Rīgas pasažieru pārvadātāja «Rīgas satiksmes» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu.

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. «Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar,» piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar «aptuvenu nostāju» - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu vadītāju Anrija Matīsa vietā iecelts pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdē apstiprinātais Ernests Saulītis no Rīgas domes Īpašumu departamenta, otrdien preses brīfingā paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Viņš sacīja, ka par Matīsa lēmumu atstāt RS valdes priekšsēdētāja amatu uzzinājis vienīgi no plašsaziņas līdzekļiem. Pēc mēra domām, Matīsa lēmums bijis ļoti emocionāls, un viņam to ir grūti komentēt.

RS darbība un problēmu risināšana tikšot turpināta saskaņā ar iepriekš kopā ar Matīsu apstiprināto plānu.

Rīgas domes Īpašuma departaments šonedēļ izsludinās atklātu konkursu, lai izraudzītos kompāniju, kuras pienākums būs atlasīt jaunu RS valdi un padomi, pastāstīja Ušakovs.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonu deklarācijas liecina, ka Saulītis 2000.gadu sākumā strādājis par policistu Rīgas pašvaldības policijā, bet 2001.gadā sācis karjeru Rīgas domes Īpašuma departamentā, kur sākotnēji bijis speciālists-inspektors, bet pēc tam Iepirkuma komisijas loceklis. Vēlāk Saulītis kļuva par Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšnieku, bet patlaban ir Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedz atbalstu to «Rīgas satiksmes» (RS) problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

«Daudzas lietas nav tikai »Rīgas satiksmes« kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi«,» uzsvēra Matīss, «tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man.»

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Eiropas Savienības fondu finansējums Latvijas ceļiem nākamgad beidzas, valsts finansējums ir nepietiekams, tāpēc steidzami nepieciešams pieņemt lēmumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, lai novērstu autoceļu tīkla sabrukšanu, aģentūru LETA informēja Saeimas «Vienotības» frakcijas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šodien darbu sāks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ietvaros izveidotā Autoceļu darba grupa, vienlaikus Matīss ir iesniedzis priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi «Likumā par autoceļiem»». «Tie ir divi konkrēti soļi ceļā uz Valsts autoceļu fonda atjaunošanu,» uzsvēra Matīss.

Deputāts skaidroja, ka «Likumā par autoceļiem» ierakstītais Valsts autoceļu fonds eksistē, bet tam netiek piešķirts likumā paredzētais finansējums - 80% no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa un visi pārējie autovadītāju maksājumi, jo šie līdzekļi tiek «ielikti» kopēja valsts budžetā. Savukārt, tas, cik liels finansējums tiks piešķirts autoceļiem tiek skatīts konkrētā gada budžeta kontekstā.

Pēc iepazīšanās ar starptautiskās auditoru kompānijas «Ernst & Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) varētu tikt lemts par iespēju no atbildīgajām personām - iepriekšējās valdes - piedzīt vairākus miljonus eiro, otrdien Latvijas Televīzijā pavēstīja RS pašreizējais vadītājs Anrijs Matīss.

Audits liecinot, ka uzņēmumam piešķirtās dotācijas nesedz «Rīgas satiksmes» reālās izmaksas, turklāt uzņēmumam radušies miljonus eiro lieli zaudējumi. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss skaidroja, ka saskaņā ar auditoru ziņojumu Rīgas domes dotācijas par pasažieru pārvadājumiem nav segušas šo pakalpojumu reālās izmaksas, attiecīgi uzņēmumam radušies zaudējumi, kas jākompensē ar aizņēmumiem un citādā veidā. Tāpat auditoru ziņojums rada jautājumus par vairākiem uzņēmumā veiktajiem iepirkumiem un sadarbības līgumiem.

Saistībā ar auditā atklāto Matīss norādīja, ka tas kalpos par pamatu konkrētu personu atbildības vērtēšanai, piebilstot, ka tāpat tiks vērtēta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Matīss uzskata, ka ziņojums varētu kalpot par pamatu vairāku miljonu eiro zaudējumu piedziņai no atbildīgajām amatpersonām.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» vadības un kapitāldaļu turētāju sanāksmē pieņemts lēmums dotācijā no Rīgas domes budžeta piešķirt 130 miljonus eiro, kā arī turpināt optimizēt uzņēmuma izdevumus, pēc sanāksmes paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Jau ziņots, ka jau iepriekš uzņēmuma vadītājs Anrijs Matīss publiski bija paudis viedokli, ka šogad uzņēmumam no pašvaldības budžeta būtu jāatvēl vismaz 130 miljonus eiro. Pērn no pašvaldības budžeta uzņēmums saņēma 122 miljonus eiro lielu dotāciju, kas, pēc jaunās valdes teiktā, neatbilst, lai nosegtu reālās izmaksas.

Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdzis ar 6,3 miljonu eiro zaudējumiem.

Vēl vakar Matīss apsvēra domu «Rīgas satiksmes» vadītāja amatu atstāt, taču pēc apspriedes ar kapitāldaļu turētāju, proti, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (S), lēmumu mainīja. «Katram cilvēkam ir kaut kādas robežas, ko viņš var un nevar izdarīt. Tādēļ ir jāvienojas. Ja ir abpusēja sapratne un atbalsts no akcionāra puses, tad var strādāt un visu risināt, ja atbalsta nav - tad tas ir pavisam cits stāsts, jo daudzas lietas »Rīgas satiksme« atrisināt nevar, un daudz kas ir runājams domes koridoros,» sacīja Matīss.

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess būs nacionālās aviokompānijas airBaltic investors uz laiku, šorīt telefonsarunā LNT rīta raidījumam sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidroja, ka valdība vakar 4,5 stundas analizēja visus šī investora piesaistes aspektus, runājot gan par drošību, gan par ekonomisko situāciju. Rezultātā izlemts, ka minētais Vācijas investors tiks piesaistīts uz laiku, lai īstenotu investīciju plānu un aviosabiedrības flotes maiņu.

Paralēli noritēs darbs pie stratēģiskā investora piesaistes. Ir dots uzdevums divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, pēc tam aviosabiedrībā ienāks stratēģiskais investors un tiks atpirktas lidsabiedrības daļas, ko iegūs finanšu investors. Vakar pēc valdības sēdes Matīss informēja, ka Vācijas uzņēmējs par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Uzņēmumam ir izdevies pārliecināt aizdevējus par situācijas stabilizēšanos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» un patlaban kreditori neprasīs priekšlaicīgi atdot aizdotos līdzekļus, pastāstīja SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdes loceklis Anrijs Matīss.

Matīss norādīja, ka šodien notika uzņēmuma valdes tikšanās ar lielākajiem kredītu izsniedzējiem - vairāku vadošo Latvijas banku, kā arī Eiropas investīciju bankas, Ziemeļu investīciju bankas un citu ārvalstu kredītiestāžu pārstāvjiem.

«Rīgas satiksmes» pārstāvji skaidrojuši situāciju ar uzņēmuma finanšu stāvokli, iepazīstinājuši ar plāniem par uzņēmuma turpmāko darbu un snieguši citu interesējošu informāciju. «No kreditoru puses bija ļoti daudz jautājumu gan par iespējamajām kriminālapsūdzībām, kas saistītas ar ierosināto procesu, gan par uzņēmuma vadības turpmāko darbu. Tāpat viņi interesējās par korporatīvo pārvaldi - kad tiks izveidota padome un kāda būs tās loma un prasīja daudzas citas lietas,» sacīja Matīss.

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanas uzsākšanu izraisītā vētra ir pierimusi. Lai gan VDAR ieviešanas pasākumi turpinās, Latvijā periodiski atceras arī par ePrivātumu un šajā jomā solīto jauno Eiropas Savienības (ES) regulu.

Galvenokārt par plānoto ePrivātuma regulu interesējas sīkdatņu izmantošanas un tiešā mārketinga dēļ. Tomēr, neskatoties uz to, ka jaunā regula vēl nav pieņemta, ePrivātuma jomā ir jaunumi, kas var ietekmēt atsevišķus digitālo pakalpojumu sniedzējus.

