General Motors Co. pārstāvji mudinājuši Vācijas valdību izdarīt spiedienu uz Magna International Inc., lai tā, pretendējot uz General Motors struktūrvienības Opel iegādi, atteiktos no sadarbības ar Maskavā bazēto Sberbank, atsaucoties uz izdevumu Spiegel, vēsta Bloomberg.

General Motors pārstāvji Vācijas amatpersonām sacījuši, ka būtu lielākas izredzes iegūt ASV valdības apstiprinājumu pārdot Opel kompānijai Magna, ja nebūtu iesaistīti krievi.

Vācija šo aicinājumu esot noraidījusi, sakot, ka tā ir devusi solījumu Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu palīdzību, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.

Autoražotājs General Motors tuvākajā laikā varētu darīt zināmu, vai tas vēlas paturēt savu Eiropas struktūrvienību Opel nevis to pārdot, atsaucoties uz kompānijas Vācijas darbaspēka pārstāvja Armīna Šilda (Armin Schild) sacīto, ziņo Reuters.

A. Šilds sacījis - fakts, ka šī versija par Opel nākotni nākusi atklātībā pirms oficiāla General Motors paziņojuma, varētu liecināt, ka kompānija šo iespēju apsver ļoti nopietni.

Viņš gan to redzot kā sliktu zīmi Opel nākotnei.

Reuters avoti iepriekš informēja, ka General Motors apsver plānu piesaistīt papildus līdzekļus, lai paturētu Opel struktūrvienību, nevis to pārdotu vienam no diviem gribētājiem: Magna International - Kanādas autodetaļu ražotājam, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - vai RHJ International - Briselē bazētai privātā kapitāla grupai.

Pagājušās nedēļas piektdienā General Motors atteicās nosaukt, kuram no pretendentiem Opel tiks pārdots.

Autoražotājs Fiat, kurš iepriekš izstājās no cīņas par General Motors struktūrvienības Opel iegādi, tagad varētu atkal uz to pretendēt, atsaucoties uz laikraksta la Repubblica informāciju, vēsta Bloomberg.

Fiat jau iepriekš izteica vēlēšanos paplašināt savu aliansi ar Chrysler LLC, pievienojot tai arī Opel, kā rezultātā gada laikā kompāniju apvienība saražotu ap 6 miljoniem automašīnu, taču vēlāk tas no cīņas par autoražotāja iegādi atteicās.

Fiat esot pārliecināts, ka Magna International Inc. nav ražošanas plānu attiecībā uz Opel un Kanādas kompānijas piedāvājums ir fokusēts uz finanšu un komerciāliem aspektiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu palīdzību, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) izteikusi nožēlu par to, ka autoražotājam General Motors nav izdevies izvēlēties pircēju tā Vācijas struktūrvienībai Opel, vēsta Reuters.

«Man ir žēl, ka gala lēmums netika pieņemts, bet es ceru, ka tas drīz notiks gan Opel strādnieku, gan uzņēmuma ekonomiskās situācijas dēļ, mums steidzami nepieciešams lēmums,» viņa sacījusi intervijā televīzijā.

A. Merkeles komentāri seko General Motors paziņojumam piektdien, ka tā valde nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz Opel.

ASV māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu.

Vācija bažijās, ka Opel pārdošana Magna koncernam kalpos Opel tehnisko zināšanu nopludināšanai krievu autorūpniecībai un Magna drīz pati nonāks maksāšanas grūtībās.

To, atsaucoties uz Vācijas federālo zemju pārvaldes pārstāvi Dirku Pfeilu (Dirk Pfeil), kas 10. septembrī balsoja pret Opel pārdošanu Magna koncernam, raksta Frankfurter Allgemeine Zeitung.

