Mazkapitāla SIA skaitliski kļūst vairāk, aug arī to kopējais neto apgrozījums, taču kopējās peļņas rādītāji rāda zigzag tendenci

To liecina SIA Lursoft pētījums. «Apkopojot piecu gadu statistiku par mazkapitāla SIA radīto ietekmi un ņemot vērā arī to, ka līdztekus šajā periodā bijis labvēlīgs nodokļu režīms (proti, mikronodoklis), jāatzīst, ka šī reforma Latvijas tautsaimniecību kopumā ir ietekmējusi pozitīvi,» DB pētījuma rezultātu vērtē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Jāatgādina, ka no 2010. g. maija spēkā stājies mazkapitāla SIA regulējums. D. Kiopa uzsver, ka, izvērtējot mazkapitāla SIA ietekmi uz valsts tausaimniecību kopumā, varam redzēt, ka ar katru gadu šī ietekme pakāpeniski palielinās.

«Vienlaikus iepretim kopējiem Latvijas uzņēmumu finanšu rādītājiem mazkapitāla SIA veido visai nelielu daļu. Tomēr ar katru gadu mazkapitāla SIA veidotajam apgrozījuma īpatsvaram, salīdzinot ar pārējiem Latvijas uzņēmumiem, ir tendence palielināties. Apkopotie dati parāda, ka 2012. gadā tas nesasniedza pat 1% no visu uzņēmumu apgrozījuma, bet 2013. gadā rādītājs pieauga līdz ~1,15%, savukārt 2014. gadā paredzams, ka kopējā ietekme palielināsiess līdz ~ 2%. Tas apliecina, ka galvenokārt mazkapitāla SIA ir mazie un mikrouzņēmumi,» skaidroja D. Kiopa.

Uzņēmuma nodibināšana vēl negarantē veiksmīgu biznesu, tomēr iesākuma atvieglojumiem ir nozīme

Ir apritējuši pieci gadi, kopš Latvijā tika ieviests tā sauktais mazkapitāla SIA regulējums, kas nozīmēja, ka savu uzņēmumu varēja nodibināt arī ar viena lata (vēlāk ar viena eiro) pamatkapitālu. Lai kas arī par mazajiem uzņēmumiem nav runāts, it īpaši mikrouzņēmumu nodokļa celšanas kontekstā – te gan jāpiebilst, ka mazkapitāla SIA uzreiz automātiski nenozīmē arī mikronodokļa maksātāja statusu – Lursoft apkopotā statistika liecina, ka kopumā mazie SIA ir audzējuši muskuļus. 2014. gadā mazkapitāla SIA ir apgrozījuši 834,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 178,4 miljoniem eiro 2011. gadā. Piecu gadu laikā par mazkapitāla SIA dalībniekiem ir kļuvušas vairāk nekā 56 tūkstoši fizisku personu, no tām vairāk nekā 60% sava uzņēmuma iepriekš nekad nav bijis. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku, pateicoties atvieglotiem noteikumiem, ir uzdrīkstējušies spert soli lielajā nezināmajā un pozicionēt sevi kā uzņēmējus, kas ir tikai apsveicami. Interesanti arī, ka Latvijā esošais mazkapitāla SIA statuss šķitis pievilcīgs gandrīz trīsarpus tūkstošiem ārzemnieku, kas šeit nodibinājuši savus uzņēmumus.

Vēl straujāk nekā jauno uzņēmumu skaits, pērn samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls. Vienlaikus netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis teju 365 milj. eiro, kamēr aizvadītajā gadā rādītājs bijis par 56,61% zemāks, kopā veidojot 158,26 milj. eiro.

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā 

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina...

Lursoft izpētījis, ka 61,29% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic gan, ka mazkapitāla SIA īpatsvars jaunreģistrēto uzņēmumu vidū sarucis, jo 2019.gadā tās veidoja 65,96% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Tajā pašā laikā būtiski nav mainījies mazkapitāla SIA sadalījums pēc pamatkapitāla apjoma, jo aizvien nedaudz vairāk nekā trešajai daļai no visām mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir 1 eiro. Lursoft norāda, ka vairāk nekā pusei no visām mazkapitāla SIA, t.i., 57,07%, pamatkapitāla apjoms nepārsniedz 10 eiro.

Vienlaikus, neskatoties uz tendenci vairāk nekā pusei no visiem jaunajiem uzņēmumiem būt mazkapitāla SIA, netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro. Pēc Lursoft uzņēmumu izvērstās meklēšanas rezultātiem, šādi uzņēmumi 2020.gadā bijuši 37.

