Alkoholisko dzērienu tirgus joprojām attīstās, bet mainās uzsvari – virzība ir uz vieglākiem dzērieniem, vīnu, ko Baltijas reģionā saražot lielos apjomos nav iespējams.

Tā pievēršanos jauniem segmentiem pamato Ragnars Kitss (Ragnar Kits), Liviko AS pārdošanas vadītājs, SIA Liviko un UAB Liviko valdes loceklis.

Liviko AS ir viena no vecākajām stipro alkoholisko dzērienu ražotnēm Baltijā, bet pēdējā desmitgadē uzņēmums ir pievērsies arī vieglo dzērienu izgatavošanai, kā arī sācis importēt un Baltijā izplatīt vīnu un citus dzērienus. Izveidojot meitas uzņēmumus Latvijā un Lietuvā, Liviko ir izaudzis līdz Baltijas mēroga ražotāju un importētāju.

Krīze Liviko darbību vairāk ir ietekmējusi Latvijā un Lietuvā, mazāk – pašmāju tirgū. 2009. un 2010. gadā Liviko apgrozījums Baltijā bija samazinājies, taču, sākot ar šo gadu, Liviko pārdošanas apjomi ir sākuši palielināties visā reģionā, tostarp Igaunijā pirmajā pusgadā pieaugums bijis ap 20%, Latvijas tirgū – 14%. Igaunijā esot saskatāma izaugsmi, Latvijā kopumā gan vēl ne, taču Liviko meitas kompānija strādājot labi – tai ir izdevies palielināt tirgus daļu.

Kompāniju Brown-Forman, kas ir viena no lielākajiem stipro alkoholisko dzērienu un vīnu ražotājiem ASV, Latvijā un Igaunijā pārstāvēs Liviko.

Liviko importēto preču zīmolu portfeli papildinās arī Jack Daniel's Tennessee viskijs un Finlandia degvīns.

"Ceram, ka mūsu ciešā sadarbībā jau zināmie zīmoli Latvijā un Igaunijā kļūs vēl populārāki. Mēs esam pārliecināti, ka esam atraduši ambiciozu uzņēmumu, kas attīstīs zīmolus, kuri piedzīvo strauju izaugsmi visos galvenajos stipro alkoholisko dzērienu tirgos pasaulē," norāda kompānijas Brown-Forman attīstības direktors Eiropā un austrumu reģionā Kšištovs Matenko.

"Partnerība ar kompāniju Brown-Forman uzņēmumam Liviko ir svarīgs un ilgi gaidīts solis, kas papildinās mūsu starptautisko premium produktu klāstu," norāda Liviko grupas izpilddirektors Janeks Kalvi.

Harju apgabala tiesā par degvīna karteļa veidošanu piespriests sods Baltijas alkohola ražotājam un importētājam Liviko, uzņēmumam Forgola Group un trīs privātpersonām.

Tiesa likumpārkāpējiem noteica apjomīgus naudas sodus, ziņo The Baltic Course, atsaucoties uz LETA. Kompānijas Liviko vadītājam Janekam Kalvi piespriests 719 500 igauņu kronu (32 305 latu) sods, uzņēmuma Forgola Group valdes loceklim Aleksandram Skoblovam - 57 500 kronu (2580 latu) sods, bet uzņēmējam Igoram Zavizionam - 21 750 kronu (977 latu) sods.

Alkohola ražotājam un importētājam Liviko piemērots naudas sods 1,5 miljonu koronu (aptuveni 67 tūkstoši latu) apmērā, bet Forgola Group 750000 kronu (33,7 tūkstoši latu) apmērā. Neviens no lietā apsūdzētajiem gan savu vainu nav atzinis.

Liviko grupā iekļaujas arī Latvijas uzņēmums Liviko, kas ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu importētājiem un vairumtirgotājiem Latvijā. DB jau vēstīja, ka a/s Liviko savu tirgus daļu Latvijā lēš 15% apmērā.

SIA Cido grupa un alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Liviko šodien panāca mierizlīgumu strīdā par preču zīmes izmantošanu reklāmās.

