Pagājušajā gadā par 11.6 % pieaudzis kopējais maksātnespējīgo uzņēmumu skaits jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, sasniedzot 21 577 uzņēmumus, liecina kredītinformācijas un parādu iekasēšanas firmas Verband der Vereine Creditreform (VVC) jaunākais pētījums.

Taču no astoņām jaunajām ES dalībvalstīm Baltijas valstis pasaules finanšu krīze skar vairāk. Pagājušajā gadā šajā reģionā tika reģistrēts relatīvi lielākais maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Lietuvā no katriem 10 tūkstošiem uzņēmumu par maksātnespējīgiem kļuva 115, Igaunijā tie bija 108, bet Latvijā – 99.

Pieaugumu virs vidējā rādītāja uzrādīja Slovēnija (+17.3 %), Ungārija (+16.4 %) un Lietuva (+13 %). Latvijā maksātnespējīgo uzņēmumu apjoms bija aptuveni līdzvērtīgs kā aizvadītajā gadā – 1277 maksātnespējīgi uzņēmumi (+0.4 %).

Maksātnespējīgo uzņēmumu kopējie rādītāji ES 15 vecajās dalībvalstīs, Norvēģijā un Zviedrijā pagājušajā gadā pieaudzis par 10.9 % līdz 150 tūkstošiem. Tikai trīs valstis uzrāda maksātnespējīgo uzņēmumu skaita samazinājumu: Nīderlande (-17.3 %), Luksemburga (-13.2 %) un Šveice (-2.2 %).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pērn 20 lielāko ienākumu guvēju vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ieņēmumi sasnieguši 324 002 latus, un deputātu kandidāti Augusts Brigmanis (ZZS) - 73 239 latus un Ilma Čepāne (V) - 65 968 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) pērn nopelnījis - 63 629 latus,

Solvita Āboltiņa (V) - 58 332 latus,

Ainārs Šlesers (ŠRP-LPP/LC) - 55 133 latus,

Ņikita Ņikiforovs (SC) - 50 125 latus,

Jānis Vucāns (ZZS) - 44 949 latus,

Janīna Kursīte-Pakule (V) - 43 078 latus,

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) - 38 312 latus,

Ausma Cimdiņa (ŠRP-LPP/LC) - 35 379 latus,

Oskars Zīds (ZZS) - 34 152 latus,

Staņislavs Šķesters (ZZS) - 33 609 latus,

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 33 302 latus,

Valdis Zatlers (ZRP) - 33 202 latus,

Sarmīte Ēlerte (V) - 32 418 latus,

Aija Barča (ZZS) - 32 088 latus,

Ina Druviete (V) - 30 794 latus,

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Ministriju valsts sekretāru un viņu vietnieku uzturēšana nodokļu maksātājiem pagājušajā gadā izmaksājusi gandrīs 3 miljonus latu, aplēsis laikraksts Diena.

Šogad nodokļu maksātājiem augstākās ierēdniecības uzturēšanai būšot jātērē mazāk, jo ministriju augstākajiem ierēdņiem noteikti atlīdzības griesti - valsts sekretāru alga nedrīkst pārsniegt 2 852 latus uz papīra, valsts sekretāru vietnieku — 2 094 lati.

Laikraksts aprēķinājis, ka visdārgākā nodokļu maksātājiem pērn bijusi Zemkopības ministrijas (ZM) augstākās ierēdniecības uzturēšana — gadā kopumā valsts sekretāres un piecu viņas vietnieku algošana prasījusi vairāk nekā 377 tūkstošus latu.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua pērn ik mēnesi uz papīra saņēmusi 6 532 latus, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis 6 043 latus, bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss 5 217 latus.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Šogad ir palielinājies darbinieku skaits, kuru prasījumi tiek apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, un līdz ar to arī pieaugusi kopējā summa, kuru VA Maksātnespējas administrācija ir izmaksājusi.

Šī gada desmit mēnešos VA Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 1 655 274 latu apmērā, savukārt pagājušajā gada attiecīgajā periodā tie bija 483 523 lati, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Savukārt vienam darbiniekam vidēji izmaksātā summa ir samazinājusies, jo šā gada jūlijā stājās spēkā ierobežojums kopējai summai, kuru administrācija ir tiesīga segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, proti, šī summa nepārsniedz četras valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Šogad vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bijusi 900 lati, bet pagājušajā gadā tie bija aptuveni 1182 lati.

