras par galveno reklāmas kanālu izmanto internetu, esot tehnoloģiski advancētas. Savukārt 20% atzīst, ka šie uzņēmumi ir dinamiski, un tikai 16% ir pārliecināti, ka šo kompāniju produkti vai pakalpojumi domāti šauram patērētāju lokam.

"Līdz 2009. gadam prognozējams reklāmas tirgus apjoma pieaugums interaktīvajā vidē līdz pat 12 miljoniem latu, kas ir nedaudz vairāk kā žurnālu reklāmas ieņēmumi 2006. gadā. Tā, ja pērn interaktīvo mediju tirgus daļa bija 4, 3%, tad līdz 2009. gadam tas pieaugs līdz 8, 6%. Tātad arvien vairāk kompānijas sāk izprast, ka tieši interaktīvie mediji ir un būs viens no visefektīvākajiem veidiem sasniegt un informēt savu mērķauditoriju. Jo mūsdienu tehnoloģiju jomā izglītotāks kļūst patērētājs, jo straujāk šai jomā jāaug reklāmas devējiem," atzīst Media House valdes loceklis Juris Liepiņš.

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Ikdienas pārtikas preču patēriņa groza uzcenojuma griestu noteikšana negatīvi ietekmētu konkurences situāciju tirgū, savukārt tirgošana zem pašizmaksas mazinātu ienākumus valsts budžetā.

Jau šobrīd patērētājs, sekojot līdzi piedāvājumam, var izvēlēties ikdienas produktus ar mazāku uzcenojumu un par pieejamu cenu.

Pircējam būtu svarīgi ne tikai akli sekot reklāmām, piemēram, televīzijā, bet pārdomāt pirkumus un salīdzināt dažādu tirgotāju un ražotāju piedāvātās cenas. Jau šobrīd daļā veikalu uzcenojums ir salīdzinoši ievērojami mazāks, nekā lielajos tirdzniecības centros, kas aktīvi reklamējas centrālajos medijos. Fiksēta uzcenojuma noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam drīzāk kropļotu tirgu.

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek vērtēta uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam. Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku. Ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis. “LaTS” šādu soli neatbalsta, jo “cenas regulē tirgus un šāda politika izraisītu tirgus kropļošanu.” Tieši pircēja ziņā ir ar savu maciņu atbalstīt tos tirgotājus, kas piedāvā produktus ar mazāku uzcenojumu.

Kompānijas PepsiCo Ziemeļamerikas nodaļa Pepsi-Cola nāk klajā ar jaunu produktu - Tava, turklāt tā reklamēšanai neizmantos vecos medijus, ziņo NYTimes.

Interesants ir tas fakts, ka jauno produktu Pepsi-Cola nolēmusi reklamēt internetā, atsakoties no parastajiem medijiem - TV un prese. Līdz šim dzērienu ražotāji reklamējās tradicionālajos medijos.

NYTimes raksta, ka kompānijas lēmums nebūtu pārsteidzošs, ja produkta mērķauditorija būtu gados jauni cilvēki, jo tie ir uzauguši digitālajā laikmetā, bet šī dzēriena, kas ir bez kofeīna un ar augļiem, mērķauditorija ir cilvēki no 35 līdz 49 gadiem.

"Pastāv pieņēmums, ka šie cilvēki nav internetā, bet ir kategorija, kura atdzimst un adoptējas, tādējādi dzīvo līdzi laikam," norāda Pepsi-Cola Ziemeļamerikas nodaļas viceprezidents Frenks Kūpers (Frank Cooper).

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija (LSAKA) pavēstījusi, ka norobežojas no medijos izskanējušajām ziņām par sabiedrisko attiecību (SA) aģentūras BKC darbību, kas bijušajai iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei piedāvājusi nodrošināt pozitīvas publikācijas masu medijos.

