Gaismas pils būvnieka Nacionālās būvkompāniju apvienības apgrozījums pērn sasniedzis 22,72 miljonus latu, liecina Firmas.lv informācija.

Tas ir par 36,8% vairāk nekā 2010.gadā, kad pilnsabiedrības apgrozījums bija 16,6 miljoni latu.

Nacionālās būvkompāniju apvienības peļņa pieaugusi par 27% - no 32 109 latiem 2010.gadā līdz 40 791 latam 2011.gadā.

Pilnsabiedrības vadības ziņojumā teikts, ka kopā 2008.-2011.gadā paveiktais veido 56,98% no akceptētās līguma summas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību.

Pērn pabeigti jumta hidroizolācijas pirmā slāņa izbūves darbi un uzsākta jumta sendvičtipa paneļu montāža. Veikti 95% no fasādes norobežojošo konstrukciju montāžas darbiem, un ēka tika pieslēgta Rīgas siltuma siltumapgādes sistēmai. Šādā veidā tika nodrošināta Gaismas pils aizsardzība pret nokrišņiem, kā arī nodrošināti apstākļi iekšdarbu izpildei - uzsākta starpsienu un pacelto grīdu izbūve, piekārto griestu montāža utt.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien, 19.jūnijā, izskatīja un atbalstīja grozījumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas likumā, kas paredz, ka LNB projekts īstenojams līdz 2013. gada 31.decembrim.

Komisija nolēma virzīt likumprojektu steidzamības kartībā, lai 21.jūnijā Saeima to pieņemtu 1. un 2. (galīgajā) lasījumā.

Atbilstoši aktualizētajam projekta īstenošanas grafikam, LNB ēkas būvdarbi pamatā tiks pabeigti līdz 2012. gada beigām, savukārt projekta pilna realizācija un LNB darbības uzsākšana jaunajā ēkā plānota 2013.gada nogalē.

LNB projekta īstenošanas likums pašreiz noteic, ka LNB projekts jāpabeidz līdz 2012.gada 18.novembrim. Ēkas būvdarbus uzsāka 2008. gadā, taču, ņemot vērā kraso ekonomiskās situācijas pasliktināšanos 2008.gada beigās, valsts budžetā samazināja LNB projekta īstenošanai sākotnēji paredzēto finansējumu 2009.un 2011.gadā.

Kultūras ministrija (KM) aprēķinājusi, ka jaunās LNB ēkas jeb Gaismas pils uzturēšana gadā nodokļu maksātājiem izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk, nekā mēs pašlaik maksājam par pašreizējo LNB sešu ēku ekspluatāciju (420 000 eiro gadā). Visu LNB šobrīd izmantoto telpu kopējā platība ir apmēram 17 000 kvadrātmetru, jaunās ēkas platība ir 2,5 reizes lielāka - 45 250 kvadrātmetru. Rodas pamatots jautājums: ja jaunuzceltās ēkas platība ir tikai divarpus reižu lielāka, kādēļ ekspluatācijas izmaksas ir septiņas reizes dārgākas, šodien raksta laikraksts Diena.

KM pārstāvis Uldis Zariņš laikrakstam skaidrojis, ka veco ēku un jaunās LNB ekspluatācijas izmaksas tiešā veidā salīdzināt nebūtu korekti, jo ir gana daudz būtisku atšķirību. Turklāt LNB jaunajā ēkā piedāvās daudz plašāku un atraktīvāku pakalpojumu klāstu - tai skaitā izstādes, koncertus, konferences, seminārus un apmācības. Apmeklētājiem būs pieejami arī diennakts pakalpojumi, līdz ar to būtiski palielināsies LNB klientu skaits. Visi jaunās LNB ēkas ekspluatācijas izdevumi gan ir provizoriski, balstīti uz būvinženieru aprēķiniem, līdz ar to realitātē var būt korekcijas, uzsver Diena.

