Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Līdz maija beigām Latvijas Pasts turpinās e-paraksta izsniegšanu, bet, sākot no 1.jūnija, to piedāvās Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar privāto partneri.

Lai arī iepriekš tika paredzēts, ka no 1.janvāra VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāks izsniegt e-parakstu, tā pārņemšanas termiņš ir pagarināts līdz 31.maijam. Tā Db pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Sākotnējie noteiktie termiņi bija pārāk optimistiski. Pārņemšanas process parādīja, ka tehniski LVRTC varētu to darīt, bet atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam ir virkne prasību, kam ir jāatbilst, lai šādu pakalpojumu piedāvātu. «Mums ir jāpierāda, ka LVRTC atbilst šiem kritērijiem, tāpēc esam piesaistījuši auditoru, kam tas ir jāizvērtē. Lai pēc tam LVRTC varētu akreditēties Datu valsts inspekcijā un uzsākt e-paraksta izsniegšanas funkciju,» stāstīja L.Dripe, norādot, ka auditori uzsākto darbu pabeigs aptuveni aprīlī. Tāpat LVRTC konkursa kārtībā ir paredzējis piesaistīt privāto partneri e-paraksta attīstībai. «Mēs tuvāko nedēļu laikā plānojam izsludināt konkursu privātā partnera piesaistei. Tas nozīmētu, ka e-paraksta akreditējamās pamatfunkcijas - personāls, sertifikātu veidošana, tehnoloģiskie risinājumi paliks LVRTC. Mēs darbosimies pēc tādiem kā vairumtirdzniecības principiem. Piesaistītā privātā partnera galvenā kompetence būs pakalpojuma virzība - ieņēmumu ģenerēšana, mārketings, klientu apkalpošana, zvanu centri un citas funkcijas, kas pēc korporatīvās struktūras un organizācijas nav raksturīgs LVRTC,» klāstīja L.Dripe, atzīmējot, ka viņš uzskata, ka šādu funkciju neatdalīšana iepriekš ir bijis viens no galvenajiem mīnusiem Latvijas Pastā (LP), kāpēc pakalpojums, līdz šim nav bijis rentabls.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Pēdējo divu gadu laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, tāpēc viens no galvenajiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) uzdevumiem pašlaik ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

To intervijā DB norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Viņš atzīmē, ka šobrīd pieaug datu pārraides apjomi un ir izmainījušās slodzes mobilajos tīklos – no pilsētu centriem tās pārcēlušās uz mikrorajoniem un lauku teritorijām. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība, kā arī drošas datu glabāšanas un kiberdrošības jautājumi.

Novembra beigās jūs kļuvāt par LVRTC valdes priekšsēdētāju. Kas būs jūsu galvenās prioritātes, pie kurām plānojat strādāt?

LVRTC nodrošina nozīmīgu datu pārraides daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, viena no manām galvenajām prioritātēm noteikti būs saistīta ar pakalpojumu pieejamību, kas ļautu nodrošināt efektīvu darbu gan valsts pārvaldei, gan citiem uzņēmējiem. Lielu uzmanību plānoju arī pievērst LVRTC komandas stiprināšanai un papildināšanai, tostarp jaunu talantu piesaistei.

Miljons latu prēmijās, 791 lati mēnesī par auto īri valdes priekšsēdētājam un apmaksāti braucieni ģimenei uz siltajām zemēm – tāda aina paveras Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā par Latvijas valsts radio un televīzijas centru (LVRTC), laikā kad to vadīja Lauris Dripe.

LVRTC neefektīvi izmanto savu autoparku – vismaz 11 automašīnas šā gadā februārī, martā ilgstoši netika lietotas, tai pat laikā tika nomāta automašīna valdes priekšsēdētāja vajadzībām, par to maksājot 791 latu mēnesī.

Jau vēstīts, ka valdes priekšsēdētājs LVRTC ilgstoši bija «Šlesera cilvēks» Lauris Dripe, kurš amatu atstāja atstāt šā gada 1.maijā, šo lēmumu skaidrojot ar algas samazinājumu valstij piederošo uzņēmumu vadībai.