«Strīda pamatā bija lietošanas tiesības divām līdzīgām preču zīmēm - «Īstu vīru alus», uz kuru īpašumtiesības ir Cido Grupa, un «Vīru», kas pieder SIA Liviko. Kaut arī, mūsuprāt, netika pārkāptas preču zīmes «Vīru» tiesības, mums bija svarīgi komunikācijā ar patērētāju turpināt izmantot veiksmīgi ieviesto saukli,» Db.lv skaidroja SIA Liviko pārstāve, zvērināta advokāte Inese Lielpinka.

Abas puses vienojušās par mierizlīgumu, tādējādi tiesvedība pašlaik ir izbeigta. Turpmāk Cido grupa būs tiesīga izmantot gan saukli «Vīru», gan «Īstu vīru alus» savās reklāmās, savukārt Liviko tika atmaksāta kompensācija, kuras apmērs netiek atklāts.

"Corona" alus ražotājs neizjūt nekādu negatīvu ietekmi uz biznesa rādītājiem, neskatoties uz nosaukuma neveiksmīgo līdzību ar biedējošo koronavīrusu, vēsta "CNN".

"Constellation Brands", kas ir populārā alus ražotājs, norāda - klienti "saprot, ka starp vīrusu un mūsu biznesu nav nekādas saistības".

""Corona" pārdošanas apjomi joprojām ir ļoti spēcīgi, un mēs novērtējam mūsu klientu pastāvīgo atbalstu," teic "Constellation Brands" pārstāve Stefanija Makguana.

Četru nedēļu laikā līdz 16. februārim "Corona Extra" pārdošanas apjomi Amerikas Savienotajās Valstīs pieauguši par 5%. Jāpiebilst, ka "Corona" pārdošanas apjomi ir ļoti atkarīgi no ASV tirgus atšķirībā no dažiem tā starptautiskajiem konkurentiem.

"Mūsu domas un lūgšanas ir par tiem, kurus skāris šis briesmīgais vīruss, un mēs ceram, ka centieni to apkarot drīz gūs panākumus," pavēstījis "Constellation Brands" vadītājs Bils Ņūlands. "Mēs neesam pieredzējuši ietekmi uz mūsu darbiniekiem vai darbību, un mūsu bizness turpina darboties ļoti labi," viņš piebilst.

Ar šī gada 1.janvāri alkoholisko dzērienu izplatītājs SIA Liviko kļuvis par oficiālo Bacardi-Martini grupas pārstāvi un produkcijas izplatītāju Latvijā.

Bacardi-Martini grupa ir viena no vadošajiem alkoholisko dzērienu grupām pasaulē, un tās piedāvātā produkcija ieņem vadošās pozīcijas dažādu augsti kvalitatīvu dzērienu kategorijās.

Bacardi-Martini grupas dzērienu portfelis ietver sevī tādus produktus kā Bacardi rums un kokteiļi, vermuts un dzirkstošais vīns Martini, degvīns Grey Goose, konjaks Otard, džins Bombay Sapphire, tekila Camino Real, viskijs Dewar’s un citi.

SIA Liviko direktors Urmas Silmans komentē: «Bijām izvirzījuši sev par uzdevumu piesaistīt starptautiski atpazīstamus zīmolus LIVIKO piedāvāto dzērienu portfelim, jo, neskatoties arī uz kritušos pirktspēju, Bacardi - Martini grupas dzērieni ir labi atpazīstami Latvijas patērētāju vidū un joprojām pieprasīti.»

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Lai arī kopējais noguldījumu apjoms bankās pieaug, tomēr par tiem izmaksātās peļņas apjoms samazinājies par 40%.

Tādējādi uzņēmumiem un privātpersonām par viņu noguldīto naudu, ko bankas parasti izmanto jaunu kredītu izsniegšanā, gada laikā gar degunu aizgājuši vismaz 60 miljoni latu, bet bankām tas ļāvis būtiski samazināt izdevumus, uzlabot peļņas rādītājus un pat palielināt darbiniekiem algas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par banku darbības rādītājiem šā gada 30. jūnijā.

