Carnikavas novada dome nolēmusi Carnikavas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem 2018. gadā piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu 70% apmērā par vienu mājokli, informē Carnikavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sandra Baltruka.

Tiesības to saņemt ir NĪN maksātājam, kurš deklarējis dzīvesvietu Carnikavas novadā savā nekustamajā īpašumā – mājā vai dzīvoklī.

«Šis lēmums turpina mūsu iesākto ceļu ar pārliecību, ka vienīgajam mājoklim jābūt ar 0% nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Tā kā šī brīža likumdošana to nepieļauj, mēs kā pašvaldība varam piešķirt NĪN atlaidi līdz 90%. Jau šogad Carnikavas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem vienam mājoklim piemērojām 50% NĪN atlaidi, secīgi īstenojot savu politiku, nākamgad tā būs 70% apmērā,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Pašvaldībā skaidro, ka cilvēkam var piederēt vairāki nekustamie īpašumi, bet 70% atvieglojums tiks piemērots par mājokli, kurā viņš kā tā īpašnieks būs deklarējis savu dzīvesvietu Carnikavas novadā. Lai to saņemtu, iedzīvotājiem jāvēršas ar iesniegumu Carnikavas novada domē. Jāpiebilst, ka minētā atlaide netiks piemērota ēkas daļai, kas tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Jaunā tūristu nodeva uzņēmējus pārsteigusi nesagatavotus un viņi plāno vismaz pagaidām to nemaksāt, bet cīnīties par tās atcelšanu, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

No 1. jūnija Carnikavas novadā visām tūristu mītnēm jāmaksā nodeva par katru klientu, kas tajās pavadījis nakti. Pašvaldība uzsver, ka iegūtie līdzekļi tiks izmantoti teritorijas labiekārtošanā, kas nāks par labu tūrismam, jo tūrisma infrastruktūra neesot jāizbūvē par vietējo iedzīvotāju nodokļu naudu. Pret jauno nodevu asi iestājas Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.

Nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu jāmaksā personām, kas Carnikavas novada administratīvajā teritorijā tūristu mītnēs uzņem atpūtniekus un tūristus par maksu, teikts pašvaldības izdotajos noteikumos. Tie uzliek par pienākumu līdz katra mēneša 15. datumam tūristu mītņu saimniekiem Carnikavas domē iesniegt informāciju par izmitināto tūristu un atpūtnieku skaitu, bet desmit dienu laikā pēc šīs informācijas iesniegšanas iemaksāt pašvaldības budžetā nodevas maksājumu par iepriekšējo kalendāro mēnesi. No nodevas maksāšanas atbrīvotas tikai pašvaldības iestādes, piemēram, skolas, kas izmitina nometņu dalībniekus savās telpās. Šie noteikumi stājušies spēkā 1. jūnijā. Tomēr tūristu mītņu saimnieki par nodevas ieviešanu nav oficiāli informēti, līdz pat iepriekšējās nedēļas sākumam, kad daži saņēmuši elektronisku vēstuli no Tūrisma informācijas centra (TIC).

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Carnikavas novada dome neplāno atteikties no tūrisma nodevas iekasēšanas, tomēr nākamgad varētu tikt mainīta tās aprēķināšanas kārtība, pastāstīja novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Jau ziņots, ka Carnikavas novada dome šā gada 25.maijā pieņēma saistošos noteiktumus, kas paredz iekasēt tūrisma nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu. Laika periodā no 1.oktobra līdz 31.aprīlim uzņēmējiem jāmaksā 20 santīmu diennaktī, bet no 1.maija līdz 31.septembrim - 60 santīmu diennaktī par katru par maksu uzņemto atpūtnieku vai tūristu. Par viesu skaitu uzņēmumiem jāatskaitās reizi ceturksnī.

«Pēc Vidzemes tūrisma asociācijas datiem, nevienam no uzņēmumiem nodevas apmērs mēnesī nepārsniedz 60 latu - tā nav summa, par kuru jālauž šķēpi,» norādīja Jurēvica. Pagaidām gan pašvaldības budžetā ieņēmumi no šīs nodevas nav iekasēti. Ņemot vērā, ka daudzas rezervācijas veiktas iepriekš un tās ar atpakaļejošu termiņu aplikt ar nodevu nav iespējams, tad lieli ieņēmumi šogad neesot plānoti.

