2022. gada maija beigās pieprasījums pēc skujkoku koksnes normalizējās un skujkoka zāģbaļķa cenas piedzīvoja nelielu kritumu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tikmēr enerģētiskās koksnes cenas sasniedz maijam netipiskus augstumus, tāpat arī aug pieprasījums pēc visu veidu cirsmām Latvijā. Gaidāmās sankcionēto reģionu – Krievijas un Baltkrievijas – pilnīgas iziešanas no Eiropas tirgus dēļ, kā arī loģistikas problēmu un kopumā neskaidrās situācijas dēļ, zāģbaļķu tirgus būs grūti prognozējams.

Karš Ukrainā ir izraisījis transporta traucējumus gan kuģiem, gan kravas automašīnām, līdz ar to novērojams loģistikas izmaksu pieaugums kopumā. Pieprasījums pēc skujkoku koksnes maijā ir samazinājies, un koksne ir pieejama. Pārstrādātāju noliktavās ir izveidojušies lieli uzkrājumi, jo gala pircējs neiepērk liekus koksnes apjomus, bet gan tikai tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam šobrīd. Problēmas būvniecības apjomu palielināšanā rada metāla, izolācijas un citu saistīto materiālu pieejamība, loģistikas problēmu dēļ, tas apgrūtina būvniecības projektu savlaicīgu realizāciju.

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Pareizticīgo Ziemassvētku padarīšana par oficiālu svētku dienu neietekmētu iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu, taču šī papildu brīviena var izvērsties pat par četrām brīvdienām, norāda Ekonomikas ministrija (EK). Aprēķini liecina, ka šādā gadījumā to izmaksas var sasniegt 28 miljonus latu.

Kā laikrakstam Diena skaidroja EM - viena brīvdiena faktiski neietekmētu IKP apjomu, taču, ņemot vērā, ka pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī, kas ir divas nedēļas pēc luterāņu un katoļu Ziemassvētkiem, kā arī nedēļu pēc divām Jaungada sagaidīšanas brīvdienām, ir varbūtība, ka daudzi privātie uzņēmumi gada pirmajā nedēļā nesāks strādāt ar pilnu atdevi.

Līdz ar to šī viena papildu brīvdiena var pārvērsties vismaz par trim vai pat četrām papildu brīvdienām, tas nozīmētu, ka budžeta ieņēmumi jau samazināsies nevis par 0,08%, bet gan 0,7% no IKP. Pēc Dienas aprēķiniem, ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ap četriem miljardiem latu gadā, viena brīvdiena šos ieņēmumus samazinātu par 3,2 miljoniem latu, savukārt pesimistiskākajā scenārijā - pat par 28 miljoniem latu.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Šā gada maijā vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 14,4 grādi, kas ir 3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, līdz ar to šis maijs ir kļuvis par vissiltāko Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē.

Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākais bija 1993.gada maijs, kura vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem ir bijis 1927.gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija plus 6,3 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Ar vidējo gaisa temperatūru plus 10,1 grādu 21.gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004.gadā.

Šā gada maijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2 līdz 0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3.maiju Ainažos tika sasniegta maijā viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 4,6 grādi.

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Lai arī pēdējos divos gados klimatisko apstākļu dēļ kūdras ieguves apjomi Latvijā ir vidēji par 30% zemāki, nekā tie varētu būt, tomēr par ietekmi uz šī produkta realizācijas cenām pagaidām pāragri spriest

Tādu viedokli pauž kūdras ieguvēji. Jāņem vērā, ka, piemēram, 2015. gadā Latvijā ieguva 1,2 milj. t kūdras, kas ir 31% no profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras visā ES.

