Neraugoties uz inflācijas slāpēšanas pasākumiem, ko īstenoja Eiropas Centrālā banka, paaugstinot procentlikmes un tādējādi apcērpot patēriņu, pērn Latvijā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir sarucis gan juridisko, gan arī fizisko personu maksātnespējas procesu skaits
To rāda Maksātnespējas kontroles dienesta dati. Proti, pērn ierosinātas 308 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un tā rezultātā pasludināti 242 juridiskās personas maksātnespējas procesi. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita kritums, sasniedzot 2021. gada skaitu, kad spēkā bija dažādi maksātnespējas procesa uzsākšanas ierobežojumi Covid-19 seku mazināšanai. 2024. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā ir 2240 maksātnespējas procesi un 85 tiesiskās aizsardzības procesi. 2023. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā bija 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi.
Vairāki faktori
“Lai gan nevar teikt, ka dzīvojam labos laikos, 2023. gadā netika novērotas tādas sistēmiskas krīzes, kuru dēļ varētu strauji pieaugt gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespējas gadījumu skaits, kā tas notika, piemēram, 2008. gadā,” kopējo maksātnespējas procesu ainu vērtē maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja. Viņš gan atzīst, ka bankrotu skaitu ietekmē vairāki aspekti, kas nav tieši saistīti ar kopējās ekonomiskās situācijas svārstībām. Piemēram, maksātnespējas process tomēr ir dārgs prieks, jo kreditoram vai arī pašam parādniekam ir nepieciešams veikt depozīta maksājumu. “Šis faktors ir būtisks tieši tāpēc, ka vairums Latvijas uzņēmumu būtībā ir mikrouzņēmumi Eiropas Savienības izpratnē, bet cerības uz parāda atgūšanu lielākoties ir mikroskopiskas,” skaidro H. Jauja. Viņš norāda, ka tieši minētais arguments par parāda atgūšanas teju vai neiespējamību nemotivē kreditorus prasīt parādnieka maksātnespēju, jo iztērētie līdzekļi var tikai palielināt neatgūstamā parāda apmēru. “Lai tikai uzsāktu parādnieka maksātnespējas procesu, kreditoram jāsamaksā ap 1500 eiro, un kreditoriem ir grūti atrast motivāciju šo summu maksāt, ja parādniekam bieži vien nav vērā ņemamu aktīvu,” uzsver H. Jauja. Viņš norāda, ka minētais arguments arī papildus tēriņiem bremzē maksātnespējas procesu ierosināšanu pēc kreditoru iniciatīvas. Sniegt maksātnespējas procesa pieteikumus neraujas arī paši parādnieki. Viens no lielākajiem parādnieku motivētājiem pēdējos gados ir nodokļu administrācija, kas, izmantojot likumā ietverto mehānismu, spiež parādniekus pieteikt pašiem savu maksātnespēju, pretējā gadījumā draudot ar nodokļu parādu piedziņu no valdes locekļiem,” tā H. Jauja. Tādējādi maksātnespējas procesu statistika ir atkarīga arī no nodokļu administrācijas uzcītības attiecīgajā gadā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!