Uzņēmums "Bolt" uzsācis "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu arī Jelgavā, informē uzņēmumā.

Sākotnēji "Bolt Food" platforma Jelgavas iedzīvotājiem nodrošinās piegādi pasūtījumiem no "Hesburger" un "McDonalds" ātrās ēdināšanas restorāniem, "Rimi" un "Mego" veikaliem, kā arī "Narvesen" kioskiem.

Plānots, ka tuvākajā laikā platformai pievienosies vēl plašāks restorānu un pārtikas preču tirdzniecības vietu loks. Lai samazinātu saskarsmi starp restorānu, kā arī veikalu darbiniekiem, kurjeriem un platformas klientiem, arī Jelgavā, tāpat kā citās pilsētās, visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā.

"Maltīte ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa ikvienam, tāpēc mēs strauji turpinām paplašināties, lai ēdienu un pārtikas preču piegāde uz mājām kļūtu pieejama arvien plašākai auditorijai. Īpaši svarīgi tas ir šajā periodā, kad tiek veikti dažādi piesardzības pasākumi un cilvēki vairāk laika pavada mājās," stāsta Bolt Food vadītājs Latvijā Klāvs Gipters.

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis" Viļņā, Klaipēdā un Šauļos un "Akropole" Rīgā, iegādājusies vienu no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā - "Alfa", informē "Akropolis Group" pārstāvji.

"Akropolis Group" parakstījis līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāla daļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa" ar kopējo platību aptuveni 154 000 kvadrātmetri.

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta Latvijas Konkurences padomes atļauja.

"Akropolis Group" izpilddirektors Manfreds Dargužis norāda, ka uzņēmums sasniedzis vadošo pozīciju starp iepirkšanās un izklaides centriem, attīstot pats savus projektus, taču tam vienmēr ir bijušas ambīcijas augt arī iegādes darījumu ceļā.

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Janvāra beigās uzņēmums, kura ieguldījumus pārvalda Green Formula Capital (GFC), iegādājās bijušās Radiotehnikas galveno ēku Rīgā ar kopējo platību 100 000 m2.

Rīdziniekiem šis īpašums ir pazīstams kā Imantas Tirgus. Darījuma summu puses neizpauž.

“Mēs uzskatām, ka nākotne ir saistīta ar veiksmīgu izklaides un pakalpojumu sektora attīstību, kur galvenā loma ir atrašanās vietai un infrastruktūrai ar ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Mums ir labi zināmi kaimiņi – Depo, Damme, McDonalds, pirmajā stāvā mums ir veiksmīgā Imantas Tirgus koncepcija. Plānojam piesaistīt daudz jaunu īrnieku, ar kuriem jau notiek pārrunas”, komentēja Mēelis Šokmans, GFC vadošais partneris.

FOTO: Oficiāli atklāts Imantas tirgus 

Ceturtdien, 30.maijā, tirdzniecības parkā Imanta Retail Park oficiāli atklāts Imantas tirgus....

Green Formula Capital ir uz ilgtspējību un “zaļo pavērsienu” orientēta nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldības firma, kas koncentrējas uz īpaši pielāgotiem ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības) principiem, tos apvienojot ar “zaļā” finansējuma piesaisti ar mērķi palielināt aktīvu vērtību un likviditāti. Green Formula Capital darbības princips ir palielināt ieguldījumu vērtību, veicinot “zaļo” un ilgtspējīgo uzņēmējdarbību.

FOTO: Rīgā top jauns tirdzniecības centrs  

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro,...

Darījumu atbalstīja Colliers, un juridiskās konsultācijas sniedza ZAB Vilgerts.

LETA vesta, ka bijušo "Radiotehnikas" ēku Kurzemes prospektā 3, kurā atrodas "Imantas tirgus", par 8,75 miljoniem eiro iegādājušies Igaunijas uzņēmējiem piederošā SIA "KP3", liecina Zemesgrāmatas informācija.

