Rīgas pašvaldībai piederošās likvidējamās risku apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS (RSK) ēka Lāčplēša ielā 38 par 1,51 miljonu latu pārdota ārvalsts fiziskai personai, aģentūrai BNS pavēstīja RSK galvenā juriskonsulte Baiba Lietiņa.

Viņa informēja, ka ar RSK likvidatora Jura Jansona lēmumu ir apstiprināti ēkas Lāčplēša ielā 38, Rīgā, izsoles rezultāti un īpašumtiesību pāreja reģistrēta Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā.

«Tādējādi sekmīgi realizēts kārtējais RSK likvidācijas procesa plāna, atbilstoši kuram tiek realizēts RSK likvidācijas process, posms,» atzina Lietiņa.

Viņa arī informēja, ka RSK pašlaik ir apmierinājusi pirmās grupas kreditoru prasījumus 82% apmērā, kas veido 66% no visu kopējo kreditoru prasījumu apmēra. Līdz 2010.gada decembra vidum RSK plāno apmierināt visus kreditoru prasījumus, par kuru apmēru nav strīds.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 15.oktobrī izsolē ar lejupejošu soli tika pārdota RSK ēka Lāčplēša ielā, taču kompānijas pārstāvji neatklāja ēkas pārdošanas cenu, kā arī pircēju, kas to iegādājās.

Rīgas pašvaldībai piederošās likvidējamās risku apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS ēkas Lāčplēša ielā 38 izsole ar lejupejošu soli otrdien nenotika un tā pasludināta par nenotikušu, jo tai nebija pieteicies neviens pretendents.

RSK apdrošināšanas AS pārstāvji norādīja, ka par turpmāko rīcību tiks lemts pēc akcionāru sēdes, kurus plānots sasaukt pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus kompānijā atzina, ka ēkas pārdošana RSK apdrošināšanas AS likvidācijas procesā ir pietiekami svarīgs jautājums, taču tas nav steidzams.

Jau vēstīts, ka otrdien bija paredzēta RSK apdrošināšanas AS ēkas Lāčplēša ielā 38 izsole ar lejupejošu soli. Paziņojums presē liecina, ka ēkas sākumcena noteikta 2,762 miljoni latu.

Izsolē ar lejupejošu soli piedāvāja iegādāties nekustamo īpašumu - zemes gabalu 2939 kvadrātmetru platībā un uz tā esošu piecu stāvu poliklīnikas ēku, garāžu, pagrabu zem pagalma un trīs pagalma izbūves, kas atrodas Lāčplēša ielā 38, Rīgā.

Rīgas pašvaldības likvidējamās RSK apdrošināšanas AS akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par likvidatora Jura Jansona atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās.

Viņš amatu atstāj, jo ir ievēlēts tiesībsarga amatā, DB informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Par RSK apdrošināšanas AS likvidatori iecelta Ineta Luste, kas līdz šim pildīja uzņēmuma Finanšu departamenta direktores pienākumus.

DB jau rakstīja, ka šā gada janvārī veiksmīgi notika RSK apdrošināšanas AS kustamās mantas izsole, kurā tika nosolīta apmēram puse no visām mantām.

RSK īpašnieks ir Rīgas dome. Tā 2010. gada 19.janvārī atbalstīja RSK likvidāciju. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu pašlaik anulētas visas RSK licences apdrošināšanas veikšanai un jauni līgumi ar klientiem netiek slēgti. Pagājušā gada novembrī par 1,51 milj. Ls izsolē tika pārdota arī RSK ēka Lāčplēša ielā 38.

Jau ceturto reiz nav izdevies pārdot Rīgas pašvaldībai piederošo likvidējamās risku apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS ēku Lāčplēša ielā 38.

Arī šoreiz nebija pieteicies neviens pretendents uz tāpēc ar likvidatora lēmumu izsole atzīta par nenotikušu, bet tālākā rīcība tiks saskaņota ar akcionāru, proti, Rīgas domi, DB pastāstīja pārstāve Laila Raiskuma.

Izsoles ar lejupejošu soli sākuma cena bija noteikta 2,13milj. Ls. Jau ziņots, ka izsolē ar lejupejošu soli piedāvāts iegādāties nekustamo īpašumu - zemes gabalu 2939 kvadrātmetru platībā un uz tā esošu piecu stāvu poliklīnikas ēku, garāžu, pagrabu zem pagalma un trīs pagalma izbūves, kas atrodas Lāčplēša ielā 38, Rīgā.

Sākotnēji RSK apdrošināšanas AS ēku Lāčplēša ielā 38 bija plānots izsolīt 2010.gada 13.maijā, un tās sākumcena izsolei ar augšupejošu soli tika noteikta 3,453 miljoni latu, taču tai nepieteicās neviens pretendents. Arī pārējās atkārtotās izsoles dažādu iemeslu dēļ tika atceltas.

