Pagājušajā gadā autobusu «Lux Express» pasažieru skaits gan iekšzemes, gan starptautiskajos maršrutos sasniedza 2,4 miljonus ceļotājus, savukārt Tallinas un Rīgas līnijā pasažieru skaits pieauga par 25%, informē uzņēmums.

Saskaņā ar «Lux Express Group» valdes priekšsēdētāja Andrusa Treiera teikto, maršruts no Rīgas uz Tallinu ir populārs gan atpūtas, gan biznesa braucieniem, kas liecina par to, ka autobusu satiksme konkurē ar gaisa transporta pakalpojumiem un vieglo transportu.

«Lux Express» pagājušajā gadā veica 63 116 reisus, kas ir par 8% vairāk nekā pērn, un pasažieru skaits sasniedza 2,4 miljonus. 93% no reisiem ieradās galamērķī bez kavēšanās.

Sanktpēterburgas maršrutos pasažieru skaita pieaugums bija vidēji 6%, savukārt līnijā Rīga-Pēterburga ceļotāju skaits salīdzināms ar iepriekšējā gada līmeni. Otrs lielākais pieaugums «Lux Express Gourp» bija reisā Helsinki-Pēterburga, kur braucēju skaits bija par 22% lielāks nekā iepriekšējā laika posmā.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express šā gada pirmajā pusgadā Baltijā pārvadājis par 23% vairāk pasažieru nekā pērn analogā laika periodā. Šogad pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis līdz 192 000, informē Lux Express komunikācijas konsultante Aiva Eiduka.

«Lux Express pirmā pusgada rezultāti iepriecina ar pozitīvu tendenci - latvieši arvien biežāk izvēlas ceļot uz Baltijas galvaspilsētām ar autobusu. Šogad vietējo ceļotāju skaits ir palielinājies par 25% salīdzinājumā ar pērno gadu, palielinājies braucēju skaits reisos gan uz Tallinu, gan uz Viļņu. Šogad uz Tallinu ir ceļojuši par 25% vairāk vietējo pasažieru nekā pērn, savukārt uz Viļņu - par 26% vairāk,» norāda Lux Express valdes loceklis Krišjānis Reķis.

Pārvadātājs šogad investējis aptuveni 3 miljonus eiro sešu jaunu biznesa klases autobusu iegādē. Jaunie Lux Express Lounge autobusi no Rīgas uz Tallinu kursē kopš 12. jūnija. Lounge autobusos, kuros ir 15 jaunas biznesa klases sēdvietas līdzšinējo 10 sēdvietu vietā, ļauj palielināt pārvadāto biznesa klases pasažieru skaitu visā Baltijā.

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

Kā jaunais starptautisko autobusu reisu pārvadātāja Lux Express grupas vadītājs šoruden darbu sāk ilggadējais finanšu uzņēmuma KredEx vadītājs Andrus Treiers (Andrus Treier), kurš šai pozīcijai tika izvēlēts publiskā konkursā, izvērtējot 65 pretendentus, informē Lux Express komunikācijas konsultante Aiva Eiduka.

Viņa pārziņā turpmāk būs uzņēmums, kas ik gadu apkalpo vairāk nekā divus miljonus pasažieru.

Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem jaunais vadītājs ir izvirzījis mērķi turpināt sekmīgi iesākto darbu, lai motivētu cilvēkus, kuri līdz šim ceļojuši ar personīgajām automašīnām, tā vietā izvēlētos braucienu ar autobusu.

Lux Express ir daļa no Mootor Grupp, kuras īpašnieks ir Hugo Osula. Viņš ir pārliecināts par uzņēmuma turpmāko attīstību, īpaši novērtējot A. Treiera zināšanas finanšu jomā un lielo pieredzi vadītāja amatā.

A. Treiers ir bijis KredEx - valsts finanšu iestāde Igaunijā - vadītājs, tāpat arī iepriekš strādājis loģistikas uzņēmumā DHL un bijis auditors un konsultants uzņēmumā KPMG. Vēl pavisam nesen strādājis medicīnas aprīkojuma izpētes un attīstīšanas uzņēmumā SelfDiagnostics.

