Mājokļu kredītu dzēšanas un jaunu kredītu skaita būtiska samazinājuma dēļ 3. ceturksnī kredītu skaita pieaugums bijis 10 reizes mazāks nekā pērn.
Iespējams, daudzi iedzīvotāji dzēsuši pirms pieciem un vairāk gadiem banku izsniegtos kredītus, kuriem termiņš bija 5 - 10 gadi. Tāpat nav izslēgts, ka no kredītiem iedzīvotāji «atbrīvojušies» tieši pēdējā laikā, iedarbojoties inflācijas apkarošanas plānam, kam iemesli savukārt var būt dažādi, t.sk. pārdots spekulatīvos nolūkos kredītā pirktais dzīvoklis. Tā kā dažās lielajās bankās jaunu kredītu skaits 3. ceturksnī samazinājies pat 2.5 reizes, kopumā kredītu skaita pieaugums uzrādīja niecīgu kāpumu - vien 850 kredītus iepretim 8088 kredītiem pērnā gada 3. ceturksnī, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Arī FKTK speciāliste Irīna Ivanova Db atzina, ka nelielais pieaugums skaidrojams ar kredītu dzēšanu, bet jauni kredīti netiek izsniegti tik daudz. Diemžēl FKTK nevarēja pateikt, kādas bija tieši jauno kredītu skaita pieauguma izmaiņas. SEB Unibankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars minēja, ka kredītu dzēšana notiek katru dienu pēc kredīta atmaksas grafika, kas ir atrunāts noslēgtajā kredīta līgumā un kas ir prognozējama, bet ir arī neprognozējamas kredītu dzēšanas situācijas, kad klients daļēji vai pilnībā pirms termiņa dzēš savu kredītu, pārdodot esošo īpašumu, iegūstot mantojumu vai sekmīgas biznesa attīstības rezultātā. «Mums reizēm ir grūti pieņemt, ka tik strauji dažādu rādītāju pieauguma tempi, arī kreditēšanas, nevar būt mūžīgi, tāpēc ir vēlēšanās meklēt kādas papildu nianses, kā skaidrot esošo situāciju kreditēšanā,» tā A.Škapars. Pēc viņa teiktā, inflācijas apkarošanas plānā iekļautās lietas ir ietekmējušas mājsaimniecību aizņemšanos, jo kredītu var saņemt tikai tad, ja ir legālie ienākumi, kā arī jānodrošina līdzekļi pirmajai iemaksai. Tāpat nogaidošā attieksme no klientu puses lielā mērā ir saistīta ar cerībām uz nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju. Cilvēki, kam dzīvokļa iegāde nav akūta, šobrīd nesteidzas, domā A.Škapars.
Jāseko līdzi
Nordea bankas vadītājs Valdis Siksnis atzina, ka šiem skaitļiem (kredītu skaitam) un darījumu apjomiem ir jāseko līdzi. «Pārāk straujš kritums būtu satraucošs signāls, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Šobrīd gan vismaz mūsu pieredze neliecina par pārāk strauju darījumu skaita kritumu,» tā viņš. V. Siksnis lēsa, ka šogad kopumā kredītu tirgus pieaugums varētu būt 36 % iepretim 56 % pērn, bet nākamajos gados 17-23 %, kas ir tuvu optimālajam līmenim. Nordea Markets vecākais analītiķis Rodžers Vesmans (Roger Wessman) minēja, ka ilgtermiņā normāls kredītu apjoma pieaugums gadā nedrīkstētu pārsniegt iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Piem.,normāli būtu, ja IKP pieaug par 8 %, tad arī kredītu pieaugums varētu būt 8 %. Tomēr Latvija īsā laikā (daži mēneši, pusgads) tik lielu pieauguma samazinājumu nevar atļauties, jo tas jau būtu «smagās piezemēšanās» scenārijs. Pēc viņa teiktā, šobrīd Latvijā svarīgi ir nodrošināt ekonomikas atdzišanas pakāpeniskumu, pārlieku straujš kreditēšanas tempu kritums varētu būt viens no pirmajiem iespējamo problēmu indikatoriem. Apkopotie dati liecina, ka dažās bankās jaunu kredītu skaits ir sarucis vairākkārt. Piem., SEB Unibanka pērn 3.ceturksnī izsniedza 2000 jaunus mājokļu kredītus, bet šogad 800, proti, 2.5 reizes mazāk.
