Uzņēmuma reģistrācija Igaunijā kļūst arvien populārāka starp uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot valsts izdevīgo uzņēmējdarbības vidi. Galvenie faktori, kas veicina šo izvēli, ir valsts uzsāktā un starptautiski atzītā e-rezidentūras programma, kas sniedz digitālās iespējas uzņēmuma attālinātai vadībai, kā arī Igaunijas pievilcīgais nodokļu režīms. Ja meklējat efektīvu un izdevīgu veidu, kā veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, uzņēmuma reģistrācija Igaunijā var būt labākais risinājums.

e-Rezidentūras programma: Digitalizēta uzņēmējdarbība

E-rezidentūras programma, kas tika uzsākta 2014. gadā, ļauj ārvalstu uzņēmējiem kļūt par "digitālajiem rezidentiem" Igaunijā. Tas nozīmē, ka uzņēmēji var attālināti reģistrēt, vadīt un pārvaldīt uzņēmumus neatkarīgi no savas atrašanās vietas pasaulē. Šeit ir dažas no galvenajām priekšrocībām:

• Viegla uzņēmuma reģistrācija: Process ir pilnībā digitalizēts, un visas formalitātes var veikt tiešsaistē, izmantojot e-rezidenta identitāti.

• Piekļuve ES tirgum: Uzņēmuma reģistrācija Igaunijā nodrošina pieeju visam Eiropas Savienības tirgum ar vienotiem tirdzniecības noteikumiem un standartiem.

Eiropas direktīva par patiesā labuma guvēju reģistrāciju būtiskas izmaiņas uz Latvijas jau 2011. gadā ieviesto kārtību neradīšot, izmaiņas varot piedzīvot šī reģistra pieejamība; ir skepse par iegūstamā rezultāta atdevi

Šā gada 9. jūnijā spēkā stājās Eiropas parlamenta un padomes direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un paredz izveidot patiesā labuma guvēju reģistrāciju visā Eiropas Savienībā (ES). Tā kā Latvijā patiesā labuma guvēju reģistrācija ir ieviesta jau 2011. gadā, faktiski direktīvas prasība ir izpildīta. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas normatīvajos aktos šīs jaunās ES direktīvas ieviešanai ir vajadzīgas kādas izmaiņas. «Šobrīd Finanšu ministrija un kompetentas institūcijas strādā ar direktīvas tekstu un tiek veikta analīze, vai ir nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā pašreizējo situāciju skaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd nevar spriest, vai saistībā ar direktīvu nāksies veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo pašlaik notiek gan tiesību normās esošo prasību, gan lietotās terminoloģijas salīdzinājums. «Tikai pēc šīs analīzes veikšanas būs skaidrs, vai nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā.

Uzņēmumu reģistrācija Komercreģistrā, iespējams, jau no 2020. gada jūlija notiks tikai elektroniski, un pakalpojumi būs pieejami arī angļu valodā.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns. Par to, kad tas varētu tikt apstiprināts Ministru kabinetā un vai to darīs pašreizējā vai tomēr jaunā valdība, pagaidām skaidrības nav.

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projektā ietvertas fundamentālas pārmaiņas, kas paredz ātrāku reģistrāciju, taču vienlaikus ir apstiprināts pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kas prasa daudz rūpīgāk izvērtēt iesniegtos uzņēmēju datus un arī uzrādīto patiesā labuma guvēju atbilstību, kā rezultātā reģistrācijas «ātrums» saruks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Tas, kas Latvijā tiek deklarēts, ir – uzņēmumu var nodibināt vienas līdz trīs darba dienu laikā. Patiesībā ir jau vairāki piemēri, kad uzņēmuma reģistrācija ievelkas un sagādā problēmas, turklāt ne tikai ārzemniekiem. To no savas pieredzes Dienas Biznesam atklāja zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins. Viņa minētie piemēri liecina, ka patiesībā situācija prasa likumdevēja iejaukšanos, lai procedūra tiktu normalizēta, padarot to mazāk birokrātisku un uzņēmējiem krietni saprotamāku un draudzīgāku.

Paragrāfs saka: Aizdomīgs!

