Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Strādājot starptautiskā uzņēmumā vai attīstot biznesu ārzemēs, klātesamība ir ļoti būtiska, tādēļ nereti nākas doties biznesa braucienos uz ārzemēm.

Vairums strādājošo komandējumu laikā apmeklē konferences un apmācības vai tiekas ar klientiem un partneriem, taču aizvien biežāk darbinieki biznesa braucienu cenšas apvienot ar atpūtu, dodoties ekskursijās, lai iepazītu galamērķa valsti, vēsta Baltic Travel Group un Aeroflot veiktā aptauja. Atkarībā no uzņēmuma nozares, darba braucienos darbinieki dodas regulāri – gan uz Baltijas valstīm (72%), gan tuvākiem un tālākiem galamērķiem Eiropā un ārpus tās.

Esot komandējumā, kā būtiskākais cilvēkiem ir pieejamība (51%) – ērtas saziņas iespējas, ieskaitot ātru internetu un kvalitatīvus telefonsakarus. Gan mobilo sakaru operatori, gan pasažieru pārvadātāji nepārtraukti uzlabo savus pakalpojumus un maina politiku, lai apmierinātu strauji augošās klientu vajadzības. Mobilās ierīces un datorierīces vairums aviokompāniju šobrīd atļauj lietot arī lidojuma laikā, un atsevišķas kompānijas biznesa klasē nodrošina arī Wi-Fi, bet izmantojot autotransportu un vilcienu, ierobežojumi praktiski netiek izjusti.

Pašreiz nav pamata aizkavēt «Sukhoi Superjet-100» lidmašīnu ielidošanu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā, norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš pauda, ka, pirmkārt, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) ir ekskluzīvās tiesības izsniegt gaisa kuģu un to detaļu tipa sertifikātus, kā arī atļaut trešo valstu operatoriem veikt darbības Eiropas Kopienā. Pašreiz «Sukhoi Superjet-100» gaisa kuģa tipam ir spēkā esošs EASA apstiprināts (izsniegts) gaisa kuģa tipa sertifikāts. Vienlaikus EASA ir izsniegusi atļauju aviokompānijai «Aeroflot» veikt darbību Eiropas Kopienā, izmantojot minēto gaisa kuģi.

«Otrkārt, gan nesenais notikums Latvijas gaisa telpā, kad gaisa kuģis paaugstinātas drošības apstākļos veica nosēšanos starptautiskajā lidostā «Rīga», gan incidents Maskavas lidostā joprojām tiek izmeklēts un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka minētie gadījumi būtu savā starpā saistīti,» pauda Gorodcovs.

Maskavas Šeremetjevas lidostā svētdien avārijas nolaišanās laikā aizdegusies iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna ar 78 cilvēkiem, un no viņiem gājis bojā 41 cilvēks, liecina Krievijas Izmeklēšanas komitejas sniegtā informācija.

«Aviolainerī (..) atradās 78 cilvēki, ieskaitot apkalpes locekļus. Pēc precizētiem datiem, kas pašlaik ir izmeklēšanas rīcībā, no viņiem palikuši dzīvi 37 cilvēki,» sacīja Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Vairāki cilvēki ievainoti.

Pēc Šeremetjevas lidostas sniegtās informācijas, Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet 100» ar 73 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem pacēlusies no Šeremetjevas lidostas, lai dotos uz Murmansku, taču apkalpe ziņojusi par tehnisku problēmu un nolēmusi atgriezties. Lidmašīna veikusi «cieto» nolaišanos uz skrejceļa.

Pēc informēta avota teiktā, lidmašīnai radušās tehniskas problēmas, tāpēc piloti nolēmuši atgriezties lidostā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitušies pret skrejceļu un lidmašīna aizdegusies, jo degvielas tvertnes bijušas pilnas. Turklāt bija pazuduši radiosakari ar dispečeriem.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi sāksies 5.jūlijā un tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Vismaz 27 pasažieri ievainoti, kad Krievijas nacionālās lidsabiedrības Aeroflot reisa no Maskavas un Bangkoku lidmašīna pēkšņi nonāca spēcīgā turbulencē netālu, pirmdien paziņoja amatpersonas.

Lidmašīna neilgi pirms nolaišanās pirmdienas naktī nonāca spēcīgā skaidru debesu turbulencē, kad nav mākoņu, kas brīdinātu par iespējamo satricinājumu, paziņoja Aeroflot.

Krievijas vēstniecības Bangkokā pārstāvis Deniss Antonjuks informēja, ka negadījumā cietuši 24 Krievijas pilsoņi un trīs Taizemes pilsoņi. Viņš piebilda, ka ārstēšanos slimnīcā turpina 15 Krievijas pilsoņi un divi Taizemes pilsoņi.

