Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.
Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.
Līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga – Dinaburga atklāšanu 1861. gadā nelielā Ikšķiles muižas zemnieku apdzīvotā vieta pie Ogres ietekas Daugavā sāka veidoties par turīgo rīdzinieku atpūtas vietu, stāsta Ogres vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste Evija Smiltniece. Tika izveidotas pastaigu takas un celiņi, restorāna paviljons, deju laukumi, dzelzceļa sabiedrība svētdienās norīkoja speciālu vilcienu, kas paralēli regulārajai satiksmei uz Ogri atveda no lielpilsētas trokšņa un putekļiem nogurušos rīdziniekus baudīt priežu gaisu, pastaigas pa pakalniem un pauguriem, straujās Ogres upes tecējumu. Jau visai drīz Ogres upes tuvumā sākās arī vasarnīcu būvniecība, tika ierīkota peldētava, pār upi uzbūvēta koka laipa. 1884. gadā vasarnieki izveidoja Ogresparka koloniju – tajos laikos cilvēki labprāt iesaistījās dažādās biedrībās, rūpējoties par aktīvu sabiedrisko dzīvi. 1914. gadā Ogrē jau bija vairāk nekā 300 vasarnīcu, uz pilsētu atveldzēties brauca Rīgas zieds – baltvācu izcelsmes rūpnieki, juristi -, taču svītru attīstībai pārvilka Pirmais pasaules karš. Intensīvā karadarbībā koka mežģīnēm rotātās vasarnīcas faktiski tika noslaucītas no zemes virsmas.
Jaunu uzplaukumu Ogre piedzīvoja pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados - pilsēta bija atjaunota un strauji ieguva popularitāti kā gaisa un peldu kūrorts. «Tolaik tika reklamēts – tiem, kam jūras gaiss par stipru un ūdens par sāļu, jābrauc uz Ogri, kur ir īpaši veselīgs priežu gaiss,» stāsta E. Smiltniece.
Arī pēc Otrā pasaules kara Ogre vēl kādu laiku saglabāja kūrorta slavu, te joprojām ārstējās plaušu slimnieki, tikai tagad jau no visas plašās Padomju Savienības. Treknu punktu tam pielika Ogres trikotāžas kombināta uzbūvēšana.
Šobrīd Ogrē nav ne kūrorta, ne trikotāžas ražošanas. Lai gan lielais Ogres trikotāžas komplekss no malas izskatās tukšs un kluss, tā teritorijā strādā uzņēmumi, ir noliktavas, saka Ogres novada uzņēmēju biedrības vadītājs, SIA Miandum valdes loceklis Didzis Mizis. Otra industriālā zona izveidojusies Pārogrē, pie pilsētas robežas, tur darbojas arī novada lielākie uzņēmumi SIA Fazer Latvija un SIA Hanzas elektronika. Fazer Latvija ir lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma, lielākais darba devējs novadā, rada jaunas darbavietas. Tuvākajā laikā tiks atklāta uzņēmuma jaunā eksportam domāto saldēto kūku un citu konditorejas izstrādājumu ražotne. DB jau ziņojis, ka tās celtniecībā un esošās maiznīcas paplašināšanā Fazer Grupa investē vairāk nekā 5 milj. eiro.
Vairāk lasiet piektdienas, 28. augusta, laikrakstā Dienas Bizness!