«Magna prasa 1.3 miljardus eiro lielāku valsts atbalstu nekā tās konkurents finanšu investors RHJI. No 4.5 miljardiem eiro lielā valsts kredīts Magna 600 miljonus grasās investēt krievu autorūpniecības modernizācijā. «Tas nozīmē, ka mūsu zināšanas tiks pārvietotas uz Krieviju un vēlāk tās kalpos darba vietu samazināšanai Vācijā. VW jau pirms vairākām nedēļām ir paziņojis, ja autopiegādātājs Magna pēc Opel nopirkšanas kļūtu par konkurentu, tad VW no sadarbības ar Magna turpmāk atturēsies,» savu pozīciju pamatoja D. Pfeils.

Vācu autobūves kompānijas Opel iegāde nozīmēs tehnoloģiju importu uz Krieviju, uzskata Krievijas bankas Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Austrijas un Kanādas kompānijas Magna un Krievijas bankas Sberbank konsorcijs pēc tehniskā audita izraudzīsies Krievijas kompānijas, kas montēs Opel automašīnas, bet nav izslēgta sadarbība ar kompāniju AvtoVAZ, ziņo NewsRu. Atbildot uz jautājumu, vai Opel montāža būtu iespējama bankrotējušajā uzņēmumā IžAvto vai uzņēmumā Grupa GAZ, G.Grefs norādīja, ka Magna un Opel speciālistu grupa veic Krievijas uzņēmumu iespēju izpēti, tostarp analizē tos uzņēmumus, kas atrodas «sarežģītā situācijā». Sberbank vadītājs arī atturējās prognozēt, kurā uzņēmumā konsorcijs būtu gatavs investēt, norādot, ka lēmums tiks pieņemts pēc Magna pārstāvju vizītes Maskavā, kas plānota šonedēļ.

Autoražotāja Opel darbinieki gatavojas masu protestiem, ja tā māteskompānija General Motors neizvēlēsies Kanādas autodetaļu ražotāju Magna kā Opel pircēju, atsaucoties uz darbinieku pārstāvja sacīto, ziņo Reuters.

Darbiniekus pārstāvošais Klaus Franzs (Klaus Franz) Vācijas telekanālam ZDF stāstījis, ka tūkstošiem cilvēku gatavojas doties simboliski aistāvēt Opel rūpnīcu Vācijā, izveidojot cilvēku ķēdi.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu atbalstu, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.

General Motors Co (GM) un Magna International Inc. pārvarējuši savas domstarpības par Opel iegādi, raksta Spiegel.

Magna, Krievijas partneris Sberbank un GM ir vienojušies par visiem Opel pārņemšanas punktiem, paziņojis Magna pārstāvis Zigfrīds Volfs (Siegfried Wolf). Taču arī līgums starp GM un otro Opel potenciālo ieguvēju RHJ International ir gatavs parakstīšanai. Pēdējie Magnas un Sberbankas piedāvājumi cīņā par Opel vainagojās ar to, ka par 55% vācu autokoncerna Opel akciju tika piedāvāts samaksāt 350 milj. eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš. Līdz šim konsorcijs uzreiz bija gatavs samaksāt tikai 100 miljonus, bet pārējo daļu noformēt kā kredītu, konvertējamu kompānijas kapitālā.

General Motors (GM) vēsta, ka esot finiša taisnē, lai juridiski Opel/Vauxhall kontrolpakete pārietu Kanādas - Austrijas detaļu piegādātājam Magna International Inc un tā krievu partnerim Sberbank. Magna neizslēdz vēl vairāk samazināt darbinieku skaitu, nekā iepriekš tika plānots, vēsta Automotive News.

Saskaņā ar darījuma lēmumu Magna un Sberbank pirks 55 % Opel/Vauxhall akciju, 35 % akciju paturēs GM, bet 10 % akciju iegūs darbinieki. Neoficiāli avoti vēsta, ka Magna apsverot iespēju atlaist aptuveni pusi no kopējā 50 000 darbinieku skaita Vācijā. Darbinieku atlaišanu izjutīšot ne tikai Vācijā, bet arī Lielbritānijā, Nīderlandē kā arī Spānijā. Iepriekš Magna vēstīja, ka atlaisto darbinieku skaits varētu pārsniegt 10 tūkst. robežu.

