Veikalu tīklā "Mego" martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, bet pieaugusi pirkuma vidējā summa. Ņemot vērā situāciju, sākot no 16.aprīļa, spēkā stāsies izmaiņas "Mego" lojalitātes kartes sistēmā.

Vienlaikus veikalu tīklā novērotas izmaiņas arī apmeklētāju attieksmē pret veikala darbiniekiem.

Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri vidējā pirkuma summa "Mego" veikalu tīklā palielinājusies par 16%.

Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pieaugums novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita – cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt "Mego" diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Par mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Mego lielāko dalībnieku kļuvis Aleksandrs Babenko, kuram šobrīd pieder 62% uzņēmuma kapitāldaļu, liecina Firmas.lv informācija.

Līdz šim lielākais Mego dalībnieks ar 62% kapitāldaļu bija Mihails Uļmans, kurš ir lielākais daudznozaru kompānijas SIA Mono un arī citu uzņēmumu īpašnieks vai līdzīpašnieks. Vienlaikus Viktoram Karbanovam joprojām pieder 18% Mego kapitāldaļu, savukārt Aleksandram Morozam un arī Grigorijam Vovkam - pa 10%.

Mego pārstāvji patlaban vēl nav komentējuši šo darījumu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, savulaik Babenko un Uļmans ir bijuši Mono holdinga īpašnieki.

Izmaiņas kompānijas dalībnieku sastāvā Komercreģistrā iegrāmatotas šodien, 6.jūnijā.

Tāpat šodien reģistrētas izmaiņas pamatkapitālā - Mego pamatkapitāls samazināts no trim miljoniem eiro līdz 20 000 eiro. Uzņēmuma pārstāvji nav komentējuši arī šīs izmaiņas.

Kādreizējā kino Aurora ēkas vietā Rīgā, Tilta ielā, mazumtirdzniecības tīkls Mego, investējot teju 4 miljonus eiro, uzbūvējis jaunu veikalu. Šogad plānots atvērt vēl vairākus jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Veikala izveide un būvniecība Tilta ielā notikusi sadarbībā ar Sarkandaugavas attīstības biedrību, kopīgi veicinot apkaimes attīstību un cenšoties saglabāt pilsētas vēsturisko mantojumu, saka veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs. Viņš piebilst, ka veikalā pēc iespējas precīzi tikusi atdarināta vēsturiskās ēkas arhitektūra un iekštelpu, kā arī tirdzniecības zāles labiekārtojums. Tāpat arī ēkas fasādes krāsu toņi ir izvēlēti maksimāli līdzīgi vēsturiskajai apbūvei. Papildus tam tika labiekārtota arī teritorija pie jaunā veikala – ierīkoti soliņi, apgaismojums un velo novietnes.

“Mego veikala būvniecība Rīgas pilsētā, Sarkandaugavas centrā, ir labas prakses piemērs, kā tiek veidota sadarbība ar apkaimes biedrību tai svarīgā, šajā gadījumā centra izskata, jautājumā. Mēs paredzam, ka veikala jaunbūve un atjaunotais laukums būs labs stimuls, lai arī pārējā apkaimes centra daļa iepretim tiktu sakārtota,” saka ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve.

Jauna veikala "Mego" izveidē Liepājā investēti 2,5 miljoni eiro, informē veikalu tīkla "Mego" pārstāvji.

Jaunais veikals, kas atradīsies Krūmu ielā, Liepājā, darbu sāks ceturtdien, 2.martā.

Veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs atzīmē, ka līdz ar veikala atvēršanu, uzņēmums ir labiekārtojis arī apkārtējo teritoriju, uzstādot soliņus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.

Tādējādi turpmāk Liepājā būs divi "Mego" veikali, bet kopumā Latvijā ir 91. "Mego" veikals.

2021.gadā "Mego" grupa strādāja ar 187,689 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa saruka par 15,8% - līdz 4,255 miljoniem eiro.

Kompānija "Mego" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 20 000 eiro. Grupā ietilpst uzņēmumi SIA "Lenoka" un SIA "EzerMeg".

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

Vietējā kapitāla mazumtirdzniecības veikalu tīkls "Mego" atver jaunas tirdzniecības vietas un paplašina diennakts veikalu skaitu.

2019. gadā "Mego" sāka attīstīt diennakts veikalu tīklu un šobrīd Latvijā ir vienīgais mazumtirdzniecības veikalu tīkls, kas piedāvā iespēju iepirkties jebkurā diennakts laikā.

Patlaban "Mego" tīklā ir 5 diennakts veikali Rīgā (3), Daugavpilī un Rēzeknē, un šogad, 9. martā, plānots atklāt vēl divus jaunus diennakts veikalus galvaspilsētā - Murjāņu ielā un Biķernieku ielā.

