Pētnieku komanda izveidojusi tālruņa korpusa prototipu, kas imitē cilvēka ādu, ziņo BBC.

Komandas dalībnieku publiskotajā video redzams, kā izgudrojumu izmanto, lai vadītu gan tālruni, gan citas ierīces.

Projekta vadītājs Marks Teisjērs teic, ka saprot, kāpēc dažiem cilvēkiem tas šķiet biedējoši. «Es nedomāju, ka tas ir biedējoši. Mēs neesam pieraduši, ka objektiem ir cilvēka āda. Šis projekts ir licis cilvēkiem padomāt, kas ir tehnoloģijas un kāpēc tās ir biedējošas,» viņš skaidro.

«Ādas pakutināšana tālruņa aizmugurē ziņojumā var iekļaut smejošu emocijzīmi, bet iekniebšana - dusmīgu emocijzīmi,» stāsta pētnieks, norādot, ka šobrīd tālruņi nepieļauj dabisku mijiedarbību ar lietotāju.

Tālruņa mākslīgā āda gan nav radīta masveida ražošanai, lai gan tas būtu iespējams, jo instrukcija ir pieejama.

«Zvana izmaksas, zvanot telefona numuram ar pēcpārdošanas mērķi, nedrīkst pārsniegt pamata tarifa izmaksas», šādi pagājušā ceturtdienā lēma Eiropas Savienības Tiesa.

Vācijas kompānija Comtech GmbH, kura pārdod elektrisko aprīkojumu un dažādas elektroierīces, savā mājaslapā mēdza uzrādīt pēcpārdošanas servisa telefona numuru ar prefiksu 0180, ko Vācijā parasti lieto atbalsta pakalpojumiem valsts līmenī.

Zvana tarifs uz šo specifisko numuru pārsniedz standarta telefonlīnijas vai mobilā telefona tarifa izmaksas. Vācijas asociācija, kura nodarbojas ar negodīgu komerciālo paradumu izskaušanu, šo gadījumu nodevusi Štutgartes reģionālajai tiesai, ar mērķi panākt, lai Comtech pārtrauc šo darbību, pamatojot, ka šāda prakse nav likumīga.

Šinī kontekstā, Štutgartes reģionālā tiesa vērsās pie Eiropas Savienības tiesas, lai saņemtu prejudiciālu nolēmumu par Patērētāju tiesību direktīvu.

Ar diviem jauniem ieguldījumu piedāvājumiem klajā nācis Rietumu Bankas grupā ietilpstošais aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Rietumu Asset Management (RAM). Obligāciju portfelis Target Maturity Bonds ir paredzēts konservatīvākiem klientiem, jo tas fiksē noteiktu ienesīgumu un ienākuma izmaksas laiku. Investīciju portfelis Industry 4.0 orientēts uz klientiem, kuri tuvāku un tālāku nākotni neatraujami saista ar t.s. tehnoloģisko revolūciju un inovatīvus uzņēmumus redz kā rītdienas ekonomikas balstus.

Abi jaunie investīciju piedāvājumi turpina RAM tematisko ieguldījumu portfeļu sēriju.

Obligāciju portfelis - drošs un paredzams

Obligāciju portfelim Target Maturity Bonds ir konkrēts vērtspapīru dzēšanas termiņš (no 2018. līdz 2022. gadam), tā turētājam jau sākotnēji ir zināms sagaidāmais ienesīgums.

„Būtiskākā šī portfeļa atšķirība no investīcijām akciju tirgū, ir fiksēts ieguldījuma beigu termiņš un fiksēts ienesīgums. Klientam ir skaidri zināms arī naudas plūsmas plāns, to iespējams pieskaņot klienta vajadzībām. Šīs priekšrocības padara šo ieguldījumu viegli caurskatāmu, saprotamu un īpaši drošu tiem klientiem, kuri riskus vēlas samazināt līdz viszemākajam līmenim,“ saka RAM eksperts Jurijs Moskaļuks.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties apģērbu zīmola Coo Culte ražotnē.

