Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) neatbalsta valdības pieņemto plānu, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.
Valdība vakar, 27.martā atbalstīja grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadi - pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.
Kā norāda padome, Latvijā jau šobrīd ir liels bezdarba līmenis. Šāds valdības lēmums ne vien samazinot jauniešu iespējas darba tirgū, jo darba vietas ar šādu lēmumu neatbrīvosies, bet cilvēkiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, liedzot iespēju ar valsts atbalstu doties pensijā. Ar šādu lēmumu valsts veicināšot ēnu ekonomiku, kā arī cilvēku izbraukšanu no valsts, jo nav noslēpums, ka sociālās garantijas citviet Eiropas Savienībā ir daudz augstākā līmenī. «Rodas jautājums - vai Latvijai rūp savs iedzīvotājs? Vai valsts nodrošinās šiem cilvēkiem darba vietas, ko nav spējusi līdz šim?» akcentē padome.
Ivars Ādamsons, LOSP valdes loceklis, Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Jaunajiem cilvēkiem darba tirgū nav vietas, jo vecā gadagājuma darbinieki turpina strādāt vai arī otrādi. Jautājums jebkurā gadījumā valstī nav atrisināts, jo tad šie cilvēki, kuriem nav kur strādāt ies un prasīs pabalstus – jo jebkurā gadījumā tas ir valsts finansējums, un ir vienalga vai tiek izmaksāts un nosaukts kā pabalsts vai pensija.»
Arī Armands Krauze, LOSP valdes loceklis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs, uzskata: «Šis ir ļoti nepareizs valdības lēmums un tas tikai veicinās jauniešu aizplūšanu no laukiem un pilsētām uz ārzemēm. Eiropas Savienība ir paredzējusi iespēju saņemt pensiju no ES fondu līdzekļiem, lai dotos priekšlaicīgā pensijā un lauku saimniecībām piesaistītu jauniešus, bet mūsu valdība ne tikai neizmanto šo iespēju, bet dara visu, lai būtu vēl sliktāk. Vai tādā vecumā kā piedāvā valdība ir iespējams veikt smagos lauku darbus un vai tas ir gudri, ka pamatā lauksaimniecībā strādās pensijas vecuma cilvēki?Solījumi politiķiem jāpilda un jāpaliek pie 2016. gada.»
«Valdība vārdos atbalsta Latvijas lauku apdzīvotības veicināšanu, bet darbos dara visu, lai nebūtu iespējams dzīvot laukos,» pārliecināta Agita Hauka, LOSP valdes locekle, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja.
Darbs lauksaimniecībā esot smags, veidojas dažādas arodslimības un profesionālās slimības. «Šos cilvēkus nevaram sodīt tikai bezatbildīgas valsts sociālās politikas dēļ, kura veicinājusi lauku iztukšošanos, jauniešu aizplūšanu no lauku teritorijām un lauku sabiedrības kritisku novecošanos. Šos procesus veicinājuši jau sen valdībā pieņemtie lēmumi, un arī šis lēmums par pensionēšanās vecuma palielināšanu vēl vairāk veicinās jau tā tukšās lauku vides iztukšošanu,» atzīmē padome.
Aija Balode, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja, saka: «Viennozīmīgi bija jāpieturas pie pirmā varianta, pensijas vecumu palielināt tikai no 2016.gada, jo šajā vecumā tie lauku cilvēki, kuriem ir 50 gadu, ir tieši tā daļa, kas strādā smago lauku darbu un viņi līdz 65 gadiem šo slodzi neizturēs. Šajās saimniecībās ir daudz fiziska roku darba, jo līdzekļu trūkuma dēļ nevar atļauties saimniecības modernizēt. Uz vieglāku darbu laukos viņi nevar cerēt un arī viņi paši vēlas strādāt un strādā, bet par to viņus nevar nosodīt un pazemot.»
Tā kā grozījumi likumā Par valsts pensijām vēl jāpieņem Saeimā, tad LOSP aicina nepieņemt grozījumus esošajā redakcijā un aicina atbalstīt iepriekš valdības atbalstītos grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredzēja pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot ar 2016.gadu.
LOSP aicina valdību neaizmirst, ka valsts ir tās iedzīvotāji, to labklājība un sajūta, ka valsts domā par ikvienu cilvēku.