Vācija atdziest

Vājie Vācijas ekonomikas dati Latvijai nenozīmē strauju eksporta kritumu, tomēr uzņēmumiem laiks piedomāt par noieta tirgu diversifikāciju.

Vācijas ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī tikpat kā apstājies, IKP pret šā gada pirmo ceturksni pieaudzis tikai par 0,1%, liecina jaunākie Vācijas Federālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijas alkoholisko dzērienu ražotājs Liviko plāno novirzīt 10-15 miljonus eiro nodokļu naudas ārpus Igaunijas saistībā ar valstī plānoto akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu alkoholam, vēsta raidorganizācija ERR.

Liviko valdes priekšsēdētājs Janeks Kalvi norāda, ka šādas darbības paredzētas, lai nosargātu uzņēmuma konkurētspēju.

«Mēs to nedarām, lai negatīvi ietekmētu Igaunijas valsti, bet gan lai glābtu mūsu uzņēmumu,» uzsver Kalvi.

Viņš uzskata, ka Igaunijas valsts līderi neaptver, ka Igaunija nav sala. «Mums ir kaimiņi Somijā, Latvijā, un pārrobežu tirdzniecība ar kaimiņiem darbojas. Ir žēl noskatīties, kā uz to tiek uzspļauts un Igaunijas konkurētspēja tiek zaudēta šādā veidā. Kā biznesa vadītājam man ir jāpielāgo savs bizness. Mums šis ir izdzīvošanas jautājums, nevis valsts ietekmēšana,» sacīja Kalvi.

SIA Liviko šogad jauna nacionālā degvīna Namejs izstrādē un attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 tūkstošus latu.

Par spīti vērojamajam pirkstpējas kritumam, Liviko uzskata, ka šis laiks ir piemērots jauna produkta ieviešanai, jo degvīns vēl joprojām ir patērētākais stiprā alkohola veids, turklāt ražotāji saskatījuši brīvu nišu premium kategorijas nacionālajam degvīnam Latvijas alkohola tirgū.

Produkta sastāvā tiek izmantots Latvijas spirts un par pamata noieta tirgu tiek uzskatīta Latvija, bet liela uzmanība tiks pievērsta tirdzniecībai arī tā saucamajās tūristu vietās. Liviko grupa ir viens no trim lielākajiem alkohola nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs. Kompānija nodarbina ap 100 darbiniekiem Latvijā, 201 darbinieku Igaunijā, un 76 Lietuvā.

Igaunijas Valsts prokuratūra izvirzījusi apsūdzību valsts lielākajam alkohola ražotājam Liviko un citiem alkohola ražotājiem par karteļa vienošanos.

Liviko vadītājs Janeks Kalvi noraida apsūdzību, ziņo postimees.ru. «Mēs noteikti iesim uz tiesu, un, esmu pārliecināts, tiesa mūs attaisnos,» sacījis Kalvi, norādot, ka nekāda karteļa nav.

Apsūdzības izvirzītas Liviko, Forgola Grupp (agrākā Offex) un trim ar firmām saistītām provātpersonām – J. Kalvi un vēl diviem vīriešiem. Nodokļu un muitas departaments arī izmeklējot lietu par iespējamu akcīzes uzlīmju viltošanu Offex Grupp.

Par karteli likums Igaunijā paredz soda naudu līdz 250 miljoniem kronu juridiskām personām. Fiziskām personām var arī piemērot līdz trim gadiem ilgu cietumsodu.

Alkohola patēriņš Igaunijā gadu no gada pamazām samazinās, tāpēc Liviko AS attīstības iespējas saredz eksporta tirgos – gan ar savu enkurzīmolu Vana Tallinn, gan šobrīd populāro džinu

Turklāt tieši pēdējā laikā Igaunijas alkoholisko dzērienu tirgū notiek viļņošanās un šūpošanās paaugstinātās akcīzes dēļ, no kā ieguvēji ir te, pāri robežai, stāsta Igaunijas alkohola ražotāja Liviko AS valdes priekšsēdētājs Janeks Kalvi (Janek Kalvi).