2022. gadā viens no lielākajiem Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem iegādājās citu uzņēmumu Latvijā, kas nozīmēja, ka nepieciešams arī veikt uzņēmuma valdes nomaiņu. Lai varētu korekti izpildīt noslēgto līgumu, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegti attiecīgi dokumenti valdes nomaiņai. “Darījums paredzēja, ka pārdevēja pārstāvji atkāpās no valdes, vienlaikus tiek iecelta jauna uzņēmuma valde, un attiecīgi jau tajā pašā dienā iesniedzām dokumentus par jaunās valdes un tās priekšsēdētāja reģistrāciju UR, par ko tika samaksāta trīskārša valsts nodeva, lai reģistrācija notiktu vienas darba dienas laikā un lai uzņēmuma jaunā valde varētu maksimāli ātri sākt darbu un pārstāvēt uzņēmumu, tajā skaitā iegūt piekļuvi uzņēmuma bankas kontiem, kuru banka piešķir tikai pēc tam, kad jaunās valdes reģistrācija UR ir notikusi.

Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā, informē UR.

Ar Tieslietu ministrijas atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: "Šobrīd uzņēmuma reģistrācija kopā ar padziļinātu risku analīzi var ieilgt līdz pat 10 dienām. Šāds process ir smagnējs un neefektīvs, it īpaši gadījumos, kad ir iesaistītas liela apmēra investīcijas un katra diena ir no svara. Vairumā gadījumu ciešs tieši godprātīgie uzņēmēji, bet negodprātīgie vienkārši nomaina informāciju reģistrācijas datos. Jaunais risinājums netraucēs nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu ne ilgāk kā trīs darba dienās - ātri un bez liekas birokrātijas. Tādā veidā mēs būtiski veicināsim Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju Eiropas un citu valstu vidū."

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, no jauna aktualizēts jautājums par nodokļu administrēšanas uzlabošanu un būtiskākajām problēmām saistībā ar nodokļu krāpšanas shēmām. Rezultātā izstrādāti vairāki priekšlikumi ar mērķi uzlabot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu apkarošanu un veicināt caurspīdīgāku uzņēmējdarbības vidi, informē Finanšu ministrija.

Kā viens no priekšlikumiem caurspīdīgākas uzņēmējdarbības vides veicināšanai Latvijā ir iespēja publiskot informāciju par visu komersantu samaksāto nodokļu apmēru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā. Tādējādi tiktu veicināta nodokļu nomaksa un ienākumu deklarēšana. Šāda prakse jau nesusi pozitīvus rezultātus mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.

Tāpat viena no būtiskiem priekšnosacījumiem nodokļu shēmu apkarošanā ir informācijas apmaiņas uzlabošana starp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu un VID par neparastajiem un aizdomīgajiem darījumiem, jo šobrīd VID informāciju var saņemt tikai pēc pieprasījuma par konkrētu personu. Situācijas uzlabošanai šo informāciju VID būtu jāsaņem automātiski, lai konkrētos gadījumus atklātu daudz efektīvāk.

Digitalizācija – 21. gadsimta priekšrocība un trūkums. Visās nozarēs, rūpnīcās, kokapstrādes, metālapstrādes uzņēmumos, ūdens attīrīšanas centros, lidostās un medicīnas iestādēs pastiprinās digitalizācijas tendences.

Rūpnieciskās sistēmas tiek arvien vairāk integrētas korporatīvajā IT tīklā, izmantoti standartizēti protokoli un operētājsistēmas, kas atver tāda paša veida ievainojamības kā IT sistēmās.

Pēdējo mēnešu laikā kiberuzbrukumi automatizētajos tehnoloģiju (OT) tīklos un rūpnieciskajās vadības sistēmās (ICS) ir krietni auguši. Nesen notika uzbrukums uz lielāko gaļas pārstrādātāju uzņēmumu Brazīlijā, dabasgāzes iekārtām, kā arī tērauda ražotāju. Arī Latvijas uzņēmumi nav izņēmums! Kiberdrošība un risku mazināšana joprojām ir nopietns izaicinājums, uzņēmumiem ir nopietni jāizvērtē ievainojamības un riskus. Pasargājiet savu uzņēmumu, ieviešot efektīvu drošību, lai nepieļautu ICS un OT tīklu uzbrukumus.

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olainfarm” turpina paplašināt savu darbību Rietumeiropas tirgos gan dibinot meitas uzņēmumus, gan reģistrācijai iesniedzot arvien jaunus patentbrīvos medikamentus.