«Slapjais laiks ir samazinājis kūdras ieguves apjomus Latvijā, un tādējādi faktiski visas iepriekš uzkrātās kūdras rezerves ir teju iztērētas substrātu ražošanai,» situāciju skaidro Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere. Viņa norāda, ka pašlaik oficiālā statistika vēl tiek apkopota, taču provizoriskie rezultāti liecina, ka 2017. gadā Latvijā tika iegūts aptuveni tikpat daudz kūdras, cik ieguva 2016. gadā, taču šie rādītāji būtiski atpaliek no 2015. gada apmēriem. I. Krīgere gan ir piesardzīga prognozēs, jo daudz ko noteiks šā gada kūdras ieguves sezonas sākums – maijs. «Ja atkal klimatiskie apstākļi kūdras ieguvei būs nelabvēlīgi, tad var veidoties kūdras deficīts un ar to izraisītā ažiotāža, kuras rezultātā arī šī produkta cenas var pieaugt,» pieļauj I. Krīgere. Viņa gan steidz piemetināt, ka Latvija nav vienīgā valsts Eiropā un pasaulē, kur iegūst kūdru un ražo substrātus, tāpēc daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kāda situācija būs citu valstu kūdras ražotājiem, kam vēl jāpieskaita patērētāju uzvedība.

Pēdējā laikā Ministru prezidents sektora virzību apspriež tikai ar četrām «izredzētajām» bankām, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas finanšu sektors šobrīd piedzīvo pārmaiņas un ir skaidrs, ka nākotnes veiksmīgai attīstībai ir nepieciešama skaidra vīzija, kuras izveidē un īstenošanā piedalītos pēc iespējas lielāks skaits nozares dalībnieku – banku, finanšu tehnoloģiju kompāniju, nefinanšu nozares pārstāvji un citi. Tieši tādēļ izbrīnu rada fakts, ka Ministru prezidents pēdējā laikā sektora virzību apspriež tikai ar četrām «izredzētajām» bankām, turklāt, ārvalstu īpašniekiem piederošām, neskatoties, ka finanšu sektoru veido daudz vairāk dalībnieku, kuriem arī ir vērā ņemami priekšlikumi, kā attīstīt mūsu valsts finanšu sektoru. Tādējādi, veidojot plānu par valsts finanšu sektora attīstību, tiek ņemtas vērā ārvalstu banku akcionāru intereses.

Ja runā par akciju tirgiem pašiem neveiksmīgākiem mēnešiem, tad tradicionāli tiek piesaukti septembris un maijs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Septembris akciju tirgiem vēsturiskā kontekstā ir pats sliktākais mēnesis, lai gan leģendāra loma šajā ziņā ir arī maijam. Proti, maija laikā daudzi akciju tirgus dalībnieki mēdz pārdot savas akcijas pirms vasaras atvaļinājumu sezonas, kas savukārt mēdz rezultēties ar to cenu samazināšanos. Jāpiebilst, ka vasara vēsturiski vērtspapīru tirgū tiek uzskatīta par cenu ziņā svārstīgāku un neparedzamāku periodu, un, runājot par maiju, finanšu tirgus dalībnieku vidū izveidojies pat teiciens «Sell In May And Go Away». Dažādi kalendāri efekti vērā tiek ņemti arī atsevišķās ieguldījumu stratēģijās. Izplatīta stratēģija ir, piemēram, ka akcijas tiek pārdotas maijā un investori portfeļos tur paaugstinātu skaidras naudas īpatsvaru, lai vērtspapīru tirgū atgrieztos pirms Helovīniem (parasti oktobrī vai oktobra otrajā pusē).

Koučings ir dzīves uztvere. Tās pamatā ir dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, iemācīties tās nepārkāpt un palīdzēt arī citiem ieraudzīt šīs uztveres priekšrocības. Ja kādam ir nepieciešams atbalsts, tad koučš ir tas, kas dod iespēju sevī rast spēku un enerģiju, lai tiektos uz sava mērķi.

