Konditorejas Rīgā ir sakuplojušas, turklāt ir attīstījušās vairākas ķēdes – Sala, Mārtiņa Beķereja, Vecrīga, Junge, Gustavbeķereja, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Krīzes laikā tika atvērts ļoti daudz konditoreju, taču daudzas tagad jau ir aizvērtas, jo šis ir specifisks bizness. Konkurence brīžiem ir nežēlīga. Uzskatu, ka tas ir virzītājspēks produkta un apkalpošanas attīstībai. Droši vien Rīgā ir daudz konditoreju, bet tas atkarīgs no tā, ar ko salīdzina, piemēram, kādā no Vācijas lielpilsētām konditoreju ir daudz vairāk nekā Rīgā,» tirgu raksturo Mārtiņš Kalniņš, Mārtiņa beķerejas (SIA Pērse-L.L.K.) valdes priekšsēdētājs. SIA Nomeda (Sala) projektu vadītāja Līva Liepiņa piesaka arī jaunu mājaslapu, lai aptvertu interneta komercijas plašās iespējas, šobrīd strādājam pie jaunu klientu piesaistes,» viņa stāsta. Savukārt SIA Luksus konditoreju tīkla Vecrīga īpašniece Ivande Pīlāga teic, ka īpašu konkurenci nejūtot. Blakus vienai no viņas konditorejām pirms kāda laika atvērta Mārtiņa beķereja – pirmajā nedēļā bijis apgrozījuma kritums, tomēr vēlāk viss esot atgriezies vecajās sliedēs, jo katram uzņēmumam ir savi klienti. «Mūsu publika nemainās,» saka I. Pīlāga. Galvenokārt tie ir vecāka gadagājuma ļaudis, taču apmeklētāju vidū ir arī jaunieši. Piedāvājumā reizēm tiek ieviesti kādi jauninājumi, tomēr pārsvarā sortimentu veido klasika – krēmšnites un ābolkūciņas.

Konditorejas izstrādājumu zīmola «Mārtiņa Beķereja» īpašnieks «Pērse L.L.K.» šogad Rīgā plāno atvērt jaunu konditorejas veikalu-kafejnīcu, kura izveidē ieguldīs apmēram 300 000 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Mārtiņš Kalniņš.

«Šogad aprīļa sākumā atvērsim vienu jaunu »Mārtiņa Beķereju« Rīgā,» teica Kalniņš, precīzu tās atrašanās vietu paturot noslēpumā, bet pastāstot, ka tas būs pēc kārtas sestais konditorejas veikals-kafejnīca.

Kalniņš sacīja, ka nākotnē «Mārtiņa Beķereju» skaitu nav plānots palielināt, jo galvenais ir saglabāt ģimenes sajūtu šajā biznesā. «Vēlos to saglabāt kā ģimenes uzņēmumu, lai paliek personiska pieeja visā, ko darām, nevis strauji paplašināties. Nedomāju, ka ilgtermiņā mums būs vairāk par astoņām konditorejām - pieļauju maksimāli vēl divas. Šobrīd mēs vēl spējam paši personīgi kontrolēt biznesu un ģimenes lokā kopā ar mammu, kas savulaik to sāka, un brāli sekot līdzi visam uzņēmumā notiekošajam,» sacīja Kalniņš.

Par iejaukšanos kases aparātu darbībā pirms gada sodīts restorānu tīkla «Vairāk saules» līdzīpašnieka Mārtiņa Kalniņa uzņēmums «Mārtiņa beķereja», vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) «Mārtiņa beķerejas» kases sistēmā neatbilstību konstatējis 2016. gada sākumā. Pēc tam konditorejas izstrādājumu un saldumu ražošanas uzņēmumam «Pērse-L.L.K.» piemēroja sodu 4000 eiro apmērā un konfiscēja divus kases aparātus.

«Mārtiņa beķereja» sodu pārsūdzēja, taču līdz pat galējai instancei tiesa atzina to par pamatotu, vienlaikus lemjot sodu samazināt līdz 3000 eiro, jo iepriekš uzņēmums par finanšu pārkāpumiem nav bijis sodīts.