Šobrīd ePrivātuma jautājumi ES ir atrunāti Direktīvā 2002/58 (ePrivātuma direktīva), kura ir integrēta dalībvalstu normatīvajos aktos, piemēram, Latvijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Būtisks ir ePrivātuma direktīvas piemērošanas ietvars: elektronisko sakaru nozare un attiecīgi elektronisko sakaru pakalpojumi. Cita ES Direktīva 2002/21 (pamatdirektīva elektronisko sakaru nozarei) definē elektronisko sakaru pakalpojumus šādi: pakalpojums, ko parasti nodrošina par atlīdzību un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko komunikāciju tīklos, ietverot telekomunikāciju pakalpojumus un pārraidīšanas pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Reaģējot uz nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai.

Kā norāda nozares uzņēmumi, šī brīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

"Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā," pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss 4.septembrī "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā vairākas reizes uzsvēra, ka viņš nesadārdzināja "Rail Baltica" projektu.

Komisijas locekļi kādreizējam ministram jautāja, kādēļ 2015.gada februārī Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums, kurā neformāli tika definēts "Rail Baltica" tvērums un tā dēvētā Rīgas cilpa, kas ietver Rīgas lidostu, tādējādi sadārdzinot projektu no 1,2 līdz 1,9 miljardiem eiro.

Matīss sacīja, ka ar šo ziņojumu vajadzēja apstiprināt pieteikumu finansējumam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pirmajam projekta uzsaukumam (CEF1), kā arī lēmums tika pieņemts atbilstoši valsts interesēm, ka Rīgai ir jābūt savienotai ar "Rail Baltica" projektu.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) jautāja, kādēļ ziņojumā ir viens risinājums un valdībai nebija iespēju izvēlēties starp vairākiem risinājumiem.

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz Pierīgas pašvaldībām - tā gan ir tikai iecere un nekādas sarunas par to nav sāktas, trešdien Rīgas domes deputātiem teica uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Apvienotā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komiteju sēdē 16.janvārī deputāti iztaujāja Matīsu ne tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu un «Rīgas satiksmes» finansiālo stāvokli, bet arī par uzņēmuma nākotnes iecerēm.

Pēc Matīsa teiktā, maršrutu nodrošināšana arī uz Pierīgas pašvaldībām varētu būt viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma peļņu. «Sadarbībā ar Autotransporta direkciju mēs varētu apkalpot Pierīgas maršrutus un, iespējams, runāt par divu zonu biļešu ieviešanu, kas nodrošinātu mums papildu pasažierus,» sacīja Matīss.

Viņš gan norādīja, ka šī iecere neparedz jaunu maršrutu radīšanu «no zila gaisa». «Piemēram maršruts gar Ķīšezeru. Ja mēs to pagarināsim par dažiem kilometriem un nodrošināsim iespēju cilvēkiem nokļūt Carnikavā, tas mums dos vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Nav tā, ka mēs tukšu autobusu vedīsim uz Ādažiem, mēs vienkārši varētu pagarināt jau esošos maršrutus. Skaidrs, ka Rīga neuzturētu Ādažu pensionārus vai skolniekus, par to maksātu vai nu novada dome vai valsts, taču šāds sadarbības modelis pastāv,» sprieda Matīss, norādot, ka šī gan esot tikai nākotnes iecere un konkrētas sarunas nav notikušas.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» plānotā Skanstes tramvaja līnijas projekta īstenošana ir atlikta vismaz uz gadu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

«Projekts nav apdraudēts, bet ieviešanas grafiks atliekas vismaz par gadu,» teica Matīss, runājot par Skanstes tramvaja līnijas projekta nākotni pēc tam, kad saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajiem kriminālprocesiem par «Rīgas satiksmes» trim iepriekš veiktajiem iepirkumiem tam ir apturēts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

Viņš norādīja, ka šobrīd šajā projektā ir noslēgts tikai viens līgums - par projektēšanu, kamēr iepirkumi par jaunās tramvaju līnijas izbūvi, kā arī par attiecīgajā līnijā paredzētā ritošā sastāva iegādi, nav noslēgušies un, visticamāk, tiks sludināti no jauna. «Tāpēc te ir iespējama nobīde laikā, kas varētu būt par apmēram gadu, bet tas ir būtiski, lai sabiedrības interesēs būtu caurspīdīgs un skaidrs process, lai nebūtu kaut kādu zemūdens akmeņu, lai nebūtu apvainojumu, un vēlams, lai nefigurētu kompānijas, kuras jau šobrīd tiek apsūdzētas koruptīvos darījumos,» pauda Matīss.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.