Par Sokotras salas eksistenci, visticamāk, dzirdējis vien retais, bet mums ar vīru tā šķita vilinoša daudzveidīgās dabas dēļ. Nelielajā, 120 km garajā un 40 km platajā, salā apskatāmi visi augi un ģeoloģiskie veidojumi, kas ir pārējos pasaules piecos kontinentos.

Turklāt tikai Sokotras salā aug pudeļkoki un pūķa asinskoki. Sala tūristu redzes lokā nonākusi vien pēdējos gados, bet vēl aizvien tā nav plaši apmeklēta. Lielākais bieds ir nemierīgās valstis – Somālija un Jemena – tās tuvumā. Mēs riskējām. Tiesa, bez satraucošiem starpgadījumiem brīdī, kad bija jālido mājās, neiztikām.

Kad turp braukt?

Piemērotākais laiks ceļojumam uz Sokotras salu ir no decembra līdz martam. Lai gan tur valda ziema, mums, eiropiešiem, laika apstākļi šķiet patīkami, ir silti. Pārējos mēnešos salā ilgstoši ir vētras, pamatīgi karstuma pariodi, kad termometra stabiņš mēdz pakāpties līdz un pat pārsniegt 40 grādu atzīmi.

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Svētās Helēnas sala ir vulkāniskas izcelsmes sala Atlantijas okeāna dienvidos, viena no visizolētākajām vietām pasaulē.

Sala ir bēdīgi slavena ar to, ka uz to 1815. gadā tika izraidīts Napoleons, kurš tur trimdā mira. Taču tagad līdz ar pirmās lidostas atvēršanu, kas notiks nākamajā gadā, tiek gaidīts tūristu pieplūdums. Vienlaikus gan pastāv bažas, ka sala nemaz nespētu uzņemt potenciālo tūristu skaitu.

Salā, kas bijusi pieejama pa ūdeni, ir tikai viena banka, tajā nav bankomātu, kā arī mobilo sakaru.

Ik pēc trim nedēļām no Keiptaunas uz Svētās Helēnas salu izbrauc kuģis, bet brauciens aizņem piecas garas dienas. Patlaban saskaņā ar aplēsēm salu apmeklē tikai 1500 tūristi gadā.

Šo situāciju jau 2016. gada februārī varētu krasi mainīt lidojumu uzsākšana. Lidojumus no Johannesburgas plānots veikt ik nedēļu, un to ilgums būs 4,5 stundas. Pastāv cerības, ka tas atdzīvinās arī salas ekonomiku.

Rīgas brīvostas valde uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām stividorkompānijām vienoties par nepieciešamo darbību un koordinētu plānu, lai esošās uzņēmumu teritorijas Andrejsalā un Eksportostas rajonā savlaicīgi tiktu atbrīvotas no oglēm un citām putošajām beramkravām, un to apstrāde 2019.gada sākumā pilnībā tiktu nodrošināta jaunizbūvētajos terminālos Krievu salā, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

To Rīgas brīvostas valde uzdevusi, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» noteikto mērķu sasniegšanu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādīja, ka no 2019.gada 1.janvāra neviena ogļu tonna vairs netiks apstrādāta pilsētas centrā.

«Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi - uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā», teica Ameriks, uzsverot, ka no nākamā gada visas ogļu kravu pārkraušanas operācijas tiks pārceltas uz mūsdienu prasībām un starptautiskajiem vides standartiem atbilstošu, jaunizbūvētu ostas infrastruktūru Krievu salā.

Par iejaukšanos kases aparātu darbībā pirms gada sodīts restorānu tīkla «Vairāk saules» līdzīpašnieka Mārtiņa Kalniņa uzņēmums «Mārtiņa beķereja», vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) «Mārtiņa beķerejas» kases sistēmā neatbilstību konstatējis 2016. gada sākumā. Pēc tam konditorejas izstrādājumu un saldumu ražošanas uzņēmumam «Pērse-L.L.K.» piemēroja sodu 4000 eiro apmērā un konfiscēja divus kases aparātus.