Viena no pozīcijām, kur izmaksas jaunajā LNB ir būtiski augstākas, ir izdevumi par elektroenerģiju. Pašreizējo sešu LNB ēku elektrības rēķins ir 86 000 eiro, jaunajā ēkā tas sasniegs 770 000 eiro. Galvenais iemesls izdevumu kāpumam - jaunās ēkas infrastruktūra un inženiertehniskais aprīkojums ievērojami atšķiras no vecajām ēkām. Tā, piemēram, šobrīd LNB izmantotajā ēkā kopā ir trīs lifti, bet jaunajā LNB ēkā to būs 11, kā arī elevators. Jaunā ēka būs aprīkota ar ventilācijas un klimata iekārtām, kādu pašreizējās ēkās nav. Arī IT un audiovizuālais aprīkojums jaunajā ēkā būs ievērojami daudzskaitlīgāks nekā šobrīd. Ietekmi uz resursu patēriņu atstāj pat tādi faktori kā ievērojami lielāks labierīcību skaits jaunajā ēkā, kā arī ēdināšanas iestāžu darbošanās, kas arī patērēs kā ūdeni, tā elektrību, skaidro laikraksts.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Pēc Nacionālās Būvkompāniju apvienības (NBA) izteiktā aicinājuma 16.septembrī ir sasaukta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas Uzraudzības padome, informē NBA pārstāvji.

Ņemot vērā to, ka valsts Kultūras ministrijas (KM) personā nepilda saistības pret NBA un neveic līgumā noteikto maksājumu par LNB būvniecību, kā arī netiek pildīti agrākie lēmumi saistībā ar būvniecības izmaksu indeksāciju, NBA sagaida, ka Uzraudzības padome efektīvi un konstruktīvi īstenos savus pienākumus un pieņems konkrētus lēmumus situācijas atrisināšanai.

NBA iepriekš informēja, ka KM, pretēji līguma noteikumiem, neizmaksā NBA par paveiktajiem un valstij nodotajiem būvdarbiem ieturētās naudas pirmo daļu 4,812 miljonu eiro apmērā, lai gan būve tika nodota valstij jau pirms pusotra gada, 2013.gada decembrī.

Otrā ieturētās naudas daļa tādā pašā apjomā saskaņā ar līgumu jāizmaksā pēc garantijas termiņa, kas būs šī gada beigās. Tāpat nav veikta samaksa 569,8 tūkstošu eiro apmērā par būvdarbu papildus apjomu, ko KM ir rakstiski atzinusi. KM arī kavē jautājuma risināšanu attiecībā uz būvdarbu izmaksu indeksāciju un cenas korekciju sakarā ar deflāciju būvniecības laikā.

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas arhitekts Gunārs Birkerts uzskata, ka Gaismas pils projektā saules paneļiem ir jābūt un to izmaksas ir pamatotas, apgalvoja būvfirmas RBSSKALS komunikācijas konsultants Jānis Andžāns.

Pēc arhitekta domām, ir būtiski apzināties to, ka saules paneļa uzstādīšanas izmaksas sevi neattaisnos pirmajos būvniecības gados un šīs investīcijas atmaksāsies pēc vairākām paaudzēm.

Tāpat Birkerts norādot, ka mūsdienu pasaulei ir nepieciešams, lai jebkura jaunā celtne dotu ieguldījumu sevis patērētās enerģijas ražošanā. Tādēļ, lai ēka sevi uzturētu, ir nepieciešams, lai enerģijas ražošanas mehānismi būtu ietverti pašā ēkā.

LNB gadījumā izstrādātais tehniskais risinājums faktiski paredz nevis vienkāršu saules paneļu uzstādīšanu uz bibliotēkas jumta, bet gan komplicētas sistēmas integrēšanu pašā ēkā. Proti, atšķirībā no citiem projektiem, LNB jaunās ēkas projektā saules paneļi pildītu arī īpašas arhitektoniskas un jumta funkcijas, jo pēc būtības ir paredzēts uzstādīt stikla paneļu jumtu ar iebūvētām fotovoltiskām šūnām, kas ražos elektrību.

Šodien valdība iepazinās ar Kultūras ministrijas ziņojumu par turpmākajām darbībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta pabeigšanai, apstiprinot 4 795 650 latu papildu apropriāciju LNB projekta īstenošanai.

Paredzēts Kultūras ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt pieprasījumu Finanšu ministrijā apropriācijas palielināšanai budžeta apakšprogrammā «Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana» 4 795 650 latu apmērā.