Carnikavas novada dome ir pieņēmusi lēmumu 2017.gadā iedzīvotājiem piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 50% apmērā par vienīgo mājokli. Tādējādi tiesības saņemt 50% atvieglojumu no taksācijas gadā aprēķinātās NĪN summas būs NĪN maksātājam, kurš deklarējis dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā - dzīvojamajā mājā vai dzīvoklī - Carnikavas novadā, informē pašvaldības pārstāve Sandra Baltruka.

Cilvēkam var piederēt vairāki nekustamie īpašumi, bet 50% atlaide tiks piemērota par mājokli, kurā viņš kā tā īpašnieks būs deklarējis savu dzīvesvietu Carnikavas novadā.

«Šāds lēmums ir pieņemts, lai iedzīvotājiem mazinātu nodokļu slogu un viņiem nebūtu jādodas prom no savām dzimtas mājām tikai tāpēc, ka vairs nevar samaksāt nodokļus,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. «Valdība tuvākajā nākotnē plāno būtiski paaugstināt nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tās tuvinot tirgus vērtībai, kas Latvijas iedzīvotājos ir izsaucis milzīgu rezonansi. Pierīgā jau šobrīd kadastrālās vērtības ir salīdzinoši augstas, savukārt iedzīvotāju maksātspēja ar katru gadu samazinās,» viņa norāda.

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 ha lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji, informē Carnikavas novada domes pārstāve Ilze Cerbule.

«Ir paveikts ārkārtīgi liels darbs, lai Carnikavas novada iedzīvotājus un viņu mājvietas pasargātu no plūdiem. Bija nepieciešams rekonstruēt esošo dambi, kā arī izbūvēt jaunas hidrobūves, lai vismaz nākamos 50 gadus novadā nevajadzētu satraukties par plūdiem,» saka Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Pateicoties aizsargdambja rekonstrukcijai, jau šī gada pavasarī bija vērojams, ka ūdens palu laikā Līdums-2 teritorijā Carnikavā vairs neieplūst, un arī Garupe ir pasargāta no Gaujas upes plūdiem.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, Zvejnieka un Saules aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Kopumā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. Savukārt Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis.

2014. gada nogalē noslēdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētā projekta Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā pirmais posms, kura ietvaros ir veikta esošo pretplūdu aizsargbūvju rekonstrukcija, lai no Gaujas upes izraisītajiem plūdiem aizsargātu Carnikavas ciema un Gaujas ciema daļas - dārzkopības sabiedrības Zvejnieks - 1 - iedzīvotājus un īpašumus, informēja Carnikavas novada domes pārstāve Sandra Baltruka.

«Plūdu jautājums ir aktuāls daudzviet Latvijā, un Carnikavas novadā ir paveikts liels darbs, lai pasargātu novada iedzīvotājus un viņu mājvietas no plūdiem. To nebūtu iespējams paveikt bez daudzu institūciju sadarbības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības atbalsta, piešķirot ERAF finansējumu 100% apmērā,» saka Carnikavas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.

Projekta pirmajā posmā ir veikta Carnikavas ciema pretplūdu aizsargdambju rekonstrukcija 6,2 km garumā, bet Gaujas ciemā - 285 metru garumā. Esošās dambja būves ir paaugstinātas nepieciešamajā līmenī, tajās ir iebūvēti bentonīta mālu paklāji, kas ūdens līmeņa paaugstināšanās gadījumos būtiski uzlabo dambju noturību.

Atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā 25.augustā tika svinēti tradicionālie Nēģu svētki, informē pasākuma rīkotāji.

Svētku laikā notika nēģu ātrēšanas sacensības, ko pēdējos gados papildina arī nēģu suši ātrēšana. Svētkos jau par tradīciju kļuvusi nēģu kulinārijas meistarklase Karaliskais nēģis, ko šogad vadīja šefpavārs Reinis Čerņajevs. Viņš gatavoja sojā, ingverā, medū un laima sulā marinētus nēģus, kas tika pasniegti ar grauzdētu kaņepju svaigsiera mussu, viegli mazsālītu gurķi, graudu maizes drupinājumu un ceptu sīpolu kraukšķi.