«Labā policista tēls» gada ceturkšņa garumā dažādos medijos izmaksātu 9 tūkstošus latu, savukārt par divreiz garāku periodu komerctelevīzijas LNT raidījumā Degpunktā nāktos šķirties no 12 tūkstošus latu, pirmdien vēsta laikraksts Diena. Publikācijas piedāvātas gandrīz visos Latvijas redzamākajos medijos, tajā skaitā Latvijas Radio, Dienā, žurnālā Ir, radio SWH u.c.

«LSAKA biedri kategoriski norobežojas no metodēm, kas aprakstītas laikraksta Diena rakstā «Garantējam labu tēlu», kuru izlasot, rodas iespaids, ka, noslēdzot līgumu ar kādu sabiedrisko attiecību aģentūru, iespējams garantēti panākt konkrēta satura publiskošanu Latvijas mediju vidē», uzsver LSAKA prezidents Māris Plūme.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Aizvien nozīmīgāku vietu uzņēmuma mārketinga komunikācijā ieņemošie sociālie mediji to pieejamības un mēroga dēļ var radīt iespaidu, ka mārketinga aktivitātēm vairs nav nepieciešams atvēlēt tik daudz līdzekļu, kā tas bija agrāk.

«Pieredze rāda, ka, neprasmīgi darbojoties sociālajos medijos vai izvēloties nepieredzējušas aģentūras pakalpojumus, tiek veltīgi iztērēti līdzekļi un bieži vien atliek tikai paļauties uz veiksmi. Turpretī reklāmas vēstījuma novadīšana, izmantojot tradicionālos medijus, vairumā gadījumu ir dārgāka, bet šajā gadījumā reklāmdevējs pērk jau noteiktu auditorijas daļu,» skaidroInspired DIGITAL vadītājs Artūrs Mednis.

Kompānija Media House prognozē, ka ieguldījumi reklāmā Latvijas medijos 2009. gadā sasniegs 200 miljonus eiro, taču līdz ar reklāmas apjoma pieaugumu interaktīvajos medijos būtiski samazināsies laikrakstu tirgus daļa.

Media House vadītājs Juris Liepiņš uzskata, ka daļa ieguldījumu no laikrakstiem pārceļos uz interneta vidi, kā rezultātā arī drukāto mediju izdevēji paplašinās savu piedāvājumu interneta vidē.

Tirgus daļas samazinājums gaidāms arī radio un žurnālos, taču naudas izteiksmē šiem tirgus segmentiem tiek prognozēts pieaugums pat līdz 75%, salīdzinot ar 2006. gadu. Media House pētījuma rezultāti rāda, ka reklāmas apjomi televīzijā pieaugs līdz pat divām reizēm.

Laika posmā līdz 2009. gadam visstraujāk pieaugšo interaktīvo mediju reklāmas tirgus - līdz pat 4 reizēm. Pieaugums rēķināts, salīdzinot ar 2006. gada reklāmas rādītājiem. Ja pērn interaktīvo mediju tirgus daļa bija 4, 3%, tad līdz 2009. gadam tas pieaugs līdz 8, 6%.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), saskatot būtiskus pārkāpumus iepirkumu komisijas rīcībā, apturējis Aizsardzības ministrijas (AM) rīkoto konkursu par Latvijas 90 gadu jubilejas svinību audio un video reklāmas izvietošanu medijos, liecina IUB mājas lapā publiskotā informācija.

AM bija iecerējusi slēgt līgumu ar SIA Communications Expert par summu, kas trīs reklāmas aģentūru konkurencē bijusi divas reizes lielāka, sasniedzot 82 536 latu. Konkursa rezultātus septembra sākumā apstrīdēja divi pārējie pretendenti - SIA Carat un SIA Trendmark.

IUB norāda, ka nav skaidrs un saprotams, kāpēc Trendmark piešķirts mazāks punktu skaits nekā Communications Expert vērtēšanas kritērijā par plānoto auditorijas apjomu, kā arī pieredzi un radošo pieeju.

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.