Tāpat atļauts Kultūras ministrijai sarunu procedūru rezultātā pagarināt LNB ēkas būvdarbu uzraudzības līguma termiņu, ievērojot saistības būvdarbu garantijas periodā, līdz 2015.gada 31.decembrim un autoruzraudzības līguma izpildes termiņu - līdz 2014.gada 30.jūnijam.

Pamatojoties uz Kultūras ministrijas rīkotās sarunu procedūras "LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbi" rezultātiem ministrija šā gada 28.februārī noslēdza līgumu par LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbiem par summu 10 768 992 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas par 2 635 553 latiem pārsniedz LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbiem paredzēto finansējumu.

#Kultūras ministrija uzskata, ka būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā š.g.15. janvārī iesniegusi prasības pieteikumu par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts.

Šo summu būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka «prasība nepārsniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. NBA vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu».

Komentējot plašsaziņas līdzekļos publicētos pretējos viedokļus starp Kultūras ministriju (KM) un pilnsabiedrību Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas – Gaismas pils – nesakārtoto būvniecības izmaksu jautājumu, LNB norāda, ka šis temats noteikti jāaplūko kontekstā ar nepabeigtajiem būvdarbiem un būtiskiem fiksētajiem defektiem LNB ēkas infrastruktūrā, ko NBA vēl joprojām nav novērsusi.

Kopumā, kopš 2013. gada decembra līdz šim brīdim pastāv 78 pozīcijas par nepabeigtiem darbiem un defektiem (nav pabeigta grīdu apdare; nav novērsta sāļu izdalīšanās no ārsienām, granīta plātņu šuvēm; nav rasts ilglaicīgs tekošā jumta problēmas risinājums; nav novērsta ūdens sūce Rīgas IT Demo centra telpā u.c.) LNB ārējā un iekšējā infrastruktūrā, ko NBA vēl aizvien nav novērsusi.

Tādējādi NBA apgalvojums par valsts parādsaistībām šajā situācijā ir morāli nekorekts un juridiski nepamatots, paziņojumā medjiem norāda LNB pārstāvis Augusts Zilberts.

Pamatojoties uz oficiālo vēstuli, ko 2015. gada 24. augustā būvuzraudzības uzņēmums Hill International nosūtīja NBA par nepabeigto darbu un defektu novēršanas stāvokli LNB jaunbūvē, LNB pauž bažas un stingru kritiku NBA par tās bezdarbību konkrētās situācijas risināšanā. Saskaņā ar Hill International sniegto informāciju LNB ēkas ārējās un iekšējās infrastruktūras defektu, nepabeigto darbu un garantijas laika perioda defektu novēršana praktiski nenotiek. Tādējādi netiek pildīta vienošanās, ko paredz 2008. gada 15. maijā starp KM un NBA noslēgtais līgums par LNB būvdarbiem.

Latvijā ir pietiekami lielas ozolu audzes, lai ar tām pietiktu Gaismas pils grīdas izklāšanai, komentējot Gaismas pils autoruzrauga Mārča Mežula pausto, ka Latvijā neaug tik lielas ozolu birzis, kas atbilstu Gaismas pils parametriem, Db.lv norādīja parketa un grīdas dēļu ražotājuzņēmuma Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Turklāt bibliotēkas grīdai nepieciešamie apjomi nav tik milzīgi, lai raisītu uzņēmējos biznesa interesi par šo projektu, bet drīzāk tas ir pilsoņa pašapziņas jautājums par vietējo ražotāju atbalstu.

Diskusiju par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) grīdā tiks izmantota Kanādas kļava nevis Latvijas ozols, aizsāka kustība Nepērc svešu!, kuras pārstāvji atgādināja par ieceri Gaismas pils būvniecībā izmantot pēc iespējas vairāk Latvijā ražotu materiālu. Savukārt Kultūras ministrija (KM) skaidroja, ka Kanādas kļavas grīda ir Gaismas pils autora Gunāra Birkerta iecere, un bibliotēkas autoruzraugs Mārcis Mežulis piebilda, ka Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 – 18 centimetru platumā.