Katram ir savs ceļš un vīzija kā sasniegt savus mērķus. Koučš varbūt jebkurš, bet ir vērtīgi pie profesionāļa apgūt pareizo taktiku – kā saprast sevi un palīdzēt otram. Mūsdienās, visiem ir tik daudz iespēju, ka grūti izvēlēties, tās visas apzināt un izvēlēties sev īsto. Lai cilvēks nākotnē būtu gandarīts un laimīgs, svarīgi ir pašam pieņemt savā dzīvē lēmumus, kas is saskaņā ar savām vērtībām. Šie lēmumi bieži ir pretrunā ar to, kas sabiedrībā pieņemts. Ļoti bieži vecāki, priekšnieks, skolotājs, citi cilvēki atrod to, kas mums it kā vajadzīgs, jo sabiedrībā tā ir pieņemts. Patiesībā, katrs pats zina, kas viņam ir labākais, bet gadās, ka mēs nemākam to saskatīt. Mēs neapzināmies savu spilgtāko talantu, bet koučš uz to norādīs, lai cilvēks apzinātos pats savu potenciālu.

Maijā tiek pārcelta viena darba diena – no pirmdienas, 2010.gada 3.maija, uz sestdienu, 2010.gada 29.maiju, atgādina Valsts darba inspekcija (VDI).

Uzskatāms, ka darbdienas tiek pārceltas ar visām tās dienas tiesībām un pienākumiem. Līdz ar to 3.maija darba diena, kas saskaņā ar Darba likuma 135.pantu ir saīsināma par vienu stundu, pārceļot to uz 29.maiju, saglabā saīsinātās darba dienas statusu.

VDI atgādina, ja nodarbinātajam 3. maijs ir ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma diena un šis atvaļinājums beidzas pirms 29.maija, tad šim nodarbinātajam 29.maijs ir brīvdiena (pārceltā atvaļinājuma diena). Ja darbiniekam 3.maijā ir pārejoša darbnespēja un tā beidzas pirms 29.maija, tad viņam 29.maijs ir darba diena, jo Darba likums neparedz darbnespējas dienas pārcelšanu. Darbiniekam šajā gadījumā ir jāierodas darbā, jo viņa pienākums ir pakļauties darba devēja rīkojumiem un noteiktai darba kārtībai. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs šogad tiek pārceltas 3 darbadienas. Bez augstāk minētās darbadienas pārcelšanas maijā, jūnijā tiek pārcelta viena darba diena – no piektdienas, 2010.gada 25.jūnija, uz sestdienu, 2010.gada 19.jūniju. Arī novembrī tiek pārcelta viena darba diena – no piektdienas, 2010.gada 19.novembra, uz sestdienu, 2010.gada 13.novembri.

Tiek pārcelta viena darba diena maijā, no pirmdienas, 2010.gada 3.maija, uz sestdienu 2010.gada 29.maiju, atgādina Valsts darba inspekcija (VID).

Darba diena tiek pārcelta ar visām tās dienas tiesībām un pienākumiem, līdz ar to pirmssvētku dienas pārcelšanas gadījumā, šī darba diena tik un tā ir saīsināta. VID informē, ka, ja strādājošajai personai 3.maijs ir bijusi ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma diena un šis atvaļinājums ir beidzies pirms 29.maija, tad konkrētajai personai 29.maijs tik un tā ir brīvdiena, jo tā ir pārceltā atvaļinājuma diena. Diemžēl šis likums neparedz darbnespējas dienas pārcelšanu. Līdz ar to, ja darbiniekam 3.maijā ir bijusi pārejoša darbnespēja un tā beidzas pirms 29.maija, tad viņam 29.maijs ir uzskatāma par darba dienu.

Restorāna darbības aisberga neredzamā daļa – smags un rūpīgs darbs, lai būtu viesiem interesanti arī pēc pirmajiem straujākas attīstības gadiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms trīs gadiem Latvijā restorānu biznesā valdījusi piesardzība – daudzi ēdināšanas uzņēmumi durvis vēruši ciet, bet jauni klāt nenāca. «Mums, pavāriem, kuri vienmēr bijām sapņojuši par savu restorānu, šī bija lieliska izdevība. Telpu noma un celtniecības darbu izmaksas bija zemas, darbinieku algas – adekvātas. Beidzot tas mums bija aizsniedzami,» stāsta SIA 32. maijs, 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt! līdzīpašnieks Ēriks Dreibants. Restorāns atvērts 2011. gada rudenī un pirmajā darbības gadā sasniedzis 160 tūkst. eiro apgrozījumu, bet 2013. gadā – 948 tūkst. eiro. Straujā izaugsme SIA 32. maijs ir ļāvusi ierindoties 78. vietā DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā.