Kā ēkas pārdevējs norādīta SIA "Imanta Retail Park", kuras valdes loceklis Ēriks Ertmanis LETA apstiprināja, ka īpašumu iegādājusies "KP3". Ertmanis sacīja, ka ēkā esošais "Imantas tirgus" turpinās strādāt kā telpu nomnieks.

"KP3" reģistrēta 2021.gada oktobrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 515 200 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Mirrow Institute", bet tā patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Ivars Vendelins, kurš ir arī "KP3" valdes loceklis. "KP3" valdes loceklis ir arī Igaunijas uzņēmējs Hanness Pihls.

Vendelins ir līdzīpašnieks "Apollo Group", kurai pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe" un restorāni "O'Learys" un "KFC".

Tāpat Vendelins ir līdzīpašnieks holdingā "MM Grupp", kuras uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

"Apollo Group" pērn rudenī iegādājusies arī 51% Latvijas ēdināšanas uzņēmuma "Lido" akciju.

"Apollo Group" 55% akciju īpašnieks ir holdings "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē. Vendelins ir 45% "Apollo Group" akciju īpašnieks.

Vendelins kopā ar Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu "Summus Capital", kuras valdes loceklis ir Pihls, 2020.gada decembrī kļuva par tirdzniecības centra "Riga Plaza" īpašniekiem. Savukārt 2021.gada decembrī "Summus Capital" ir iegādājusies uzņēmumu "Pārupes būmaņi", kuram piederošajā īpašumā Imantā ir atvērts jaunuzceltais tīkla "Depo" veikals, kas atrodas blakus bijušajai "Radiotehnikas" ēkai.

Db.lv au vēstījis, ka kādreizējās Radiotehnikas rūpnīcas ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās.

2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

EfTEN Real Estate Fund II ir iegādājies A-klases biroju ēku Duntes Biroji, kas atrodas Duntes ielā 6, no Catella Real Estate AG. Tas ir septītais EfTEN Capital Latvia pārvaldītais investīcijas objekts Latvijā.

2007.gadā MERKS (Merko grupa) uzbūvētā biroju ēka esot uzskatāma par vienu no labākajām biroju ēkām Rīgā.

Ēkas nomnieki ir tādi uzņēmumi tādi kā Statoil, Samsung, Premier Capital (McDonalds), LHV Banka, Royal Canin, Takeda un citi.

Biroju ēkai ir divas daļas, tai ir septiņi stāvi, plašs stikla ātrijs.

EfTEN Capital Latvija vadītājs Viktors Savins komentē: «Esam gandarīti, ka otrais EfTEN Real Estate Fund II ieguldījums ir veikts tieši Latvijā. Šis bija izaicinājums apmierināt investoru cerības nākamajām investīcijām pēc Radisson Blu darījuma šā gada sākumā.»

Duntes Biroji ir EfTEN lielākā līdz šim veiktā investīcija Latvijā. Darījuma cena netiek atklāta. Objekta iegādi finansē SEB Banka.

Mūsdienās spēles noteikumi biznesā mainās gaismas ātrumā, tāpēc uzņēmējiem nepārtraukti ir jāuzņem temps, jāspēj pielāgoties un jāturpina ģenerēt jaunas idejas, uzskata AS Twino dibinātājs Armands Broks.

Vadītājam ir jāpiemīt spējai nemitīgi pamanīt jaunas biznesa iespējas, spriež A. Broks, uzsverot, ka biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai prāts un laba komanda, bet arī intuīcija un veiksme. Protams, katra jaunā biznesa iespēja vadītājam ir rūpīgi jāizvērtē un jāizanalizē, taču nereti liels svars ir tieši intuīcijai un riska tolerances līmenim, sevišķi brīžos, kad ir grūti pieņemt viennozīmīgus lēmumus, domā A. Broks.