Vēstniecības konsulārās daļas vadītājs Vladimirs Sosnovs ziņu aģentūrai RIA Novosti sacīja, ka vairākiem cietušajiem tiek veikta operācija, bet precīzu skaitu viņš nevarēja nosaukt. Viņš gan piebilda, ka neviena ievainotā dzīvība nav apdraudēta.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» piektdien, 5.jūlijā sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Pavasarī pieredzētā aviokatastrofa un tehniskas problēmas vēl citos reisos nav likušas pārskatīt lidmašīnu Sukhoi Superjet-100 ražošanas apjomus un to būvēšana norisinās saskaņā ar iepriekšējiem plāniem.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Maskavas Šeremetjevas lidostā lidsabiedrībai «Aeroflot» piederošā «Sukhoi Superjet-100» markas lidmašīna cieta katastrofā, kurā gāja bojā 41 pasažieris. Savukārt nedēļu vēlāk šīs markas lidaparāta, kuram vajadzēja doties no Maskavas uz Rīgu, salonā pirms izlidošanas tika sajusta deguma smaka, tomēr pēc lidmašīnas pārbaudes bojājumi netika konstatēti.

Vēl pirms tam, aprīļa beigās lidsabiedrības «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet-100» neilgi pēc pacelšanās no lidostas Rīga, tehnisku problēmu dēļ atgriezās un nolaidās paaugstinās drošības apstākļos.

Galerijā ieskats Sukhoi Superjet-100 pasažieru lidmašīnas montāžas procesā Gagarin Komsomolsk-on-Amur lidmašīnu ražotnē Krievijā.

Krievija piektdien aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām, tostarp tām, kuras veic tranzīta reisus.

Tas ir atbildes solis uz Lielbritānijas lēmumu aizliegt Krievijas nacionālās aviokompānijas "Aeroflot" lidojumus Lielbritānijas gaisa telpā.

Krievijas aviācijas pārvalde "Rosaviacija" norādīja, ka aizliegums attiecas uz lidmašīnām, kuru īpašnieks vai operators ir organizācija, kas saistīta ar Lielbritāniju vai tajā reģistrēta, vai arī tā ir nodota līzingā šādai organizācijai.

Aizliegums spēkā stājās piektdien plkst.11 pēc Maskavas laika (plkst.10 pēc Latvijas laika), un attiecas arī uz reisiem, kas Krievijas gaisa telpu šķērso tranzītā, sacīts "Rosaviacija" paziņojumā.

Lēmumu "Rosaviacija" pamatoja "ar atbildi uz Lielbritānijas aviācijas nozares iestāžu nedraudzīgajiem lēmumiem".

Polija un Čehija gatavojas slēgt savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām.

"Esmu uzdevis sagatavot valdības rīkojumu, kas paredzēs gaisa telpas slēgšanu Krievijas aviokompānijām," tviterī rakstījis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Arī Čehijas premjerministrs Petrs Fiala preses konferencē paziņoja, ka piektdien tiks pieņemts lēmums par valsts gaisa telpas slēgšanu vairāku Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.

"Republikas Satiksmes ministrija šodien izlems par republikas gaisa telpas slēgšanu vairākām Krievijas aviokompānijām. Lēmums tiks pieņemts sadarbībā ar Poliju," viņš teica.

Lielbritānija ceturtdien savā sankciju paketē pret Krieviju iekļāva tās nacionālo lidsabiedrību "Aeroflot", liedzot tās lidmašīnām ielidot Lielbritānijas gaisa telpā. Krievija uz to atbildēja, aizliedzot visu ar Lielbritāniju saistītu lidmašīnu ielidošanu savā gaisa telpā, tostarp arī tranzītā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir ieviesusi jaunus, uzlabotus stjuartu un pilotu formastērpus. Latvijas modes dizaineri izsaka savu viedokli.

Deva sievišķības

«Man labāk patika vecie formastērpi. Stjuarts tomēr ir tas cilvēks, kurš rada priekšstatu par aviokompāniju. Vecajā formā bija pietiekama deva sievišķības, varēja redzēt, ka katrs tērps ir šūts individuāli, un gribētu pateikt labus vārdus iepriekšējā formastērpa autoram. Runājot par šiem tērpiem, es atteiktos no liekām detaļām, piemēram, no «cakas», kura ir redzama blūzes lejas daļā,» teic Agnese Narņicka, Latvijas modes zīmola One Wolf īpašniece un dizainere.

Ļoti labs lakatiņš

Savukārt, bērnu apģērbu zīmola Leny Tomy Factory īpašniece un dizainere Liene Andersone atzinīgi novērtē auduma izvēli. «Tumši zilais ar laima krāsas salikumu – svaigi. Ļoti labs ir lakatiņš. Vīrieša žakete mazliet atgādina krievu Aeroflot laikus. Sievietes formastērpa augšdaļā ir kaut kāds stīvums. Tur varētu kaut ko stilīgāku, ja tā drīkst izteikties. Līdz šim man patika, ka stjuartēm bija baltie krekli un žaketītes. Tas varbūt bija pat labāk nekā šis variants.»

Pēc pusnakts stājies spēkā Baltijas valstu lēmums aizliegt savu gaisa telpu izmantot Krievijas lidsabiedrībām, liecina amatpersonu paziņojumi.

