«Autotransporta direkcija piekrīt Lux Express vadībai, ka, atsevišķus starppilsētu maršrutus «palaižot» brīvā tirgū, iespējams, tajos varētu samazināties cena, kā arī tajos brauktu labāki autobusi, un uz tā rēķina – šajos maršrutos būtu arī vairāk pasažieru, tomēr tajā pašā laikā tādā gadījumā vēl lielāka valsts dotācija, ļoti iespējams, būtu jāpiešķir mazāk rentablajiem maršrutiem,» intervijā Db.lv norādīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes prieksšēdētājs Normunds Narvaišs.
Iespēja, ka nākotnē tomēr daļēji varētu tikt liberalizēts pasažieru pārvadājumu tirgus, pastāv, taču, ja arī šāds scenārijs piepildītos, tas nenotiks ātrāk nekā 2020. gadā, norāda N. Narvaišs. «Pašlaik Satiksmes ministrija ir sagatavojusi un ir gatava nodot sabiedriskajai apspriešanai transporta attīstības nostādnes, kurās ir četri attīstības varianti, no kuriem viens ir daļēji liberalizēt pasažieru pārvadājumu maršrutus. Pašlaik ar pārvadātājiem gan jau ir noslēgti līgumi līdz 2020. gadam, turklāt pārvadātāji nevēlas tos pārtraukt, tādēļ šie līgumi būtu jālauž un attiecīgi jāizmaksā kompensācijas,» skaidro N. Narvaišs.
«Sakarā ar Latvijas situāciju ir ļoti rūpīgi jāizpēta, vai vispār ir izdevīgi liberalizēt tirgu – vai nevajadzēs papildus dotāciju no valsts budžeta, ko šobrīd mēs nevaram atļauties. Sajūta tomēr saka priekšā, ka šādu papildus dotāciju vajadzēs. Tādā gadījumā vajadzēs atrast citu mehānismu, piemēram, ka komercmaršrutiem būtu jāmaksā kāda peļņas daļa, kas savukārt būtu novirzāma nerentablajiem maršrutiem; cits variants – izsolīt, teiksim, rentablo maršrutu reisus vai ieviest licences maksu par katru reisu,» Db.lv skaidroja ATD vadītājs.
«Negribam neko sasteigt, bet gribam pirms tam scenārijus rūpīgi izpētīt,» uzsvēra N. Narvaišs.
Jāatgādina, ka Lux Experss pievērsa sabiedrības uzmanību augusta nogalē, piedāvājot vienu mēnesi bezmaksas braucienus maršrutā Rīga-Liepāja-Rīga. Tajā pašā laikā uzņēmuma vadība asi kritizēja pašreizējo situāciju pasažieru pārvadājumu jomā, norādot, ka dotāciju sistēma «neveicina kvalitatīvu un mūsdienīgu pasažieru pārvadājumu jomas pakalpojumu attīstību».
«Tiekoties ar Lux Express vadību mēs sapratām viņu viedokli, ka, atverot tirgu, būtu iespējami kādi uzlabojumi, tomēr arī uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka brīvā tirgus gadījumā Lux Express varētu raudzīties uz kādiem septiņiem astoņiem maršrutiem no Rīgas uz lielākajām pilsētām,» stāstīja N. Narvaišs, norādot, ka pārējos, mazāk populārajos maršrutos tad, iespējams, būtu nepieciešamas palielināt valsts dotāciju.
«Lauku iedzīvotājiem ir arī pietiekami maza maksātspēja, lai mēs celtu biļešu cenas, nedotējot šos maršrutus,» uzsvēra N. Narvaišs.
«Pēc Eurostat ziņām Latvija ir otrajā vietā Eiropā pēc pārvadāto pasažieru procentuālā skaita attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, otrajā vietā aiz Čehijas, vairāk nekā 30%. Manuprāt, tas ir pietiekami labs rādītājs,» uzskata ATD vadītājs.
«Galvenais trūkums dotēšanas sistēmā ir tas, ka vienalga pietrūks naudas. Sistēma nav ideāla,» atzīst N. Narvaišs, par transporta pārvadājumu sistēmas problēmām minot to, ka Latvijā ir mazs iedzīvotāju skaits, kā arī mazs iedzīvotāju blīvums.
«Mums ir jādomā par sistēmu kopumā, kura no 2008. gada izveidota tāda, ka pastāv lotes, pateicoties kurām Latvijā tiek nodrošināts diezgan plašs sabiedriskā transporta tīkls,» norādīja N. Narvaišs. Viņš atgādina, ka kopš 2008. gada tiek nodalīti starppilsētu maršruti, kuru ietvaros tiek rīkoti konkursi astoņās lotēs, kā arī vietējie maršruti, kas tagad ir plānošanas reģionu pārziņā. Savukārt deviņās lielākajās pilsētās maršruti ir pilsētu pašvaldību ziņā. Ar sistēmu, kurā lotēs tiek iekļauti gan ienesīgie un pelnošie maršruti, gan neienesīgie maršruti, zaudējumi no nerentablajiem maršrutiem daļēji tiek segti jau lotes iekšienē. Tāpat ik gadu tiek zaudējumus kompensē arī valsts, kas piešķir arī kompensāciju par to pasažieru pārvadāšanu, kuriem valsts ir noteikusi braukšanas maksas atlaides.
«Jāsaka, ka dotācijas apjoms gadu laikā ļoti strauji mainās, un tas ir galvenais, kas nepatīk pārvadātājiem – viņiem nav stabilitātes. Tomēr dotācijas apjoms atkarīgs no vairākiem faktoriem – gan no valsts budžeta, gan no pasūtījumu apjoma,» norāda N. Narvaišs.
2013. gada plānā zaudējumu kompensācija veido 43,1 miljonu latu, savukārt kompensācija par braukšanas atvieglojumiem - 11,7 milj. Ls.
Iepriekš rakstīts, ka Latvijas vietējie reģionālie pārvadātāji joprojām uzskata, ka situācija pasažieru pārvadājumos ir kritiska un ir jāmeklē risinājumi, kā to pārvarēt, pretējā gadījumā tikšot rīkotas akcijas. Kā skaidro Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijā (LARPA), nesaņemot pilnu samaksu par padarīto darbu, Vidzemes un Zemgales pārvadātāji ir novesti tuvu bankrotam un nevar veikt saimniecisko darbību pilnā apmērā. Lai atrisinātu jautājumu par pārvadājumu turpmāku nodrošināšanu vietējos reģionālajos pārvadājumos, esot nepieciešams steidzami iedalīt iztrūkstošos finanšu līdzekļus, lai ar vietējiem reģionālajiem pārvadātājiem norēķinātos par 2013.gadā veiktiem darbiem pilnā apmērā.