Noder visas prasmes

Darba gaitas Twino dibinātājs uzsāka jau agrā jaunībā – skolas gados viņš strādāja kokzāģētavā, bet vēlāk piepelnījās ātrās ēdināšanas restorānā McDonalds. “Ar pārliecību varu teikt, ka katrā no savām darbavietām es guvu vērtīgu pieredzi, kas vēlāk noderēja, gan veidojot savu tālāko karjeru, gan attīstot privāto biznesu. Piemēram, strādājot kokzāģētavā, es sapratu, ka īstermiņā ir vērts atteikties no šķietama labuma, lai sasniegtu nākotnes ieceres un ambīcijas. Jāteic, ka kokzāģētavā es ātri kļuvu par vērtīgu darbinieku, jo nebaidījos no smaga darba, kā arī piegāju tam ar lielu rūpību. Tolaik es saņēmu ļoti labu atalgojumu, tāpēc liels bija visu pārsteigums, kad es nolēmu atstāt šo labi apmaksāto darbu, lai iestātos augstskolā, taču tas bija man vajadzīgs, jo es zināju, ka gribu sasniegt daudz vairāk,” atminas A. Broks, kurš 2001. gadā sāka bakalaura studijas Latvijas Universitātē, bet vēlāk ieguva maģistra grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Lielajām starptautiskajām kompānijām pasaulē regulāri nākas uzņemties lielu risku un tērēt pat vairākus miljonus dolāru, lai atrastu nākamo tirgus līderi, pirms to izdara konkurenti, raksta portāls 24/7 Wall St.

Tiesa gan, ne vienmēr šādi mēģinājumi ir veiksmīgi un dažkārt tie rezultējas ar smagu izgāšanos. To iemesls dažkārt ir vienkārši neveiksmīgs brīdis produkta laišanai tirgū, vai arī muļķīgas kļūdas, ko pieļāvusi kompānija vai tās mārketinga speciālisti. Tagad šie piemēri tiek rādīti kā piemēri, lai uzņēmumi izvairītos no izgāšanās nākotnē.

Aptuveni 40% no produktu laišanas tirgū gadījumiem izgāžas, taču tikai dažiem izdodas to paveikt īpaši neveiksmīgā veidā. Lai identificētu dažus no neveiksmīgākajiem produktu tirgū laišanas gadījumiem, portāls 24/7 Wall St. apkopojis informāciju par produktiem, kurus ASV lielākās kompānijas sākušas tirgot pēc 1950.gada. Sarakstā iekļauti produkti, kuri kompānijām radījuši ievērojamus zaudējumus un pat iedragājuši zīmolu. Daudzi no sarakstā iekļautajiem produktiem kompānijām radījuši simtiem tūkstošu vai pat miljonu dolāru zaudējumus.

Uzņēmējdarbība ir vilinoša iespēja – kāpēc gan pašam nekļūt par sava laika, resursu un ideju saimnieku? Tiesa, tā ir arī liela atbildība un nereti – milzīgas investīcijas, lai vispār kaut ko uzsāktu, īpaši tādās jomās kā veikala vai kafejnīcas atvēršana.

Daudz vienkāršāks ceļš par privāta zīmola veidošanu ir franšīzes iegāde, kas pasaulē kļūst par aizvien populārāku veidu, kā uzsākt savu biznesu. Franšīzes var būt dažādas, tomēr visām ir kas kopīgs – tas ir bizness, kas balstīts attiecībās – ar franšīzes devēju, savu komandu, klientiem un vietējo kopienu.

Juridiski franšīze ir līgums starp zīmola īpašnieku jeb franšīzes devēju un vietējo uzņēmēju jeb franšīzes ņēmēju, kas piešķir franšīzes ņēmējam tirdzniecības tiesības noteiktā vietā, izmantojot franšīzes devēja zīmolu un koncepciju. Veidojot biznesu ar franšīzi, nevis veidojot jaunu zīmolu, gan franšīzes ņēmējam, gan franšīzes devējam ir virkne ieguvumu: franšīzes ņēmējam nav jādomā par biznesa uzsākšanu, koncepta izstrādi un klientu piesaisti, viņš saņem gatavu biznesu ar pazīstamu reputāciju, savukārt franšīzes devējs iegūst plašāku zīmola atpazīstamību, efektīvāku organizācijas struktūru un lielāku apgrozījumu. Privātais bizness ir pašam jāveido no nulles, bet franšīze ir gatavs, pārbaudīts, noslīpēts biznesa koncepcijas modelis, ko var iegādāties, ieguldot salīdzinoši nedaudz, un uzreiz sākt pelnīt.