«Mārtiņa beķereja» sodu pārsūdzēja, taču līdz pat galējai instancei tiesa atzina to par pamatotu, vienlaikus lemjot sodu samazināt līdz 3000 eiro, jo iepriekš uzņēmums par finanšu pārkāpumiem nav bijis sodīts.

Kalniņa advokāts Armands Rasa LTV skaidroja, ka lieta izriet no kāda VID akcijas laikā iesniegta čeka. Neatbilstība čekā esot bijusi tikai 96 centi, pauda Rasa, noliedzot, ka sods piemērots nevis 96 centu neatbilstības, bet gan kases aparātu darbības dēļ. Rasa pauda, ka VID rīcībā nonākušais čeks esot bijis viltots, taču VID un tiesa šādu iespējamo kaitniecību neesot ņēmusi vērā.

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Rīgas brīvostas pārstāvji.

Rīgas brīvosta ir noslēgusi vienošanos par ostas infrastruktūras nomu Krievu salā ar stividorkompānijām SIA Riga Coal Terminal un SIA Strek.

Pēc šovasar aktualizētajiem stividorkompāniju biznesa plāniem Riga Coal Terminal ieguldījums termināļa būvniecībā būs 120 miljoni eiro, bet Strek - 50 miljoni eiro. Minētās summas stividorkompānijas ieguldīs līdz 2018.gada beigām, kad plānota stividorkompāniju pilnīga pārcelšanās uz Krievu salu.

Rīgas brīvostas pārvalde ir pārliecināta, ka stividorkompāniju pārcelšanās uz Krievu salu notiks, kā plānots, līdz 2018.gada beigām.

Arī Finanšu ministrija norādīja, ka situācija ar Krievu salas projektu ir aizvien stabilāka, jo Krievu salas būvdarbi ir pabeigti, brīvosta ir panākusi vienošanos ar stividorkompānijām, kā arī Eiropas Komisijai nav iebildumu pret projekta virzību.

Alūksnes novada dome organizēs atklātu skiču konkursu Cepurītes sala kā tūrisma objekts, lai izzinātu idejas, kā šo salu attīstīt, lai tā būtu interesanta tūristiem, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

Arī šobrīd Cepurītes sala nav slēgta teritorija. Decembra tautsaimniecības komitejā apsprieda skiču konkursa nolikumu. Tas paredz arī 1100 eiro naudas balvu fondu labāko ideju autoriem. Komitejas vadītājs Dzintars Adlers norādīja – iecere par to, ka Cepurītes salai jābūt publiskāk pieejamai tūristiem, attīstījusies no gidu priekšlikumiem. Novada domē pie šā jautājuma strādājušas divas lielas darba grupas. Vienojušies, ka Cepurītes sala plašāk jāizmanto kā tūrisma objekts, nevis ceremoniju norises vieta, tomēr arī ceremoniju norise tur paredzēta.

«Viens no skiču projekta uzdevumiem ir izveidot pie Cepurītes salas laivu piestātni un simbolisku, oriģinālu vietu, kur noturēt ceremonijas – piemēram, tas varētu būt kāds neliels templis, laukums ar laukakmeņiem vai kas cits,» stāsta Alūksnes novada domes projektu vadītāja Sanita Adlere.

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Attīstoties pilsētai, attīstās un kopienās apvienojas arī atsevišķas tās teritorijas. Līdzīgi kā citviet Rīgā, arī uzņēmēji, kas savu darbību veic Mūkusalas ielā, atklāj jaunu zīmolu – “Mūku sala”, ar kura palīdzību plānots apvienot teritorijā darbojošos uzņēmumus un projektus, kas šeit tiks īstenoti tuvākajā laikā.

Zīmola iniciatori ir biroju centra “Mūkusalas Biznesa Centrs” vadība.

Kā uzsver Mūkusalas Biznesa Centra vadība, “Mūku sala” ir vietas un tuvākās apkaimes zīmols, ar kura palīdzību plānots ne tikai popularizēt Mūkusalas ielas apkaimi, bet arī radīt sava veida kopības sajūtu gan tiem, kuri šajā teritorijā vada savus uzņēmumus, gan arī tiem, kuri apkaimē tikai viesojas.

