Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).
LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
LTRK vēstulē lūdz atsaukt EM noteikumu projektu piedāvātajā redakcijā, kā arī piešķirt vismaz viena mēneša laika posmu projekta izvērtēšanai, jo sasteigta grozījumu pieņemšanas gaita bez dziļākas analīzes nav pamatota un lietderīga. Tāpat organizācija aicina sasaukt starpinstitūciju saskaņošanas sēdi, pieaicinot nevalstiskā sektora sadarbības partnerus, tai skaitā LTRK un LOSP. «Mums ir jādara viss, lai elektrības rēķini pilnīgi visiem Latvijas uzņēmumiem samazinātos, jo esam nekonkurētspējīgi šajā jomā visā reģionā. Ņemot vērā to, ka tieši pēdējos gados ievērojami auguši elektrības rēķini, kur lielu daļu veido OIK, tad būtiski meklēt jebkādus risinājumus, lai tā apjoms kopējā rēķinā kristos,» pauž A.Rostovskis, piebilstot, ka būtiski nodrošināt maksimālu OIK caurspīdību, publicējot visus EM pieņemtos lēmumus par atbalsta saņēmējiem un sistēmas izmaksām. Viņš arī norāda, ka LTRK padome lēmusi, ka nav pieņemams, ka OIK diferencēšanas modelis paredz, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju pieaugs.
«Mēs atbalstām lēmumu par atlaižu piešķiršanu lielajiem un energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuriem elektrības izmaksas veido būtisku daļu no ražošanas izmaksām, bet uzskatām, ka tas nedrīkst notikt uz citu uzņēmumu rēķina, tādēļ aicinām EM meklēt savos resursos nepieciešamos nepilnus četrus miljonus eiro, kas trūkst, ieviešot diferenciāciju,» uzsver A.Rostovskis, piebilstot, ka Latvijai jādara viss iespējamais, lai elektrības rēķini samazinātos pilnīgi visiem uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem.
Līdzīgu vēstuli ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam 5. janvārī nosūtījusi arī LOSP. Tajā padome vienbalsīgi aicina neatbalstīt MK noteikumu grozījumu projekta piedāvāto redakciju un piešķirt vismaz viena mēneša periodu noteikumu projekta pienācīgai izvērtēšanai, jo sasteigtai grozījumu pieņemšanai neesot nekāda pamata. «Ņemot vērā ministrijas plānoto OIK sistēmas izvērtējuma pētījumu, šādus grozījumus būtu saprātīgi veikt pēc secinājumu saņemšanas,» uzsver LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. LOSP aicina pētījuma veikšanā iesaistīt LOSP un tās dalīborganizēciju ekspertus, kā arī pētījumu veikt iespējami publiski, radot iespēju visām iesaistītajām pusēm paust savu viedokli un izteikt ierosinājumus par pētāmajiem jautājumiem.
DB jau ziņoja, ka gada nogalē Ekonomikas ministrija steidzamības kārtā bija ķērusies pie jautājumu, kas saistīti ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), risināšanas - 28. decembrī, laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, EM lūgusi sniegt atzinumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā. Dokumenta saskaņošanas termiņš, kas bija vien dažas dienas, izpelnījās nozares pārstāvju un ekspertu nosodījumu.