Lielākais no tiem ir aizvadītā gada maijā reģistrētais SIA “Orkla Biscuit Production”. Uzņēmuma sākotnējais pamatkapitāls bijis 10 milj. eiro, bet pagājušā gada decembra beigās tas dubultots. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Igaunijā reģistrētais Orkla Eesti AS, savukārt ziņās par patiesajiem labuma guvējiem norādīts, ka tos noskaidrot nav iespējams. SIA “Orkla Biscuit Production” publiskotā informācija liecina, ka uzņēmums būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem “Orkla” grupas uzņēmumiem Eiropā.

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”, kas 2020.gada 21.decembrī reģistrēts ar 2,8 tūkst. eiro lielu pamatkapitālu, bet jau divas dienas vēlāk tas palielināts līdz 14,50 milj. eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, savukārt kā patiesā labuma guvēja reģistrēta Ilona Savčenkova. SIA “REGALS NAMI” kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai. Šajā projektā attīstītāji plāno investēt aptuveni 40 milj. eiro.

Tāpat kā abās pirmajās vietās esošajiem uzņēmumiem, pamatkapitāls pirmā gada laikā pēc reģistrācijas palielināts arī trešajam aizvadītā gada lielākajam uzņēmumam SIA “LEH INV.CSP”. Pērn februārī holdingkompānija reģistrēta ar 10 tūkst. eiro pamatkapitālu, bet oktobrī tas palielināts līdz 7,15 milj. eiro. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs un reizē arī patiesais labuma guvējs ir Castella Garcia Marcos Vincente. Persona kā patiesais labuma guvējs reģistrēts sešos Latvijas uzņēmumos.

2020.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma:

Lursoft izpētījis, ka tāpat kā SIA “LEH INV.CSP”, arī ceturtā un piektā pērn reģistrētā lielākā uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir ārvalstnieki. Jānorāda, ka no visiem 2020.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, 1046 gadījumu vismaz viens no uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem bijis no ārvalstīm.

Visbiežāk interesi par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu Latvijā izrādījuši pārstāvji no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Igaunijas, Lietuvas. Jaunus uzņēmumus Latvijā pagājušajā gada laikā reģistrējušas arī vairākas personas no Vācijas. Kopumā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2020.gadā palielinājies līdz 7,59 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir pieaugums par 147,71 milj. eiro.

Pēc 2011.gada rekorda, kad reģistrēts lielākais skaits jauno uzņēmumu kopš tālā 1994.gada, pērn saglabājusies tendence jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam sarukt, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Lursoft aprēķini rāda, ka 2014.gadā kopumā reģistrēti 14,96 tūkstoši jaunu uzņēmumu, no kuriem 13,99 tūkstoši komersantu bijis sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Līdz ar jaunreģistrēto komersantu skaita kritumu, 2014.gadā pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits, kā rezultātā Latvijas biznesa vide faktiski augusi par 8563 uzņēmumiem (uzņēmumu skaits iegūts, no pērn reģistrēto jauno uzņēmumu skaita atņemot likvidēto skaitu). Salīdzinot ar 2013.gadu, pērn likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 54,19%, sasniedzot jau 6 402 uzņēmumus.

Jānorāda, ka likvidēto uzņēmumu skaita pieaugums lielā mērā skaidrojams ne tik daudz ar tautsaimniecības situācijas pasliktināšanos, kā ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta mērķtiecīgu darbību, izslēdzot no reģistriem uzņēmumus, kuri, piemēram, jau ilgstoši neveic saimniecisko darbību. Lursoft novērojumi rāda, ka šādu uzņēmumu, kuri aizvien reģistrēti kā aktīvi, taču neveic saimniecisko darbību, skaits mērāms vairākos tūkstošos, par ko liecina kaut vai fakts, ka ik gadu aptuveni 15 – 20% no gada pārskatus iesniegušajiem uzņēmumiem norāda, ka to apgrozījums ir 0 eiro

Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā vairs nav bijis tik straujš jauno uzņēmumu skaita pieaugums, savukārt likvidēto uzņēmumu skaitam ir tendence palielināties. 80% no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem minētajā laika posmā bija mazkapitāla SIA, novērojis Lursoft.

2014. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti 5255 jauno uzņēmumi, kas ir par 858 uzņēmumiem jeb 14% mazāk nekā gadu iepriekš, novērojis Lursoft.

