Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Veselības ministrija (VM) izstrādājusi priekšlikumus, kā nosakot akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm to palielinot, rast papildu 9,5 miljonus eiro jauno politikas iniciatīvu īstenošanai.

Kā pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, budžeta ieņēmumus būtu iespējams palielināt, nosakot akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai un palielinot to bezalkoholiskajiem dzērieniem. Priekšlikumi iesniegti kopā ar ministrijas jaunajām politikas iniciatīvām.

Priekšlikums paredz piemērot akcīzes nodokli desām un tamlīdzīgiem izstrādājumiem no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, pārtikas izstrādājumiem uz šo produktu bāzes, citādi gatavotiem izstrādājumiem vai konserviem no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, sālītai, sālījumā, žāvētai vai kūpinātai gaļai un gaļas subproduktiem, kuru saturā sāls ir vairāk par 1,8 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta. Priekšlikums paredz šādiem produktiem akcīzes nodokli noteikt septiņu eiro apmērā par 100 kilogramiem.

Izmaksu samazināšana un nodokļu peripetijas – pārtikas nozari raksturojošie procesi šogad.

«Gads ir bijis ļoti saspringts. Ar atbildīgajām amatpersonām esam nemitīgi diskutējuši par dažādām nodokļu iniciatīvām – akcīzes nodoklis dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, IIN, PVN pārtikai un citiem. Pēdējais – Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, kas, mūsuprāt, ir absurds un nav līdz galam pārdomāts solis. Šobrīd šī nodokļa virzību ir izdevies apturēt un diskusija par to ir iegājusi daudz konstruktīvākā gultnē, spriežot un meklējot risinājumus pašai problēmai – sabiedrības veselības problēmām, nevis automātiskai nodokļa ieviešanai, lai papildināti ministrijas budžetu. Par šo jautājumu noteikti notiks diskusijas arī nākamajā gadā,» šogad nozarē notiekošo raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu

Tādu iespējamo nākotnes ainu iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes. Pašlaik transporta degvielai tiek piemērots ne tikai attiecīgs akcīzes nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Akcīzes nodoklis ir nedaudz novecojis un to būtu nepieciešams pārskatīt," skaidroja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns.

Viņš kā piemēru minēja Zviedriju, kur akcīzes nodokļa degvielai nav, bet to veido divi nodokļi – enerģijas un CO2 nodoklis, kas veicina zaļo mērķu sasniegšanu. I. Stikāns aicināja arī Latvijā šo nodokli izmantot kā instrumentu zaļo mērķu sasniegšanai.

Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(30).jpg

Nodokļi jāceļ! Ar šādu lozungu valdība jau vairākas dienas apspriež, cik un kādos veidos varētu palielināt nodokļu slogu Latvijā. DB jau ir pievērsusies vairākām pozīcijām šajā jomā, un šoreiz pienākusi kārta Veselības ministrijas ierosinājumam ieviest akcīzes nodokli dažādiem pārtikas produktiem.

Piemēram, buljonam, ja sāls īpatsvars 100 gramos šā produkta pārsniedz vienu gramu, kā arī desām, ja sāls īpatsvars 100 gramos pārsniedz 1,25 gramus. Tad vēl var uzskaitīt dažādas uzkodas, alkoholiskos dzērienus un visu ko citu. Protams, varētu diskutēt, cik «labvēlīgi» šāda nodokļu politika ietekmēs vietējos ražotājus, taču šoreiz pievērsīsimies pāris divkosībām politiķu attieksmē pret šeit strādājošajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem kopumā.

Eurostat dati par nodokļu slogu pret IKP palīdz liet ūdeni uz nodokļu celšanas propagandas dzirnavām, savukārt iedziļināšanās tautsaimniecības kopsakarībās joprojām izpaliek.