SIA Amber Wood līdzīpašnieks un Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras docents I. Akerfelds norāda, ka Latvijā parketu ražo vairāki uzņēmumi, kas varētu nodrošināt ozolkoka grīdas ieklāšanu LNB. Kā piemēru viņš min no Latvijas kokiem ražoto parketu Mākslas muzeja Rīgas Fondu birža grīdu apdarē. Biržas grīdā izmantotie dēļi ir 21 centimetru plati, kas ir krietni vairāk par platumu (15 – 18 centimetri), ko kā nepieciešamo izmēru Gaismas pils grīdai minēja autoruzraugs M. Mežulis.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Lauku bibliotēku atbalsta biedrība (LBAB) savu ilggadējo akciju Atbalsts lauku bibliotēkām šogad bija iecerējusi noslēgt īpaši simboliski, par decembrī paredzētā gada noslēguma sarīkojuma vietu izraugoties Gaismas pili. Taču no valsts galvenās - Latvijas Nacionālās - bibliotēkas vadības saņemts laipns atteikums, kas pamatots ar «saspringtu pārkārtošanās darbu, lai pirmos četrus ēkas stāvus atbrīvotu un sagatavotu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē vajadzībām,» vēsta laikraksts Diena.

Gaismas pilī izvietota viena koncertzāle ar 500 vietām un piecas dažāda lieluma konferenču zāles. Vēl divas telpas atvēlētas izstādēm. Tās visas atrodas celtnes pirmajos četros stāvos, kas «vienkāršajiem ļaudīm» nebūs pieejamas līdz pat nākamā gada septembrim, norāda laikraksts. Kā iepriekš sacījis LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš, tajās notiks Latvijas prezidentūras ES Padomē galvenās norises. Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dagnija Grīnfelde skaidrojusi, ka to paredz starp iestādi, LNB un Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu pērn noslēgtā vienošanās: «LNB šajā laikā turpinās veikt savas pamatfunkcijas un būs pieejama lasītājiem, tomēr citi pasākumi ārpus Latvijas prezidentūras norisēm nenotiks.»

Pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā paustajiem iebildumiem par to, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir nodrošināta nepietiekama iekšējā kontrole pār pamatlīdzekļu un inventāra uzskaiti, pieņemts lēmums, ka materiālo vērtību uzskaiti saskaņā ar LNB rīkojumu un uzdevumu un laika plānu, pakāpeniski līdz šī gada 15. septembrim veiks inventarizācijas komisijas. Inventārs tiks gan aplīmēts ar reģistrācijas uzlīmēm, gan ievadīts grāmatvedības uzskaites sistēmā, informē LNB Sabiedrisko attiecību speciālists Komunikācijas departaments Augusts Zilberts.

LNB pārstāvji atzīmē, ka 2014. gads bija Gaismas pils atklāšanas gads. Tā laikā uz Gaismas pili tika pārvesti aptuveni 3 miljoni krājuma vienību, bibliotēku apmeklēja 255 tūkstoši cilvēku, un tika sekmīgi aizvadīti vairāk nekā 500 dažādu pasākumu. Īpaši jāizceļ fakts, ka līdz ar jūniju LNB sāka pildīt savas tiešās funkcijas – apkalpot lasītājus.

Paralēli intensīvajai darba uzsākšanai jaunajā ēkā, tika īstenotas arī konkrētas saimnieciskas darbības – inventāra uzstādīšana un uzskaite. Proti, laikā no 6. jūnija līdz 30. decembrim LNB no Kultūras ministrijas saņēma vairāk nekā 81 tūkstoti materiālo vienību. Tiesa, jāņem vērā, ka, pirmkārt, tās bija jāizvērtē pēc normatīvajiem aktiem un jāsadala vienībās atbilstošos grāmatvedības uzskaites kontos (kas pēc VK ieteikuma tika arī izdarīts), kā arī jāpiešķir unikāli identifikācijas numuri.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvdarbi jāpabeidz līdz šā gada beigām. Taču plānotās apakšzemes autostāvvietas gan pagaidām nebūs. Taupības vārdā pie Gaismas pils tiek būvēta virszemes stāvvieta 110 mašīnām, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

LNB sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja Signe Valtiņa sacījusi – šajā būvniecības kārtā autostāvvieta netiks paplašināta.