VK norāda, ka LVRTC, izmaksājot prēmijās vairāk kā vienu miljonu latu, ir piemērojis necaurskatāmu prēmiju piešķiršanas sistēmu, tostarp 92.9 tūkstoši latu izmaksājot 2009. gadā, kad likums noteica atlīdzības izdevumu ierobežojumus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

No 1.decembra privātpersonas vairs nevarēs pieteikties e-paraksta viedkartēm, jo turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) piedāvās tikai divus e-paraksta nesējus: virtuālo e-parakstu un e-parakstu eID kartē. Jāatzīmē, ka kopumā valsts e-paraksta projektā līdz šim ir ieguldījusi ap 8 milj. Ls.

Līdz šim viena no pakalpojumu barjerām ir tā sarežģītība un šķietamā daudzveidība, DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Tāpat pie esošā Latvijas iedzīvotāju skaita, pēc viņa domām, nav prātīgi uzturēt tik daudz produktu kanālu, jo tas sadārdzina pašu produktu. «Attiecībā uz izmaksām – produktu būs viennozīmīgi vieglāk pārvaldīt, kas rezultātā dos īstermiņa un ilgtermiņa ietaupījumu. Sākotnējie ietaupījumi nav milzīgi, taču ilgtermiņā tie noteikti būs,» turpināja J. Bokta.

LVRTC informē, ka privātpersonas, kuras lieto e-parakstu viedkartē, to varēs lietot arī turpmāk viedkaršu derīguma termiņa ietvaros. Pēdējās izsniegtās viedkartes darbosies 24 mēnešus no to saņemšanas brīža.

Darbu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC) nolēmis pamest tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, kā arī abi valdes locekļi - Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis, apliecināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine.

Linkaits sacīja, ka otrdien saņēmis ziņu, ka divi LVRTC valdes locekļi pametīs darbu uzņēmumā pēc pašu vēlēšanās. Ministrs vēl neesot lēmis, kad tiks meklēti jauni LVRTC valdes locekļi, tomēr tas tikšot darīts, izsludinot amata konkursu.

Linkaits atzina, ka viņš bija plānojis šonedēļ sasaukt LVRTC akcionāru sapulci, lai lemtu par uzņēmuma valdes nākotni, tomēr Bokta ar lēmumu atkāpties pats esot «pasteidzies pirmais». Ministrs norādīja, ka viņam un Boktam bijušas domstarpības jautājumā par lielo Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu.

«LVRTC valdes darbības rezultātā valstij tiek nodarīti lieli zaudējumi. Vēl būs jāstrādā, lai vairāki projekti tiktu veiksmīgi pabeigti. Projektu vadība nebija Boktas kunga stiprā puse,» sacīja Linkaits.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums apturēt konkursu par atbalsta pakalpojumu sniegšanu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) lauku platjoslas attīstības projektam var kavēt daļas no šī projekta izpildi, informēja LVRTC tirgzinības vadītāja Ilze Svikliņa.

Svikliņa pavēstīja, ka «LVRTC rīkosies atbilstoši IUB lēmumam», kas prasīja no apturētā konkursa nolikuma svītrot prasības par pretendentu kvalifikācijām, kuras sūdzībā bija apstrīdējis viens no pretendentiem - SIA AA Projekts. «Taču radusies situācija nozīmē to, ka atsevišķas projekta aktivitātes var tikt izpildītas vēlāk nekā sākotnēji plānots,» raksta LVRTC.

Savukārt «konkursa nolikuma precizēšana, jauna konkursa izsludināšana un potenciālā līguma noslēgšana prasīs vairākus mēnešus. LVRTC pašlaik pārstrādā projekta realizācijas grafiku un tajā iesaistāmos resursus,» norāda LVRTC.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) līdzšinējo pamatkapitālu 4.67 miljonu latu apmērā ir palielinājis līdz 49.67 miljoniem latu, Db informēja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka pamatkapitāls par 45 miljoniem latu palielināts uz uzņēmuma uzkrāto naudas līdzekļu - nesadalītās peļņas rēķina, kura veidojusies laikposmā no 2005. līdz 2008.gadam.

LVRTC akcionārs Satiksmes ministrija šādu uzņēmuma priekšlikumu atbalstīja, lai sakārtotu LVRTC saimniecisko darbību, kā arī ļautu veiksmīgi īstenot akcionāra uzdotos valstij nozīmīgos projektus ilgtermiņā, piebilda I.Līne.

LVRTC šobrīd realizē ciparu TV izveides infrastruktūras projektu, kā arī no Latvijas Pasta ir pārņēmis e-parakstu. Tāpat plānots, ka tuvakajā laikā LVRTC no Valsts informācijas tīkla aģentūras pārņems funkcijas datu drošības jomā.