Oktobrī notiks divas ar RSK apdrošināšanu AS saistītas izsoles. Proti, tiks izsolītas RSK apdrošināšanai AS piederošās kapitāldaļas SIA Rakstnieku poliklīnika, kā arī atkārtoti pati RSK ēka.

Pirmā izsole notiks šā gada 6.oktobrī, kurā kopumā tiks izsolītas 100 RSK apdrošināšanai piederošās Rakstnieku poliklīnikas kapitāldaļas, kas veido 12,89% no kopējā pamatkapitāldaļu skaita. Izsoles sākuma cena ir 1,6 tūkst. Ls, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Savukārt šā gada 15.oktobrī jau piekto reizi mēģinās izsolīt RSK apdrošināšanas ēku Lāčplēša ielā 38. Šoreiz sākuma cena ir noteikta 1,7 milj. Ls apmērā. Izsole notiks ar lejupejošu soli.

Jāatgādina, ka iepriekš uz izsolēm nebija pieteicies neviens pretendents, tāpēc ar likvidatora lēmumu izsoles tika atzītas par nenotikušām.

Likvidējamās RSK apdrošināšanas AS kustamās mantas izsole notikusi veiksmīga, jo nosolīta apmēram puse no visām mantām. Tā trešdien, 12. janvārī, notikušās izsoles rezultātus vērtē izsoles vadītāja un RSK galvenā juriskonsulte Baiba Lietiņa.

«Interese par to bija liela, bet gala rezultāti tiks apstiprināti pēc piecām dienām, kad būs saņemti visi maksājumi. Līdz tam vēl kas var mainīties, jo pastāv iespēja, ka kāds no uzvarētājiem var atteikties vai nesamaksāt. Kad rezultāti būs apstiprināti, tos publicēsim savā mājas lapā.»

RSK īpašnieks ir Rīgas dome. Tā 2010. gada 19.janvārī atbalstīja RSK likvidāciju. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu pašlaik anulētas visas RSK licences apdrošināšanas veikšanai un jauni līgumi ar klientiem netiek slēgti. Pagājušā gada novembrī par 1,51 miljonu izsolē tika pārdota arī RSK ēka Lāčplēša ielā 38.

Akcionāru sapulcē 31. maijā tika apstiprināts RSK apdrošināšanas A/S likvidācijas slēguma pārskats, kurā sniegta informācija, ka līdz šā gada maijam likvidējamā RSK apdrošināšanas A/S ir norēķinājusies ar visiem kreditoriem, viņi saistību izpildi ir pieņēmuši, un uzņēmumam vairs nav neizpildītu parādsaistību un strīdīgu, neapmierinātu kreditoru prasījumu, ziņo Rīgas dome.

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību atlikušie naudas līdzekļi 415 tūkstošu latu apmērā un kustamā manta – biroja tehnika, mēbeles, aprīkojums, par kopējo summu gandrīz 22 tūkstoši latu, tiks nodota Rīgas pašvaldībai kā akciju sabiedrības akcionāram.

Jau vēstīts, ka RSK apdrošināšanas AS ēka Lāčplēša ielā 38 par 1,51 miljonu latu pārdota ārvalsts fiziskai personai. RSK sākotnēji piederēja divas ēkas - Lāčplēša ielā 38 un Lāčplēša ielā 60. Ēka Lāčplēša ielā 60 jau 2009.gada jūnijā tika pārdota pašvaldības uzņēmumam Rīgas nami par sertificēta vērtētāja BDO Invest Rīga noteikto nekustamā īpašuma vērtību - 787 tūkstošiem latu.

Likvidējamās risku apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS ēkas Lāčplēša ielā 38, atkārtotā izsole notiks 17.augustā, informēja RSK apdrošināšanas AS pārstāve Laila Raiskuma.

Izsoles sākumcena ir 2,762 milj. Ls.

Potenciālajiem dalībniekiem, kas vēlas piedalīties izsolē, līdz 12.augustam ir jāiemaksā drošības nauda 10% apmērā no noteiktās sākumcenas jeb 276,2 tūkst. Ls.

DB jau rakstīja, ka RSK apdrošināšanas AS ēkas Lāčplēša ielā 38 iepriekš izsludinātajā izsolē nepieteicās neviens pretendents, tāpēc tika plānota atkārtota izsole.

Lēmums par ēkas pārdošanu pieņemts, lai segtu saistības un nodrošinātu veiksmīgu kompānijas pašlikvidāciju.

Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Manuprāt notikumi ar AAS Balva Latvijas apdrošināšanas kontekstā un mediju telpā ir pelnījuši lielāku ievērību, nekā šis process patlaban tiek atspoguļots. Kāpēc? Tāpēc, ka notikušais, pie nelabvēlīga scenārija var ietekmēt visus – gan apdrošinājuma ņēmējus, gan apdrošinātājus. Kā arī tas liek uzdot divus apdrošināšanas tirgum nepatīkamus jautājumus. Pirmais – vai var uzticēties apdrošināšanas kompānijām, kuras nepieder globālam apdrošinātāju tīklam? Otrs – ko darīt klientam, ja apdrošināšanas uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts?

Bankrotēt [,] nav iespējams [,] pastāvēt

Profesionālā aktuāru literatūrā nereti ir lasāms, ka apdrošināšanas kompānijām teorētiski nav iespējams bankrotēt vai pārtraukt savu darbību. Tomēr aizvadītos gados šī aksioma ir apgāzta. Obligāti nav pat jāskatās uz tāliem, lieliem un svešiem uzņēmumiem, kā, piemēram, AIG vai Conesco, kas cieta 2008. gada finanšu krīzē. Arī tepat mūsu mājās ir piedzīvoti līdzīgi piemēri. 2002. gadā bankrotēja pašmāju apdrošinātājs AK Alianse , 2010. gadā pa likvidācijas ceļu aizgāja Rīgas Slimokase jeb RSK . Savukārt 2007. gadā AAS Baltikums maksātnespējas rezultātā zaudēja meitas uzņēmumu Lietuvā. Šobrīd ir uzsākts AAS Balva likvidācijas process.

Politisko partiju apvienības Vienotība valde aicina Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) neriskēt ar valdības stabilitāti, atbalstot opozīcijā esošā Saskaņas centra (SC) virzīto tiesībsarga amata kandidātu.

«Laikā, kad Ministru prezidents un Saeima strādā pie valsts finanšu situācijas ilgtspējas, tautsaimniecības attīstības un stabilitātes nodrošināšanas, ZZS ar savu rīcību destabilizē situāciju koalīcijā,» teikts Vienotības paziņojumā.

Vienotība bažījas, ka tāpat kā par tiesībsargu, ZZS turpmāk plāno balsot arī par citām SC virzītām amatpersonām, tostarp, Valsts prezidentu, uzskata Vienotības valde.

Kā iepriekš ziņots, Vienotības tiesībsarga amatam izvirzījusi Administratīvās rajona tiesas tiesnesi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras lektori Anitu Kovaļevsku, savukārt ZZS atbalsta apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvāto Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu.

Pēc plašām debatēm ceturtdien Saeima tiesībsarga amatā apstiprināja Juri Jansonu.

Aizklātā balsojumā «par» J. Jansonu bija 53 deputāti, bet «par» juristi Anitu Kovaļevsku - 39 . Saskaņas centra izvirzīto kandidātu iepriekš atbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienība un apvienība Par labu Latviju.

Jāatgādina, ka tiesībsarga amatam tika izvirzīta arī Vienotības kandidāte Administratīvās tiesas tiesnese un Latvijas Universitātes pasniedzēja Anita Kovaļevska.

Jurim Jansonam ir augstākā profesionālā juridiskā izglītība, kā arī sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā un viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes doktorants studiju programmā Tiesību socioloģija. Bijis Juridiskās palīdzības administrācijas direktors, vēlāk apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS vadītājs, 2010.gadā sakarā ar uzņēmuma likvidāciju atbrīvots no valdes priekšsēdētāja amata un iecelts par uzņēmuma likvidatoru.

Privātpersonu veselības apdrošinātāji gada rezultātus vērtē kā apmierinošus; jaunpienācēji vēl neprognozē sīvu konkurenci, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Kopš šā gada 1. marta arī Ergo Life Insurance sāka piedāvāt veselības apdrošināšanu privātpersonām, laikrakstam pavēstīja Ergo Life Insurance veselības apdrošināšanas departamenta vadītājs Baltijas valstīs Gints Konrads. Kompānija būs ceturtā, kas kopš 2010. gada marta sāk piedāvāt šo pakalpojumu pēc tam, kad likvidācijai tika lemta RSK Apdrošināšanas AS, kas ilgstoši bija vienīgā privātpersonu veselības apdrošinātāja Latvijā.

Tas, vai šogad vēl kāds apdrošinātājs sāks darbību šajā nišā, varētu būt atkarīgs no līdzšinējiem citu kompāniju rezultātiem, kurus tās gan neatklāj. G. Konrads domā, ka šogad un nākamgad sīvas konkurences privātpersonu veselības apdrošināšanā vēl nebūs, jo tirgus atrodas attīstības sākuma stadijā.