Pirms desmit gadiem uzņēmējiem nenāca ne prātā darba darīšanās no Tallinas uz Rīgu braukt ar autobusu, bet šobrīd lielākā daļa Lux Express pasažieru ir tieši biznesa ļaudis, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ziemas mēnešos maršruti Rīga–Tallina un Rīga–Viļņa ir pilni – brauc biznesa cilvēki. Pirms desmit gadiem kaut ko tādu noteikti nevarēja redzēt, un visi brauca paši ar savām vai darba mašīnām, piemēram, 2008. gadā 96% pārbraucienu starp Rīgu un Tallinu notika ar automašīnām. Arī pašlaik tie joprojām veido vairāk nekā 80%, īpatsvars ir ievērojami samazinājies, un izaugsme autobusu pārvadājumos ir ievērojama. Mums šodien ir divas līdz trīs reizes vairāk pasažieru starp Rīgu un Viļņu, Rīgu un Tallinu nekā pirms septiņiem gadiem. Joprojām ir pieaugums, piemēram, šogad maršrutā Tallina–Rīga pasažieru skaits katru mēnesi aug par 20%,» saka Hanness Sārpū (Hannes Saarpuu), Lux Express Group vadītājs. Pašlaik šajā grupā ietilpst Lux Express Estonia AS, Lux Express Latvia SIA, Lux Express Lithuania UAB, ZAO Evrolains un Lux Express Poland Sp. Z.o.o. Kopējais pārvadātais pasažieru skaits pērn bija 2 milj.

Baltijas autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 2. maija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīga–Liepāja, savukārt no 3. maija maršrutā Liepāja–Rīga–Daugavpils, informēja uzņēmumā.

“Esam priecīgi, ka ar Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas (ATD) un Liepājas domes svētību mums ir izdevies nokļūt tur, kur esam, un varam paziņot sākuma datumu pasažieru komercpārvadājumiem šajos reģionālās nozīmes maršrutos,” saka “Lux Express” Baltijas biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns.

Jau ziņots, ka pērnā gada novembra vidū “Lux Express” iesniedza pieteikumu Autotransporta direkcijai iekļaut maršrutus Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils komerciālo reģionālās nozīmes maršrutu sarakstā un izsniegt “AS Lux Express Estonia” uz tiem maršruta atļaujas.

Visi reisi maršrutos Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils tiks veikti ar 2023. gadā ražotajiem autobusiem “Irizar i6s Efficient”. Šie autobusi ir gandrīz par 15 % ekonomiskāki nekā līdzšinējie “Lux Express” autobusi. Tiem ir par 30 % mazāka gaisa pretestība un vismaz par 13 % mazāk izmešu un degvielas patēriņa. Turklāt visos autobusos būs pieejamas tualetes, wi-fi, mediju ekrāni ar saturu arī latviski, kā arī bezmaksas karstie dzērieni, skaidroja A. Ķibēns.

Baltijas starptautisko autobusu reisu operatora Lux Express trešā ceturkšņa darbības rezultāti liecina, ka starptautisko reisu pasažieru skaits ir palielinājies par 20% un sasniedzis 258 970, informē Lux Express komunikācijas konsultante Aiva Eiduka.

«Trešā ceturkšņa dati atspoguļo kopējās ekonomikas tendences, proti, cilvēki atļaujas vairāk ceļot. Nozīmīgs pasažieru skaita pieaugums ir tieši maršrutos no Rīgas. Tomēr šos rezultātus gaidījām ar zināmām bažām, nebija skaidrs, kādu ietekmi uz pasažieru plūsmu atstās sarežģītā politiskā situācija. Neskatoties uz šiem izaicinošajiem apstākļiem, pārvadāto pasažieru skaits turpina augt. Pavisam kopā, ieskaitot starptautisko reisu maršrutus un Igaunijas iekšzemes pārvadājumus, trešajā ceturksnī pārvadāti 465 710 pasažieri, sasniedzot 116% pieaugumu, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn,» rezultātus komentē Lux Express valdes priekšsēdētājs Hannes Sārpū.

Baltijas starptautisko autobusu reisu operators Lux Express informē par parakstu vākšanas iniciatīvas uzsākšanu platformā manabalss.lv, aicinot Latvijas iedzīvotājus parakstīties par pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.

Iniciatīvā izteikts aicinājums veidot daļēji atvērtu tirgu autobusu pārvadājumos maršrutos starp lielākajām Latvijas pilsētām.

Lux Express uzskata, ka nepieciešams apturēt subsīdijas maršrutiem ar pietiekamu pasažieru daudzumu. Tas palielinātu konkurenci pārvadātāju starpā, līdz ar to celtu pakalpojumu kvalitāti, un vienlaikus ietaupītu nodokļu maksātāju naudu, apturot pelnošo maršrutu nevajadzīgu subsidēšanu.

Lux Express Group ir starptautisko reisu operators, kas piedāvā savus pakalpojumus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Somijā, Vācijā un Krievijā.