Savukārt LVRTC peļņa par 2008. gadu – 16.8 miljoni latu - decembra beigās ir ieskaitīta valsts budžetā. Šāds lēmums attieksies arī uz 2009. un 2010. gada LVRTC saimnieciskās darbības rezultātiem.

Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) par ciparu televīzijas (TV) apraides stratēģiskās attīstības plāna izstrādi ir paredzējis tērēt līdz 10 tūkst. Ls, DB informēja LVRTC Komercdepartamenta Tirgzinības vadītāja Vineta Sprugaine.

Iepirkuma mērķis ir izstrādāt LVRTC kā infrastruktūras turētājam, TV operatoriem un gala patērētājiem piemērotu sadarbības modeli.

«Kopš ciparu TV ieviešanas Latvijā LVRTC nodrošina infrastruktūru ciparu TV apraidei. Pēdējo desmit gadu laikā LVRTC ir pilnveidojis un uzlabojis infrastruktūru ciparu TV apraidei, veicot nozīmīgas investīcijas un plānojot infrastruktūras attīstību un pilnveidi arī turpmāk. Ņemot vērā LVRTC infrastruktūras attīstībā veiktās investīcijas, LVRTC pienākums ir nodrošināt arī šo investīciju aizsardzību un efektivitāti ilgtermiņā,» skaidroja V. Sprugaine.

LVRTC sagaida, ka drīzumā tiks izstrādāti un pieņemti nosacījumi, ar kādiem elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās to programmu izplatīšanu, vai nodrošinās programmu zemes apraidi ciparformātā.

Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) darbības rezultātus negatīvi ietekmēja Satiksmes ministrijas (SM) lēmums nodot tam VAS Latvijas Pasts iesākto e-paraksta projektu, liecina Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija.

VK norāda, ka tas ne tikai neatbilst uzņēmuma darbības mērķiem, bet arī rada papildu izdevumus 619 tūkstošu latu apmērā un pasliktina uzņēmuma finanšu stāvokli par summu, ko veido uzkrātie Latvijas Pasta zaudējumi. Pastāv iespēja, ka tuvākajos gados šis darbības virziens uzņēmumam radīs vēl vairākus miljonus latu zaudējumus, norāda VK.

Jau ziņots, ka VK šodien publicēja revīzijas ziņojumu, kurā norāda uz LVRTC pārkāpumiem un nelietderīgu naudas tērēšanu.

Revīzijas ziņojums par LVRTC ir tendenciozs un liela daļa no Valsts Kontroles (VK) norādītajiem pārkāpumiem nav korekti, Db sacīja bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Veicot revīziju, VK lielu uzmanību veltījusi tieši faktam, ar ko toreizējais LVRTC vadītājs L.Dripe brauc. «VK interesē konkrēti vārdi un uzvārdi, ar ko var sasiet saistībā ar kādu citu,» novērojis L.Dripe.

Viņš arī noraida VK pārmetumus par prēmiju izmaksu un ceļojumu izdevumu atmaksu, jo tieši viņš šo sistēmu, stājoties amatā kopš 2007.gada septembra, ir sakārtojis. Ja iepriekš prēmijas tika maksātas 6 reizes gadā, tad L.Dripe panāca, ka pieņemts lēmums par prēmiju izmaksu divreiz gadā. Savukārt šogad atbilstoši valdības rīkojumam prēmijas vispār netika maksātas. Ja arī kādam kontā parādījās nauda, tad tā bija par 2008.gadu nevis šo gadu, piebilda L.Dripe.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šobrīd strādā pie esošo e-paraksta pakalpojumu pilnveidošanas un jaunu iespēju ieviešanas, Db norādīja LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka LVRTC ir uzsācis sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), lai semināros uzņēmējiem skaidrotu e-paraksta izmantošanas priekšrocības darbu optimizēšanā.

LVRTC notikušajos semināros jau novērojis, ka uzņēmēji ir izrādījuši interesi par e-paraksta izmantošanas un lietošanas iespējām, tā atbilstību likumdošanai, valsts un pašvaldību atbildību par e-pakalpojumu ieviešanu un dokumentu pieņemšanu elektroniskā formātā.