Pašmāju ražotājs Coo Culte gadu gaitā ir izveidojis savu stilu, kas apvieno brutālo ar sievišķīgo. Tas atradis savu tirgus nišu, piemēram, apvienojot mākslīgo ādu ar tillu.

Uzņēmuma ražotne kopš 2014. gada atrodas Rīgā, Ganību dambī. Sākotnējās 20 kvadrātmetrus nelielās telpas pārtapušas par vairāk nekā 500 kvadrātmetrus lielu ražotni. «Visi audumi ražotnē ir sistematizēti datorprogrammā. Kaut arī to ir daudz un varētu šķist, ka nevar pat izskaitīt, jebkuru audumu var ātri atrast,» stāsta Coo Culte īpašniece Ilona Giberte.

Biznesa pirmsākumi meklējami 2009. gadā. No hobija tas pamazām pārtapis par I. Gibertes pamatdarbu un šobrīd viņai ir vairāk nekā 20 cilvēku liela komanda.

Pēc veiksmīgi aizvadītas sezonas 2015.-2016. gada ziemā, piedāvājot jaunizveidotajiem finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumiem piedalīties Nordea starptautiskajā akseleratoru programmā, banka turpinās sadarbību ar jaunizveidotajiem FinTech uzņēmumiem. Nordea īstenos jaunu 12 nedēļu ilgu intensīvu programmu, kas sāksies 2016. gada septembrī, aicinot pieteikties visus interesentus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Programmas mērķis ir sniegt iespēju mācīties, atrast jaunas biznesa un sadarbības iespējas, reizē izmantojot uzņēmēju kompetences labāku digitālo pakalpojumu izveidē un attīstībā.

Rolands Mesters, uzņēmuma Nordigen.com dibinātājs un Nordea akseleratoru programmas dalībnieks: «Akseleratorā pavadīto trīs mēnešu laikā iemācījāmies ārkārtīgi daudz par to, kā notiek kredītu izsniegšanas process lielās bankās – redzējām gan biznesa pārvaldības pusi, gan ar kredītriska izvērtēšanu saistītos procesus. Tas mums ļāva vēl labāk saprast, kā uzlabot mūsu risinājuma efektivitāti.»

«Viens no Nordea izaicinājumiem jaunizveidotajiem uzņēmumiem ir nākt klajā ar labām idejām, kas saistītas ar jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, kognitīvo skaitļošanu, mākslīgā intelekta izmantošanu banku un finanšu vajadzībām, kā arī Blockchain tehnoloģiju. Bet Nordea ir ieinteresēta arī vairākās citās jomās, kas paver labas iespējas piesaistīt programmai daudz un dažādus jaunos uzņēmumus, tādējādi nodrošinot sinerģiju un daudzveidību,» saka Nordea pārstāvji un akseleratoru programmas organizētāji.

IT sistēmu programmatūru uzlabojumi ļauj ātri atklāt apdrošināšanas krāpšanas gadījumus, kad atlīdzības pieteikumam cilvēki ir pievienojuši viltotus čekus par medicīnas pakalpojumiem. Apdrošināšanas sabiedrība If Apdrošināšana pēdējo mēnešu laikā ir atklājusi vairākus šādus krāpšanas gadījumus, informē uzņēmums.

Lai klienti, kas apdrošinājuši veselību, pēc iespējas ātrāk atgūtu par medicīnas pakalpojumiem iztērētos līdzekļus, If Apdrošināšana tos piedāvā iesniegt attālināti – nofotografēt čeku ar tālruņa kameru (vai ieskenēt) un kopā ar pieteikumu nosūtīt pa internetu. Diemžēl mēdz būt gadījumi, kad cilvēki, kam ir veselības apdrošināšanas polise, mēģina viltot par medicīnas pakalpojumiem saņemtos čekus, lai atgūtu lielāku summu, nekā paredzēts polisē.

Nesen If Apdrošināšanā tika atklāts krāpšanas gadījums, kad klients, elektroniski iesniedzot atlīdzības pieteikumu par saņemtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, bija viltojis divus čekus. Atklāt viltojumus bija iespējams tāpēc, ka pēdējā laikā ir īpaši attīstījusies datu analītikas un mākslīgā intelekta joma, kas If Apdrošināšanai ļauj izmantot risinājumus dažādu tādu krāpniecisku gadījumu novēršanai, par kuriem agrāk bija pat grūti iedomāties. Par notikušo likumpārkāpumu ir ierosināta krimināllieta.