AS ”Olainfarm” jau nodibinājis meitas uzņēmumus Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā un Polijā, kur darbu sākuši arī vietējie vadītāji. Līdztekus tam šā gada pirmajos trīs mēnešos Eiropas Savienības (ES) tirgos reģistrācijai iesniegti vēl pieci jauni produkti, kopējam reģistrācijā esošajam jauno produktu skaitam sasniedzot jau 26 medikamentus dažādās terapeitiskajās grupās.

“Farmācija ir nozare, kur nepietiek izdomāt produktu, sākt to ražot un tirgot. Katram jaunam preparātam ir jāveic detalizēta izstrāde, pētījumi, jāpierāda efektivitāte, kvalitāte un drošība, jāveic reģistrācija katrā tirgū un jāizpilda vēl virkne prasību. Šis process pat vienkāršākiem preparātiem, kuriem tirgū jau ir analogi, prasa milzīgas investīcijas un arī laiku. Turklāt konkurence farmācijas nozarē ir ļoti sīva, tirgū ir izteikti globālie līderi, kas lielā mērā spēj diktēt kopējo tā attīstību. Taču “Olainfarm” jau līdz šim ir pierādījis, ka esam nozīmīgs vietējais zāļu ražotājs un mūsu produkti spēj konkurēt arī ar daudzmiljardu kompāniju piedāvājumu. Piesakot sevi ES tirgos ar jauno produktu portfeli, kura pirmās komercializācijas sāksies jau šogad, redzam iespēju dot savu papildus ieguldījumu arī visas Latvijas ekonomikas izaugsmē,” saka “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Īres tirgus Rīgā šobrīd atrodas diezgan neparastā situācijā, jo atrast dzīvokli īrēšanai ir sarežģīti, secina kompānija Ober-Haus.

Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šī iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Mājokļu pieejamību un pašreizējo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus iedzīvotājiem, uzskata Ober-Haus. Būtiskas izmaiņas varētu notikt pēc jaunā īres likuma pieņemšanas. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecību un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, papildina kompānijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma izīrētājus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, Ober-Haus atsaucas uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju.

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polises darbību.

To varēs darīt, ja auto netiek izmantots, paredz ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību.

Ar likuma grozījumiem būs noteiktas transportlīdzekļa īpašniekam tiesības pārtraukt OCTA polises darbību uz laiku, kamēr transportlīdzeklis netiek izmantots. Lai izvairītos no šīs iespējas ļaunprātīgas izmantošanas, likumprojekts paredz noteikt speciālu kārtību, proti, transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites reģistrācijas pārtraukšanai uz laiku, nenododot numura zīmes, veiks transportlīdzekļa īpašnieks vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, iesniedzot iesniegumu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), izmantojot e-pakalpojumus.

Lai arī, dibinot jaunu uzņēmumu, dibināšanas dokumentu iesniegšanas brīdī Uzņēmumu reģistrā ir iespējams pieteikties arī pievienotās vērtība nodokļu (PVN) maksātāja statusam, realitātē šāda reģistrācija nemaz nav iespējama.

Minētais ir saistīts ar pēdējā laikā samērā agresīvu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību, pastiprināti pārbaudot jebkuru sabiedrību, kura vēlas iegūt PVN maksātāja statusu. Tas, protams, ir apsveicami, tomēr, vai būtu korekti balstīties uz VID iekšējām instrukcijām, kuras nav pieejamas nodokļu maksātājiem. Proti, nav iespējams paredzēt, kādi dokumenti būs nepieciešami VID, lai pierādītu sabiedrības vēlmi veikt deklarēto uzņēmējdarbību. Uz jautājumu par to, vai nodokļu maksātājs var sagatavoties iepriekš un saprast, kāda informācija VID būs nepieciešama, tiek saņemta atbilde, ka ar iekšējām instrukcijām un metodikām VID nedaloties.

Cīņa ar ēnu ekonomiku un PVN izkrāpšanu ir ļoti nopietna un vērā ņemama rīcība. Taču VID nešķiro nevienu uzņēmumu pēc tā konkrētās uzņēmējdarbības specifikas, kas ļoti apgrūtina ārvalstu investoru darbību Latvijā. Jāsecina, ka VID izvēlējies darboties pēc principa, ka visi nodokļu maksātāji ir krāpnieki.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Šogad Latvijā jau likvidēts vairāk uzņēmumu nekā jebkad iepriekš visa gada garumā, vienlaikus turpina sarukt jaunu uzņēmumu reģistrācija, rezultātā uzņēmumu kopējā bilance ir negatīva.