Nēģu sezona Carnikavas zvejniekiem šīgada augustā iesākusies veiksmīgi, tāpēc nēģu cepējiem līdz pat vakara krēslai netrūka apaļmutnieku, ko likt krāsnī uz oglēm. Gardēži Carnikavas delikatesi varēja baudīt gan karstu tikko no krāsns, gan želejā un dažādās uzkodās, kā arī nēģu zupā.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Carnikavas novada Garciema meliorācijas kanāls no sūkņu stacijas Eimuri, mainot savu tecējumu, noskalo kāpas, veidojot stāvkrastus un radot bīstamību cilvēka veselībai, kā arī apdraudējumu apkārtējai videi, kura sekas nav prognozējamas, raizējas Carnikavas novada dome.

«Tuvojoties vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla, jo joprojām nav atbildes uz jautājumu - kas uzņemsies atbildību par Garciema pludmalē noskaloto kāpu,» norāda pašvaldības preses sekretāre Sandra Baltruka.

Carnikavas novada pašvaldība vēlas situāciju risināt un sakārtot infrastruktūru, tomēr nekādas darbības pludmalē veikt nav tiesīga, jo piekrastes josla pieder valstij.

«Situācija ir ļoti bēdīga. Iedzīvotāji no mums prasa kvalitatīvu pakalpojumu un piekļuvi pludmalei, bet pašvaldība to nevar nodrošināt, jo mums nav legāla pamata rīkoties,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Carnikavā decembra sākumā atklās Latvijā garāko promenādi uz jūru ar cieto segumu, kas veidota īpašos vides apstākļos. Tā 1800 m garumā stiepjas cauri Dabas parkam «Piejūra» līdz pašai jūrai, informēja Carnikavas novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Jaunā promenāde ir vienīgā Carnikavas novadā. Latvijas mērogā tā ir vienīgā ar cieto segumu, kas stiepjas teju 2 km garumā.

Promenādes kopējās izbūves izmaksas ir nedaudz vairāk kā 525 tūkstoši eiro.

Carnikavas promenāde ved cauri Dabas parkam «Piejūra», kas atrodas «Natura 2000» teritorijā, tāpēc promenādes būvniecība noritēja īpašos apstākļos, ievērojot vides aizsardzības dienestu norādījumus.

Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.

Japānu pirmajā pusgadā apmeklēja 17,78 miljoni tūristu, kas ir jauns rekords un par miljonu tūristu pārspēj pirmspandēmijas rādītāju, piektdien paziņoja Japānas nacionālā tūrisma organizācija.

Vājais jenas kurss piesaista interesentus Japānai, kur tūristi tērē, gan pērkot tradicionālos tērpus kimono, gan nažus, gan ieturot izsmalcinātas maltītes.

2019.gadā, kad tūrisma nozari nebija skāruši Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi, janvārī-jūnijā Japānu apmeklēja 16,63 miljoni tūristu, kas tolaik bija rekords, raisot bažas par pārmērīgiem pūļiem tādās tūristu iecienītās vietās kā Kioto un Fudzi kalns.

Japānas premjerministrs Fumio Kisida valdības sēdē mudināja vairot tūristu interesi par Japānas lauku reģioniem, vienlaikus cīnoties pret pārmērīgām tūristu masām.

Gaidāms, ka šogad Japānu apmeklēs 35 miljoni ārvalstu tūristu, valsts ekonomikā ieplūdinot astoņus triljonus jenu (57 miljardi eiro).

20 santīmu ziemā, bet 60 santīmu vasarā - šāda gulēšanas nodeva jau otro mēnesi ir ieviesta Carnikavas novadā. Proti, vietējā pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, ka minētā nauda ir jāsamaksā viesnīcniekiem par katru nakti, ko pie viņiem pavada kāds atpūtnieks.

Šāda veida tūrisma nodevas ir ieviestas vairākās pasaules pilsētās, un tāda prakse nav uzskatāma par kaut ko unikālu. Tomēr ir atsevišķas pazīmes, kas liecina, ka Carnikava tomēr visai būtiski atšķiras no Romas, Hāgas, kā arī slaveniem pasaules kūrortiem.