«Redzot auditorijas interesi par e-paraksta iespējām un priekšrocībām, mēs esam gatavi vēl aktīvāk skaidrot e-paraksta priekšrocības un radīt uzņēmējos lielāku skaidrību un izpratni par jaunajiem elektroniskiem risinājumiem, ko sniedz LVRTC. Domājams, veicot skaidrojošos darbus, cilvēki sāks aktīvāk izmantot e-paraksta pakalpojumus gan saziņā ar valsti, gan biznesa attiecībās, kā arī personīgajām vajadzībām,» uzsver LVRTC sertifikācijas pakalpojumu daļas vadītāja Zane Silgale.

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) savā pērn pavasarī izveidotā datu centrā cer attīstīt mākoņdatošanas pakalpojumus biznesam, stāstīja LVRTC Komercdepartamenta direktors Mihails Galuška.

«Redzam trīs iespējamos pakalpojumus. Pirmais - droša datu glabāšanas diska vieta. Otrs - rezerves datu centrs, kas šeit «guļ», bet momentāni pamostas, ja primārais datu centrs nobrūk. Trešais pakalpojums - virtuālais serveris, kas lietotājam izskatās kā viņa serveris, un to var lietot, kā vēlas,» Galuška teica.

Pasaulē mākoņpakalpojumus arvien vairāk izmanto uzņēmumi un iestādes, lai mazinātu izmaksas par pašu datu sistēmu uzturēšanu. Jau ziņots, ka elektronisko sakaru komersants Lattelecom ieviesis mākoņpakalpojumu biznesa klientiem - eDati -, kas ļauj attālināti glabāt un koplietot lielas datu kopas un jau kādu laiku nodrošina divus citus mākoņpakalpojumus - ePasts mākonī un eBirojs mākonī.

Arī Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno iesniegt savu piedāvājumu ciparu TV ieviešanas konkursā, Db pavēstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Viņš pastāstīja, ka to paredzēts darīt tādēļ, ja neviens no iesniegtajiem pretendentu piedāvājumiem neatbildīs konkursam izvirzītajiem kritērijiem, tad LVRTC varētu uzņemties un realizēt ciparu TV ieviešanu Latvijā.

To plānots darīt, lai vēl vairāk neaizkavētu ciparu TV ieviešanu Latvijā, un LVRTC piedāvājums šajā gadījumā vairāk kalpos kā rezerves variants.

L.Dripe norādīja, ka LVRTC jebkurā gadījumā būs iesaistīts ciparu TV ieviešanā Latvijā, jo pāreju no analogās uz zemes ciparu televīziju Latvijā nav iespējams realizēt bez LVRTC infrastruktūras.

No valsts puses ir noteikts, ka konkursa uzvarētājam ir pienākums nodibināt tiesiskas attiecības ar LVRTC par tās infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšanai, atgādināja L.Dripe.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs par e-paraksta pārņemšanu Latvijas Pastam ir jau samaksājis vairāk nekā 3 milj. Ls.

«Mēs investējam un esam ieguldījuši līdzekļus biznesa pārņemšanai no Latvijas Pasta (LP). Tam klāt ir jārēķina arī tas, ka pakalpojuma uzturēšana ik gadus izmaksā ne mazums līdzekļu. Tas ir saistīts ar personāla darba samaksu, dažādu programmatūru risinājumu uzturēšanu, datu centru pakalpojumiem, kā arī citām izmaksām. Savukārt tālākās - papildu investīcijas tiks noteiktas ar sadarbības partneri,» stāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Kopējās LVRTC ieguldītās investīcijas līdz 31.maijam varētu veidot 4 milj. Ls. Turklāt jau šobrīd LVRTC vairāk nekā 3 milj. Ls no Latvijas Mobilā telefona dividendēm ir samaksājis LP par biznesa pārņemšanu, informēja L.Dripe. Savukārt ikgadējā e-paraksta pakalpojuma uzturēšana turpmāk varētu prasīt aptuveni miljonu latu.

VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) 2022.gadā strādājis ar uzņēmuma vēsturē lielāko neto apgrozījumu – 25.2 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat par 1.8 miljoniem eiro pārsniegti prognozētie ieņēmumi, sasniedzot 37.3 miljonus eiro.

2022. gadā uzņēmuma izmaksas un nodokļu izdevumi sasniedza 30.5 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaksas un nodokļu izdevumi ir palielinājušies par 1.01 miljoniem eiro.