To liecina pēc Uzņēmumu reģistra ziņām veiktais SIA Lursoft pētījums. Tajā secināts, ka saskaņā ar kopējo tendenci valstī samazinājies no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits. Lursoft dati rāda, ka 2015.gadā likvidēto uzņēmumu skaits audzis par 57,3%, sasniedzot 10 070, turpmāk tam ik gadu pieaugot, līdz visbeidzot pagājušajā gadā to skaits sasniedza jau 16 480 uzņēmumus. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā jaunreģistrēto, un arī pašreizējie dati par situāciju 2018.gadā neliecina par krasām izmaiņām – līdz 15.oktobrim šogad likvidēti jau 16 750 uzņēmumi, kamēr no jauna reģistrēti tikai 8 587.

Uzņēmumu reģistrācija vairs nebūs piesaistīta konkrētai ģeogrāfiskai vietai un to varēs veikt jebkurā Uzņēmumu reģistra (UR) nodaļā. Arī dokumentus varēs iesniegt neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses. To paredz grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, ko ceturtdien, 23.martā, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā.

UR plāno pāriet uz lietu vešanu elektroniskā formā un pilnībā digitalizēt UR arhīvā esošos dokumentus. Ņemot vērā, ka tehniskie pārkārtojumi prasa laiku un resursus, plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2018.gada 1.jūlijā.

UR ziņas savos reģistros būs tiesīgs aktualizēt, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto un datu bāzēs esošo informāciju. Tādējādi ziņas, kas būs iegūstamas no, piemēram, Iedzīvotāju reģistra vai Valsts adrešu reģistra, vairs netiks pieprasītas no personas.

Patlaban uzņēmumu reģistrācija un dokumentu iesniegšana ir piesaistīta konkrētai UR nodaļai, kas liedz uzņēmējiem formalitātes kārtot tajā pilsētā, kura tiem ir ērtāk pieejama. Vienlaikus jau patlaban ir iespēja reģistrācijas dokumentus iesniegt elektroniski, neapmeklējot iestādi klātienē.

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Trīs iemesli, kāpēc, esot akseleratorā Rīgā, es izvēlējos reģistrēt savu uzņēmumu Igaunijā.

1. Droši vien katrā valstī var atrast labas biznesa atbalsta iniciatīvas, tomēr tas, ko Igaunija ir paveikusi lieliski, ir akcents uz vienu precīzu aspektu – nost ar papīriem! Īpaši mums, uzņēmējiem, birokrātija un dokumentu kalni reizēm ir lielāks drauds biznesam nekā klientu trūkums. Pat ja Latvijā, iespējams, ir kādi labāki procesi vai izdevīgāki nodokļi, man joprojām galvenais arguments ir tas, ka nav jāķēpājas ar papīriem un gandrīz visu varu izdarīt attālināti un angliski.

E-rezidentūras programma, e-reģistrācija, e-grāmatvedība, e-banka - visas šīs labi «nozīmolotās» lietas man kā uzņēmējam rada iespaidu, ka es varēšu netērēt laiku nevajadzīgiem procesiem un man būs iespēja pilnībā fokusēties uz savu biznesu. Tas, cik realitātē labi šis viss funkcionē, ir vēl atvērts jautājums, bet tieši šie argumenti lika man izvēlēties Igauniju, nevis Latviju kā sava uzņēmuma reģistrācijas vietu.

Latvijas uzņēmums BioEx ir ieviesis Latvijā pirmo biomasas tirdzniecības platformu, kas kalpos kā tiešsaistes rīks visiem, kas Latvijā izmanto biomasu – no ražotājiem un tirgotājiem līdz siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem.

BioEx mērķis ir jaunajā platformā pulcēt visus nozīmīgos Latvijas enerģētikas un mežsaimniecības nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto biomasu. Platformā tiek uzsākta tirgus dalībnieku reģistrācija, bet pirmā tirdzniecības sesija ir paredzēta 2023 gada 6. februārī.