Ātrajiem ēdinātājiem jācīnās gan ar sāncenšiem, gan ar sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par fast food kā neveselīgu ēdienu

Ātrās ēdināšanas restorāni Latvijā izplešas ar joni. Lielā mērā tas saistīts ar cilvēku straujo dzīves ritmu – ātri strādāt, ātri dzīvot un arī ātri ēst, lai visu paspētu. Konkurence šajā sektorā neļauj atslābt, ēdinātājiem liekot piedāvāt ne tikai īpašāku ēdienkarti, bet arī dažādas akcijas un dāvanas, piemēram, rotaļlietas bērniem. Īpaši Rīgā ātrās ēdināšanas sektorā droši iesoļo dažādas etniskās kebabnīcas, burgernīcas, picērijas, un pat degvielas uzpildes stacijas atver atsevišķus kioskus, kuros no iespaidīga klāsta var izvēlēties gardāko hotdogu, turklāt piemeklējot tam tādu mērci, par kuru iepriekš pat nebūsi dzirdējis.

Latvijā pārstāvētā kafejnīcu tīkla “Costa Coffee” darbību pārņēmis starptautisks lidostu un dzelzceļa staciju mazumtirdzniecības uzņēmums “Lagardère Travel Retail”, tādējādi uzsākot savu darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums plāno līdz 2024. gada beigām investēt 500 000 eiro Latvijas “Costa Coffee” franšīzes attīstībā, tostarp jaunu kafejnīcu atvēršanā. Akcentējot Baltijas valstu nozīmi starptautiskajā Eiropas un pasaules tirgū, “Lagardère Travel Retail” nākamo piecu gadu laikā uzstādījis mērķi attīstīties kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs.

Darījuma ietvaros “Lagardère Travel Retail” kopumā iegādājies 142 “Costa Coffee” kafejnīcas, kas atrodas Latvijā un Polijā.

Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību, ne tikai attīstot esošo kafejnīcu tīklu, bet arī atverot cita veida tirdzniecības vietas.

“Šīs pārmaiņas iezīmē aizraujošu posmu mūsu uzņēmuma attīstībā. Tajā skaitā – paverot jaunus apvāršņus pozitīvām pārmaiņām un izaugsmei. Līdz 2024. gada beigām “Costa Coffee” attīstībā Latvijā plānots ieguldīt līdz pat 500 000 eiro. Pirmais solis tiks sperts jau pavisam drīz, verot jaunas kafejnīcas durvis tirdzniecības centrā “Akropole Alfa”, pauž "Costa Coffee" Latvijā uzņēmuma vadītāja un valdes locekle Aiva Strazdiņa.

Jaunu tirdzniecības centru atvēršana var veicināt jaunu franšīzes kompāniju ienākšanu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē Latvijā varēsim sagaidīt jaunu, pasaulē zināmu franšīzes kompāniju ienākšanu, taču nevar teikt, ka Baltija lielajiem starptautiskajiem spēlētājiem būtu sevišķi pievilcīgs reģions.

Latvijā turpina ienākt starptautiski franšīzes zīmoli un īpaši izteikti tas vērojams sabiedriskajā ēdināšanā, novērojumos dalās franšīžu konsultāciju kompānijas Francorp Baltic direktors Artūrs Beiers. Pēdējo gadu laikā Latvijā sagaidījām vairākus pasaulē zināmus zīmolus (Southern Fried Chicken, Subway, KFC, un Pizza Hut), un viņš skaidro, ka viens no iemesliem, kādēļ kompānijas izvēlas šo tirgu, ir jau franšīžu uzņēmumu stabilā darbība, piemēram, McDonalds, – šādu uzņēmumu nav daudz, tomēr pierāda, ka franšīze Latvijā var darboties ilgi un stabili.