Laikraksts gan atgādina, ka vēl nesen LNB direktors Andris Vilks stāstīja - pēc atklāšanas 2014. gadā bibliotēku varētu apmeklēt 3000 cilvēku dienā.

Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis informējis, ka bibliotēkas projekta īstenošanā prioritāri paredzēts pabeigt ēkas būvdarbus, LNB infrastruktūras objektu 1. kārtas būvniecību un pilnībā aprīkot Gaismas pili ar mēbelēm un iekārtām. Viņš skaidrojis, ka infrastruktūras objektu projekta 1. kārta ietver LNB daudzfunkcionālās tehniskās ēkas daļēju izbūvi (tajā tiks izvietotas mikroklimata uzturēšanas iekārtas un datu centrs), kā arī 110 automašīnu stāvvietu iekārtošanu. Valsts budžeta konsolidācijas pasākumi neesot ļāvuši vienlaikus pabeigt bibliotēkas pamatēkas un visu infrastruktūras objektu izbūvi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

^{Papildināts viss teksts.}

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka Gaismas pils ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

Gaismas pils grīdu nav iespējams izklāt ar Latvijas ozolu, jo Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 - 18 centimetru platumā, turklāt, būvējot kādu projektu, jāpieturas pie arhitekta izstrādātajām idejām, komentējot kustības Nepērc svešu! satraukumu par Kanādas kļavas izmantošanu Gaismas pils grīdai Latvijas ozola vietā, Db.lv norādīja autoruzraudzības grupas vadītājs Mārcis Mežulis.

«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.

Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

«Man šķiet, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būves process arī ir tāds kā pēdējo divdesmit gadu Latvijas simbols,» LNB direktors Andris Vilks pauda intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

«Viss bija pietiekami sarežģīti. Traucēja dīvainā attieksmju pakete: templis pret monstru, Rīga pret laukiem, modernās tehnoloģijas pret arhaiskām lietām... To var salikt pa zināmiem plauktiņiem, bet fons ir ļoti smags. Cauri tam visu laiku, kājām kā tādā purvā stiegot, vajadzēja tikt uz priekšu. [..],» norāda A. Vilks.

«Iespējams, problēmas radīja arī tas, ka te vienā projektā bija viss. Bibliotēkas dimensija provocēja uz dažādiem viedokļiem. Tostarp arī par bibliotēku un bibliotekāriem. «Varam uzcelt skaistu māju, bet kāpēc tur iekšā jāliek bibliotēka?» Bibliotēka sabiedrībā tiek uztverta ļoti dažādi. [..],» norādīja A. Vilks.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna Klīversala nosaukuma maiņas izdevumus 3000 eiro apmērā segs restorāna pārvaldītāja SIA OZRT, apstiprina uzņēmuma valdes loceklis Lauris Streņģe.

Iepriekš jau vēstīts, ka sākotnēji iecerētā restorāna nosaukuma Kleever identitātes izveidē un ar to saistīto materiālu izgatavošanā ir ieguldīti aptuveni 5000 eiro.

Streņģe iepriekš atzina, ka gadījumā, ja būs jāmaina restorāna nosaukums un visi ar to saistītie elementi, piemēram, ēdienkartes un citi vizuālie materiāli, tas varētu izmaksāt aptuveni 3000 eiro.

Trešdien kļuva zināms, Gaismas pils restorāna nosaukums būs Klīversala. «Sabiedrības kopējais viedoklis un mūsu sajūtas bija tās, kas lika izvēlēties šo nosaukumu. Lēmumam punktu pielika ļoti emocionāla vēstule no dažādu profesiju pensijas vecuma cilvēkiem, kuri aicināja izvēlēties tieši šo nosaukumu,» sacīja Streņģe.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorānu Klīversala kopš jūnija beigām pārvalda SIA Restorānu serviss, savukārt nu jau bijušais pārvaldītājs uzņēmums SIA OZRT pieteicis maksātnespēju.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā publicētā informācija, OZRT vadība maksātnespējas pieteikumu iesniedza 13.jūlijā.

OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe skaidroja, ka lēmums par maksātnespējas procesa ierosināšanu pieņemts lielā nodokļu sloga dēļ, kuru uzņēmums vairs neesot bijis spējīgs nomaksāt.