Jaunā zīmola mērķi ir izveidot piesaistošu vidi iespējami plašam cilvēku lokam, kur teritorijas atmosfēras pamats ir balstīts sociālā vienlīdzībā. Jaunais zīmols koncentrēsies ne tikai uz Mūkusalu, bet arī uz tās apkārtējo teritoriju, pozicionējot to kā radošu un lietišķu vidi.

“Mūkusalai kā teritorijai ir bagāta vēsture, taču tas nenozīmē, ka skatāmies tikai pagātnē. Zīmols Mūku sala ir simbols tam, ka šīs vietas iemītnieki un tie, kuri šeit strādā un viesojas, raksta paši savu vēsturi, veicina šīs vides vērtību un atpazīstamību,” stāsta Mūkusalas Biznesa Centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Rīgas brīvostas pārvalde ir parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību Quinto Marine Park par zemes iznomāšanu Krievu salā moderna jahtkluba un luksusa jahtu ražotnes izveidošanai.

Turpmāko piecu gadu laikā investējot turpat 3 miljonus eiro, privātais investors Krievu salā 15 hektāru platībā attīstīs visu nepieciešamo infrastruktūru pilna servisa jahtu ostas izbūvei, kā arī jahtu būves un remonta vajadzībām. Uz iznomāto teritoriju Krievu salā pēc atbilstošas infrastruktūras izbūves no teritorijas Sarkandaugavā tiks pārcelta ekskluzīvo peldlīdzekļu būvētava Latitude Yachts, kas šā gada maijā prezentēja Latvijā pilnībā izstrādātās un uzbūvētās luksusa klases jahtas – trimarānus.

«Veicot tirgus izpēti, esam secinājuši, ka Latvijā trūkst modernu pilna servisa jahtklubu, kas piedāvāto pakalpojumu klāstā un kvalitātē pilnībā atbilstu mūsdienu prasībām. Pamatojoties uz šo secinājumu, esam izstrādājuši jahtkluba attīstības un biznesa plānu, kas paredz izveidot modernu un mūsdienu prasībām atbilstošu jahtklubu ar visu nepieciešamo infrastruktūru atbilstoša servisa nodrošināšanai – izbūvēsim nepieciešamās inženierkomunikācijas, pievadceļus, autostāvvietas, jahtu piestātnes, kā arī jahtu būves un remonta angārus. Vēloties stiprināt un attīstīt luksusa jahtu būvētavu, kas jau starptautiski pazīstama ar Latvijas zīmolu Latitude Yachts, ražotni no Sarkandaugavas pārcelsim uz Krievu salu, kur tiks izbūvēta atbilstoša infrastruktūra,» stāsta Dmitrijs Čeļebijs, AS Quinto Marine Park valdes priekšsēdētājs.

Pasta salā Jelgavā 23.maijā notika topošā slidotavas jumta spāru svētki, atzīmējot būtisku posmu slidotavas jumta izbūvē, ko īsteno apvienība IBK - SIA Igate būve un SIA Kvadrum, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate pārstāvis Jānis Stundiņš.

Pēdējās nedēļās Pasta salā tika īstenoti virszemes nesošo konstrukciju montāžas darbi. Saistībā ar tiem jau tagad vidē ir apskatāmas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas konstrukcijas, kas izgatavotas no liekti līmētās koksnes.

SIA Igate Būve pārstāvis un šā projekta vadītājs Jānis Kuļikovskis skaidro, ka visas virszemes būvkonstrukcijas pamatā ir veidotas no liekti līmētās koksnes, tērauda elementi paredzēti tikai mezglos un atsevišķās vietās kā palīgkonstrukcija jumta seguma stiprināšanai. Pēc konstrukciju montāžas paredzēts veikt membrānas jumta seguma izbūvi, iekšējo apgaismojumu un teritorijas labiekārtošanu. Būvdarbus plānots pabeigt jūnijā.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Japānas Aoshima salā valda kaķi, vēsta aģentūra Reuters.