Krievijas banka Sberbank, kas kopā ar Kanādas auto detaļu ražotāju Magna International no General Motors iegādājās Vācijas autobūves kompānijas Opel, paziņoja, ka Krievijas lielākais autoražotājs AvtoVAZ varētu pievienoties darījumam, ziņo Reuters.

«Sadarbība ir iespējama. Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai stabilizētu situāciju AvtoVAZ, jo tas ir liels mūsu klients. AvtoVAZ, kas plāno likvidēt ievērojamu skaitu darba vietu, neskatoties uz valsts finansiālas palīdzības saņemšanu, varētu piedalīties Opel darījumā, tostarp ražot kompānijas automašīnas,» paziņoja Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Db.lv jau ziņoja, ka jaunie Opel īpašnieki līdz ar kompānijas kapitāldaļām ieguva arī tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu. Intelektuālā īpašuma piederība darījuma pārrunu laikā bijis viens no strīdīgākajiem jautājumiem.

Vācu autoražotāja Opel jaunais saimnieks Magna ziņo, ka Opel automobiļi netikšot virzīti iekarot ASV un Ķinas tirgus, vēsta Automobilwoche.

To viesojoties Opel mājvietā Ruselshaimā apliecinājis Magna vadītājs Zigfrīds Volfs (Siegfried Wolf), uzsverot, ka Opel galvenais spēles lauciņš joprojām paliks Eiropa, bet Ķīna un ASV nav pašreizējās tirgus situācijas prioritāte. Ņemot vērā Krievijas investoru līdzdalību Opel akciju pārņemšanā, Magna paredz aktīvāk darboties AustrumMagna vadītājs Zigfrīds Volfs (Siegfried Wolf)eiropā, tostarp arī Krievijā.

Kanādas autodetaļu ražotājs Magna International šonedēļ Slovēnijā oficiāli atklājusi jaunu krāsošanas rūpnīcu, paziņojušas Slovēnijas amatpersonas.

Valsts premjerministrs Marjans Sarecs sacījis, ka jaunā ražotne ir tikai sākums Magna investīcijām valstī. Kopējais investīciju apjoms sasniedz 146,5 miljonus eiro. Jaunā ražotne nodarbina 200 darbinieku, un testa ražošanu tā sāka jau martā. Tiek prognozēts, ka nākamo trīs gadu laikā ražotnē tiks pieņemti darbā vēl 200 cilvēki, taču tuvāko gadu laikā kopējais darbinieku skaits sasniegs vismaz 1000.

Magna šo ražotni sāka būvēt 2017.gada oktobrī, skaidrojot, ka projekts papildinās Magna Steyr ražotni, kas atrodas 75 kilometru attālumā un nespēj izpildīt visus pasūtījumus.

Magna International kopumā strādā 28 valstīs, un piegādā detaļas autobūves uzņēmumiem.

Ceturtdien Davosas Pasaules Ekonomikas foruma laikā Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs aicinājis sākt Krievijas valdības kontrolēto banku privatizāciju, tomēr Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins šādu iespējamību noliedza, jo tirgi pašreiz vēl tam neesot gatavi, raksta Reuters.

«Mums vajag privatizēt valsts bankas un labi būtu sākt ar Sberbank,» tā Sberbank vadītājs Germans Grefs (German Gref).

«Es arī gadu īsto brīdi, kad mēs sāksim pārdot bankas. Tomēr tirgus vēl pašreiz nav atguvies no krīzes un pagaidām šāds lēmums būtu par ātru. Mēs gaidīsim,» uz sarunu atbildējis A. Kudrins.

Pašlaik Sberbank kontrolē Krievijas centrālo banku un tās vienu no lielākajiem konkurentiem VTB – kontrolē Krievijas valdība. Kopā abām bankām pieder aptuveni viena trešdaļa no Krievijas banku sektora aktīviem.

A. Kudrins paziņoja, ka, ja tiks pieņemts lēmums par šo banku privatizāciju, tad pirmā, visticamāk, tikšot pārdota VTB bankas daļa.

Sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums.

Tajā teikts, ka "Sberbank Europe", kuras galvenā mīne atrodas Austrijā, un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "piedzīvojušas būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisījusi ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz to reputāciju".

Pēc ECB vērtējuma, 'Sberbank Europe" un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības, ņemot vērā to likviditātes situācijas pasliktināšanos".

"Sberbank Europe" ir arī meitasbankas Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Serbijā un Ungārijā, taču uz tām neattiecas ECB tiešā uzraudzība.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ceturtdien noteica sankicijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Krievijas lielākā banka "Sberbank" trešdien paziņoja, ka pamet Eiropas tirgu, ņemot vērā pret to noteiktās rietumvalstu sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, "Sberbank" nolēmusi pamest Eiropas tirgu," teikts bankas publiskotajā paziņojumā, ko izplatījušas Krievijas ziņu aģentūras.

Bankas Eiropas struktūrvienībās novērojama ārkārtīgi liela noguldījumu aizplūšana un draudi darbiniekiem un struktūrvienību darbam, skaidro "Sberbank".

Tikmēr Eiropas banku uzraudzības iestāde otrdien paziņoja, ka "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe AG" tiks likvidēta, bet struktūrvienības Horvātijā un Slovēnijā pārdotas vietējām bankām.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā pagājušajā ceturtdienā noteica sankcijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Kanādas automašīnu rezerves daļu ražotājs Magna pēc auto ražotāja Opel pārņemšanas no ASV kādreizējā milža General Motors (GM) plāno Vācijā samazināt Opel strādājošo skaitu par vairāk nekā 4 000 darbinieku, ziņo AFP.

Frankfurtes vietējais laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung, citējot Magna stratēģisko plānu attiecībā uz GM biznesu Eiropā, raksta, ka no teju 46 tūkst. darbinieku atlaisti tikšot aptuveni 11 tūkst.

Magna norāda, ka 4 116 darbvietas tiks likvidētas Vācijā – bezdarba paliks aptuveni 3 300 ražošanas darbinieku un 800 administrācijas pārstāvji. Vācijā kopā GM uzņēmumos strādā 24.7 tūkst darbinieku.

Neskatoties uz darbvietu samazināšanu, Magna sola neslēgt nevienu no Opel ražotnēm Vācijā.

Db.lv jau vēstīja, ka par Magna plānu samazināt Opel darbinieku skaitu vēstīja arī laikraksts Welt am Sonntag. Laikraksts min, ka no Opel galvenās rūpnīcas Ruselsheimā tiks atlaisti vairāk nekā 1 800 strādājošo, savukārt no Bohumas rūpnīcas atlaisto strādnieku skaits noteikti pārsniegšot 2 000.

Nīderlandes luksusa auto ražotājs Spyker norādījis, ka uzņēmumam ir nepieciešamie līdzekļi, lai noslēgtu vienošanos ar General Motors (GM) par Zviedrijas autobūves kompānijas Saab iegādi.

Db.lv jau ziņoja, ka General Motors vicepriekšsēdētājas Bobs Lucs (Bob Lutz), norādīja, ka šobrīd viņš neredz iespēju, ka kāds varētu «izglābt Saab», taču piebilda, ka, ja General Motors saņems tiešām labu piedāvājumu, tad to noteikti pieņems.

Kompānijas Spyker izpilddirektors Viktors Mullers (Victor Muller) Detroitā notiekošajā auto izstādē paziņoja, ka viņa kompānija vēljoprojām cer vienoties ar General Motors par Saab iegādi. «No mūsu puses Saab iegādei ir tikai labi nodomi un ceru, ka General Motors mūsu piedāvājumu izskata ļoti nopietni,» uzsvēra V. Mullers.

Atgādinām, ka pirms nedēļas B. Lucs uzsvēra, ka General Motors labāk likvidē Saab, nekā to pārdod kādai kompānijai, kurai General Motors neuzticas.