Maijs akciju tirgū mēdz ievadīt svārstīgāku un peļņas ziņā liesāku periodu.

Maijam finanšu tirgū iedalīta īpaša loma. Tas ir pēdējais pavasara mēnesis pirms perioda, kad tirgū mēdz būt vērojama mazāka aktivitāte un potenciāli lielāks cenu svārstīgums. Maijs Volstrītā tiek saistīts ar teicienu «Sell in May and go away!», kas paredz, ka akcijas tiek pārdotas un investori portfeļos tur paaugstinātu skaidras naudas īpatsvaru, lai vērtspapīru tirgū atgrieztos vien oktobra otrajā pusē. Jau ziņots, ka akciju tirgū vasara (kas ir arī atvaļinājumu sezona) dažkārt investoriem tiek saistīta ar pārziemošanas periodu.

Vasara un septembris

Vasaras mēneši vidēji akcijām nav bijuši tie paši veiksmīgākie. Jūnijā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš 1950. gada vidēji nedaudz ir sarukusi. Kopš 2000. gada šajā mēnesī zemāk tā planējusi pat visai strauji – vidēji par 1,06%. Jūlijā akcijām vidēji klājies nedaudz labāk, lai gan augustā atkal ir vērojams šo vērtspapīru cenu kritums. Neko diži labi neizskatās vēl tas, ka uzreiz pēc vasaras nāk septembris, kas akcijām vēsturiski ir bijis pats sliktākais gada mēnesis – kopš 1950. gada vidēji tā laikā ASV akciju cena sarukusi par 0,62% (bet kopš 2000. gada tā vidēji samazinājusies par 1,13%). Tādējādi, ja aplūko šos datus, tad zināms pamatojums loģikai – vasarā tomēr labāk sauļoties, nevis mīt akcijas – patiešām ir. Attiecīgi – ar šo fenomenu ir arī saistītas atsevišķas vērtspapīru tirdzniecības stratēģijas.

Šī gada maijā Latvijā piereģistrēti 344 jauni auto, kas ir līdz šim labākais rādītājs 2010. gadā.

Aprīlī saskaņā ar CSDD datiem tika reģistrēti 327 jauni vieglie automobiļi. Kopumā pirmajos piecos mēnešos reģistrētio 1492 jauni vieglie auto, par 500 automašīnām jeb 25,1% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2009. gadā.

Veiksmīgākās markas Latvijā joprojām ir Volkswagen, Toyota un Renault, kas transporta līdzekļu reģistrācijā ieņem pirmās vietas.

Tomēr pēc LPAA rīcībā esošās informācijas Renault un VW pieder pie lielākajiem eksportētājiem, un ap simts abu marku jaunas automašīnas šomēnes arī pametušas valsti. Iepirkumus maijā veikuši divi lieli pārtikas uzņēmumi, un ievērojams skaits jaunu VW nonācis auto īres kompāniju autoparkā, jo maijs tradicionāli ir autonomu parka atjaunošanas mēnesis sākoties aktīvai atpūtas sezonai.

Portugāle taupības pasākumus pacēlusi jaunā līmenī - pieņēmusi lēmumu atteikties no četrām valsts svētku dienām - brīvdienām, ziņo BBC. Līdz šim valstī bija 14 svētku dienas.

Sākot no 2013. gada, valsts uz pieciem gadiem «iesaldēs» divus reliģiskos svētkus un divus citus valsts svētkus.

Lēmums par to, kurus katoļu svētkus «apcirpt», apspriests ar Vatikānu.

Portugāle jau samazinājusi algas valsts sektorā strādājošajiem un paaugstinājusi nodokļus, lai samazinātu tās budžeta deficītu un tiktu galā ar ekonomisko krīzi.

Valsts pagājušajā gadā saņēma 78 miljardu eiro glābšanas naudu no Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda.