Igaunijas autobusu pārvadājumu kompānija Lux Express uz nenoteiktu laiku atlikusi plānus sākt pasažieru autobusu reisus Krievijas iekšzemes maršrutos, lai kompānija varētu atrisināt tehniskās problēmas, kas pašlaik liedz sākt darbību šajā tirgū.

«Sākotnējais grafiks paredzēja, ka autobusi sāks kursēt 10.jūnijā, bet tehnisku sarežģījumu dēļ šo plānu nespējām izpildīt un nolēmām atlikt projektu,» ziņu aģentūrai BNS sacīja Lux Express valdes priekšsēdētājs Hanness Sārpū.

«Problēmas iemesls nav mūsu meitasuzņēmums Krievijā [Jevrolains], bet gan mūsu sadarbības partneri, kas nespēja nodrošināt nepieciešamos apstākļus un autobusus, lai mēs plānotajā laikā varētu sākt reisus. Lai gan tagad šīs problēmas ir atrisinātas, laika grafiks ir pārcelts uz priekšu un mūsu plāns bija veikt reisus šajā vasaras sezonā,» viņš klāstīja.

«Mums joprojām ir maršrutu atļaujas, jo tās tiek izsniegtas uz pieciem gadiem. Ir zināmi nosacījumi, bet mēs esam informējuši atbildīgās amatpersonas. Daži nākamie mēneši un ceturkšņi parādīs, kā mēs virzīsim šo procesu,» teica Sārpū. «Pašlaik mēs neesam sākuši vietējo maršrutu apkalpošanu Krievijā un neesam noteikuši konkrētu datumu, kad to plānotu darīt,» viņš piebilda.

Starptautisko autobusu reisu operatora «Lux Express» grupas vadītājs Andruss Treiers atstājis amatu, kurā sāka strādāt tikai pirms sešiem mēnešiem.

«Mēs vienojāmies, ka nekomentēsim to publiski. Taču acīmredzot mūsu redzējums un cerības zināmā mērā bija atšķirīgas,» ziņu aģentūrai BNS sacīja Treiers, kurš par «Lux Express» vadītāju kļuva septembrī.

Treiers par grupas vadītāju tika izvēlēts publiskā konkursā, izvērtējot 65 pretendentus.

Iepriekš Treiers vadījis Igaunijas kredītu un eksporta garantiju aģentūru «KredEx».

«Lux Express Group» ir starptautisko reisu operators, kas piedāvā pakalpojumus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Polijā un Vācijā.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Dzelzceļu izmanto mazāk, autobusu kompānijām pagaidām rādītāji labāki, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo sankciju, kā arī mūsu austrumu kaimiņvalsts ekonomisko nedienu sekas nav pagājušas secen arī kompānijām, kas veic pasažieru pārvadājumus uz citām valstīm. Sāpīgāk tas skāris SIA L-Ekspresis, kuras vilcieni dodas uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku, taču tas nav traucējis kompānijai investēt jaunos vagonos. Savukārt Lux Express Group un Norma-A (Ecolines) autobusos aizvien vērojams pasažieru skaita kāpums, taču neziņa par nākotni komersantus dara bažīgus.

Vilcieni tukšāki

Rubļa vērtības samazināšanās un biļešu cenu sadārdzinājums Šveices franka svārstību rezultātā negatīvi ietekmējuši Krievijas tūristu plūsmu ārvalstīs, skaidro L-Ekspresis komercdiretore Ieva Veinberga. Pasažieru plūsmu skāris arī ar korporatīvo segmentu saistītais risks. «Iepriekšējos gadus Rīga bija populāra vieta, kur pasākumus rīkoja Krievijas lielākās farmācijas, informācijas tehnoloģiju kompānijas, bankas un citas kompānijas, bet šobrīd Krievija pati attīsta savas tūrisma un atpūtas vietas, piemēram, Sočus,» saka uzņēmuma pārstāve. Pēc viņas teiktā, Krievijas tūristu skaits Eiropā samazinājies par 30%, būtiski ietekmējot arī L-Ekspreša pārvadājumus. Samazinās grupu tūrisms, stipri pieaug individuālo un ar savu transporta līdzekli ceļojošo tūristu skaits. Tā visa rezultātā Krievijā bankrotējušas vairākas lielas tūrisma aģentūras. L-Ekspreša gadījumā šī gada pirmajā ceturksnī ir par 38,5% (-34,13 tūkst.) pasažieru mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Maršrutu izteiksmē tie ir -36,17% (-21,61 tūkst.) Maskavas virzienā, -32,77% (-7,08 tūkst.) Sanktpēterbugas virzienā un -74,64% (-5,44 tūkst.) Minskas virzienā, kur no februāra kursē tikai Baltkrievijas formējuma sastāvs. Pērn vasaras mēnešos kompānija apkalpoja 106 tūkst. pasažieru, bet šogad cer uz 80 tūkst. klientu.