Kredītu skaits mainīgs
Hipotēku bankā kredītu skaits attiecīgi sarucis par 60 %, bet, piem., Nordea bankā tas uzrāda pretēju tendenci - pērn 3.ceturksnī izsniegti 1059 jauni kredīti, bet šogad - 1213. V. Siksnis pieaugumu skaidroja ar lielo klientu aktivitāti gada sākumā. «Hipotēku bankai hipotekārā kreditēšana ir bijusi prioritāte 90. gados, kad tā Latvijā vēl bija jauna iespēja. Mūsu tirgus daļa šajā jomā ir salīdzinoši maza, un nedomājam to palielināt,» tā bankas pārstāve Baiba Ābelniece. «2007.gadā Hansabankas mājokļiem izsniegto kredītu skaits ir samazinājies atbilstoši tirgus situācijai, likumdošanas izmaiņām un arī plānotajiem bankas mājokļu kreditēšanas apjomiem. Nekādas «dramatiskas» pārmaiņas mums nav notikušas,» tā bankas pārstāvis Ivars Svilāns. Parex bankā privātpersonām un maziem, vidējiem uzņēmumiem izsniegtie hipotekārie kredīti šogad sarukuši par 33.3 %, proti, šogad 3. ceturksnī no jauna izsniegti 917, bet pērn attiecīgi - 1247 kredīti. Lai gan bankās mājokļu kredītu izsniegšanas tempi gana sarukuši, tomēr bez darba kredītspeciālisti nesēžot. SEB Unibanka strādā arī ar esošajiem kredītņēmējiem, tiem piešķirto kredītportfeli. «Filiālēs kolēģi, kas strādā ar privātpersonu apkalpošanu, parasti konsultē klientus arī par citiem bankas pakalpojumiem,» atzina A. Škapars. «Kredītspeciālistu darba apjoms ir pieaudzis, jo kredītu izsniegšanas process ir kļuvis daudz sarežģītāks. Tagad strādājam uzņēmējdarbības veicināšanas jomā. Un arī citas bankas to dara un darīs,» tā B. Ābelniece.
Kritiski citiem
Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka kopumā hipotekāro kredītu kritums ir ļoti normāla situācija. «Patiesībā, jo ātrāk sākās, jo labāk, jo tālāk no pavisam nopietnas krīzes. Jāsaprot, ka nozares cilvēki nepārtraukti stāstīja, ka visas norises mājokļu kredītu jomā ir normālas, lai neatbaidītu klientus, lai uz tiem pelnītu - un tas ir normāli. Savukārt klienti tam ticēja. Nepieredzējis klients iepretim izglītotām bankām «uzrāva» tik strauju kredītu apjoma kāpumu, ka pat bankas sākumā noticēja, ka tā tas var ilgstoši turpināties. Kad nekustamā īpašuma tirgū sākās problēmas daudzās valstīs, piem., Igaunijā, Īrijā, arī bankas attapās, ka var novest pie klientu izputināšanas, jo pašas bankas neciestu. Tāpēc bankas samazināja kredītu izsniegšanas tempus, un šo situāciju var vērtēt arī tā, ka cenas nekustamā īpašuma tirgū neuzkāpa līdz bezprāta līmenim, tādējādi arī cenu kritums nebūs bezprāta,» tā R. Karnīte. Tiesa, straujš jauno kredītu kritums no mājokļu tirgus dalībnieku viedokļa ir kritisks, bet, no otras puses, viņiem to vajadzēja paredzēt. «Bija jauni peļņu alkstoši uzņēmumi, kuriem «acīs ripo nullītes», un pretī nopietnas bankas ar pieredzi, tas ir tā kā bokseru cīņa ar ielas huligānu, tāpēc cietīs nekustamo īpašumu attīstītāji, cietīs starpnieki, konsultanti, arī būvniecības uzņēmumi,» tā viņa. Tomēr R.Karnīte uzsvēra: ir svarīgi, lai bankas vispār nepārtrauktu kreditēšanu, jo tad cietīs visa ekonomika. «Tagad svarīgākais ir iedot bankām citu nozari, kur varētu ieguldīt naudu, turklāt bankas grib ieguldīt, to vajag darīt,» tā R.Karnīte. Viņa atzīmēja, ka pēdējā laikā pieauguši kredīti rūpniecībai, tomēr viņa nezina, ko tas nozīmē, proti, kam šie kredīti izsniegti.
Modes lieta
«Rūpniecībā ārzemēs par modi kļuvusi tirdzniecība ar inovatīviem uzņēmumiem, kas ir tikpat bīstami kā nekustamo īpašumu tirgus. Proti, pašas bankas nodibina inovatīvu uzņēmumu, saceļ baismīgu ažiotāžu par nākotnes peļņu, to neieraugot, pārdod, inovatīviem uzņēmumiem cena aug. Tāpēc stingri jāseko, kas ir šie kredīti rūpniecībai. Ja tie ir nopietni kredīti, tad tas ekonomikai nāks par labu, bet ja spekulatīvi, tad par labu nenāks, tā ekonomiste. Pēc R. Karnītes prognozētā, paredzams īres cenu kāpums līdz jauna mājokļa cenai. «Tagad ir nebijis iespēju laiks ekonomikā, kad bankas grib dot naudu, kam vajadzīgs, un īsti vieglās nozares nav, labvēlīgs brīdis, lai piepalīdzētu rūpniecībai,» tā viņa.