Šī gada septembrī, atalgojumu virs 1000 latiem Rīgas domē (RD) saņēmušas desmit amatpersonas, kas ir par divām vairāk nekā augustā, liecina RD interneta vietnē publiskotais pašvaldības amatpersonu atalgojuma pārskats.

Visaugstāko atalgojumu (2067 latus), ieskaitot izmaksāto atvaļinājuma naudu par oktobri, septembrī saņēma RD Saimniecības pārvaldes priekšniece Valija Straupe.

Otro lielāko atalgojumu (1427,83 latus) saņēmis RD Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks. Rīgas pilsētas pašvaldības centrālās administrācijas publiskā iepirkuma komisijas locekle Ilze Prūse, ieskaitot atvaļinājuma naudu, septembrī saņēmusi (1406,59 latus), bet komisijas locekle Baiba Buka – Vaivade septembrī saņēmusi 1206 latus.

Savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks septembrī saņēmis gandrīz 1161,63 latus, Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes direktore Aija Roziņa gandrīz 1114,63 latus, bet Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko saņēmis 1043,25 latus.

Dažas bankas lieliem klientiem Latvijā pēdējā mēneša laikā piedāvājušas noguldīt latus ar likmi pat līdz 25 % gadā, kādu citi baņķieri uzskata par nepamatoti augstu. Šādas likmes piedāvātas, iespējams, slēgtam lokam lielo klientu, kuri var noguldīt vairākus simtus tūkstošu latu, bet noguldījumu termiņi ir dažādi - sākot ar mēnesi līdz trijiem.

Tirgū latu noguldījumiem publiskos piedāvājumos likmes vidēji nepārsniedz 10 %, atsevišķos piedāvājumos figurē 12.5 % gadā, bet neviena banka publiski nepiedāvā 20-25 %. Bankas, kas piedāvā šādas likmes depozītiem, to skaidro ar akūtu latu trūkumu, kā arī Latvijas Bankas (LB) lēmumu palielināt aizdevuma likmes uz nakti. Tikmēr citiem baņķieriem tik augstas likmes izskatās pārspīlētas, finansisti uzsver, ka latu trūkumu veicina masveida latu maiņa uz eiro, kā dēļ LB nākas atpirkt no bankām milzum daudz latu.

Latvijas Bankas dēļ

20-25 % likmes noguldījumam uz termiņu līdz 3 mēnešiem bija Danske Bankas piedāvājumā pirms mēneša, bet, tiesa, šāds piedāvājums bija tikai vienu dienu un "ļoti selektētai klientu daļai", institucionāliem klientiem, Db atzina Danske Bankas Komunikāciju pārvaldes vadītāja Ieva Zauere. Pēc viņas teiktā, šāds piedāvājums bija saistīts ar situāciju naudas tirgū. Proti, ar LB lēmumu 5. decembrī līdz 15 % un 30 % palielināt likmes aizdevumiem uz nakti, ja bankas iepriekšējā mēnesī aizdevumu izmantoja ilgāk par 5 un 10 dienām pēc kārtas.

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Vēja enerģijas jomā lielāko summu obligātā iepirkuma ietvaros pagājušajā gadā saņēmuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie Vēja parku uzņēmumi, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Kopumā 11 Vēja parku uzņēmumiem, kuriem atšķiras numerācija, 2011.gadā izmaksāti 2 890 048 lati, katram atsevišķi - robežās no aptuveni 249 000 līdz aptuveni 276 000 latu. Virs tirgus cenas samaksātā summa veidojusi 1 427 046 latus.

Jau ziņots, ka visu SIA Vēja parks vienīgais īpašnieks ir SIA Inpo 5, kuras īpašnieks savukārt ir SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

Sponsorējot tādus informāciju tehnoloģiju (IT) gigantus kā Microsoft, Latvija tērē miljoniem latu, kamēr citas valstis izvēlas daudz lētākas un demokrātiskākas alternatīvas, raksta TvNet.