Tiek cerēts, ka atteikšanās no brīvdienām uzlabos konkurētspēju un veicinās ekonomisko aktivitāti.

Četras brīvdienas, no kurām valsts atteiksies, ir Visu svēto diena 1.novembrī, Corpus Christi, kas ir 60 dienas pēc Lieldienām, 5. oktobris, kurā tiek pieminēta Portugāles Republikas izveide 1910. gadā, un 1. decembris, kurā atzīmē Portugāles neatkarību no Spānijas 1640. gadā.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Papildu brīvdienas saistībā ar Līgo svētkiem 2012.gadā nav paredzētas, informē Labklājības ministrija (LM).

Likums Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām paredz, ka vienīgās dienas, kurām iekrītot brīvdienās, svētki «pagarinās» ir 4.maijs un 18.novembris. Tas nozīmē, ja svētku dienas — 4.maijs un 18.novembris — ir sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

Vienlaikus LM darba devējiem atgādina, ka atvaļinājums jāpagarina par noteiktu kalendāro dienu skaitu gadījumos, ja svētku dienas iekrīt ikgadējā atvaļinājuma laikā. Tas nozīmē, ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā iekrīt 23. un 24. jūnijs, ikgadējo atvaļinājumu jāpagarina par divām dienām.

Darba likuma 73. pants nosaka darba devējam pienākumu izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā. Atbilstoši Darba likuma 75. panta devītajai daļai par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī piekritis Vācijas priekšlikumiem mainīt eirozonas līgumus. Proti, Eiropas vadošajām iestādēm būtu tiesības iejaukties eirozonas valstu nacionālajos budžetos, ziņo Reuters.

«Ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli mēs drīz pasniegsim līgumu grozījumu priekšlikumus, kas novērstu valstu atšķirību veidošanos budžeta, ekonomikas un fiskālajās jomās. Mēs darīsim visu, lai ne tikai aizsargātu Eiropu, bet arī to konsolidētu,» norāda N. Sarkozī.

A. Merkele jau nākusi klajā ar domu, ka vajadzētu ieviest daudz stingrākus noteikumus pret tām valstīm, kas pašas saviem spēkiem nespēj tikt galā ar budžeta problēmām. Šādas valstis uz laiku var zaudēt savu spēju lemt par savu budžetu, šīs pilnvaras nododot augtākām Eiropas institūcijām.

«Parādu krīzes radītā viļņošanās ir devusi vielu pārdomām par ES un eirozonas nākotni un apliecinājusi, ka steidzami nepieciešamas reformas. Nav šaubu, ka Vācijas un Francijas nodomos nav atmest iesākto integrācijas procesu, tomēr tās kļūs arvien stingrākas savu pozīciju realizācijā, lai neļautu idejai sagrūt. Un viena no iezīmēm, ko varam sagaidīt, būs asāka pretreakcija uz dalībvalstu iebildumiem politiskajām reformām, kā arī pret eiroskeptisko noskaņojumu kopumā. Līdz ar to var prognozēt, ka jau tuvākajā laikā iesāksies darbs ar mērķi izstrādāt mehānismus, kas paredzēs kritērijus, kuru neievērošanas gadījumā valstis nonāks uzraudzības režīmā, ar iespēju tikt izslēgtām no eirozonas. Tā teikt, ja valsts nespēj izpildīt kritērijus, tā tiek pakļauta izslēgšanas procesa iespējamībai vai uz laiku nodot fiskālo jautājumu uzraudzību ES institūcijām. Iespējams tiks paredzēta iespēja valstīm pašām iniciēt izstāšanos,» esošo situāciju komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Mēs mēģinām rūpēties par kultūras saglabāšanos – par Dziesmu svētkiem, par koriem, par kultūru – un par valodu, bet ar to būvējam tikai tādas smilšu pilis jūras krastā. Tik nenoturīgs tas viss būs! Ja nerūpējamies, lai būtu pēcnācēji, kam to saglabāt un tās dziesmas dziedāt, tad tam visam nav jēgas,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis vēstures doktors, ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