2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais kravu kritums bija dzelzceļa transportā – par 19,8 %.

2016. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu – par 20,4 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 6,1 miljonu tonnu jeb 20,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 18,6 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 4,5 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 59,7 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 20 miljonus tonnu, kas bija par 19,5 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 14 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem – par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 % salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu.

2016. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,0 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,6 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 33,6 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 20,2 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 14,0 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 49,5 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 10,8 miljonus tonnu , kas bija par 21 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

No šodienas līdz 25.februārim Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam.

Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %. Būtiskākais pārvadāto kravu kritums par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 % bija dzelzceļa transportā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni tonnu.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas samazinājās par 6,6 %, bet kravu apgrozība – par 11,1 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 %, bet kravu apgrozība dzelzceļa transportā samazinājās par 16 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,8 miljoniem tonnu jeb 1,3%, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,1 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 1,1 miljonu tonnu jeb 23,3 %, bet kravu apgrozība – par 23,3 %.

No Latvijas ostām 2016. gadā nosūtīja un ostās saņēma 63,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rezultāts kopš 2010. gada, kad kravu apgrozība ostās bija 61,2 miljoni tonnu.

Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas jau tuvākajā laikā tiks izskatīti Saeimā, paredz precizēt pasažieru regulāro un neregulāro pārvadājumu definīciju, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Savukārt Ministru kabinetam uzdots deleģējums jaunu noteikumu izstrādei par pasažieru neregulāro un speciālo regulāro pārvadājumu veikšanas kārtību Latvijas teritorijā.

Pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm tā saucamie nelegālie pārvadātāji dažādos maršrutos pārvadā no 5% līdz 30% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita. Tas rada zaudējumus regulārajiem pārvadātājiem, ko rezultātā kompensē valsts no budžeta līdzekļiem (dotācijas sabiedriskajam transportam).

Par nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem visbiežāk tiek dēvēti pārvadātāji, kas ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai un deklarē, ka veicot neregulāros pasažieru pārvadājumus. Būtībā šie pārvadājumi ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un kustības saraksts.

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Taksometru vadītāji, kuriem nav Autopārvadājumu likumā noteiktajā kārtībā iegūta atbilstoša licences kartīte, nedrīkstēs lidostā uzrunāt potenciālos klientus, lai piedāvātu pakalpojumu, šodien nolēma valdība.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas paredz precizēt regulējumu par pasažieru pārvadājumu ar autobusiem licencēšanu, pastiprināt regulējumu par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru starptautiskās lidosta "Rīga" teritorijā, veikt izmaiņas autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos un papildināt regulējumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus.

Pašlaik pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās var veikt, ja pārvadātājs atbilst konkrētām likumā noteiktām prasībām, ko apliecina licences kartīte ar speciālu atzīmi. Šobrīd šāds regulējums darbojas Rīgas lidostas teritorijā.

Darbs pie ieceres par pasažieru pārvadājumiem uz Daugavgrīvu pa dzelzceļu nav apstājies un tiek pētītas arī citas projekta īstenošanas alternatīvas. Piemēram, tramvajs pa dzelzceļa sliedēm, elektrovilciens, tramvaja kontakttīkls u.c., norāda pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Pēc viņa teiktā, šobrīd šāda projekta iecere joprojām ir priekšizpētes stadijā un norit darbs pie tā, lai noteiktu tehniski un ekonomiski pamatotāko risinājumu pasažieru pārvadājumu organizēšanai maršrutā Rīgas centrs – Daugavgrīva, izmantojot esošo dzelzceļa infrastruktūru.

DB jau 2017. gadā rakstīja, ka ir atdzimusi ideja ideja atjaunot pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijā uz Bolderāju. Toreiz optimistiskas aplēses liecināja, ka tas varētu notikt tuvāko gadu laikā. Dzelzceļa sliedes Bolderājas virzienā izbūvētas jau sen, tomēr pasažieru pārvadāšanai tās netiek izmantotas jau ļoti ilgi, arī sākotnēji dzelzceļa līnija no Rīgas uz Bolderāju būvēta, lai varētu ērtāk nogādāt uz galvaspilsētu preces no ostas. Ideja šos pārvadājumus atsākt cilāta vairākkārt.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.