Kopējais šķeldas, kas ir biomasas paveids, patēriņš Latvijā gada laikā ir ap 8 miljoniem MWh, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 320 miljoni eiro. BioEx platformas primārais mērķis ir nodrošināt tirdzniecības efektivitāti, kas, ņemot vērā ievērojamo tirgus lielumu, dos būtiskus ieguvumus Latvijas siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem, pašvaldībām, biomasas ražotājiem, kā arī siltuma un elektroenerģijas patērētājiem – Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas uzņēmuma "BioEx" izveidotajā biomasas tirdzniecības platformā siltumapgādes, koģenerācijas un ražošanas nozarēm notiks pirmā tirdzniecības sesija, informēja "BioEx" pārstāvji.

Biomasas tirdzniecības platforma tika izveidota pērn decembrī. Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, platforma kalpos kā tiešsaistes rīks visiem, kas Latvijā izmanto biomasu - no ražotājiem un tirgotājiem līdz siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem. "BioEx" mērķis ir jaunajā platformā pulcēt visus nozīmīgos Latvijas enerģētikas un mežsaimniecības nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto biomasu. No 12.decembra platformā tika sākta tirgus dalībnieku reģistrācija, bet pirmā tirdzniecības sesija ir paredzēta šodien.

"BioEx" platforma strādās līdzīgi kā pasaules tiešsaistes izejvielu biržas - tirgus dalībnieki varēs pirkt un pārdot biomasas produktus atklātās, regulārās un pilnībā caurspīdīgās tirdzniecības sesijās, kurās tādējādi tiks noteikta labākā šī brīža biomasas, piemēram, šķeldas, cena un piegādes nosacījumi. Platformai drošus norēķinus garantēs un darījumu izpildes aģenta funkciju nodrošinās platformas stratēģiskas partneris AS "Industra Bank".

Mūsdienu tehnoloģiskais progress notiek ārkārtīgi strauji un sev līdzi nes jaunus izaicinājumus. Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi atklāt un aizsargāt uzņēmumu no izspiedējprogrammām (ransomware). Izspiedējprogrammatūra ir ļaundabīgo programmu veids, kas bloķē sava upura pieeju datora failiem un pieprasa izpirkumu.

Pasaulē pirmais izspiedējvīrusa uzbrukums notika 1989. gadā un tas bija vērsts uz veselības aprūpes nozari. Arī tagadējos pandēmijas apstākļos veselības aprūpes sektors joprojām ir galvenais izspiedējprogrammatūras uzbrukumu mērķis, taču uzbrukumi notiek arī citās nozarēs.

Vai nākamā desmitgade kļūs par izspiedējprogrammatūras desmitgadi?

1. Ransomware vīrusu uzbrukumu politika. Kibernoziedznieki bieži izplata vīrusu noteiktās ģeogrāfiskās vietās. Šo reģionu varas iestādes mēdz skatīties uz tiešsaistes noziegumiem pavisam citādāk, nepievērošot tiem pastiprinātu uzmanību. Diemžēl daudzu valstu varas iestādes ignorē noziedzīgas bandas, kas savus noziegumus izdara tiešsaistē.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējos nepilnus divus gadus visus spēkus un resursus veltījis, lai sagatavotu Rietumvalstu tirgiem piemērotu produktu portfeli, kā arī iespējami ātrāk veiktu šo produktu reģistrācijas Rietumeiropas tirgos.

Pašlaik apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni produkti, no kuriem 17 šogad sākts reģistrācijas process, bet vēl 20 produktiem reģistrācijas process tiks sākts 2024.gadā. 2022.gadā un 2023.gadā kopējās investīcijas jaunos produktos sasniedz 12 miljonus eiro, bet 2024.gadā plānots investēt vēl vismaz 22,25 miljonus eiro un 2025.gadā – 16,2 miljonus eiro.