«Pēc šī grafika pēc simts gadiem mūsu mazbērni būs apmēram 10% no Latvijas iedzīvotāju skaita, tāds mazs pulciņš latviešu. Tie tad lūkos no krieviski, angliski vai ķīniski–arābiski runājošas Rīgas domes izlūgt mazu estrādīti Dziesmu svētku sarīkošanai. Manuprāt, mēs slēpjam galvu smiltīs un negribam redzēt, kas būs pēc vienas vai divām paaudzēm. Latvieši runā, cik viņi būs konkurētspējīgi, cik lielas būs algas, un atzīstas – pie šiem finanšu apstākļiem bērnus nevaram atļauties. Protams, tas ir grūti, protams, jaunās ģimenes ir jāatbalsta vairāk. Bet, ja tā būtu kalkulējuši mūsu vecāki, tad lielākā daļa no mums nemaz nebūtu piedzimuši! It īpaši pēc kara un citkārt grūtos apstākļos dzimušie. Vēl agrāk pāri gāja mēris, bads, karotāji, bet klaušinieki un kalpi vilka iztikšanu, kāda nu tā bija, un, lai cik smagi, latvieši tomēr vienmēr parūpējās, lai tauta turpinātos, pat pieaugtu dzīvajā spēkā. Par spīti visam esam izdzīvojuši, un tagad mūsu valsts 20 jaunbūves gados, kad valsts nākotne ir pašu rokās, ejam lēnā, labprātīgā pašnāvībā,» viņš turpinājis.

Latvijā vēl aizvien nav attīstīta biopiena pārstrāde, tādējādi buksē visa nišas izaugsme; arī tirgus līderis bioloģisko produktu līniju neveidos, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lauksaimniecības uzņēmums Bormaņi ilustrē ačgārno situāciju, kas pastāv bioloģiskā piena tirgū: sertificētos piensaimniekus stimulē Eiropas Savienības (ES) finansējums, bet viņu saražotais nonāk «vienā katlā» ar konvenciāli slaukto, turklāt par neadekvātu cenu. Bioloģiskā piena iepirkuma cena ir ievērojami augstāka – 30–34 centi par litru salīdzinājumā ar vidēji 22 centiem par litru «parastā» piena. ES, stimulējot ar atbalsta maksājumiem, nespiež piensaimniekus bioloģiski ražoto pienu pārstrādāt bioloģiski, vairāk uzsvaru liekot uz to, kādā veidā piens tiek ražots. Pašlaik bioloģiskais piens uzlabo kopējo piena kvalitāti, sertificētajiem ražotājiem par to nesaņemot ne centu vairāk.

Līdz ar pamatakmens ieguldīšanu jaunā SĀGA tirdzniecības centra pamatos, paziņoti pirmie tā nomnieki – Būvniecības ABC, Jysk un Rimi hipermārkets. Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonus eiro lielas investīcijas.

SĀGA dzīvesstila tirdzniecības centrs koncentrēsies uz četriem galvenajiem segmentiem: mājlietām, precēm ikdienas vajadzībām, sportu un izklaidi. SĀGA mājlietu segmentā nozīmīgi nomnieki būs veikali Būvniecības ABC un Jysk. Savukārt ikdienas preču segmentā – Rimi hipermārkets.

Tirdzniecības centrs apvienos iepirkšanos, atpūtu, sportu un biroju centru, kā arī papildu iespējas, par kurām tiks paziņots vēlāk. Savukārt «Food Hall» koncepts ar restorāniem un kafejnīcām balstīsies uz meistarību un vietējo piedāvājumu.

SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns informē, ka šobrīd paralēli tirdzniecības centra būvniecībai kā stratēģiskais partneris SĀGA koncepta attīstīšanā ir piesaistīts «Colliers International». Tā vadībā notiek aktīvs darbs nomnieku piesaistē, starp kuriem būs arī Latvijā jauni zīmoli. J. Barkāns arī norāda, ka šī projekta īstenošanā ir izveidota attīstītāju un būvniecības komanda ar starptautisku pieredzi, kuras uzdevums ir kopīgiem spēkiem īstenot Latvijai jaunu konceptu.