Akcīzes turbulence

«Šobrīd situācija ir diezgan turbulenta. Izmaiņas tirgū, normatīvos, visa veida ierobežojumi un regulējums spēcīgi ietekmē biznesu, un mums tam jāpielāgojas,» saka J. Kalvi. Viņš uzskata, ka Latvijas alkohola tirdzniecības juridiskais regulējums ir stabilāks. Igaunijas valdība akcīzes nodokli palielinājusi jau septiņus gadus pēc kārtas. Tas veido lielu daļu no alkohola cenas plauktā, un tad, kad valdība to palielina par 10 vai 15%, tas rada haosu – jo īpaši ražotājiem. «Laikā, kad nevari būt pārliecināts, vai atlaist vai pieņemt cilvēkus, ir sarežģīti vadīt biznesu. Man kā kompānijas vadītājam ir sāpīgi pieņemt lēmumus saistībā ar darbiniekiem, jo īpaši, ja ir jāatlaiž 20 vai 30 cilvēki. Taču tajā pašā laikā man ir atbildība pārējo darbinieku priekšā. Man jāuzver, ka neesam pret akcīzes nodokļa pieaugumu, saprotam, ka vienā brīdī patēriņš ir gājis pārāk tālu un sabiedrībā ir radījis daudz problēmu. Nedzīvojam sapnī, ka katrs igaunis ik gadu lietos vairāk alkohola, tas nav iespējams. Patēriņš katru gadu samazinās, paradumi mainās, cilvēki kļūst gudrāki. Taču tas nenozīmē, ka obligāti ir vajadzīgas ļoti straujas izmaiņas. Tās var radīt pretēju efektu. Kad vēlas mainīt paradumus un kultūru, ir jārēķinās, ka tas vienmēr prasa laiku. Piemēram, pirms 20 gadiem bija ļoti daudz problēmu ar autovadītājiem, kuri neizmantoja drošības jostas. Tagad to izmantošana ir pavisam normāla. Šis piemērs parāda, ka daudzas lietas prasa laiku. Ilgtermiņā alkohola patēriņš samazinās. Valdībai vajadzētu pieņemt saprātīgākus lēmumus, lai noteikumus padarītu stingrākus soli pa solim. Mūsu rekomendācija ir palielināt akcīzes nodokli par 5% gadā. Tas, iespējams, radīs sarežģījumus ražotājiem, taču ne tuvu tādus, kādi tie ir tagad,» saka J. Kalvi.

Alkohola un marihuānas nozarei sākot saplūst, investori metas uzpirkt «zālītes» nozares vērtspapīrus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Volstrītu ik pa laikam pārņem pa kādai mānijai, un šobrīd tā, šķiet, ir saistīta ar «zālīti». Ziemeļamerikā esot aktuālam marihuānas legalizēšanas bumam, tiek spriests par to, kā šo pasākumu padarīt pēc iespējas pelnošāku. Rezultātā daudzi investori uzpērk dažādu ar šo nosacīti perspektīvo biznesu saistīto kompāniju akcijas. Problēma gan ir tā, ka daudzi šādi uzņēmumi nav diez ko lieli un arī to vēsture ir pārāk īsa, lai varētu spriest par to vadības spēju noturēt daudzmaz ieguldītājiem pieņemamu kursu. Līdz ar to tas nozīmē papildu risku. Daži eksperti notiekošo raksturo kā pārspīlētu un neracionālu investoru rīcību, kur atsevišķu nelielu un ne tik finansiāli stabilu kompāniju akciju vērtības tiek dzītas debesīs. Nomanāmi salīdzinājumi, piemēram, ar virtuālo valūtu tirgu.

Sanfrancisko Pasaules dzērienu konkursā Martini Rosato saņēmis Zelta medaļu kā labākais dzēriens aperitīvu kategorijā, DB informēja SIA Liviko Mārketinga direktors Igors Dobrovoļskis.

Kopumā konkursā piedalījušies vairāk nekā tūkstoš dzērieni no 57 valstīm. Dzērienus «aklajā degustācijā» izvērtēja dzērienu eksperti no visas pasaules.

Martini Pasaules zīmola direktors Paskals Maizere paudis gandarījumu par augsto novērtējumu, ko saņēmis Martini Rosato, kura radīšanai veltīti vairāk gadi.