Kalniņa advokāts Armands Rasa LTV skaidroja, ka lieta izriet no kāda VID akcijas laikā iesniegta čeka. Neatbilstība čekā esot bijusi tikai 96 centi, pauda Rasa, noliedzot, ka sods piemērots nevis 96 centu neatbilstības, bet gan kases aparātu darbības dēļ. Rasa pauda, ka VID rīcībā nonākušais čeks esot bijis viltots, taču VID un tiesa šādu iespējamo kaitniecību neesot ņēmusi vērā.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Kopš maija beigām pircēji Rīgā un citās lielākajās pilsētās ieteikuši vairāk nekā 200 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās tie vēlas iespēju norēķināties ar maksājumu kartēm, taču pašlaik tā nav pieejama, informē SEB banka.

Visbiežāk vēlmi norēķināties ar maksājumu karti izrādījuši maiznīcas Mārtiņa beķerejas klienti un Centrāltirgus apmeklētāji. Mēneša laikā klientu ieteikumam atsaukušies turpat 50 uzņēmumu, ieviešot savā ikdienas darbībā SEB bankas piedāvātos POS termināļus.

SEB bankas izveidotajā lietotnē pircēju atzīmētās vietas liecina, ka lielākā interese par iespējām norēķināties bez skaidras naudas ir saistīta ar tādām biznesa jomām kā skaistumkopšana, sabiedriskā ēdināšana un autoservisi. Kopumā pircēji atzīmējuši dažādas tirdzniecības vietas vairāk nekā 1000 reižu, no kurām vispopulārākā ir maiznīca Mārtiņa beķereja, kas atzīmēta 160 reizes, un Rīgas Centrāltirgus, kuru iedzīvotāji atzīmējuši 40 reizes.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Raitis Bērziņš, restorāna-grilbāra Lighthouse vadītājs. Lighthouse moto ir: «Grilbārs Lighthouse ir vieta, kur izbaudīt īstenu latviešu ēdienu un ne tikai…»

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau no bērnības bija neviltota interese par ēdiena gatavošanu, tāpēc arī studiju gados izvēlējos LLU pārtikas tehnologa fakultāti. Un pēc pāris gadiem, kad pienāca vēlme izmēģināt savus spēkus biznesā, tā loģiski bija ēdināšanas nozare.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Cerams, ka AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkums noslēgsies sekmīgi un mums būs jauni vilcieni par cenu, ko varam atļauties, intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes izteicās satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Matīss apliecināja, ka PV jaunajai valdei uzrunāts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Pēc viņa teiktā, uzrunāti esot vēl citi kandidāti, bet valdi šodien paredzēts apstiprināt trīs cilvēku sastāvā.

Lubānu Matīss raksturoja kā cilvēku, kas zina, kā tiek plānoti pasažieru pārvadājumi. Bremze esot sekmīgi kārtojis LDz finanšu lietas, savukārt Pērse bijis atbildīgais par iepirkumiem LDz koncernā.

Divu nedēļu laikā jaunajai valdei būs jātiek galā ar vilcienu nomas iepirkumu, un Matīss pauda pārliecību, ka šis uzdevums profesionāļu valdei nebūs par grūtu un tiks atrasts normāls risinājums, lai šī vilcienu iepirkumu sāga vienreiz beigtos.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, šodien žurnālistus brīfingā informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands.

Valdē vēl apstiprināti Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Lubāns norādīja, ka valdei ir doti precīzi uzdevumi - rast veidu, kā mazināt uzņēmuma budžeta deficītu, tāpat jālemj par vilcienu nomas iepirkuma iespējamo turpināšanu. Šodien iepazīstoties ar operatīvo finanšu situāciju uzņēmumā, Lubāns sapratis, ka būs arī jāpielieto krīzes menedžmenta metodes. Risinājumu nomas iepirkumam valde piedāvāšot divu nedēļu laikā, bet budžeta deficīta risinājumus mēģināšot rast divu mēnešu laikā.

Lubāns skaidroja, ka vispirms jāizvērtē vilcienu nomas līdzšinējā konkursa procedūra, kā arī iespējamie riski, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Patlaban tikšot izvērtēts, cik pamatotas ir uzvarētāja piedāvātās darījuma summas, un Lubāns neizslēdza iespēju, ka sagatavoto līgumu ar Stadler varētu arī neparakstīt. Taču vispirms esot jāizpēta iepirkuma juridiskais rāmis, tad arī valde sapratīšot, kādā situācijā uzņēmums ir un uz kurieni virzīties tālāk. Attiecībā uz otru pretendentu Hyundai Lubāns norādīja, ka patlaban viņam nav informācijas, kāpēc Hyundai piedāvājums ir noraidīts un cik lieli riski būtu, ja pārskatītu iepirkuma komisijas lēmumus. Par to, cik plašas ir manevra iespējas, uzņēmuma valde SM ziņošot pēc divām nedēļām. Būtiska esot arī abu iepirkuma pretendentu nostāja un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumi. Pagaidām Lubānam nebija informācijas, ka Hyundai ir iesniedzis birojam sūdzību.