Jau pāris dienu nodokļu celšanas entuziastiem uzradies jauns uguns un ūdensdrošs arguments – oficiālie Eiropas Savienības Statistikas biroja dati šķietami apliecina to, ko finanšu ministrs Andris Vilks mēģina iepotēt Latvijas sabiedrībai jau vairākus mēnešus, proti, Latvijas nodokļu slogs pret IKP ir otrais mazākais visā Eiropas Savienībā – tikai 27,9%. Taču, pirms pieķerties šim sauklim ar bulterjera žokļu cienīgu spēku, der apskatīties, ko tad īsti šis «nodokļu slogs pret IKP» nozīmē un izsaka. Pēc definīcijas šis gandrīz jau mantras statusu ieguvušais termins nozīmē nodokļu ieņēmumus (nevis kaut kādu mistisku slogu) pret IKP, un to aprēķina līdzīgi kā vidējo temperatūru palātā, izvērtējot visu valstī esošo nodokļu kopējo procentuālo attiecību pret IKP. Paskatoties, cik vispārīgs un nekonkrēts ir šis rādītājs, kļūst skaidrs, kāpēc uzņēmēji un arī ierindas iedzīvotāji uzskata, ka maksājamo nodokļu apjoms Latvijā patiesībā ir drīzāk augsts nekā zems un, ja naudas budžetā zināmām pozīcijām nepietiek, tad drīzāk būtu jāizvērtē, kā šī nauda tiek tērēta, nevis jāprasa nodokļu maksātājiem piemest vēl.

2015. gads Latvijā varētu atnest «dāvanu» – augstāku PVN likmi, valdības vadītāja noliedz šādas iespējas apspriešanu, savukārt budžeta eksperti to uzskata par neizbēgamu, uzņēmēji – par nepieļaujamu

Vētru ar PVN standartlikmes paaugstināšanu sacēla nesen Saeimas deputāta pienākumus pildīt sākušais Gatis Sprūds, kurš savā Twitter kontā paziņoja, ka saņēmis informāciju – tiekot gatavota PVN likmes palielināšana par 1 vai pat 2 procentpunktiem, kuru centīšoties nepieļaut. Tieši tāpēc uz šo jautājumu nācās atbildēt arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kura noliedza, ka patlaban tiktu apspriesta iecere par 1 – 2 procentpunktiem palielināt PVN nodokļa likmi. «Valdībā nekas tāds nav lemts, neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju,» valdības vadītājas sacīto citē aģentūra LETA. Pērn novembrī LETA rakstīja, ka finanšu ministra padomnieks Reinis Strolis diskusijā atzinis: nākamajos gados būs jādiskutē par izmaiņām saistībā ar PVN – gan par samazināto PVN, gan akcīzes nodokļa celšanu tabakai. Neoficiāla informācija liecina, ka valdību veidojošo partiju starpā ir bijusi runa par to, kur ņemt papildu naudu valsts budžetam. Viena no idejām ir bijusi PVN pamatlikmes palielināšana par vienu procent- punktu, lai atgrieztos situācijā, kāda tā bija līdz 2012. gada 1. jūlijam, kad nodokļa likme tika samazināta, lai iegrožotu inflāciju un Latvija varētu izpildīt iestāšanās kritērijus eirozonā. Kā vēl viens papildu arguments PVN likmes pacelšanai ir tas, ka no 2015. g. iecerēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana. Protams, šāds nepopulārs solis diez vai tiks sperts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet tieši pēc tām, jo neviens politiskais spēks visdrīzāk negribēs solīt paaugstināt visu vēlētāju makus skarošu nodokli. Tomēr, kā uzskata daļa aptaujāto, šāds PVN likmes palielinājums ir tikai laika jautājums, jo alternatīva ir budžeta izdevumu revīzija, kas īsti nevienam nepatīkot.

Joprojām nerimst diskusijas par iespēju Latvijā piemērot akcīzes nodokli tā dēvētajai neveselīgajai pārtikai, ar to saprotot ne vienu vien ikdienā veikalos nopērkamu produktu. Turklāt par pilnu sortimentu, kam tad šis nodoklis tiktu piemērots, skaidrības tā arī nav.

Toties ir skaidrs, ka pamatojumi šāda nodokļa ieviešanas nepieciešamībai ir veseli divi – politiskais un reālais.

