Veselības ministrijas (VM) ierosinājums ieviest akcīzes nodokli atsevišķām pārtikas precēm un paaugstināt akcīzes nodokli dzērieniem var sekmēt ne tikai cenu paaugstināšanos, bet arī nodarīt nozarei vairāku miljonu latu zaudējumus un veicināt ārvalstu ražotāju konkurētspēju, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa uzsver, ka, situācijā, kad jāpieliek pūles, lai stiprinātu ražošanu valstī, nav pieļaujama ražošanas ierobežošanas politika. Jau iepriekš ir pierādījies, ka nodokļu celšana, lai aizlāpītu caurumus budžetā, nav ilgtermiņā efektīvs risinājums, kas noved tikai pie jaunām problēmām, uzsver I. Šure.
«Tieši ražošanas veicināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un veselības nozares sakārtošana ir pareizie līdzekļi, lai rastu papildu ieņēmumus veselības nozarē nodarbināto algu palielināšanai,» norāda LPUF pārstāve, uzsverot, ka, piekopjot pašreizējo politiku, kad kādas nozares problēmas tiek risinātas, paaugstinot nodokļus, novedīs pie tā, ka pēc gada atkal veselības ministre Ingrīda Circene vērsīsies valdībā ar ierosinājumu kārtējo reizi paaugstināt nodokļus.
Pārtikas un dzērienu ražotāji ir spiesti regulāri pielāgoties dažādu izejvielu un energoresursu cenu pieaugumam, uzsver I. Šure. Tajā pašā laikā produkcijas cenas netiek palielinātas, jo iedzīvotāju pirktspēja vēl joprojām ir visai zemā līmenī. Taču akcīzes nodokļa celšana var novest pie pārtikas produktu cenu pieauguma, kas negatīvi atsauksies uz patērētājiem, veicinās inflāciju valstī un mazinās Latvijas ražotāju konkurētspēju eksporta tirgos, kas šobrīd ir galvenais Latvijas ekonomikas virzītājs.
«Eiropas Savienība (ES) virzās uz nodokļu samazināšanu pārtikai, bet mēs dodamies pretējā virzienā – lai paaugstinātu. VM amatpersonas, šķiet, nezina, ka pārtikas produktu cenas vistiešākā veidā ietekmē iedzīvotāju labklājības līmeni un vissāpīgāk skar mazāk nodrošināto iedzīvotāju daļu. Jau pašlaik tieši pārtika ir tā joma, kur mājsaimniecības visvairāk tērē savu budžetu. Palielinot nodokļus, šī proporcija tikai palielināsies, un mēs saskarsimies ar problēmām, kas attieksies uz Labklājības ministriju. Vai tad arī šī ministrija vērsīsies valdībā ar lūgumu paaugstināt nodokļus? » vaicā I.Šure.
VM ierosinājumi būtiski ietekmēs arī dzērienu ražotājus, saka I. Šure. Bezalkoholisko dzērienu ražotāji šobrīd ir vienīgie Baltijā, kuriem tiek piemērots akcīzes nodoklis, un visā ES ir tikai trīs valstis, kur šāds nodoklis tiek piemērots. Bet, vai VM ierēdņi ir arī padomājuši un parēķinājuši, kā nodokļu paaugstināšana alkoholam veicinās nelegālā alkohola tirgu, kas jau tā Latvijā ir ļoti liels, jautā I. Šure.
Tāpat LPUF pārstāve piebilst, ka pērn pārtikas un lauksaimniecības precēm pirmo reizi bija pozitīva ārējās tirdzniecības bilance, eksports pieauga par 47%.
Db.lv jau rakstīja, ka Veselības ministrija vairākām neveselīgu produktu grupām, piemēram, pārtikas produktiem ar augstu transtauksābju saturu, to skaitā palmu eļļai, margarīnam, sāļām uzkodām u.c., rosina piemērot nodokli.