“Līdz ar akcionāru maiņu pilnībā pārskatījām AS “Olainfarm” attīstības stratēģiju, nosakot mērķi kļūt par Eiropas TOP 10 farmācijas kompāniju savās terapeitiskajās grupās. Pagājuši tikai nepilni divi gadi, bet esam apstiprinājuši jau vairāk nekā 50 jaunus produktus un aktīvi sākuši reģistrācijas procesu virknē Rietumvalstu tirgu. Produktu portfelī iekļaujam patentbrīvos medikamentus, kas aptver arī mums jaunas terapeitiskās grupas, piemēram, uroloģijas, onkoloģijas un pret diabēta medikamentus. Šogad pirmo reizi “Olainfarm” vēsturē esam sekmīgi veikuši arī tehnoloģiju pārneses ražošanā četriem kardioloģijas preparātiem, ko, noslēdzoties reģistrācijas procesam, ieviesīsim pastāvīgā ražošanā tepat Latvijā. Nākamgad šis skaits pieaugs, tāpat kā mūsu investīcijas tālākā attīstībā,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Līdz šim neviens pašvaldību siltumapgādes uzņēmums nav pieteicis izmaiņas piesārņojošās darbības atļaujā, aktīvāk to dara rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi, vairumā gadījumu izvēloties pāreju no dabasgāzes uz dīzeļdegvielu, informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Esošā un vēl gaidāmā enerģētiskā krīze likusi uzņēmumiem domāt par nepieciešamību pāriet uz citu siltumenerģijas ražošanas veidu.

VVD rīcībā esošie dati liecina, ka par pārmaiņām sadedzināšanas iekārtu darbībā laikus domā un atļauju grozījumus kopš gada sākuma iesnieguši 14 operatori. Līdz šim atļaujas grozītas sešiem komersantiem, bet astoņiem uzņēmumiem atļauju grozījumi vēl tiek izskatīti. Uzņēmumu vidū ir pārtikas rūpniecības, metālapstrādes, ceļu būves un citi ražošanas uzņēmumi.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga skaidro, ka pāreju no dabasgāzes uz dīzeļdegvielas apkures katliem kā risinājumu saskata ne mazums uzņēmumu. Vērtējot dīzeļdegvielas kā kurināmā tvertņu izbūvi, galvenie vides riski, kuri jāņem vērā pirms darbības sākšanas, ir iespējams grunts, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojums, ja tvertnei vai aprīkojumam rodas noplūde vai sūce.

ES sekos Latvijas piemēram un 2017. gadā ieviesīs patiesā labuma guvēju reģistrāciju, kas tiek dēvēts par būtisku soli cīņā pret ofšoru kompānijām, tomēr reāla lieguma to darbībai nav .

Par to intervijā stāsta ārvalstu kompāniju reģistrācijas pakalpojumu sniegšanas SIA FiveConsult.lv vecākais partneris Maksims Koržanovs. Viņš uzskata, ka ofšoru lietā ir daudz neatbildētu jautājumu, arī piedāvātie risinājumi nebūt neliecina par Eiropas politiķu vēlmi šādiem veidojumiem liegt darbību ES vai vismaz to būtiski ierobežot, vēl jo vairāk – zemo nodokļu priekšrocības ir ne tikai tiem, kuri reģistrēti patiesi zemu nodokļu valstīs, bet arī lielām kompānijām pēc īpašas vienošanās, piemēram, ar Luksemburgas, Īrijas nodokļu administrāciju. Vēl ir jautājums par Delavēras štatā (ASV) reģistrētajām kompānija saistībā ar iespējamo ES un ASV brīvās tirdzniecības un investīciju aizsardzības līguma parakstīšanu.

Preču zīmju apstrīdēšana kļūst aizvien biežāka, līdz tiesai visi strīdi gan nenonāk

Kā liecina Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (Apelācijas padomes) sniegtā informācija, 2016. gadā 4,7 % no reģistrētajām preču zīmēm tika apstrīdētas iebildumu procedūrā, salīdzinājumam – 2012. gadā tie bija 3,1 %. Līdz šā gada 15. novembrim iebildumu procedūrā tika apstrīdēti 4,2% preču reģistrēšanas gadījumu.

Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte atklāj, ka pēdējā laikā aizvien vairāk starptautiski pazīstamu kompāniju apstrīd reģistrētās preču zīmes. «Tie, kas ir reģistrējuši savas preču zīmes, pārējos grib turēt zināmā attālumā no tās. Jo lielāka ir kompānija, jo vēlme citus turēt zināmā attālumā ir lielāka,» stāsta Dace Liberte. Viņa nosauc vairākus piemērus, kad lielo zīmolu īpašnieki satraucas par līdzīgu preču zīmju izmatošanu. «Kompānija Apple kā ierauga ābolīti, tā viņiem liekas, ka tas viņus traucē. Red Bull, kā ierauga buļļa attēlu vai bulli, satraucas. Arī Orange, kad redz oranžo krāsu vai kaut ko, kas saistīts ar oranžo, liekas, ka viņiem tas traucē. Viņi kļūst uzmanīgi un skatās, kādas ir preces un pakalpojumi. Nav tā, ka preču zīmju aizsardzība darbojas uz jebkurām precēm – tā attiecas tikai uz tām, kurām preču zīme reģistrēta, turklāt ir gadījumi, kad reģistrācija notikusi jau sen, tad apstrīdētās zīmes īpašnieks var pieprasīt reģistrētās preču zīmes izmantošanas pierādījumus,» stāsta D.Liberte. Viens no vērtīgākajiem pasaules uzņēmumiem Apple ir līderis savas preču zīmes sargāšanā. Kā stāsta Dace Liberte, Apple cēlis iebildumus par ābolīša (kopā ar apzīmējumu Plush Apple) izmantošanu uz vingrošanas un sporta precēm, par vārda Apple izmantošanu uz somām un siksnām. Pašlaik Apple visā pasaulē ir strīds ar pulksteņu ražotāju Swatch, kurš reģistrējis divas preču zīmes – saukli, ko savulaik lietojis Stīvs Džobss, prezentējot katru jaunu Apple produktu – One more thing. Faktiski abām pusēm ir strīds par tā saucamajiem gudrajiem pulksteņiem, kur saduras abu kompāniju intereses. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome šajā strīdā ir lēmusi par labu Swatch, taču pretējā puse šo lēmumu pārsūdzējusi tiesā, kas gaidāma nākamā gada pavasarī. Kompānija Red Bull iebilda pret Stargorod preču zīmes reģistrāciju, kuras vizuālais tēls ir līdzīgs - tajā attēloti divi buļļi. Strīda rezultātā Stargorod preču zīmes reģistrācija tika dzēsta un pie restorāna vairs nav redzama izkārtne ar šo preču zīmi. Liberte arī stāsta, ka aktīvi savu preču zīmju sargāšanā ir alkoholisko dzērienu ražotāji. Kāds Latvijas uzņēmums bija reģistrējis uzņēmumu kampari18.lv, pret ko iebilda dzērienu ražotājs Campari, uzskatot, ka tas ir viņu tiesību pārkāpums. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome apmierinājusi Campari iebildumus. Lai aizliegtu savas preču zīmes izmantošanu, tad jāvēršas tiesā. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome var dzēst preču zīmes reģistrāciju, kas nozīmē, ka tiek anulētas uzņēmumam piešķirtās tiesības apkarot viņu preču zīmes atdarinātājus. Vēl viens gadījums – strīds starp Viagra un alkoholiskajiem dzērieniem reģistrētu preču zīmi Viaguara, kur iebildums tika apmierināts.

Komersantu reģistrācija ārzonās sāk pavisam izzust, stāsta auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Komentējot, kas ir biežākie šķēršļi, pret kuriem nākas atdurties, mēģinot noskaidrot komersantu patieso labuma guvēju, viņa norādīja, ka attiecībā uz uzņēmumiem ar salīdzinoši vienkāršu struktūru nav problēmu. Taču, ja ir veidota daudzpakāpju sabiedrības struktūra, ir iesaistītas vairākas valstis, tad var atdurties pret to, ka nevar nonākt pie nākamā uzņēmuma, kurš ir daļu turētājs, pārvaldē esošajām amatpersonām.

Tāpat Cakare atzina, ka ārzonās tālāk par komersanta reģistrācijas apliecību bieži vien neviens netiek un arī tās pašas var būt pirktas.

Vienlaikus EY asociētā partnere uzsvēra, lai gan savulaik arī Latvijā tika piedāvāta uzņēmumu reģistrācijas ārzonās noformēšana, ņemot vērā pēdējā gada notikumus finanšu sektorā, reģistrācija ārzonās sāk izzust. «Neviens komersants nevar pastāvēt bez norēķinu konta, attiecīgi būtu sarežģīti skaidrot bankām šādas struktūras. Arī bankas ir ļoti mainījušas savu pieeju. Tas arī noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ ārzonu darbība kļūst arvien mazāk aktuāla,» sacīja Cakare.

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.