Ford Motor Co vadītājs Bils Fords (Bill Ford) neesot norūpējies par to, ka Magna International Inc - kas ir galvenais piegādātājs viņa uzņēmuma elektriskajai automašīnai, iegādājoties General Motors Co struktūrvienību Opel, kļūs par konkurentu, ziņo Bloomberg.

«Es esmu runājis ar viņiem par to, un es jūtos ļoti mierīgs,» sacījis B. Fords, piebilstot: «Viņi skaidri pateica, ka viņi respektēs mūsu intelektuālo īpašumu un es viņiem ticu.»

Ford un Magna - Kanādas lielākais autodetaļu piegādātājs, kopīgi izstrādāja elektrisko versiju autoražotāja Focus modelim.

Db.lv jau rakstīja, ka General Motors Co piekrita pārdot 55% Opel akciju autodetaļu ražotājam Magna un tā Krievijas partnerim Sberbank.

Kanādas - Austrijas kompānija Magna International plāno Opel rūpnīcās veikt milzu darba vietu samazinājumu. Kopā Eiropas rūpnīcās tiks atlaisti 10 500 darbinieku, no tiem Vācijā 4 500, ziņo Vācijas laikraksts Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung.

Jāatzīmē, ka iepriekš kompānija paziņoja, ka Vācijā tiks atlaisti tikai 4 100 darbienieku.

Db.lv jau ziņoja, ka General Motors Opel/Vauxhall kontrolpaketi pārdeva Kanādas - Austrijas detaļu piegādātājam Magna International un tā krievu partnerim Sberbank. Līgums paredz arī, ka jaunie Opel īpašnieki līdz ar kompānijas kapitāldaļām iegūs arī tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu.

Reuters uzsver, ka tādējādi ražošana no Vācijas tiks pārcelta uz Krieviju un nākotnē Vācijā sagaidāmas vēl lielāks darba vietu samazinājums.

General Motors (GM) valde šodien paziņoja, ka tā plāno Opel/Vauxhall kontrolpaketi pārdot Kanādas - Austrijas detaļu piegādātājam Magna International Inc un tā krievu partnerim Sberbank, vēsta Automotive News.

Saskaņā ar darījuma lēmumu Magna un Sberbank pirks 55 % Opel/Vauxhall akciju, 35 % akciju paturēs GM, bet 10 % akciju iegūs darbinieki.

Lai pabeigtu darījumu GM vēlas rakstisku atbalstu no Opel strādnieku arodbiedrības. Bez tam ASV autoražotājs vēlas, lai Vācijas valdība apstiprinātu iepriekš solīto finansiālo palīdzību.

GM cer būt vienošanās tiks panākta pāris nedēļu laikā, lai paredzēts darījuma pabeigtu tuvākajos mēnešos. GM arī turpmāk apsolīja spēlēt lielu lomu jaunā Opel talākā attīstībā.

"GM turpinās cieši sadarboties ar Opel un Vauxhall, lai attīstītu un ražotu vairāk lielisku automašīnu," teikts GM izpilddirektora Frica Hendersona (Fritz Henderson) paziņojumā.

Jaunie Opel īpašnieki līdz ar kompānijas kapitāldaļām iegūs arī tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu, ziņo Vedomosti. Jautājums par intelektuālā īpašuma piederību darījuma pārrunu laikā bijis viens no strīdīgākajiem.

Sākotnēji General Motors nevēlējas atdot arī tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu, taču vēlāk piekāpās. Magna un Sberbank iegūs tiesības izmantot visus jaunos GM inženieru izstrādājumus, tā paziņojis Magna ģenerāldirektors Zigfrīds Volfs. Viņš teica, ka pretējā gadījumā pusmiljarda darījumam nebūtu jēgas.

Opel īpašumā tiks nodota GM rūpnīca Sanktpēterburgā, kā arī dīleru tīkls Krievijā. Tāpat Opel pārņems daļu rūpnīcas GM-AvtoVAZ.

Pēc darījuma nosacījumiem, Opel nevarēs pārdot savas automašinas ASV, Dienvidkorejā un Ķīnā.