"Vajadzība pēc kādas konkrētas preces diennakts tumšajā laikā kaut reizi dzīvē ir radusies ikvienam, tādēļ attīstām 24/7 veikalu tīklu, kas piedāvā plašu produktu klāstu bez "nakts uzcenojumiem" - šādu veikalu Latvijā patiesībā ir ļoti maz," skaidro "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Latvijas uzņēmums Lenoka, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Mego, Lietuvā iegādāsies 17 veikalus Rimi un Iki, liecina Lietuvas ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija, ko tā ieguvusi no neoficiāliem avotiem.

Šo veikalu pārdošanu kā nosacījumu izvirzījusi Lietuvas Konkurences padome, lai Rimi Lietuva varētu īstenot darījumu, kurā tas plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu Iki.

Rimi Lietuva vadītājs Ģiedrjus Bandzevičs aģentūrai BNS teica, ka darījumu varēs komentēt vēlāk. Viņš sacīja, ka atrodas Latvijā, taču neatklāja, kāds ir viņa brauciena nolūks. Arī Mego pārstāvis BNS teica, ka nevar komentēt informāciju, ka Mego īpašnieks gatavojas pirkt 17 veikalus Lietuvā.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada oktobrī Lietuvas Konkurences padome atļāva Zviedrijas kompānijas ICA Gruppen kontrolētajam mazumtirgotājam Rimi Lietuva iegādāties no Vācijas Rewe Group un citiem akcionāriem uzņēmumu Palink, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Iki. Vienošanās par darījumu tika panākta 2016.gada decembrī, darījuma vērtība ir 213 miljoni eiro.

AS «LPB», kurai pieder daļa veikalu «top!» un «mini top!», kā arī tirdzniecības centrs «XL sala» Liepājā, par 2,4 miljoniem eiro nopirkusi Liepājas tirdzniecības centru «baata», aģentūru LETA informēja uzņēmuma Administratīvās daļas vadītāja Daiga Feldmane.

Viņa skaidroja, ka šovasar «LPB» izskatīja nekustamā īpašuma iegādes iespējas un izteica piedāvājumu likvidējamai «Hiponia», kas bija tirdzniecības centra īpašniece, norādot indikatīvu cenu nekustamā īpašuma iegādei. Tika veikta arī nekustamā īpašuma tehniskā apsekošana un izpēte, un vēlāk piedāvājums precizēts. Darījums noslēgts oktobrī, un kopējā pirkuma līguma summa par nekustamā īpašuma iegādi ar visiem piederumiem un aprīkojumu bija 2,4 miljoni eiro.

«Šobrīd norit aktīvs darbs pie nekustamā īpašuma pieņemšanas, nepieciešamo dokumentu un formalitāšu sakārtošanas, īpašuma apzināšanas un iepazīšanas. Pēc šo jautājumu sakārtošanas tiks strādāts pie tālāko mērķu noteikšanas, plānu precizēšanas un sasniedzamo mērķu realizēšanas,» skaidroja jauno īpašnieku pārstāve, piebilstot, ka par tirdzniecības centra koncepciju varēs runāt, tiklīdz būs izstrādāta tālākā tirdzniecības centra attīstības stratēģija.

Publicējam ziņu topu, kas šonedēļ bija db.lv lasītāju redzeslokā - tās tika lasītas, komentētas, šērotas sociālajos tīklos.

1. Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2. Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

3. Ryanair pārdomās par Rīgu, Liepāju neizskata

4. Cīņa par bankas atlikušo daļu

5. Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

Investējot vairāk nekā 2 miljonus eiro, piegādes loģistikas uzņēmums Omniva šomēnes uzsācis īstenot nākamo pakomātu tīkla paplašināšanas kārtu.

Līdz 2023.gada februārim plānots uzstādīt papildus 60 pakomātus visā Latvijā, kā arī paplašināt 150 esošos pakomātus ar vidēja un liela izmēra skapīšiem, kas klientu vidū ir vispieprasītākie.

Pakomātu tīkla paplašināšana un esošo pakomātu ietilpības palielināšana ir viens no uzņēmuma attīstības stratēģijas stūrakmeņiem, lai Omniva līdz 2026.gadam kļūtu par stabilu reģiona līderi loģistikas jomā.

“Fokusējamies gan uz pakomātu izvietošanu jaunās apdzīvotās vietās, gan arī pieprasītāko pakomātu paplašināšanu. Lai arī šis un visticamāk arī nākamais gads visā ekonomikā izaugsmes ziņā būs izaicinošs ģeopolitiskās situācijas un cenu pieauguma dēļ, mēs turpināsim mērķtiecīgi investēt savas infrastruktūras attīstībā,” norāda Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

17 «Rimi»un «Iki» veikalus Lietuvā vēlas iegādāties ne tikai Latvijas mazumtirdzniecības tīkla «Mego» īpašnieks «Lenoka», bet vēl divi potenciālie pircēji, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts «Verslo žinios», atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

Šo veikalu pārdošanu kā nosacījumu izvirzījusi Lietuvas Konkurences padome, lai «Rimi Lietuva» varētu īstenot darījumu, kurā tas plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu «Iki».