Savukārt no šā gada 1.janvāra SIA Liviko kļuva par oficiālo Bacardi-Martini grupas pārstāvi un produkcijas izplatītāju Latvijā.

Bacardi-Martini grupa ir viena no vadošajiem alkoholisko dzērienu grupām pasaulē.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Igaunijas alkohola ražotājs Liviko, kura meitasuzņēmums darbojas arī Latvijā, 12. oktobrī nāks klajā ar jaunu degvīnu, kura izgatavošanā izmantots pašmāju ražojuma spirts.

Spirta izgatavošanā izmantoti Igaunijas Sangastes novadā audzēti graudi. «Kvalitātes dēļ pēdējos 10 gadus esam izmantojuši importētu spirtu. Tagad esam izšķīrušies par labas gribas žestu – vietējā ražotāja atbalstīšanu,» Igaunijas portālam ERR paudis Liviko vadītājs Janeks Kalvi. Sadarbība esot jau sākusies, jo spirta ražotājam ir skaidrs priekšstats un viņš ir ieinteresēts paaugstināt sava produkta kvalitāti, norādījis J. Kalvi.

Degvīns mazumtirdzniecībā maksāšot 85 – 99 kronas (ap 3,80 – 4,30 Ls), atkarībā no uzcenojuma un atlaižu kampaņām.

Darbu sākusi virtuālā Nautimus Vīna skola.

Tā veidota ar mērķi atraktīvā veidā atbildēt uz jautājumiem par vīna kultūru un ieteikt noderīgas un praktiskas lietas ikdienai.

Virtuālo Nautimus Vīna skolu izveidojuši un uztur SIA Liviko sadarbībā ar profesionālu vīnzini – someljeru Aigaru Luktiņu.

Virtuālās Vīna skolas interneta vietnē var uzzināt vairāk par vīna vēsturi, ražošanas noslēpumiem, apskatīt video ieteikumus kā atvērt, glabāt vai pasniegt vīnu.

Vīna skolas lappuse tikšot regulāri papildināta ar jaunu materiālu - šeit būs atrodami skaidrojumi par specifiskiem terminiem un varēs saņemt informāciju par vīna ražotājiem no visas pasaules. «Kāds vīns ir vērtīgāks – vecs vai jauns? Kā uzglabāt atvērtu vīnu? Vai klasiskais pieņēmums – sarkanvīns pie gaļas un baltvīns pie zivs vienmēr uztverams par likumu? – arī uz šiem jautājumiem atbildes var meklēt Vīna skolā video stundās,» vēsta Liviko.

Līdzīgi kā citās valstīs pasaulē, arī Latvijā šobrīd vērojama džina popularitāte; visaugošākais ir premium segments

Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, Eiropā valdošās tendences dzērienu modē ienāk ar trīs līdz četru gadu nobīdi. «Varētu teikt, ka arī pie mums šobrīd ir iestājusies «džina renesanse» – atgriežas gan klasiskās džina kokteiļu receptes, gan parādās jauni kokteiļi, kas veicina dzēriena popularitāti un piedāvā jaunas garšas piedzīvojumus,» saka Dana Hasana, Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja. Realizācijas dati liecinot, ka Latvijā augošs ir tieši premiālo džinu segments.

Arī dzērienu vairumtirgotāja TriBaltic.lv valdes loceklis Jānis Corndorfs norāda, ka Latvijā lielākais pieaugums ir tieši «premium» un «super premium» kategorijās, kas nozīmē, ka patērētājs izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti. Šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē – Lielbritānija un ASV 2016. gadā esot bijis rekordliels pieaugums džina kategorijā. «Džina popularitāti sekmē strauji pieaugušais «craft» džinu ražotāju skaits, kas patērētājiem paver iespēju baudīt dažāda stila un izcelsmes džinus. Džina straujo izaugsmi sekmē arī strauji pieaugušais toniku un miksēto dzērienu piedāvājuma klāsts, kas ļauj patērētajām atklāt jaunas garšu pasaules,» viņš uzskata.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Jaunajam mācību gadam sākoties, Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) uzsāk kampaņu «Vai tu pārdotu alkoholu savam bērnam?». Kampaņa pievērsīs pastiprinātu uzmanību alkohola lietošanas problēmai nepilngadīgo personu vidū un atgādinās tirdzniecības uzņēmumu pārdevējiem, bāru un kafejnīcu darbiniekiem par aizliegumu pārdot alkoholu nepilngadīgiem pircējiem.