Gluži tāpat kā Firefox interneta pārlūks var aizstāt Internet Explorer, arī pārējām Microsoft ražotajām programmām ir alternatīvas. Tās parasti ir bezmaksas un to apguvei nav nepieciešami miljonus vērti mācību kursi.

Atvērtais koda jeb open source programmatūras izmantošana nozīmē lielu līdzekļu ietaupījumu, tā secinājušas daudzas pasaules valstis.

2007.gada valsts budžeta paskaidrojamos Microsoft minēts 12 reizes. Programmatūras licencēm Ministru kabinets pērn drīkstēja tērēt 15 675 latus, Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs – 6437 latus, Finanšu ministrija – 744 553 latus, Iekšlietu ministrija – 897 092 latus, Izglītības un zinātnes ministrija – 596 125 latus, Zemkopības ministrija – 475 176 latus, Satiksmes ministrija – 64 240 latus, Tieslietu ministrija – 656 029 latus, Kultūras ministrija – 191 836 latus, Veselības ministrija – 108 012 latus.

Rīgā degvielas cena samazinājusies par vienu santīmu. Otrdienas rītā Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 95. markas benzīna cena bija 0,914 lati litrā, 98. markas benzīns maksāja 0,944 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,889 latus litrā.

Vakar Statoil DUS degviela bija par santīmu dārgāka - 95. markas benzīns maksāja 0,929 latus litrā, 98. markas benzīns - 0,954 latus litrā un dīzeļdegviela - 0,899 latus litrā.

Lukoil DUS Rīgā 95. markas benzīna cena otrdienas rītā bija 0,917 lati par litru, 98. markas benzīns maksāja 0,947 latus litrā, bet dīzeļdegviela – 0,892 latus litrā.

Neste DUS Rīgā 95. markas benzīns maksāja 0,912 latus litrā, 98. markas benzīns – 0,942 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,887 latus litrā.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija piešķīrusi 304 516.24 latus maksātnespējīgā SIA Malteks darbinieku prasījumu apmierināšanai un 181 737.17 latus maksātnespējīgā SIA Rondeks darbinieku prasījumu apmierināšanai, Db.lv informē Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Ar Rīgas rajona tiesas 2008. gada 21. maija spriedumu tika pasludināts SIA Malteks maksātnespējas process un ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2008. gada 14. aprīļa lēmumu par SIA Malteks administratoru iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore Irina Volkova, savukārt ar Rīgas rajona tiesas 2008.gada 23.maija spriedumu tika pasludināts SIA Rondeks maksātnespējas process un ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2008. gada 14. aprīļa lēmumu par SIA Rondeks administratoru iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore Māra Beķere.

Maksātnespējīgo SIA Malteks un SIA Rondeks pirmās kreditoru sapulces notika 2008. gada 28. augustā un nolēma uzsākt uzņēmumu SIA Malteks un SIA Rondeks bankrota procedūru.

Ceturtās atmodas tautas armija (4ATA) publiskojusi Latvijas Bankas (LB) darbinieku atalgojumu. 4ATA publiskotā informāciju par atalgojumu LB ir no 2007.gada septembra līdz 2009.gada decembrim.

2007.gada septembrī lielākais atalgojums centrālajā bankā bija 9930 lati, ko saņēma vārdā nenosaukta Persona 2, kas darbu bankā beidza tā paša gada decembrī ar atalgojumu 15.2 tūkstoši Ls.

LB Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags saņēma 6000 latu, bet bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs - 5560 latus. Jau 2007.gada novembrī LB darbiniekiem atalgojums pieaudzis būtiski - Rimšēvičs novembrī jau saņēma 22 240 latus, bet decembrī - 16 680 latus. Savukārt 2008. gada sākumā algas sarukušas, janvārī lielākā bija Raivo Vanagam – 11.67 tūkstoši Ls un Reinim Jakovļevam – 10.79 tūkstoši Ls.

Cilvēku grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), publiskojusi papildinātus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas nopludinātos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) algu sarakstus, minot arī trīs lielāko algu saņēmēju vārdus, ziņo BNS.

Internetā publiskotie algu saraksti attiecas uz laika periodu kopš 2005.gada septembra.