Pirmkārt, Carnikavu nekādi nevar uzskatīt par vienu no pasaules atpazīstamākajām un tūristu iecienītākajām atpūtas vietām. Gluži tāpat kā pārējiem Latvijas novadiem, arī šai pašvaldībai vajadzētu censties pieņemt pēc iespējas vairāk tādus lēmumus, kas tūristus piesaistītu, nevis atstumtu. Šobrīd rodas iespaids, ka Carnikavas pašvaldība cenšas panākt, lai turp tūristi diez ko nebrauc un netraucē vietējo iedzīvotāju mierīgo dzīvi. Tā teikt - labāk kluss guļamrajons, nekā ar cilvēkiem pilna piejūras atpūtas vieta. Arī arguments, ka šāda nodeva ir nepieciešama, lai būtu līdzekļi, par ko apmaksāt sakopšanas darbus pēc tam, kad neskaitāmie atpūtnieki aizbraukuši, īsti neiztur kritiku. Jāņem vērā, ka tūrists, kurš izvēlas apmesties kādā pilsētā, tur arī iepērkas, ēd, izklaidējas, tādējādi atstādams tur savu naudu.

Sadarbojoties "Swedbank " un pašmāju investīciju uzņēmumam "Merito Partners" (Merito), šogad Carnikavā darbību uzsāks saules elektrostacija (SES) ar 12 megavatu jaudu, nodrošinot ilgtspējīgas elektroenerģijas piegādi vairāk nekā 5860 mājsaimniecībām Carnikavā un tuvējām apdzīvotām vietām.

Carnikavas SES, kuras izbūvē ieguldīti 8 miljoni eiro, tostarp 4,5 miljoni "Swedbank" finansējuma, būs lielākā šogad ekspluatācijā nodotā saules spēkstacija Latvijā.

Septembra laikā 11,7 ha lielā platībā tiks izvietoti 22 300 saules paneļu. Carnikavas SES jauda būs 12 MW un paredzams, ka tā gadā saražos vismaz 12 300 000 kWh elektrības, kas atbilst 5860 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Kā uzsver “Merito” līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars, “Esam pagodināti, ka varam īstenot “Merito” fonda ilgtspējīgā zaļās enerģijas projekta līdz šim lielākās saules elektrostacijas būvniecību kopā ar "Swedbank", lielāko banku Latvijā un vienu no Baltijas ilgtspējas līderiem. Mēs uzskatām, ka atbildīga biznesa attīstība ir ļoti nozīmīga – SES būvniecības procesā rūpīgi izvērtējam un kopā ar neatkarīgiem ekspertiem iepirkumos izvēlamies piegādātājus, kuri spēj nodrošināt atbilstošus ilgtspējas principus. Kāpinot Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, vienlaikus rūpējamies par vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Mācoties no labākajiem un progresīvākajiem tirgus līderiem, ieviešam jaunas prakses, kas piešķirs vēl plašāku nozīmi ilgtspējai un atbildīgai biznesa darbībai. Visos mūsu saules elektroenerģijas projektos ieviešam kukaiņu un sikspārņu mājas, kā arī nākotnē plānojam sadarboties ar vietējiem lauksaimniekiem, piedāvājot saules elektroenerģijas parka pļavas bišu saimēm un aitu ganāmpulkiem.”

22. augustā nosvinēti Carnikavas XIV Nēģu svētki, kuru uzmanības centrā šogad bija tieši Carnikavas nēģi – pirmais Latvijas pārtikas produkts, kas kopš 2015. gada februāra ir iekļauts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, informē Carnikavas novada domē.

Svētku dienā 400 litru katlā tika vārīta tradicionālā nēģu zupa, kuru par ziedojumiem Carnikavas baznīcas atjaunošanai varēja baudīt pusdienās. Nēģu svētku ēdienkarti atklāja pikniks Gaujmalā – ar īpašu programmu bērniem, izbraucieniem laivās uz jūru, laivu parādi un Nēģu karaļa sagaidīšanu.

Savukārt turpat līdzās uz dambja savā gadskārtējā saietā bija sapulcējušies JAWA un ČZ motociklu īpašnieki, kas Gaujmalas pikniku noslēdza ar parādes braucienu.