Izveidojot spēcīgu filiāļu tīklu, SIA Inter Cars Latvija ieņem nozīmīgu vietu auto rezerves daļu tirdzniecības jomā

Auto rezerves daļu mazumtirgotājs SIA Inter Cars Latvija kāpinājis apgrozījumu no 1,3 milj. eiro 2011. gadā līdz 55,5 milj. eiro 2015. gadā. Šīs iespaidīgās izaugsmes dēļ uzņēmums ir iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā straujāk augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Esam multi zīmolu kompānija, kas tirgo dažādu zīmolu viena veida produktu. Ar to atšķiramies no citiem uzņēmumiem, kas savā klāstā uztur vienu zīmolu no dažādām preču grupām. Aplēses liecina, ka šogad apgrozījums sasniegs 70 milj. eiro, iespējams, tas pietuvosies 80 milj. eiro slieksnim,» stāsta SIA Inter Cars Latvija vadītājs, valdes loceklis Kaspars Viļumsons.

Vatikānā, neraugoties uz protestiem, tomēr atvērts ātrās ēdināšanas ķēdes McDonald’s restorāns, ziņo rt.com.

Restorāna, saukta par McVatican, atvēršana bijusi visai klusa. McDonald’s nav izplatījis paziņojumu par atklāšanu.

Restorāns, virs kura spiesti mitināties garīdznieki, būs atvērts no 6:30 rītā līdz 23:00 vakarā septiņas dienas nedēļā.

Kā ziņo mediji, Vatikāns par 538 kvadrātmetrus lielo telpu, kurā tagad mitinās ātrais ēdinātājs, mēnesī saņems nomas maksu 30 tūkstošu eiro apmērā.

Šveicei ir visvairāk pārvērtētā valūta pasaulē, liecina The Economist Big Mac Index 2017, kurā Šveice atkal ieņēmusi pirmo vietu.

1986. gadā radītais Big Mac indekss salīdzina McDonalds Big Mac burgera izmaksas dažādās valstīs.

Izmantojot ASV dolāru kā bāzi, 2017. gada indekss rāda, ka Big Mac Šveicē maksā 6,35 ASV dolārus, salīdzinot ar 5,06 ASV dolāriem ASV, kas nozīmē, ka Šveices franks ir pārvērtēts par 25,5 procentiem, ziņo thelocal.ch.

Eiropas Savienība (ES) jau otrdien varētu noteikt rekordlielu sodu ASV tehnoloģiju korporācijai Google par konkurences noteikumu pārkāpšanu, atklājuši anonīmi avoti.

Konkurences komisāres Margrētes Vestageres vadībā ES noteiks sodu Google, kas būs lielāks nekā 2009.gadā noteiktais 1,06 miljardu eiro sods ASV mikroshēmu ražotājam Intel, atklāja lietai pietuvinātas personas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Anonīmie avoti atklājuši, ka sods Google varētu būt 1,1-2 miljardi eiro. Lai gan tas būtu visu laiku lielākais sods, kādu ES noteikusi par konkurences pārkāpumiem, maksimālais pieļaujamais sods ir 10% no kompānijas iepriekšējā finanšu gada ieņēmumiem, kas Google gadījumā būtu astoņi miljardi eiro.

Vienlaikus ES arī prasīšot Google mainīt savu biznesa praksi, lai kliedētu ES bažas.

Lēmums, kura paziņošana gaidāma otrdien vai trešdien, pieņemts gadu pēc tam, kad Vestagere pārsteidza pasauli un saniknoja toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrāciju ar rīkojumu ASV tehnoloģiju kompānijai Apple atmaksāt 13 miljardus eiro Īrijas budžetā, ko kompānija saņēmusi kā nodokļu atvieglojumus.

Eiropas Komisija (EK) par konkurences pārkāpumiem saistībā ar tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumu noteikusi rekordlielu sodu - 2,42 miljardus eiro - ASV tehnoloģiju kompānijai Google.

Eiropas Savienības (ES) konkurences uzraugs otrdien paziņoja, ka Google «ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli tiešsaistes meklētāju tirgū, sniedzot nelikumīgas priekšrocības citam Google produktam - savam iepirkumu salīdzināšanas pakalpojumam».