Patlaban slēgtās viesnīcas Hotel de Rome ēkas ieradušies vairāki apsardzes firmas Koblenz darbinieki, lai palīdzētu bijušajiem īpašniekiem no restorāna Paulinger alus dārzs iznest mantas. «Tā ir laupīšana skaidrā dienas laikā. Bez kriminālprocesa šeit neiztikt,» atzīmēja jauno ēkas īpašnieku SIA Baltic Investments Group pārstāvis, zvērināts advokāts Armands Liberts.

Šādu tiesības bijušajiem ēkas nomniekiem neesot, jo pārdošanas līgumā minēts, ka ēka tiek pārdota ar visu tās aprīkojumu.

Ar restorāna un viesnīcas ēkas bijušo nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH pārstāvjiem portālam Nozare.lv pagaidām nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, 29.jūlijā viesnīcas Hotel de Rome ēkas jaunais īpašnieks SIA Baltic Investments Group, atslēdzot elektrību, pārtrauca viesnīcas darbību.

Nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH direktors un īpašnieks Jurgens Rēlingers klāstīja, ka pieczvaigžņu viesnīcas Hotel de Rome operatoram no atceltajām rezervācijām un negūtajiem ienākumiem viesu apkalpošanā līdz šī gada beigām radīti zaudējumi vairāk nekā 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) apmērā.

Viesnīcas Hotel de Rome operatoriem radītie zaudējumi un negūtie ieņēmumi patlaban aprēķināti 2,8 miljonu eiro (1,96 miljonu latu) apmērā, sacīja bijušās viesnīcas Hotel de Rome viena no operatoriem uzņēmuma Rohlinger Beteiligungs und Vermogensvervaltungs GmbH īpašnieks Jurgens Rēlingers.

1,7 miljonu eiro (1,19 miljonu latu) zaudējumi aprēķināti par viesnīcas aprīkojumu, kas fiksēts arī tiesā, bet 1,1 miljona eiro (770 000 latu) zaudējumi - par atceltajiem aptuveni 4000 fiksēto rezervāciju, kas bija līdz pat nākamā gada pavasarim, kā arī atsevišķām vēl tikai pieteiktām rezervācijām. Šī summa tika aprēķināta, vadoties pēc tā, ka pusgads varētu būt pietiekams laiks, lai atbrīvotu Hotel de Rome ēku, bet šāds termiņš netika dots.

Zaudējumus Rēlingers plāno piedzīt tiesas ceļā no Baltic Investments Group.

Viņš stāsta, ka šī gada 10.septembrī bijis tiesas lēmums, kas atļauj no bijušās viesnīcas telpām izņemt mēbeles, kas pieder piecām dažādām kompānijām - gan viesnīcas operatoram, gan restorāna apsaimniekotājam un citiem.

Dānijas kompānija Moeller-Maersk noslēgusi līgumu ar Dienvidkorejas uzņēmumu Daewoo Shipbuilding par Triple E class kuģu būvniecību, kas iecerēti kā pasaulē lielākie konteinerkuģi.

Kuģu, kas tiek būvēti Dienvidkorejas ostā Okpo, garums paredzēts 400 metru apmērā. Savukārt platums – 59 metru apmērā. Tādējādi topošie Moeller-Maersk konteinerkuģi būs tikai trīs metrus garāki un četrus platāki nekā E klases kuģi, bet spēs pārvadāt par 2,5 tūkstošiem konteineru vairāk, tādējādi iegūstot nosaukumu Triple E class.

Kuģu iegrime ir 14,5 metru apmērā, kas nozīmē, ka tie nevarēs izmantot ostas Amerikā, kā arī šķērsot Panamas kanālu. Maersk iecerējusi šos konteinerkuģus izmantot maršrutos starp Eiropu un Āziju.

Kopumā iecerēts izgatavot 20 Triple E class konteinerkuģus. No tiem trīs jau ir uzsākuši pārvadājumus. Viens no tiem - Mærsk Mc-Kinney Møller – jūrā tika nolaists jūlijā un ir jau veicis savu pirmo kuģojumu uz Gdaņsku Polijā.

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Arī nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība If apdrošināšana ievieš privātpersonu veselības apdrošināšanu.

If apdrošināšana veselības apdrošināšanas polisi piedāvās iegādāties uz trīs gadiem. Polise stāsies spēkā pēc trīs mēnešu nogaidīšanas perioda, kur pirmajā gadā polises prēmijas apjoms «vidējam latvietim» varētu būt 132 lati (jau esošajiem If klientiem), bet jaunajiem kompānijas klientiem – 144 lati.

Pirms saņemt polisi, klientam vajadzēs aizpildīt veselības deklarāciju, pēc kuras kompānija centīsies noteikt cilvēka veselības stāvokli, kas, savukārt, ietekmēs prēmijas apjomu gadā. Piemēram, lētāka polise nekā vidējā varētu būt jaundzimušajiem, bet divtik dārgāk – senioriem.

Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām, informē laikraksts Dienas bizness.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.

Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.