Attiecībā uz reālo pamatojumu īpaši daudz jautājumu nav – politiķi ir atraduši vēl vienu iespēju, kā vienkāršāk palielināt valsts budžeta ieņēmumu daļu uz nodokļu maksātāju rēķina. Šajā ziņā kopš budžeta konsolidācijas gadiem nekas nav mainījies. Vienīgais jautājums šajā kontekstā varētu būt – kurai preču vai pakalpojumu grupai politiķi varētu sadomāt piemērot nodokli pēc tam, kad apetīte būs pieaugusi vēl vairāk?! Tomēr šā nodokļa aizstāvji spītīgi uzstāj uz savu versiju, kas drīz jau būs ieguvusi slikta joka statusu – šāds jauninājums nodokļu politikā esot nepieciešams, lai samazinātu konkrētu produktu patēriņu uzturā un tādējādi sabiedrību mazāk skartu dažādas visnotaļ draņķīgas saslimšanas.

Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.

Piecas būtiskākās tendences ekonomikā šogad un 2018.gadā:

2017.gads Latvijas ekonomikā

Ielikti pamati nodokļu reformai

Aizejošais gads Latvijā aizritējis vērienīgas nodokļu reformas zīmē. Reformas rezultātā mazināts nodokļu slogs, īpaši mazo ienākumu saņēmējiem. Tāpat visi ienākumu veidi tiks aplikti ar vienu bāzes likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņās būtiskas ir divas lietas: avansa maksājuma atcelšana, otrs – nesadalītā peļņa netiks aplikta ar UIN. Pirmais uzņēmumam palīdz krīzes laikā, bet otrais, cerams, mudinās legalizēt patiesās finanšu plūsmas. Kopumā nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā. Riski – kā to piemēros un cik daudz būs birokrātija. Valdībai vajadzētu iemācīties runāt saprotamāk – viena no problēmām bija pretrunīga un saraustīta komunikācija.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Otrdien, 12.februārī plkst. 11.30 pie Ministru kabineta ēkas arodbiedrība LABA rīkos protesta akciju, aicinot Latvijas valsts valdību samazināt PVN likmi siltumapgādei.

Par akciju izplatīta gan preses relīze medijiem, gan tā tiek sludināta interneta vietnēs, lūdzot dalīties ar šo informāciju.

Otrdien Ministru kabinets skatīs likumu Par pievienotās vērtības nodokli, kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli siltumenerģijai no 12% līdz 5%.

Līdz 2009. gadam PVN siltumenerģijai bija 5% apmērā. Taču, sākoties krīzei, valdība sāka neatlaidīgi to kāpināt līdz pat 12%. Turklāt, kopš 2011.gada dabasgāzei tiek piemērots akcīzes nodoklis 12 lati par 1000 m3, skaidro akcijas organizatori.

«Sākot ar 2009.gada apkures sezonu, no Krievijas piegādātas dabasgāzes cena bija 141 lati par 1000 kubikmetriem, bet pašlaik tās cena sasniegusi 225 latus par 1000 kubikmetriem bez PVN un akcīzes nodokļa. Un lielāko siltumenerģijas tarifa daļu - 82% - veido izmaksas, kas ir atkarīgas no dabasgāzes tirdzniecības cenas!

Katra nākamā paaudze lietas redz citādi, tāpēc jāatsvaidzina pat seni un tradīcijām bagāti zīmoli

Tā uzskata Cido grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks. Biržas noteikumu dēļ viņš nekomentē nedz grupas finanšu datus, nedz tirgu, nedz šā gada plānus. Intervijas brīdī līdz Royal Unibrew 2014. gada pārskata publicēšanai Kopenhāgenas biržā jāgaida vēl nedēļa. Līdz ar to saruna raisās vairāk par principiem tirgū, nevis konkrēto situāciju Latvijas lielākajā dzērienu ražotnē.

Kāds Cido grupai bija 2014. gads?

Pagājušais gads mums bija tāds divējāds. Vislielākie izaicinājumi uzņēmumam bija eksporta sakarā. Gada pirmā puse nebija slikta, taču otrajā pusē saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi mēs redzējām, kā tas ietekmē pieprasījumu. Pēdējā ceturksnī jau bija novērojams pieprasījuma kritums no Ukrainas un Krievijas, toties eksports uz rietumvalstīm palielinājās.