Avoti teikuši laikrakstam «Verslo žinios», ka pašlaik trim potenciālajiem pircējiem, tostarp «Lenoka», esot vienādas iespējas iegādāties 17 «Rimi» un «Iki» veikalus.

Atsaucoties uz šim avotiem, «Verslo žinios» raksta, ka «Lenoka» par iespēju iegādāties veikalus konkurē ar diviem Lietuvas kapitāla uzņēmumiem, kas pārvalda reģionālos veikalu tīklus, no kuriem viens atrodas Lietuvas centrālajā daļā, bet otrs - ziemeļu daļā. Katrā tīklā ir vairāk nekā desmit veikali.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā neoficiāli avoti Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica, ka 17 «Rimi» un «Iki» veikalus iegādāsies «Lenoka», tomēr ne «Rimi Lietuva», ne «Lenoka» pārstāvji šo informāciju nebija gatavi apstiprināt.

Covid-19 ietekmē cilvēki pierod iepirkties retāk un pēc saraksta; darbinieku aizplūšanu uz Lidl pārējie mazumtirgotāji nejūt.

Rimi uz 2020. gada finanšu rezultātiem augās pozitīvi. SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais teic, ka, neskatoties uz straujajām ekonomiskās situācijas izmaiņām pēdējo divu ceturkšņu laikā, pārtikas tirgus ir palicis stabils un, salīdzinot ar citiem ekonomikas sektoriem, piedzīvo nelielu izaugsmi.

“Redzam, ka cilvēki daudz biežāk gatavo mājās, iepērkas retāk, bet pirkuma grozi ir lielāki,” viņš norāda. Šogad Rimi plāno pabeigt Baltijas galvenā loģistikas centra būvniecību Rīgā, tādējādi šī brīža četru noliktavu vietā varēs izmantot vienu, kas ietaupīs izmaksas.

Pirmajā pusgadā Maxima ir vērojams aptuveni 5% apgrozījuma pieaugums, liecina provizoriskie dati. Tomēr vēl esot pāragri spriest par kopējiem 2020. gada rezultātiem. “Ekonomikā kopumā vērojama atdzišana, līdz ar to pašreiz koncentrējamies uz zemu cenu nodrošināšanu augstas kvalitātes produktiem drošā veikala vidē, tādējādi sniedzot iespēju cilvēkiem saglabāt esošo dzīves līmeni,” teic Viktors Troicins, SIA Maxima Latvija vadītājs.

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Lētais piens jāmeklē neiedomājamās vietās. Par pienu zemnieki saņem arvien mazāk, tomēr veikalos ir atsācies atsevišķu piena produktu cenu kāpums. Dažos veikalos par pienu, sviestu un saldo krējumu ir jāmaksā dārgāk nekā septembrī, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pārlūkojot Rimi, Maxima un Mego/Iki veikalu plauktus, Neatkarīgā secinājusi, ka daļa piena produktu maksā tikpat, cik septembrī, daļa lētāk, bet daļa – pat dārgāk. Atsevišķos veikalos cenu kāpums bija skāris sviestu, saldo krējumu un pienu.

Gan Rimi Latvia, gan Maxima Latvija apgalvo, ka piena produktu cenas samazinājis proporcionāli pārstrādātāju iepirkuma cenu samazinājumam. Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris skaidrojis, ka uzņēmums savu pozīciju cenu izmaiņās un pašmāju ražotāju atbalstīšanā nav mainījis – produktu cenas tiek mainītas proporcionāli tām izmaiņām, kādas veic produkta ražotājs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Jaunā prasība pārtikas produktiem obligāti norādīt izcelsmes valsti tirgotājiem sagādā lielu slogu un investīcijas, atzina aptaujātie mazumtirgotāji.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvija" pārstāvji atzīmēja, ka "Rimi" atbalsta jēgpilnus, kā arī pamatotus risinājumus, kas veicinātu vietējo produktu patēriņu, bet uzņēmums jau iepriekš sarunās ar atbildīgajām valsts institūcijām paudis, ka prasība pārtikas produktu cenu zīmēs norādīt izcelsmes valsti no mazumtirgotāju viedokļa ir sasteigts, nepārdomāts un tehniski sarežģīti ieviešams process.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka ir pamatotas bažas par ieguvumu patērētājam no jauno prasību ieviešanas, kas var maldināt pircēju, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) ražotu preci, kas patērētāju uztverē nozīmē zināmu drošību un kvalitāti, nākas apzīmēt ar "Izcelsme nezināma". Prasību ieviešana arī uzliek papildu finansiālo slogu mazumtirgotājiem.

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.