Noslēgusies Latvijas valdības ārkārtas sēde aptaujas kārtībā, kurā nolemts Latvijas gaisa telpas izmantošanu Krievijas pārvadātājiem slēgta pusnaktī, informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsver, ka bezprecedenta Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresija pret Ukrainu pieprasa stingru atbildi no visas Rietumu pasaules. Premjers uzsvēra, ka šovakar valdība vienbalsīgi nolēma slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām lidmašīnām.

Valdība lēmumu pieņēma, lai palīdzētu starptautiski izolēt Putina režīmu, kas īsteno vardarbīgu militāru uzbrukumu Ukrainas suverenitātei.

Lēmums pieņemts koordinācijā ar Lietuvu un Igauniju, un tas stāsies spēkā šonakt plkst.24. Lēmuma izpilde ir uzdota Satiksmes ministrijai.

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Vācijā avarējot privātajai lidmašīnai, gājusi bojā Krievijas otras lielākās aviokompānijas līdzīpašniece Natālija Fiļeva, ziņo BBC.

N. Fiļeva bija viena no Krievijā bagātākajām sievietēm un lielākā akcionāre S7 (Siberia Airlines).

Lidmašīna avarējusi, nosēžoties Egelsbach lidostā netālu no Frankfurtes.

Lidmašīnas avārijā bojā gājis vēl viens pasažieris un pilots. Avārijas cēlonis pagaidām nav zināms.

Privātā lidmašīna bija ceļā no Kannām Francijā.

55 gadus vecās N. Fiļevas bagātība saskaņā ar Forbes aplēsēm bija 600 miljoni ASV dolāru.

Avārijas izmeklēšanā iesaistīsies gan Krievijas, gan starptautiskās iestādes.

Divi cilvēki arī gājuši bojā brīdī, kad policijas automašīna, kas traucās uz negadījuma vietu, sadūrās ar citu automašīnu netālu no lidostas.

Trīs policijas darbinieki, kas atradās policijas automašīnā, guvuši nopietnus ievainojumus.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Rietumu sankciju ietekmē pērn sagruvusi Krievijas tūrisma nozare, ceturtdien secinājusi Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

2022.gadā Krieviju apmeklēja tikai 200 100 ārzemju tūristi, kas ir par 96,1% mazāk nekā gados pirms pandēmijas.

"Iemesli ir skaidri: slēgtās debesis starp Krieviju un lielāko daļu Eiropas valstu, kā arī neiespējamība Krievijā izmantot ārvalstīs izdotās "Visa" un "Mastercard" kartes," norādīja asociācija.

Lielākā daļa Eiropas slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām dažas dienas pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.

Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" no 2022.gada marta pārtrauca visus ārvalstu reisus, bet pēcāk pakāpeniski atjaunoja lidojumus uz valstīm, kurus Maskava uzskata par draudzīgām.

Tūrismu negatīvi ietekmēja arī Ķīnas stingrie ierobežojumi cīņā ar Covid-19.

Krievijas izmeklētāji izskata vairākus iespējamos cēloņus, kas varēja izraisīt svētdien notikušo lidmašīnas «Sukhoi Superjet 100» katastrofu Maskavas Šeremetjevas lidostā.

Tostarp, gan nepietiekamu pilotu un dispečeru kvalifikāciju, gan tehniskus bojājumus apvienojumā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, žurnālistus informējusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Stājoties spēkā vasaras lidojumu sarakstam, aviokompānija Scandinavian Air System (SAS) no 26.marta uzsākusi lidojumus uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

SAS gaisa kuģi Bombardier CRJ900 ar 88 sēdvietām uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu dosies 12 reizes nedēļā - divas reizes dienā darba dienās un vienu reizi dienā brīvdienās.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» uzsver Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs un Krievijā.

«Kopenhāgenas - Rīgas maršruts sniedz jaunas iespējas biznesa ceļotājiem ne tikai tiešajiem lidojumiem no un uz Rīgu, bet arī savienojamību ar citiem galamērķiem visā pasaulē,» norāda lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Šā gada maijā straptautiskajā lidostā Rīga apkalpots vairāk nekā pusmiljons pasažieru, ceļotāju skaitam pieaugot par 10,8%, salīdzinot ar 2016.gada maiju.

Kopumā piecos mēnešos starptautiskā lidosta Rīga ir apkalpojusi vairāk nekā 2,1 miljonu pasažieru – par 7,4% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Vairāk nekā 600 tūkstoši pasažieru pirmajos piecos mēnešos lidostu Rīga izmantoja kā starptautisku aviosatiksmes mezglu, lai pārsēstos tālākam ceļojumam uz citiem galapunktiem. Transfēra un tranzīta pasažieru skaits piecos mēnešos ir pieaudzis par 17,4%, sasniedzot 28,3% no kopējā pasažieru skaita. Maijā lidostu Rīga kā tranzītpunktu izmantoja 157 523 pasažieri jeb 29,8% no kopējā ceļotāju skaita, un šādu pasažieru skaits, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, pieauga par 17,7%.

Gada pirmajos piecos mēnešos lidostā Rīga apkalpoti 27 855 gaisa kuģi – par gandrīz 4% vairāk nekā gadu iepriekš. Par gandrīz 2% audzis arī apkalpoto kravu apjoms, sasniedzot 8,3 tūkstošus tonnu.