Kaķu, no kuriem lielākā daļa ir bezsaimnieku, skaits zvejnieku ciematā ir daudzkārt lielāks nekā cilvēku skaits. Rupji rēķinot, uz katru cilvēku salā dzīvo seši kaķi, un ne visi iedzīvotāji par tiem priecājas. Piemēram, kāda vecmāmuļa ielās iziet, bruņojusies ar koka nūju, jo kaķi ir diezgan uzmācīgi. Turklāt vietējiem ne visai tīkot arī tūristi.

Sākotnēji kaķi salā tika ieviesti, lai tiktu galā ar pelēm, bet tie tur savairojušies neticamā apjomā.

1945. gadā salā dzīvoja 900 cilvēki. Šobrīd ciematā dzīvot palikuši galvenokārt tikai pensionāri.

Valsts kontrole revīzijā par Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības tiesiskumu, efektivitāti un ekonomiskumu, vadot projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra, ir konstatējusi ne tikai pārkāpumus, bet arī profesionalitātes trūkumu, informē VK.

Tā rezultātā Rīgas brīvostai ir radušās papildu izmaksas vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā. Turklāt netiks sasniegs sākotnēji izvirzītais, projekta pieteikumā uz ES finansējumu definētais mērķis – pilnībā atbrīvot pilsētas centru no ostas darbības. Tas rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro. Tie būtu apjomīgi zaudējumi Rīgas brīvostai, kurus tā, iespējams, nevarētu pati segt, radot bažas vai netiks meklēti veidi, kā tos kompensēt no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Revīzijā tika konstatēts, ka šis risks saglabāsies līdz pat 2019.gadam, kad Eiropas Komisija vērtēs mērķu sasniegšanu un izmaksu attiecināmību.

Konditorejas izstrādājumu zīmola «Mārtiņa Beķereja» īpašnieks «Pērse L.L.K.» šogad Rīgā plāno atvērt jaunu konditorejas veikalu-kafejnīcu, kura izveidē ieguldīs apmēram 300 000 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Mārtiņš Kalniņš.

«Šogad aprīļa sākumā atvērsim vienu jaunu »Mārtiņa Beķereju« Rīgā,» teica Kalniņš, precīzu tās atrašanās vietu paturot noslēpumā, bet pastāstot, ka tas būs pēc kārtas sestais konditorejas veikals-kafejnīca.

Kalniņš sacīja, ka nākotnē «Mārtiņa Beķereju» skaitu nav plānots palielināt, jo galvenais ir saglabāt ģimenes sajūtu šajā biznesā. «Vēlos to saglabāt kā ģimenes uzņēmumu, lai paliek personiska pieeja visā, ko darām, nevis strauji paplašināties. Nedomāju, ka ilgtermiņā mums būs vairāk par astoņām konditorejām - pieļauju maksimāli vēl divas. Šobrīd mēs vēl spējam paši personīgi kontrolēt biznesu un ģimenes lokā kopā ar mammu, kas savulaik to sāka, un brāli sekot līdzi visam uzņēmumā notiekošajam,» sacīja Kalniņš.

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus, un to ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus, informē RBP.

«Valsts kontrole (VK) vairāk nekā gadu RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumu. VK, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īsteno sekmīgi?» norāda brīvostas pārstāvji.

Apsekojot laukus pirms sinoptiķu prognozētā sala, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomi secina, - pagaidām sējumi izskatās labi un ir cerība, ka salu tie spēs pārlaist samērā veiksmīgi.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms: «Nekādu riskus nesaskatām ziemas labības laukos, jo labība tajos ir spēcīga un tumši zaļa, kas liecina, ka augs ir labi barots. Savukārt ziemas rapsis, vismaz Zemgalē, jau ir gatavs ziedēt. Labi, ka vēsais laiks šo procesu ir piebremzējis un masveida ziedēšana varētu sākties jaunnedēļ. Tādēļ, ja naktīs tiešām būs tik auksti,kā solīts, apsals vien daži ziedi.»