Jaunajā publiskoto datu versijā kā trīs lielāko bruto ienākumu saņēmēji ir identificēti pašreizējā FKTK vadītāja Irēna Kūrmane, bijušais komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps un pašreizējais FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis. Informācija par pārējo amatpersonu atalgojumu ir publicēta anonīmi.

Datu papildinājums publiskots ar piebildi, ka tiek gaidīta vēl viena FKTK preses konference pirmdien.

«Ja 4ATA dati ir pareizi, tad rodas pamatots jautājums - vai var ticēt cilvēkam lielās lietās, ja viņš melo mazās? Un kas vēl tiek slēpts? » interneta vietnē Twitter raksta 4ATA pārstāvis Neo.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane pagājušajā gadā algā komisijā saņēma 84 340 latus, liecina Valsts ieņēmumu dienestā (VID) datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu, ziņo Diena.lv.

Kopumā viņas ienākumi pērn sasniedza aptuveni 196 000 latus – tos veidoja ienākumi 156 190 eiro (109 700 lati) apmērā un 86 330 latu apmērā. Būtisku ienākumu daļu – 150 000 eiro (105 000 latu) – veidoja ienākumi no īpašuma pārdošanas. Salīdzinot ar valsts amatpersonas deklarāciju par 2008.gadu, jaunajā deklarācijā I.Krūmanes īpašumā esošo nekustamo īpašumu sarakstā vairs neparādās dzīvoklis Rīgā, kā arī dzīvoklis un zeme Rīgā.

Deklarācija par 2009.gadu liecina, ka I.Krūmane pērn 6000 eiro (4200 latus) saņēmusi no Eiropas Investīciju bankas, kur viņa bija direktoru valdes locekle, par dalību valdes sēdēs, vēl 230 latus veidoja procentu ienākumi no DnB NORD Bankas, kas tāpat izmaksājusi 190 eiro (130 lati). Atmaksā par pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu FKTK vadītāja pērn saņēmusi 1760 latus. I.Krūmanes īpašumu sarakstā norādītas ēkas un zeme Jūrmalā, zeme Jūrmalā, ēkas un zeme Iecavas novadā, kā arī zeme Līksnas pagastā.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), pārdodot 267.6 miljonus eiro, pirkusi latus, Db uzzināja bankā. Tādējādi kopumā kopš šā gada septembra beigām LB pirkusi latus, pārdodot 680 miljonus eiro, liecina LB publicētā informācija.

Pēc Latvijas Bankas skaidrotā, pēdējie darījumi saistībā ar latu uzpirkšanu saistīti ar vairākiem faktoriem, tostarp globālo nervozitāti finanšu tirgos, valdošo neuzticēšanos, uzņēmumu lēmumu nodrošināties, hedžējoties, kā arī pēdējā laika baumas par iespējamo lata devalvāciju.

Banka arī skaidro, ka normāla starpbanku tirgus darbība ikdienā dod bankām iespēju pārvaldīt savus līdzekļus tā, lai tās pildītu savas saistības pret klientiem jeb finanšu terminoloģijā, vadītu likviditāti, kā arī pildītu obligāto rezervju prasības, proti, zināmu daudzumu līdzekļu turētu kontā centrālajā bankā. Pašlaik situāciju pasaules un Latvijas finanšu tirgos raksturo savstarpēja neuzticība un starpbanku tirgus faktiski nedarbojas, tādēļ par nozīmīgu stāvokļa normalizētāju kļūst centrālās bankas.

Runām, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunu rezultātā ir sliktākās pozīcijās par Lietuvu, nav pamata, jo Latvijai ir lielāks procentuālais finansējuma pieaugums faktiskajās cenās nekā Lietuvai.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien ministrus informēja, ka palūdzis, lai Latvijai piešķirto finansējumu pārrēķina pēc tās pašas metodes, kā rēķinājusi Lietuva, un rezultātā izrādījies, ka Latvijai bilances uzlabojums ir par 15%, bet Lietuvai - par 10%.

«Pārrēķinot šos skaitļus, mūsu bilances uzlabojums ir par 707 miljoniem eiro (494 miljoniem latu) jeb par 15%. Pārrēķinot Lietuvas metodikā, mūsu rezultāts ir iespaidīgāks,» pauda premjers. Viņš piebilda, ka Latvija saņēmusi vislielāko pieaugumu tiešmaksājumos pret esošo līmeni.

