Gaismas pils grīdu nav iespējams izklāt ar Latvijas ozolu, jo Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 - 18 centimetru platumā, turklāt, būvējot kādu projektu, jāpieturas pie arhitekta izstrādātajām idejām, komentējot kustības Nepērc svešu! satraukumu par Kanādas kļavas izmantošanu Gaismas pils grīdai Latvijas ozola vietā, Db.lv norādīja autoruzraudzības grupas vadītājs Mārcis Mežulis.
«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.
Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.
«LNB ēkā jau ir izmantoti Latvijā ražoti būvmateriāli. Latvijā ražots ir LNB ēkas celtniecībā izmantotais betons, fasāžu konstrukcijas un fasāžu stikla paneļi, kā arī daļa no dzelzsbetona armatūras. Ēkas interjerā būs ievērojams Latvijas ražotās koksnes izstrādājumu īpatsvars, piemēram, vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā, konsultējoties ar būves arhitektu, tiek uzstādīti Latvijā ražoti bērza koka sienu paneļi, kas pēc arhitekta ieceres (gan vizuāli, gan tonāli, gan pēc faktūras) ideāli saskan ar Kanādas kļavas grīdas segumu,» ministrijas pārstāvji atvaira pārmetumus par Kanādas kļavas izmantošanu Latvijas ozola vietā.
Saskaņā ar ekspertu ieteikumiem, sabiedriskajā ēkā, kur paredzams liels cilvēku pieplūdums, nepieciešams tāds grīdas segumu, kas ir atbilstošs intensīvai noslodzei. Šāda veida objektos Kanādas kļavas grīdas izmantošana ilgtermiņā garantē resursu ietaupījumu, jo nav nepieciešama regulāra grīdas seguma atjaunošana, pauž ministrijas pārstāvji.
Diskusija, kurā tika pieņemts lēmums par to, ka bibliotēkas grīdas tehniskajā specifikācijā ir jāiekļauj Kanādas kļava, ņemot vērā šā materiāla tehniskos un vizuālos parametrus, norisinājās 2007. gadā.
Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji noliedz, ka Gaismas pils grīdas materiāla – Kanādas kļavas – iegādei piešķirtais finansējums ir trīs reizes lielāks nekā materiāla tirgus vērtība, kā to iepriekš norādīja kustība Nepērc svešu!. Db.lv jau rakstīja, ka šādu sadārdzinājumu Gaismas pils grīdas ieklāšanā saskata kustība Nepērc svešu!, kas arī nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimai. Tāpat kustības pārstāvji pauduši sašutumu, ka Gaismas pils grīdai tiks izmantota Kanādas kļava nevis Latvijas ozols.
Komentējot kustības Nepērc svešu! pārstāvju minēto sadārdzinājumu, KM pārstāvji uzsver, ka, «pārbaudot organizācijas izplatīto informāciju, var secināt, ka tajā ir norādīti neatbilstoši fakti, tostarp par LNB grīdas kopējām izmaksām – Kanādas kļavas grīdas seguma precizētās izmaksas ir 93 lati (nevis, kā norādīja Nepērc svešu! - 100 lati) par vienu kvadrātmetru, kas ietver ne tikai grīdas materiālu, bet arī citas izmaksas».
«Šajā cenā ietilpst gan Kanādas kļavas koka dēļi, gan grīdas apakšklājs – mitrumizturīgs finiera saplāksnis un citi papildmateriāli, piemēram, līme, skrūves u.c. Grīdas izmaksas tiek attiecinātas uz vienu grīdas kvadrātmetru, taču šajā summā ir iekļautas ne vien izmaksas par parketa segumu, bet arī virkne citu izmaksu. Cenā ietilpst arī materiālu sagādes, loģistikas un glābšanas izmaksas, grīdas iestrādes procesā radušies tehnoloģiskie pārpalikumi (piemēram, dēļu un saplākšņa gali, malas) un citi tehnoloģiskie riski. Šo risku dēļ materiāli tiek iegādāti par apmēram 10% vairāk, nekā faktiskā grīdu platība. Ar šo piemēru gribam parādīt, ka nav korekti salīdzināt mazumtirdzniecībā esoša koka dēļu viena kvadrātmetra cenu ar būvē iestrādātas grīdas viena kvadrātmetra cenu,» norāda KM pārstāvji.
Tāpat ministrija uzsver, ka valsts finansējums tiek piešķirts projektam kopumā, veicot iepirkumu par ēkas būvdarbu veikšanu, un ka valsts kā pasūtītājs neveic LNB apdares materiālu, tostarp grīdas segumu, iepirkumus. To, saskaņā ar projekta prasībām, veic galvenais būvuzņēmējs, kas konkrētā materiālu iepirkumu saskaņo ar būvuzraugu un autoruzraugu. Materiālu iepirkumus 2008.gadā noslēgtā līguma ietvaros īsteno būvuzņēmējs Nacionālā Būvkompāniju apvienība un materiālu piegādātājs.
Projekts un tam nepieciešamie materiāli (tostarp grīdas materiāli) tika apstiprināts jau 2007. gadā, uzsver ministrija.
Kustības Nepērc svešu! pārstāvji aicināja Saeimas deputātus lemt par Kanādas kļavai pārtērēto valsts budžeta līdzekļu piedziņu.