«Pavisam citādāka aina paveras, aplūkojot reģistrēto mazkapitāla SIA skaitu, jo, neņemot vērā faktu, ka kopējais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits ir sarucis, mazkapitāla SIA aizvien turpina savu uzvaras gājienu, aizņemot aizvien lielāku daļu no jaunreģistrēto uzņēmumu kopējā skaita,» norādīts Lursoft pētījumā.

Piemēram, 2013. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēta 4001 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kas veido 65% no kopējā attiecīgajā periodā jaunreģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt šogad attiecīgajā periodā to īpatsvars palielinājies jau līdz 80%.

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.

Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti 669 jauni uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Tas ir mazāk nekā šī gada jūlijā, kad reģistrēti 724 jauni uzņēmumi, kā arī mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gandrīz puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem augustā reģistrēti Rīgā, savukārt mazākais skaits – Zemgalē un Latgalē.

Neskatoties uz mazāku jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu augustā, kopējais šī gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits ir lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Lursoft aprēķinājis, ka šogad laika periodā no janvāra līdz augusta beigām reģistrēti 6230 jauni uzņēmumi, kamēr 2020.gadā šajā pašā periodā – 5973.

Šogad ne tikai reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn, bet arī to kopējais pamatkapitāls bijis teju divas reizes lielāks. Lursoft izpētījis, ka šogad reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis 89,79 milj. EUR, no tiem 27,73 milj. EUR veido augustā reģistrētie uzņēmumi.

Privāto pirmsskolas izglītības iestāžu nozarei pēdējie gadi nesuši izaugsmi, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumu vidējais apgrozījums četru gadu laikā palielinājies vairāk nekā divas reizes, pieaugot no 24,328 tūkstošiem eiro 2010.gadā līdz 49,273 tūkstošiem eiro pērn, savukārt krīzes laika zaudējumi pēdējos divos gados pārvērtušies peļņā un 2013.gadā vidējā nozarē strādājošā uzņēmuma peļņa bijusi 3130 tūkstoši eiro.

Pagājušajā gadā 31 pirmsskolas izglītības iestāde strādājusi ar apgrozījumu, kas bijis lielāks par 100 tūkstoši eiro, savukārt visaugstāko rādītāju uzrādījusi Jūrmalā reģistrētā SIA Edinburgas Skola, kuras gada neto apgrozījums sasniedzis 711 tūkstošus eiro. Paredzams, ka tuvākajā laikā to bērnudārzu skaits, kuri apgrozījuši vairāk nekā 100 tūkstošus eiro tikai pieaugs, jo patlaban savus pārskatus par darbību 2013.gadā vēl nav iesniegušas vairākas pirmsskolas izglītības iestādes, kuras iepriekšējos gados lepojušās ar gana ievērojamu apgrozījumu.

No pērn dzimušajiem 14 965 jaunajiem uzņēmumiem daļa jau paspējuši nomirt, kopumā likvidēto skaits salīdzinājumā ar aizpērno gadu pieaudzis par 54%, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2014.gadā uzvaras gājienu turpinājušas mazkapitāla SIA – reģistrētas 9 201, kuru īpatsvars pret pērn kopumā reģistrētajiem uzņēmumiem sasniedza 61,48%. Tomēr salīdzinājumā ar 2013. gadu pērn dibināto mazkapitāla SIA skaits samazinājies par 11,85%. Pēc Lursoft datiem jaunu uzņēmumu reģistrācija pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu sarukusi par 1400, turklāt sasniegts pēdējo gadu zemākais punkts. Līdzīgi kā 2013.gadā, arī 2014. gadā visvairāk jaunus uzņēmumus Latvijā reģistrējušas personas no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas (816 personas), Lietuvas (373 personas) un Igaunijas (250 personas), savukārt ceturtajā vietā ar 250 personām ierindojusies Itālija.

Rīgas un Pierīgas uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā bijis zemāks nekā valstī vidēji, liecina Lursoft dati.

Piemēram, 2011.gadā, kad valstī viens uzņēmums apgrozījis vidēji 24,799 tūkstošus eiro, Rīgas un Pierīgas uzņēmumu apgrozījums bijis par 17,17% zemāks. Šāda tendence saglabājusies arī 2012. un 2013.gadā, tiesa gan, ar katru gadu valsts vidējā rādītāja pārsvars pār Rīgas un tās apkārtnes uzņēmumiem sarucis. Aizvadītajā gadā viens Rīgas un Pierīgas reģionā strādājošs uzņēmums apgrozījis vidēji 22,767 tūkstošus, kamēr valstī viens uzņēmums strādājis ar vidēji 26,221 tūkstoša eiro apgrozījumu.