Skaidrojot par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, viņš informēja, ka sākotnēji no Eiropas Komisijas puses Latvijai piedāvāja, ka tiešmaksājumi lauksaimniekiem pieaugs līdz 141 eiro (98,7 latiem) par hektāru, taču gala rezultātā izdevies panākt, ka summa pieaugs līdz 196 eiro (138 latiem) par hektāru 2019.gadā, kas ir 75% no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija saņēma vēl papildu līdzekļus, Latvijai tiešmaksājumi pieaugs nevis no 109 eiro (76,3 latiem) līdz 196 eiro, bet gan no 127 eiro nākamgad līdz 196 eiro 2019.gadā, kas ir atbilstoši tai pieauguma līknei, kāda būs Igaunijai.

11.Saeimas vēlēšanās vislētāk viens deputāta mandāts varētu būt izmaksājis apvienībai Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), visdārgāk - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), savukārt Šlesera reformu partija LPP/LC palikusi bez rezultāta, lai arī priekšvēlēšanu reklāmās iztērējusi teju maksimālo pieļaujamo summu - 282 559 latus, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Kā ziņots, Saeimas ārkārtas vēlēšanās sestdien lielāko vēlētāju atbalstu ir guvusi apvienība Saskaņas centrs (SC), Vienotība un Zatlera reformu partija (ZRP), liecina ziņu aģentūras LETA veiktā balsotāju aptauja pie iecirkņiem.

Aptaujā 28,89% savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo cilvēku atbildējuši, ka balsojuši par SC. Par 10.Saeimas uzvarētāju Vienotību nobalsojuši 20,15%, bet par šovasar izveidoto ZRP - 19,88%. Par nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) nobalsojuši 13,67% aptaujāto vēlētāju, bet par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 11,61% vēlētāju.

Pavasara plūdos cietušo privāto mājokļu zaudējumu kompensēšanai kopumā nepieciešams 99 831 lats, no tiem 49 916 latus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūgs piešķirt no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».

VARAM lūgumus par zaudējumu kompensēšanu iedzīvotājiem kopumā saņēma no desmit pašvaldībām.

Vislielākā summa bija jāizmaksā Ogres novada pašvaldībai - tā no valdības saņems 22 751 latu. Taču kopumā pabalstos šajā pašvaldībā 20 cietušajiem iedzīvotājiem mājokļa daļējai atjaunošanai izmaksāti 39 252 lati, kā arī vēl Ogres novada pašvaldība 25 cietušajiem iedzīvotājiem izmaksājusi pabalstus kopumā 6250 latu apmērā.

Daugavpils pilsētas pašvaldībai paredzēts izmaksāt 10 172 latu lielu kompensāciju. Šī pašvaldība izmaksājusi pabalstus privātīpašniekiem 20 343 latu apmērā, un pabalsti tikuši 38 iedzīvotājiem. Bet Daugavpils novada pašvaldībai plānots piešķirt 4058 latus, kopumā šī pašvaldība ir tērējusi 8117 latus, lai kompensētu zaudējumus 18 cietušajiem privātīpašniekiem.

Tā kā joprojām iedzīvotāji 25% no visām iemaksām bankas Citadele bankomātos veic latos, Citadele pagarina iespēju iemaksāt latus bankas iemaksas bankomātos līdz 20.janvārim.

Iepriekš latus Citadeles iemaksas bankomātos bija plānots pieņemt līdz 14.janvārim, kad beidzas lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periods, informē bankas pārstāvji.

«Lai gan no kopējām naudas iemaksām bankomātos redzam, ka 75% ir veiktas eiro valūtā, tomēr gandrīz ceturtā daļa iemaksu vēl ir latos. Ņemot vērā šo iedzīvotāju aktivitāti un rūpējoties par klientu ērtību, pagarināsim iespēju Citadeles bankomātos iemaksāt latus vēl līdz nākamajai pirmdienai. Tā klientiem ir ērta iespēja pārejai uz eiro, jo bankomātā iemaksātie lati klienta kontā automātiski konvertējas uz eiro par oficiālo kursu un bez komisijas maksas,» stāsta bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.