EK noteica 90 dienas, kuru laikā Google var izbeigt konkurenci kropļojošo praksi, vai arī tai draud sods līdz 5% no māteskompānijas Alphabet vidējā globālā apgrozījuma.

ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādīja, ka Google ir izstrādājusi daudz inovatīvu, noderīgu produktu un pakalpojumu, tomēr Google rīcība tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumā pārkāpj ES konkurences likumus. «Tā liedz citām kompānijām iespēju godīgi konkurēt un ieviest inovācijas. Un vissvarīgākais, tā liedz patērētājiem Eiropā patiesu pakalpojumu izvēli un pilnīgu ieguvumu no inovācijām,» piebilda komisāre.

Francijas policija trešdien aizturēja un ievietoja apcietinājumā vienu no «dzelteno vestu» protestu kustības līderiem Ēriku Druē par to, ka viņš bija organizējis demonstrāciju Parīzes centrā, to nepiesakot, pavēstīja ziņu avots prokuratūrā.

Druē, kuram jau draud prāva par ieroča nēsāšanu, tika aizturēts, kad viņš devās uz Elizejas laukiem, informēja ziņu avots policijā.

Vairāki desmiti demonstrantu trešdienas vakarā bija sapulcējušies pie «McDonalds» restorāna Triumfa arkas tuvumā, gaidot Druē ierašanos.

«Dzelteno vestu» kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Šo protestu dalībnieki ir vairākkārt iesaistījušies sadursmēs ar policiju Parīzē un citās Francijas lielpilsētās.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Animācijas studija "Panic" dibināta ar globāla uzņēmuma domāšanas veidu un pārliecību, ka tā ir pasaules līmenī.

Jau pirmajā gadā tā izstrādāja mūzikas klipa animāciju Honkongas uzņēmumam un uzsāka pirmās sadarbības ar ārvalstu aģentūrām. Katru gadu sadarbība tika stiprināta un paplašināts kontaktu loks.

"Panic" galvenais eksporta tirgus ir ASV, pārklājot vairākus štatus un pilsētas: Ņujorku, Čikāgu, Portlandu, Sanfrancisko, Losandželosu, Vašingtonu un Hjūstonu.

"Mēs esam apzināti strādājuši, lai veicinātu sadarbību ārvalstīs. Daļa veiksmes ir jebkurā veiksmīgā biznesā, taču mums tas ir bijis arī smags darbs, neatlaidība sadarbības partneru meklējumos, nozīmīgi komandējumi un investēšana komunikācijā, veidojot spēcīgu un uz izaugsmi vērstu komandu. Pats galvenais - nevienā brīdī neļaujam klientam vilties un nožēlot izvēli. Esmu pārliecināta, ka tas ir pats svarīgākais ilgtermiņa panākumu veicināšanai," tā Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Latvijā pēdējos gados animācija reklāmas vajadzībām kļuvusi plašāk izmantota un attīstās tendence stāstīt vizuālos stāstus.

"Animācija ir plaši izmantots risinājums reklāmā ASV, Rietumeiropā un daudzās Āzijas valstīs. Plašajā informācijas gūzmā kustīgam attēlam ir arvien lielāka nozīme – reklāmām "jāpaķer" uzmanība ātri un efektīvi," saka Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Viņa novērojusi, ka Latvijā joprojām ir plaši izplatīts uzskats, ka animācija ir domāta bērniem un to asociē ar risinājumiem, kas ir tuvāki baneru animācijai, nekā reklāmas klipam. Taču R. Šteimane uzskata, ka animācijas iespējas ir ļoti plašas. Starptautiski uzņēmumi, piemēram, "American Express", "Nike", "Coca Cola", "Google", "Toyota", "Apple" un neskaitāmi citi plaši izmanto animācijas risinājumus. Neatņemama šo kompāniju reklāmas materiālu daļa ir gan ilustratīvi 2D video, gan komplicēti 3D risinājumi. Animāciju zīmoli izmanto ne tikai tradicionālajos medijos kā televīzija, bet arī sociālajos tīklos, mobilajās aplikācijās un interaktīvos risinājumos.