Kampaņas ietvaros ir izstrādāti emocionāli uzrunājoši vizuālie materiāli, kurus saviem darbiniekiem izplatīs vairāk nekā trīssimt veikalu visā Latvijā, tostarp Mego, Prisma, Elvi veikalu tīklos, Alk Outlet, kā arī Latvijas balzams veikalos.

Kampaņas mērķis ir likt katram pārdevējam aizdomāties un atbildīgi attiekties pret to, vai jaunietis, kurš vēlas iegādāties alkoholisko dzērienu, ir pietiekoši vecs, lai to lietotu.

«Kampaņu vēlamies uzsākt ar jauno mācību gadu, iesaistot tajā vairākus sociāli atbildīgus veikalu tīklus. Diemžēl mācību gada sākums nereti saistās tieši ar alkohola lietošanu nepilngadīgu jauniešu vidū, tādēļ mūsu veidotajai kampaņai šis ir nozīmīgs laiks. Vēlamies atbalstīt tirgotājus un aicināt vienmēr padomāt, vai jaunietis ir sasniedzis atbilstošu vecumu, lai atļautos lietot alkoholiskos dzērienus,» skaidro Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Zviedrijas apakšveļas ražotājs Bjorn Borg ir panācis vienošanos par savas produkcijas izplatīšanu Baltijas valstīs un Polijā. Baltijas valstīs Bjorn Borg preci izplatīs Latvijas kompānija BB1, ziņo news2biz.com.

Bjorn Borg finanšu direktors Johans Marks norāda, ka kompānija savu preci uz abiem reģioniem sāks sūtīt šā gada nogalē, iespējams, jau šā gada trešajā ceturksnī.

Runājot par to, kāpēc Bjorn Borg Baltijas valstīs par savas produkcijas izplatītāju izvēlējās BB1, kompānija norāda, ka tas noticis tāpēc, ka BB1 bijusi iepriekšēja pieredze ar pasaulē zināmiem zīmoliem, ieskaitot Adidas. «Baltijas valstis mēs izvēlējāmies, jo mēs redzam, ka pieprasījums palielinās un ekonomika stabilizējas,» tā J. Marks.

Polijā Bjorn Borg produkciju izplatīs kompānija Trade Partners, kas valstī pārvalda 20 sporta apģērba veikalus.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Tuvāko gadu laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes holdings SIA Eko Baltija plāno ieguldīt vairākus miljonus latu lielas investīcijas uz eksportu orientētu produktu ražotņu izveidē Latvijā, biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Eko Baltija valdes loceklis Viesturs Tamužs.

Tā būtu jaunas uzņēmumu grupas izveide, un ražotņu skaits tuvāko piecu gadu laikā varētu sasniegt līdz 100 ražotnēm. «Tie būtu vairāki uzņēmumi, kuros gribam multiplicēt savu pašreizējo pieredzi no PET Baltija, Nordic Plast un citiem uzņēmumiem,» stāstīja Tamužs, pagaidām neatklājot, ko plānots ražot.

Ražotnes gandrīz 100% būtu orientētas uz eksportu, jo Latvijas tirgus ir ierobežots, bet tajā pašā laikā Latvija atrodas pasaules lielākajā ekonomiskajā telpā, atzina Tamužs, norādot, ka tas, visdrīzāk, būšot eksports pa sauszemi.

Jaunās ražotnes tiks būvētas un izvietotas Latvijas reģionos, pastāvot iespējamība, ka izmantoti varētu tikt uzņēmumi, kuriem nav gājis tik labi un kuru darbību pārņēmušas bankas, bet pamatuzsvars ir uz jaunu ražotņu izveidi, norādīja Tamužs.