Rīga un Pierīga jau tradicionāli pulcē valsts lielākos uzņēmumus, kas uzskatāmi atspoguļojas arī reģiona uzņēmumu kopējā apgrozījuma rādītājā. Analizējot Rīgas un Pierīgas uzņēmumu kopējo apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā, redzams, ka kopš 2011.gada reģiona uzņēmumu apgrozījums audzis par 13,38%, palielinoties no 36,761 miljarda eiro 2011.gadā līdz 41,681 miljardam eiro pērn.

Pēdējos gados nedaudz ir mazinājusies sieviešu iesaiste biznesā, turklāt ir palielinājies to daiļā dzimuma pārstāvju skaits, kuras biznesā darbojas pēc 50 gadu sliekšņa sasniegšanas

Tas izriet no nule Lursoft veiktā pētījuma, kura ietvaros apkopoti dati par sieviešu īpatsvaru biznesā, noskaidrots, ar kādiem rezultātiem strādā viņu pārstāvētie uzņēmumi.

No visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 32,48% vismaz viens no dalībniekiem ir sieviete, savukārt amatus valdēs un padomēs daiļā dzimuma pārstāves ieņem vien 31,44% uzņēmumu. Sarucis ir arī mazkapitāla SIA skaits, kuri pieder vai kurus vada sievietes. 2013. gadā no visām mazkapitāla SIA sievietēm piederējuši 38,53% uzņēmumu, 2014. gadā šis rādītājs samazinājies līdz 36,51%, bet šogad turpinājis kristies, sarūkot līdz 33,97%.

Uzņēmumu skaits, kuru vadībā ir sieviete, ir samazinājies gandrīz visās lielākajās pilsētās, izņēmums – Rīga un Jelgava. Pretstatā sarūkošajam sieviešu vadīto uzņēmumu skaitam, vērojama pozitīva tendence palielināties to kompāniju daudzumam, kur īpašnieku vidū ir daiļā dzimuma pārstāve, secina Lursoft.

Vienu dienu pēc nelikumīgā «referenduma», ko separātisti sarīkoja Doņeckas un Luhanskas apgabalos Austrumukrainā Eiropas Savienības valstis ir vienojušās par jaunām sankcijām, kas tiks ieviestas pret Krieviju, vēsta Itar-Tass.

Jau ziņots, ka pirmdien, 12. maijā, ES ārlietu ministri tikās Briselē, lai apspriestu šo jautājumu.

ES «melnajā sarakstā» iekļautas vēl 13 personas no Krievijas, kā arī divi Krimas uzņēmumi, tā Krievijas medijam Itar-Tass esot pavēstījis kāds anonīms diplomāts.

Plānots, ka sankcijas spēkā stāsies otrdien.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmaiers izteicās, ka notikušais referendums minētajos Ukrainas reģionos «nevar tikt uztverts nopietni», savukārt viņa Zviedrijas kolēģis Karls Bilts norādīja, ka saņemti «neīsti rezultāti no neīsta referenduma».

Jau ziņots, ka separātisti, kas aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā sarīkoja «referendumu», paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo. Tikmēr Kremlis pavēstījis, ka «ar cieņu attieksies pret Doņeckas un Luhanskas referenduma rezultātiem».

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

Septembrī Latvijā reģistrēti 803 jauni uzņēmumi, un tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu audzis arī to kopējais pamatkapitāls, kas sasniedzis lielāko rādītāju 2022.gadā.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Lai arī jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte septembrī augusi, "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos jauno uzņēmumu Latvijā bijis par 7,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt, salīdzinot ar 2020.gada laika posmu no janvāra līdz septembra beigām, šogad jaunreģistrēto uzņēmumu ir par 4% mazāk, neraugoties uz to, ka 2020.gada pavasarī, līdz ar pastiprinātiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, būtiski kritās jauno uzņēmumu skaits.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedz 58,44 miljonus eiro, no tiem 13,88 miljonus eiro veido septembrī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls.

No aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem absolūtais vairākums ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (699), tāpat arī septembrī reģistrēti 89 individuālie komersanti, sešas ārvalsts komersantu filiāles, piecas zemnieku saimniecības, trīs pilnsabiedrības un viena akciju sabiedrība.

Jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti visās Latvijas pašvaldībās, gandrīz puse no tiem Rīgā. Ārpus galvaspilsētas un Pierīgas lielākais jauno uzņēmumu skaits aizvadītajā mēnesī bijis Vidzemē, savukārt mazākais - Zemgalē -, kur mēneša laikā reģistrēti vien 55 jauni uzņēmumi.

Skatot sadalījumā pa pašvaldībām, vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti sešās pašvaldībās - Rīgā (387), Liepājā (24), kā arī Mārupes novadā (24), Cēsu novadā (23), Daugavpilī (22) un Ogres novadā (21).

Vairums jeb 62,5% no visām septembrī reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir mazkapitāla, proti, to pamatkapitāla apjoms nesasniedz 2800 eiro.

Lai arī lielākā daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēta Rīgā, septembra lielākais uzņēmums atrodas Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā. Ričarda Riepša reģistrētā SIA "RR Baltic Holding" reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro.

Dažas dienas pēc "RR Baltic Holding" reģistrēšanas, jaunreģistrētais uzņēmums kļuvis par SIA "Otaņķu dzirnavnieks" un SIA "Otanki Farming" īpašnieku. Iepriekš abu iepriekšminēto uzņēmumu lielākais kapitāldaļu turētājs bija Riepšs.

"Lursoft" pieejamie dati rāda, ka "Otanki Farming" 2021.gadā palielināja apgrozījumu līdz 231460 eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 37 060 eiro. Lai arī "Otaņķu dzirnavnieks" gada pārskats par 2021.gadu vēl nav pieejams, "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka ar katru gadu uzņēmuma apgrozījums līdz šim audzis, 2020.gadā sasniedzot jau 16,9 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 1,15 miljoniem eiro. Pēdējos gados "Otaņķu dzirnavnieks" darbinieku skaits pārsniedzis 100 strādājošos.

Arī otrs septembrī reģistrētais lielākais uzņēmums atrodas ārpus galvaspilsētas. Tas ir uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam piederošais SIA "JK Baltezers estate", kas juridisko adresi reģistrējis Jūrmalā. "Lursoft" izziņas dati rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,12 miljoni eiro. "JK Baltezers estate" juridiskajā adresē Turaidas ielā 19, Jūrmalā šobrīd reģistrēti kopumā 19 uzņēmumi. Gandrīz visu šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs ir Krūmiņš kopā ar Maiju Krieviņu, bet atsevišķos uzņēmumos Krieviņa ir vienīgā patiesā labuma guvēja. Krieviņa arī iecelta par jaunreģistrētā "JK Baltezers estate" vienīgo valdes locekli. Krūmiņam patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts 17 uzņēmumos.

"Lursoft" izpētījis, ka no visiem septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem, līdzīgi kā tas ir gan "JK Baltezers estate", gan arī "RR Baltic Holding", 48% gadījumu to īpašniekam jau iepriekš piederējušas daļas Latvijas uzņēmumos.

Trešais pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais septembrī reģistrētais uzņēmums ir SIA "Univer". Septembra pēdējā dienā reģistrētā uzņēmuma dalībnieks ir būvniecības/nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA "Universitātes kvartāls", savukārt patiesie labuma guvēji ir Ināra Grāvīte, kā arī divi uzņēmēji no Krievijas - Ļevs Hutorjanskis un Timofejs Ļeontjevs.

"Lursoft" izpētījis, ka Hutorjanskis ir patiesais labuma guvējos četros Latvijas uzņēmumos, savukārt Ļeontjevs - deviņos. Lielākais no tiem ir Liepājā reģistrētais SIA "Lielā 13", kas 2021.gadā apgrozīja 1,2 miljonus eiro, tiesa, gads noslēgts ar 65 000 eiro zaudējumiem. Minētais uzņēmums pārvalda Liepājā esošo tirdzniecības centru "Kurzeme".

"Lursoft" norāda, ka "Univer", kura pamatkapitāls ir 1,78 miljoni eiro, juridiskā adrese reģistrēta Katoļu ielā 9 k-1-12, Rīgā. Šajā adresē patlaban atrodas arī kāds apmešanas darbu jomā strādājošs uzņēmums.

Pamatkapitāls, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, starp septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem ir arī SIA "Mena 1" (1,5 miljoni eiro) un SIA "Draugiem Capital I" (1,17 miljoni eiro). Pēdējais no tiem jau kļuvis par vairumtirdzniecības sektorā strādājošā SIA "Prime Prometics" līdzīpašnieku.