«Uzņēmums pēdējos gadus strādā ar lieliem zaudējumiem, tāpēc tā valde, izvērtējot operatīvos datus, pieņēma lēmumu uzņēmuma darbību neturpināt. Mūsu uzņēmuma maksātnespējas procesu var uzskatīt par daļu no kopējām problēmām un nesakārtotības, kas valda sabiedriskās ēdināšanas nozarē,» atzina Streņģe.

Ar Restorānu serviss pārstāvjiem līdz šim vēl nav izdevies sazināties.

Putnu radītie bojājumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jumta izolācijas materiālam patlaban ir novērsti, tomēr Nacionālās būvkompāniju apvienības un būvuzrauga Hill International pārstāvji plāno piesaistīt ornitologus, lai rastu ilgtspējīgu «putnu problēmas» risinājumu nākotnē.

LNB Saimniecības departamenta direktors Ivars Ķīsis informē, ka pēc alpīnistu apsekojuma patlaban LNB jumta daļa, kurā tika fiksēts defekts jeb sūce, ir salabota atbilstoši oriģinālajai specifikācijai un ūdens no jumta vairs netek. Pirms tam vienā no telpām pa laikam bija vērojams spainītis, kurā no griestiem pilēja ūdens.

Arīdzan pasākumi Gaismas pils korē var noritēt ierastajā gaitā. «Lai gan - arī iepriekš tecējušie daži pilieni neietekmēja pasākumu norisi un ēkas ekspluatēšanu kopumā,» sacīja LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā stāstīja Ķīsis, izpētot uz jumta esošo videokameru ierakstus, apstiprinājies pieņēmums, ka sūce jumtā radusies, jo konstrukciju šuvju pildījumu - silikonu - mēdz knābāt putni, galvenokārt - vārnas. «Patlaban būtiski ir saprast, ko un kāpēc putni ar silikonu dara,» sacīja Ķīsis.

Nenomainītie trolejbusu kontakttīklu balsti ir vienīgais šķērslis, lai Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jauno ēku pieņemtu ekspluatācijā. Tieši SIA Rīgas satiksme (RS) izvirzītā prasība nomainīt trolejbusu vadu turētājus aizkavējusi Gaismas pils atvēršanu, laikrakstam Diena atklāja Kultūras ministrijā (KM).

Kā atzīst LNB direktors Andris Vilks, tas pamatīgi apgrūtinot darbu plānošanu, tāpat arī ēkā nevar notikt iepriekš plānoti pasākumi, tostarp Rīga 2014 ietvaros, piektdien vēsta laikraksts Diena.

«RS prasība iepriekš saskaņotajā infrastruktūras projektā nebija iekļauta, un ierobežoto līdzekļu dēļ to uzreiz nav iespējams izpildīt - finansējuma piesaistei, iepirkuma procedūrām, kontakttīklu balstu projektēšanai un izbūvei nepieciešams laiks. Tiek darīts viss nepieciešamais, lai jau nākamajā valsts budžeta plānošanas posmā pieprasītu finansējumu LNB piegulošās teritorijas labiekārtošanai, kurā būtu iekļauta arī kontakttīklu balstu nomaiņa,» skaidroja KM LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) fasādes vairs netiks mazgātas, intervijā Latvijas Radio paziņoja LNB direktors Andris Vilks.

Pēc Vilka domām, bibliotēkai ir jāmazgā tikai logi, kas arī tiks darīts, bet metāla virsmām tikšot ļauts novecot. Kurš gan ir redzējis, ka kāds mazgātu Doma baznīcas metālu jumtus, retoriski vaicāja Vilks.

Vilks pastāstīja, ka LNB fasāde līdz šim nomazgāta divreiz, un viņš uzskata, ka tā bijusi muļķība, pakļaujoties «mediju radītai histērijai».

Runājot par LNB darbu, Vilks atzīmēja, ka bibliotēkas mērķis ir arvien vairāk digitalizēt savus krājumus, un šajā procesā LNB esot pāri pusei. Tas palīdz labāk saglabāt trauslākos drukātos darbus, īpaši periodiku, atzīmēja LNB direktors.

Augusta izskaņā LNB atzīmē savu simtgadi.