Izvērtējot uzņēmuma Pasažieru vilciens finansiālo situāciju, kura nav spīdoša, kļuvis skaidrs, ka jaunus vilcienus vienā iepirkumā iegādāties nevar, un tie no 2016.gada jāiegādājas pakāpeniski - piemēram, pa vienam, diviem sastāviem, šodien informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Uz Nozare.lv jautājumu, kādā veidā vilcienus varētu iegādāties, Matīss atzina, ka, iespējams, vilcienus varētu iegādāties konkursa procedūrā. Ministrs vēlreiz atkārtoja, ka jauniem vilcieniem jābūt jau 2016.gadā, jo veco vilcienu kapitālie remonti izmaksājot nesamērīgi dārgi. Tāpat, ņemot vērā Latvijas Dzelzceļa elektrifikācijas plānus, jaunie vilcieni esot jāpiemēro jaunajām prasībām.

Jau ziņots, ka 8.jūlijā tika iecelta jauna valde - par Pasažieru vilciena jauno valdes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Lubāns, valdes locekļi - Māris Bremze un Mikus Pērse.

AS Pasažieru vilciens jaunā valde 23.jūlijā pieņēma lēmumu pārtraukt vilcienu nomas iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām.

22 pazīstami pārtikas un atbalstošo nozaru uzņēmumi apvienojušies Latvijas pārtikas nozares uzņēmumu sadarbības veicināšanas un produkcijas eksportspējas paaugstināšanas klasterī.

Pēc klastera projekta koordinatores Evitas Vilšķērstes vārdiem, pateicoties šai iniciatīvai Latvijas ražotāji spēs atbalstīt viens otru iekšējā un ārējā tirgū, kā arī ar mazāko resursu un investīciju apjomu sasniegt vairāk rezultātu, tai skaitā arī ieviest jaunas inovatīvas tehnoloģijas.

Visi 22 Latvijas pārtikas nozares uzņēmumu sadarbības veicināšanas un produkcijas eksportspējas paaugstināšanas klastera dalībnieki pārstāv pārtikas ražošanas, vairuma un mazumtirdzniecības, ka arī HoReCa nozares. Klāstera izveidošanas mērķis ir stimulēt Latvijas pārtikas rūpniecības nozares uzņēmumu sadarbību un atbalstu. Šobrīd klastera vadošo uzņēmumu skaitā ir Voldemārs (Valdo), Liepkalni, Rūjienas saldējums, Hanzas Maiznīca, Adugs, Anatols, Aloja Starkelsen, Rūķīšu tēja, Vēl Vairāk Saules, DC Holding, Venden, Rāmkalni, Mūsmāju Dārzeņi, Karaliskie Kārumi, RA 5, Braslas, Solero, Avangards, Pērse L.L.K., Sfeks, PKS Straupe, kā arī zinātnes un pētniecības iestāde - LU EVF doktorantūras skola Valsts tautsaimniecības starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai.

Bebros, zemnieku saimniecībā Pilslejas, pārplīsis šķidrmēslu vads, un no krātuves Gaidupītē un tālāk Pērsē ieplūduši aptuveni 900 kubikmetri vircas, ziņo reģionālais medijs Staburags.

Šīs saismniecības īpašnieks ir Uldis Krievārs, Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos.

Madonas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Eduards Tumeļkāns informējis, ka pārplīsis zemē ieraktais šķidrmēslu vads, kas savieno atklāto krātuvi ar fermu. Vietas īpatnību dēļ pa izveidojušos caurumu sākuši izplūst ar ūdeni sajaukušies kūtsmēsli. Tie no grāvja ieplūda Gaidupītē un tālāk Pērses upē.

«Izplūdušais apjoms ir ievērojams, tas spēj videi nodarīt lielu kaitējumu,» sacījis E. Tumeļkāns. Pašlaik sākta administratīvā lietvedība un veic analīzes, lai noskaidrotu, cik lielā mērā upītes ir piesārņotas ar slāpekļa savienojumiem un citām vielām.

AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Māris Bremze iesniedzis atlūgumu.

Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, lai ļautos jauniem profesionāliem izaicinājumiem.

Vienlaikus Bremze absolūti noliedza, ka uz viņu varētu būt izdarīts politisks spiediens, lai šo amatu atstātu.

Taujāts, vai jau ir noskatīta jauna darbavieta, Bremze norādīja, ka patlaban vēl to komentēt nevēlas.

Savukārt Pasažieru vilcienā apstiprināja, ka uzņēmuma valde joprojām ir lemtspējīga. Kompānijas valdē darbu turpina Mikus Pērse, kā arī valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa sacīja, ka šāds Bremzes lēmums bijis pārsteigums un savos skaidrojumos par tā iemesliem viņš bijis skops.

Kā ziņots, AS Pasažieru vilciens (PV) jaunā valde pieņēmusi lēmumu pārtraukt vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilstot uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām. Šo lēmumu Dienas Biznesam komentē Māris Gavars, Hyundai korporācijas autorizētais pārstāvis Latvijā.

Kā rakstīts, PV valde plāno līdz augusta beigām sagatavot ceļa karti, kādā veidā nonākt līdz veiksmīgai ritošā sastāva nomaiņai paredzētajā termiņā - līdz 2016.gadam, informē uzņēmums.

Jāatgādina, ka jūlija sākumā Pasažieru vilciena izsludinātajā atklātajā konkursā par jaunu elektrovilcienu nomu par uzvarētāju tika atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG. Dienvidkorejas uzņēmuma Hyundai Rotem Company iesniegto piedāvājumu iepirkumu komisija noraidīja, jo tas neatbilda iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām.

Māris Gavars, Hyundai korporācijas autorizētais pārstāvis Latvijā, Dienas Biznesam komentē PV lēmumu pārtraukt vilcienu iepirkumu:

Pasažieriem pēc jauno vilcienu iegādes jārēķinās, ka pakalpojums, iespējams, sadārdzināsies un nedaudz tiks celtas biļešu cenas, tāpat ir skaidrs, ka uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) finanšu perspektīva ilgtermiņā nav vērtējama kā spoža, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti atzina uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Viņš norādīja, ka pašreizējā situācijā ar vecajiem vilcieniem izdodas noturēt zemu biļešu cenu.

Tāpat viņš atzina, ka ilgtermiņā uzņēmuma finanšu perspektīva nav spoža - 50% no ieņēmumiem ir jāmaksā par infrastruktūras izmantošanu. Šogad par infrastruktūru būšot jāmaksā 36 miljoni eiro, bet valsts dotācija piešķirta 35 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka, ja valsts pa tiešo apmaksātu infrastruktūras maksas, tad uzņēmumam pēc būtības valsts dotācijas nemaz nebūtu vajadzīgas.

Lubāns arī norādīja, ka patlaban svarīgākais ir ne tikai koncentrēties uz jaunu vilcienu iegādi, bet arī uz ilgtermiņa redzējumu, jo esot jāsaprot, kāda būs vilcienu loma turpmākos pāris desmitos gadu. Redzot pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu lomu ilgtermiņā, varot mainīties arī iepirkuma būtība. Tad precīzāk kļūšot skaidrs, ko tieši nepieciešams iegādāties. Lai neizveidojas situācija, ka, izvēloties konkrētos vilcienus, tie ir piemēroti tikai situācijai tuvāko piecu gadu laikā, skaidroja Lubāns.

Konkursā uz AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 10 pretendentu, pauda uzņēmuma pārstāvis Egons Ālers.

Savukārt konkursā uz kompānijas valdes locekļa amatu pieteikušies 24 kandidāti. «Lēmumu plānots pieņemt līdz jūnija beigām,» piebilda Ālers.

Jau ziņots, ka šogad maija vidū tika izsludināti konkursi uz Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu. Pieteikties konkursā varēja līdz 26.maijam (ieskaitot).

Tāpat ziņots, ka šogad jūlijā beidzas uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Andra Lubāna amata pilnvaru termiņš, savukārt šogad martā darbu kompānijas valdē atstāja valdes loceklis Mikus Pērse. Lubāns iepriekš pauda, ka pieteiksies izsludinātajā konkursā uz kompānijas vadītāja amatu.

Pasažieru vilciens ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no Latvijas dzelzceļa veiktajām funkcijām. Iepriekš Pasažieru vilciens 100% bija Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.