Septembrī reģistrētā vienīgā akciju sabiedrība AS "A1 Investment" starp visiem uzņēmumiem pamatkapitāla apjoma ziņā ierindojas 10. vietā. "Lursoft" izpētījis, ka tā valdē un padomē ieceltas personas no Ķīnas. Arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja pastāvīgā dzīvesvieta rodama Ķīnā.

Ārvalstu kapitāls dalībnieku pirmajā līmenī reģistrēts 15% no visiem septembra jaunajiem uzņēmumiem.

Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos.

To apliecina ne tikai Lursoft apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas liecina, ka aizvadītajā mēnesī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā.

Visaugstākais šis rādītājs martā bijis apstrādes rūpniecībā, ko ietekmējis uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes turpmākajiem trim mēnešiem*.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 1032 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrētais jaunu uzņēmumu skaits kopš 2018.gada marta.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Kopš 2011.gada, kad Latgales reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus eiro, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 miljonus eiro. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 miljonu eiro zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Aizvadītais gads viesmīlības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem nesis izaugsmi, un viesnīcu nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījumam ir tendence pēdējos gados palielināties, savukārt nozares zaudējumi ar katru gadu sarūk. liecina Lursoft apkopotie dati.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka 2013.gadā Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoti 1,8 miljoni viesu, kas ir par 11,8% vairāk nekā 2012.gadā. Pērn arī par 6,4% palielinājies nakšu skaits, ko viesi pavadījuši viesnīcās.

Pēc Lursoft aprēķiniem, viesnīcu un citu tūrisma mītņu sfērā Latvijā strādā vairāk nekā 1300 uzņēmumi, no kuriem desmitā daļa nozarē strādā jau vairāk nekā 20 gadus, savukārt 45,73% ir vecāki par desmit gadiem. Jānorāda, ka visaktīvāk jauni uzņēmumi nozarē reģistrēti laika posmā no 2004.gada līdz 2008.gadam, kad piecu gadu laikā nozarei piepulcējušies nepilni 40% no visiem viesnīcu un citu tūrisma mītņu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Aizvadītajā gadā reģistrēts pēdējo piecu gadu zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits 2015.gadā palielinājies par 57%, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn turpinājis samazināties jaunreģistrēto uzņēmumu skaits. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2015.gadā reģistrēti kopumā 13 483 jauni uzņēmumi, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

Analizējot iepriekšējo gadu datus, redzams, ka jaunreģistrēto uzņēmumu skaits strauji palielinājās 2010.gadā, kad tika atviegloti jaunu komersantu reģistrācijas noteikumi, ļaujot reģistrēt SIA arī ar samazinātu pamatkapitālu. Jau no pirmajām dienām jaunā uzņēmējdarbības forma guva lielu popularitāti, kā rezultātā ik gadu vairāk nekā puse no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem bijušas SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Līdzīga tendence saglabājusies arī 2015.gadā, kad no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem 8 060 jeb 60% bijušas SIA ar samazinātu pamatkapitālu, no kurām 62% pamatkapitāls bijis līdz 10 eiro.

Aizvadītājā nedēļā Latvijā reģistrēti 367 jauni uzņēmumi, no kuriem lielākais ir SIA Delta Apartments Latvia ar desmit tūkstošu eiro pamatkapitālu, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā statistika.

Uzņēmums reģistrēts Rīgā, Zeļļu ielā 5-1, un tā valdē darbojas trīs amatpersonas – Krievijas pilsoņi Dmitrijs Moskaļevs (valdes priekšsēdētājs), Igors Bedarves (valdes loceklis) un Dmitrijs Solovjevs (valdes loceklis). Pašlaik Lursoft gan nav publicēti dati par uzņēmuma darbības veidiem, taču nosaukums liek nojaust, ka tas darbosies nekustamo īpašumu jomā.

Otrs lielākais pagājušajā nedēļā reģistrētais uzņēmums ir SIA Monson, kura pamatkapitālu veido deviņi tūkstoši eiro. Uzņēmums reģistrēts Rēzeknē, F. Kempa ielā 9. Lai arī pašlaik nav pieejami dati par kompānijas darbības viediem, Lursoft dati rāda, ka uzņēmuma vadības groži ir vietējā uzņēmēja Valentīna Juķeviča rokās.

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.

Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.