Jau ziņots, ka vakar GM valde paziņoja, ka pārdos Opel/Vauxhall kontrolpaketi Kanādas - Austrijas detaļu piegādātājam Magna International Inc un tā krievu partnerim Sberbank.

Krievijas Sberbank sankciju un vandālisma dēļ nākas strauji pamest Ukrainu, raksta ārvalstu mediji.

Reuters raksta, ka Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs atzinis, ka banka ļoti aktīvi meklējusi iespējas, kā ātri iziet no Ukrainas. Bankas kredītu zaudējumu uzkrājumi Ukrainā veidoja aptuveni 70% no tās potenciālajiem zaudējumiem.

Nesen Ukrainas centrālā banka nolēma ieviest vairāk sankciju Sberbank un citām Krievijas valstij piederošām bankām Ukrainā.

Otrdienas rītā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā aktīvisti sāka demontēt barikādes, ar kurām bija bloķējuši Sberbank galveno biroju, reaģējot uz ziņām, ka banka panākusi vienošanos, lai izietu no šī tirgus. Bankai vēl nepieciešama regulatoru atļauja, raksta Financial Times.

Kompānija General Motors nolēmusi kompānijā Opel iepludināt 1,9 miljardus eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā kompānija sākotnēji bija plānojusi.

Iepriekš General Motors paziņoja, ka finanšu palīdzības apjoms kompānijai Opel būs 600 miljoni eiro.

The Wall Street Journal ziņo, ka pēc General Motors aprēķiniem Opel restrukturizācijai nepieciešami 3,3 miljardi eiro.

Db.lv jau ziņoja, ka General Motors vadība pagājušā gada nogalē apsolīja investēt līdzekļus tai piederošajā Opel, tādējādi cenšoties mazināt Vācijas valdības dusmas, kuras izraisīja GM pēkšņais lēmums nepārdot Opel uzņēmumu austriešu-kanādiešu Magna un tās sadarbības partnerim krievu Sberbank.

General Motors (GM) ir atcēlusi plānus pārdot tās Eiropas automašīnu biznesu Opel, ieskaitot Apvienotās Karalistes zīmolu Vauxhall, ziņo BBC.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)ASV «milzis» savā paziņojumā norādījis, ka tā valde pieņēmusi šādu lēmumu saistībā ar «uzņēmējdarbības vides, kurā darbojas GM, uzlabošanos pēdējo mēnešu laikā», kā arī, ņemot vērā Opel un Vauxhall nozīmi kompānijas globālajā stratēģijā.

GM bija piekritusi pārdot Opel un Vauxhall Kanādas autodetaļu ražotājam Magna.

GM tagad meklēšot atbalstu Opel no Vācijas valdības un citām Eiropas valstīm.

Par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais automašīnu ražotāja Opel vadītājs Karls Frīdrihs Strake (Karl-Friedrich Stracke). Tajā pašā laikā viņš pametīs arī Opel mātes kompānijas General Motors Eiropas reģiona vadītāja amatu, informē kompānija Opel.

Līdz mirklim, kamēr tiks atrasts jauns kompānijas vadītājs, K. F. Strakes pienākumus turpinās pildīt General Motors vadītāja vietnieks Stīvs Girskijs (Steve Girsky).

Mātes kompānijas General Motors vadītājs Dens Ekersons (Dan Akerson) pauda, ka 56 gadus vecais K. F. Strake «spriedzes apstākļos strādāja nenogurdams, lai stabilizētu šo biznesu».

Šā gada jūnijā Opel padome apstiprināja nopietnu pārstrukturēšanas plānu, lai ASV automašīnu ražotāja General Motors zaudējumus nesošā daļa atkal sāktu pelnīt.

Pēdējo desmit gadu laikā General Motors Eiropas reģiona daļa uzkrājusi vairāku miljardu zaudējumus. Kopš 1999. gada Opel tā mātes kompānijai izmaksājis 16 miljardus ASV dolāru.