“Pagājušajā gadā daba zemniekus nav žēlojusi, taču, pateicoties vēlēšanu gadam, esam saņēmuši arī pienācīgu atbalstu,” stāstīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis.
LOSP Piena grupas vadītāja un Latvijas Piena ražotāju asociācijas pārstāve Ilze Aizsilniece atzīst, ka sausuma radīto zaudējumu kompensācijas paglāba dažas saimniecības no lopu skaita samazināšanas nepietiekamo lopbarības resursu dēļ. „Prieks, ka ZM ir uzsākusi darbu lauksaimnieku risku vadības sistēmas izstrādes virzienā un solās to turpināt līdz pozitīva rezultāta sasniegšanai,” uzsver V.Dzenis. Šajā virzienā aktīvi strādā arī LOSP Piena grupa, plānojot dzīvnieku veselības kases izveidi. Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Ligita Silaraupa teic: “Šī ir otrā reize, kad lauksaimnieki grib veidot sistēmu, tāpēc ļoti vēlētos, lai uzsāktais darbs vainagotos ar rezultātu, kurš pieņemams lauksaimnieku sabiedrībai.”
Šajā gadā ir atbalstīts zemniekiem pieņemamākais zemnieku saimniecību turpmākā statusa variants. Lauksaimnieki vairākkārt aicināja izstrādāt atsevišķu likumprojektu, nosakot zemnieku un zvejnieku saimniecību juridisko statusu. Šis jautājums jau tiek skatīts vairāku gadu garumā un tam netika rasts risinājums. „Prieks par šādu rezultātu, taču vēl joprojām notiek darbs, lai atbrīvotu saimniecības no iespējamām nodevām un nodokļiem, kas var rasties pārreģistrācijas rezultātā,” tā L.Silaraupa.
Ir ieguldīts darbs Lauku attīstības programmas projekta izvērtēšanā un priekšlikumu izstrādāšanā. Gada laikā lauksaimnieki aktīvi braukuši uz LOSP darba grupām, lai diskutētu par nākamā plānošanas periodā no Eiropas Savienības finansējuma atbalstāmajiem pasākumiem. Lauksaimnieki atzīst, ka nozīmīgākais uzdevums ir modernizēt savas saimniecības, tādēļ rūpīgi nepieciešams izplānot šī pasākuma ietvaros finansējamās aktivitātes un atbalsta saņemšanas nosacījumus. Šī gada apspriešanas procesā tika meklēts kompromiss, kā līdz Lauku attīstības programmas „iedarbināšanai” varētu pēc iespējas efektīvāk izmantot nacionālās subsīdijas modernizācijas pasākumiem. LOSP uzskata, ka 2008. gada subsīdijas vajadzētu plānot laicīgāk, lai veiksmīgāk izmantotu dažādu nozaru profesionāļu vērtējumu.
Gada beigās ir saļodzījusies cukura nozares nākotne. LOSP uzskata, ka Latvijas cukurfabrikām būtu jāturpina ražošanu, tādēļ ir aicinājis nozarē iesaistītos pārstāvjus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Tajā pašā laikā lauksaimnieki vēlas skaidrību par savu nākotni, jo ir pienācis laiks, kad cukurbiešu audzētājiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus tehnikas atjaunošanā. „Vai varēsim stabilizēt situāciju – nezinām,” teic V.Dzenis.
Pozitīvi tiek vērtēts Ministru kabineta lēmums dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESLK) deleģēt LOSP pārstāvi Armandu Krauzi. Tā kā praktiski neviena EESLK plenārā sesija nav tāda, kurā netiktu skatīti vairāki ar lauksaimniecību, lauku attīstību, vides aizsardzību vai mežkopības politiku saistīti jautājumi, tad šāds lēmums Latvijas lauksaimniekiem ir ļoti nozīmīgs. Līdz šim tikai divām no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm - Latvijai un Maltai - nebija savu lauksaimniecības speciālistu EESLK ar lauksaimniecības jautājumiem saistītaj nodaļā.
LOSP dārzkopības grupa gada garumā turpināja risināt jautājumu par iespējām panākt vieglākus nosacījumus alkohola ražošanai privātajās saimniecībās un mājas apstākļos. Notiek diskusijas par kritērijiem un noteikumiem, kādi būtu piemērojami privātajās saimniecībās vai mājas apstākļos raudzēto dzērienu un vīnu ražošanai un realizācijai. Pašlaik nodevas un citi maksājumi, lai uzsāktu šo dzērienu ražošanu, ir neadekvāti lieli, taču plānotie produkta ražošanas apjomi – nelieli. Šobrīd alkohola ražošanas un realizācijas uzsākšanai ir vienādi kritēriji jebkura mēroga ražotājam, izņemot mazos alus darītājus. Piemēram, licences iegūšana izmaksā 500 Ls, kā arī jāiemaksā augsts nodrošinājuma garants par akcīzes nodokļa nomaksāšanu. Ir izstrādāti un iesniegti ZM un Finanšu ministrijai konkrēti priekšlikumi nepieciešamajām izmaiņām. „Nākamajā gadā trupināsim pie šī jautājuma strādāt,” uzsver LOSP Dārzkopības grupas un Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve Māra Rudzāte.
Papildus V.Dzenis teic: “Žēl, ka neesam pietuvojušies savā varēšanā ES vecbiedriem.” Par nākamo gadu runājot, valdes priekšsēdētājs uzsver: “Ceram, ka partiju deklarācijās paredzētie solījumi laukiem tiks pildīti un netiks aizmirsti.” Atgādinām, ka viens no valdības deklarācijā paredzētajiem plāniem ir aktivizēt līdzdalību ES kopējās lauksaimniecības politikas attīstībā, veicinot pakāpenisku atbalsta maksājumu izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm.
„Dabu ietekmēt nevaram, bet daudz nozīmē arī mūsu uzkrātās zināšanas un varēšana. Vēlam, lai katrs lauksaimnieks saprastu, ka tikai kopā mēs esam spēks. Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un kooperatīvi – tā ir vieta, kur veidosim savu nākotni,” tā V.Dzenis.