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

World Summit Award konkursā izvēlēti 40 izcili mobilie risinājumi no visām ANO valstīm, kas atlasīti no 451 nominētā darba; uzvarētāju vidū ir inovatīvi risinājumi no dažādām valstīm, tostarp divi no Latvijas – Overly un 4SmartStreets.

Latvijas jaunuzņēmums Overly pirms 12. Saeimas vēlēšanām radīja papildinātās realitātes lietotni. Risinājums piedalījās World Summit Award konkursā kategorijā «Valdība un iedzīvotāju iesaiste» un kļuva par vienu no četrdesmit uzvarētājiem.

«Projekts «Pilna bilde» bija ļoti interesants gan kā tehnisks risinājums, gan kā sava veida mudinājums sabiedrībai vairāk sekot līdzi vēlēšanu gaitai un pārbaudīt politiķu sacīto,» saka Gatis Zvejnieks, Overly līdzdibinātājs. Otrs Overly dibinātājs Ainārs Kļaviņš piebilst, ka ir svarīgi nest Latvijas vārdu pasaulē un patīkami, ka viņu risinājums atzīts starp labākajiem. «Ceru, ka šie panākumi iedvesmos inovatīvu darbu izstrādātājus visā Latvijā – Overly ir pierādījums, ka, lai sasniegtu panākumus, nav jāsāk ar miljonu. Galvenais ir ideja un darbs!» tā viņš.

Volstrīta met acis uz jauniem superdatoriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad pasaules investīciju nozares milži turpinājuši aktīvi sacensties par sekundes miljonajām daļām. Proti, daudzas investīciju bankas un citi Volstrītas milži iegulda milzīgas summas mākslīgā intelekta attīstīšanā un algoritmisko programmu pilnveidošanā, kuras vienas sekundes laikā var pieņemt neaptveramu lēmumu skaitu.

Rezumējot - algoritmiskā tirdzniecība ietver faktiski zibenīgu akciju tirdzniecības uzdevumu ģenerēšanu, nosūtīšanu uz biržu un, ja nepieciešams, mainīšanu, kuru datori veic daudz ātrāk, nekā cilvēki spēj reaģēt. Robotu tirdzniecības ietvaros informācija tiek apstrādāta ļoti ātri un arī lēmumi tiek pieņemti sekundes tūkstošajā un pat miljonajā daļā. Tādējādi šajā jomā ļoti svarīga ir pat sekundes miljonā daļa, jo tā ļauj informāciju saņemt un pozicionēties finanšu tirgū ātrāk nekā konkurentu robotu tirgoņi.

Latvijas Mobilā Telefona (LMT) apgrozījums 2017. gada 1. ceturksnī palielinājies par 7 % un pieslēgumu skaits par 7,4 %, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, informē uzņēmums.

Tagad pieslēgumu skaits LMT tīklā sasniedzis 1,21 miljonu.

LMT prezidents Juris Binde: «Arī šogad turpinām investēt tīkla un pakalpojumu attīstībā. Kopā ar IT uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem esam sevi pieteikuši pilnīgi jaunos pakalpojumu segmentos, kas balstīti uz modernāko mobilo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un lietu interneta risinājumiem. Šāda uz nākotni vērsta sadarbība un tas, ka plānojam būt starp pirmajiem Eiropā, kuri ieviesīs 5G, ļauj ar pārliecību veidot Latviju kā viedvalsti.»

2017. gada sākumā LMT sadarbībā ar Nokia un Rīgas Tehnisko universitāti uzsāka darbu pie 5G tehnoloģiju ieviešanas Latvijā. Šogad uzstādītas pirmās ar 5G tehnoloģiju savietojamās LMT bāzes stacijas un izveidots jaunās paaudzes mobilā lietu interneta tīkls jeb NB-IoT visā Latvijā.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.