Visas dienas garumā noritēja amatnieku tirdziņš Carnikavas centrā. Norisinājās arī Nēģu svētku kausa izcīņa strītbolā, pludmale volejbolā, kā arī zolītes turnīrs.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Vietējie Carnikavas uzņēmēji ar nepacietību gaida divas lielās peļņas dienas gadā – Jūras un Nēģu svētkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

DB viesojās Carnikavā tikai trīs dienas pirms gaidāmajiem 14. nēģu svētkiem, kas notiks rīt, 22. augustā. Parkā tiek saposti apstādījumi, pļauta zāle, jo turpat jau arī notiks lielākā kņada, tirgošanās un svinēšanās. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka šī diena viņiem ir svarīgs finansiāls atspēriena punkts, jo ikdienā Carnikavā apgrozās vien vietējie, brīvdienās sabrauc arī atpūtnieki, kuriem šeit ir vasarnīcas. Savukārt ziemā katram pašam jādomā, kā izdzīvot, jo Carnikavā kļūst pavisam klusi. Uzņēmēji apgalvo, ka šī ir vasaras pilsēta, kura savu potenciālu vēl nav izmantojusi, jo šeit trūkst tūristu piesaistes objektu, arī ūdens izklaides iespējas nav izmantotas, nemaz nerunājot par naktsmītnēm, kuras Carnikavā ar uguni esot jāmeklē.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Carnikavas novada pašvaldība piešķīrusi viesnīcai Medzābaki Latvijā pirmo velotūrismam draudzīga uzņēmuma zīmi, ar ko Vidzemes tūrisma asociācija plāno aizsākt velotūrisma poularizēšanu Latvijā, Db.lv stāstīja Vidzemes tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijats.

Viņš norādīja, ka viesnīca Medzābaki izvēlēta, jo tā pirmā piedāvājusi velotūrismam nepieciešamo nodrošinājumu, tomēr viņš ir pārliecināts, ka Latvijā patlaban ir arī citi uzņēmumi, kas piedāvā velotūrismam nepieciešamās novietnes un izstrādājuši velomaršrutus, tomēr tie vēl nav pieteikušies velotūrismam draudzīgā uzņēmuma zīmei. Kā piemēru viņš min kempingu Gaujas Nacionālā parka teritorijā Raiskumā.

«Lai attīstītu velotūrismu, uzņēmumam nav jāiegulda lieli līdzekļi, un Latvijā velotūrisms būtu jāattīsta vairāk,» norādīja R. Sijats. Viņš bilda, ka «velodraudzīga servisa» zīmi var saņemt ne tikai viesnīcas, bet arī citas naktsmītnes, ēdināšanas iestādes u.c. uzņēmumi, kas piedāvās gan velosipēdu novietnes, gan to uzglabāšanu.

Carnikavas novadā patlaban top uzņēmējdarbības un inovāciju parks «Mežgarciems», informē Carnikavas novada dome. Pirmie apbūves gabali jau ir pārdoti, un bet vēl daļai drīzumā notiks izsoles.

Patlaban teritorijā notiek jaunas infrastruktūras un komunikāciju izbūve.

Jaunās industriālās platības var iegādāties izsoles kārtībā un kopumā pieejami 11 apbūves gabali. Patlaban trīs apbūves gabali ir iegādāti, bet astoņus apbūves gabalus no Carnikavas novada dome izsolīs 8., 9. un 15. oktobrī. Reģistrēšanās izsolei iespējama līdz 27. septembrim.

Kā informē domes pārstāvji, izsolē pieejamo zemesgabalu platība ir 4192 – 11 657 m2, un sākumcena svārstās no 19 900 eiro līdz 48 500 eiro. Izsolē iegādātos apbūves gabalus no pašvaldības uzņēmums var izpirkt piecu gadu laikā, un būvniecību tajos iespējams uzsākt uzreiz pēc iegādes. Uzņēmējiem saskaņā ar izsoles noteikumiem 30 mēnešu laikā īpašumā jāuzbūvē ražotne, jāpiesaista investīcijas ne mazāk kā 500 000 tūkstošu eiro apmērā, kā arī jāizveido vismaz 15 jaunas darbavietas.