Par finanšu jomu atbildīgā LVRTC valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere norāda: “Neskatoties uz izaicinājumiem piegādes ķēdēs, inflāciju un izmaksu pieaugumu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, 2022. gadu LVRTC ir noslēdzis ar peļņu 5.72 miljonu eiro apmērā, kas ir radusies gan no pamatdarbības neto peļņas budžeta pārpildes, gan arī no lielākiem ieņēmumiem no līdzdalības asociēto sabiedrību kapitālā”.

Būtiskākais neto apgrozījuma pieaugums ir LVRTC nodrošinātajiem mākoņpakalpojumiem. Tāpat pieauguši ieņēmumi no Datu centru pakalpojumiem un optisko dzīslu nomas. Apgrozījumus samazinājies apraides biznesa virzienā. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2022.gada LVRTC nodrošināja valstiska mēroga projektu realizāciju un pakalpojumu sniegšanu. No šādiem projektiem vai pakalpojumiem LVRTC gūst minimālu peļņu, nedrīkst gūt peļņu vai pat cieš zaudējumus, kā tas ir ar platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenošanu, kā arī uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) apvienošana tuvāko trīs gadu laikā ļaus ietaupīt gandrīz vienu miljonu latu, liecina LVRTC aprēķini.

Šobrīd LVRTC ir iesniedzis pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par LVRTC un VITA reorganizācijas pabeigšanu.

Apvienojot LVRTC un VITA infrastruktūru, tiks radīts pamats sniedzamo elektronisko sakaru pakalpojumu attīstībai un klientu loka paplašināšanai, kā arī administratīvo izmaksu samazinājumam, DB skaidroja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Tādējādi tāpat kā līdz šim, LVRTC būs galvenais radio un TV apraides, kā arī e-paraksta un citu sertifikācijas pakalpojumu nodrošinātājs, bet plašāk tiks piedāvāti datu pārraides un interneta risinājumi, kā arī datu centra pakalpojumi, kas paredzēti datu uzglabāšanai.

Bijušajam satiksmes ministram un esošajam Rīgas vicemēram Aināram Šleseram «ir sajūta», ka aiz Valsts Kontroles (VK) pārmetumiem LVRTC darbības saistībā ar ciparu TV ieviešanu ir saskatāmas Viasat intereses.

Viņš uzskata, ka Viasat, veiksmīgi izmantojis laiku, kamēr valstī notiek tiesvedība tā dēvētajā digitalizācijas lietā, lai iekarotu tirgu. «Mani satrauc, ka Lattelecom (esošajam ciparu TV ieviesējam Latvijā) tiek pārmesta nekompetence. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas var izkonkurēt Viasat,» satraukumu pauž A.Šlesers.

A.Šlesers arī pauda, ka ir nekompetenti apšaubīt valdības lēmumu nodot e-parakstu funkcijas LVRTC.

Jautāts par milzu prēmijām un citām nesaimnieciskām darbībām LVRTC, viņš atzina, ka «šāda darbība nav attaisnojama» un, ja tā izrādīsies patiesība, tiesībsargājošajām institūcijām atbildīgās personas būs jāsauc pie atbildības un jāsoda.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šodien starp deputātiem un nozares ekspertiem pārskatīta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) lietderība, izskatīts arī piedāvājums centru likvidēt.

Saeimas komisija, skatot grozījumus Elektronisko mediju likumā, apsprieda jautājumus, kas attiecas uz LVRTC turpmāko finansējumu un šīs iestādes lietderību.

Pašlaik likuma grozījumos noteikts, ka visiem sabiedriskiem elektroniskajiem medijiem obligāti jāizmanto LVRTC infrastruktūra, t.i. LVRTC piederošie torņi.

Tiesa, ciparu TV ieviesēja Lattelecom pārstāvji sēdē norādīja, ka šī likuma norma paredzēta tikai tāpēc, lai nodrošinātu «neko citu nedarošajam» LVRTC garantētus ienākumus, jo, piemēram, Lattelecom izmantot savu infrastruktūru būtu daudz lētāk.

Līdz ar to starp deputātiem izcēlās diskusija, vai LVRTC, kas pēc likuma noteikta kā neprivatizējama valsts sabiedrība, vispār ir nepieciešama. Jāpiebilst, ka LVRTC piederošie TV apraides torņi ir unikāla infrastruktūra, kurai pašlaik citu alternatīvu īsti nav.