Prognozētais sals draudus nerada arī tādiem savlaicīgi iesētiem vasarājiem kā pupas un zirņi. Problēmas var rasties ar vasaras miežiem, kas ir jutīgāka kultūra, - augs var apsalt jau pie -2 grādiem. Agronomi gan mierina, ka mieži jau ir labi iesakņojušies, tādēļ apsalt varētu lapas, kuras pēc tam izdzīs no jauna.

Pagaidām nav bažas, ka ziemāju sējumi gaidāmā sala dēļ varētu izsalt, jo gaisa temperatūra nepazemināsies tik lielā mērā, lai sējumiem kaitētu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka pagaidām nav jābažījas par sala nodarītajiem postījumiem. «Jā, sals būs lielāks, bet tas nav bīstams - izskatās, ka būs -10, -11 grādi, kas ir normāli, graudaugi to pārcietīs. Sējumi tagad pamazām smuki sasalst, arī viss ūdens no lauka ir nosūcies, tā kā peļķes nesasals. Es domāju, ka viss būs kārtībā,» norādīja Balodis, piebilstot, ka par sējumiem būtu jāsāk bažīties, ja gaisa temperatūra pazeminātos vairāk par -15.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējie laika apstākļi sējumiem ir bijuši labvēlīgi. «Īstenībā laiks ir bijis ļoti labs, bija diezgan sauss nevis slapjš, kas Latvijas augiem ir labi,» sacīja Balodis, piebilstot - pozitīvi vērtējams, ka gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski un nav krasu temperatūras svārstību.

Arī pēc krīzes būvniecībā turpinās naudas šķērdēšana un nemērķtiecīga tās tērēšana, tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina arhitekte, Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015 nacionalās žūrijas priekšsēdētāja Zaiga Gaile.

Turklāt tagad esot arī Eiropas naudas miljoni, kas tiek izšķērdēti. Kā piemēru, kas žūriju satrieca, Gaile minēja Pasta salu Jelgavā. Tur par miljoniem izveidota atpūtnieku sala. «Viss būtu brīnišķīgi - bērnu laukumi un brīvdabas estrādes. Bet, ja padomā par dziļāko jēgu - te bija purvaina sala, izdomāja, ka te būs atpūtnieku sala. Meliorēja, uzbēra, drenēja, uzbēra, visu nobruģēja un tagad tur praktiski vairs nav koku,» skaidroja Gaile.

Kritiku saņēmis arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts. «Nu kas tā par strīpainu būdiņu tur blakus? Uzbūvēja bibliotēku, un pēkšņi noskaidrojas, ka tehnisko telpu nav un bibliotēku vienkārši nevar «palaist». Un pusgada laikā plašajā laukā parādījās tāda dīvaina, strīpaina būdiņa. Bez konkursa un pilnīgi nesaprotami,» izbrīnu pauda Gaile.

Par 260 miljoniem dolāru pārdošanai tiek piedāvāta trešdaļa Molokai salas, kas ir piektā lielākā sala Havaju salu grupā, raksta Business Insider.

Īpašums, kura nosaukums ir Molokai Ranch, aizņem 225 tūkstošus hektāru. Pirms pāris gadiem šo īpašumu apsvēra iegādāties Facebook īpašnieks Marks Cukerbergs, taču izvēlējās citu īpašumu.

Tiesa gan, īpašumam ir savi ierobežojumi. Pašreizējam īpašniekam, investīciju kompānijai GL Ltd ir bijuši vairāki konflikti ar 7000 salas iedzīvotājiem, cenšoties īstenot vairākus nekustamā īpašuma projektus kopš 1990.gadiem. Vairāki iedzīvotāji uzskata, ka sala ir pārāk aizbūvēta, tādēļ GL rančo slēdza 2008.gadā. GL uzsver, ka jaunajam īpašniekam būs jauna vīzija par īpašuma attīstību.

Salas pircējam piederēs aptuveni 35% salas. 1800.gados daļa salas piederēja Havaju karaliskajai ģimenei. Salā kopš seniem laikiem ir attīstīta lauksaimniecība un lopkopība.