Lietuvas sabiedrotie uz iespējamajiem Krievijas draudiem ir gatavi reaģēt ne tikai ar pagājušajā nedēļā atsūtītajiem sešiem papildu iznīcinātājiem Zokņu aviobāzē, bet arī ar kuģiem Baltijas jūrā, kas to sargātu, intervijā Lietuvas televīzijai pirmdienas vakarā norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite. Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka Lietuvai ir svarīgi arī pašai nebaidīties.
Pēc viņas teiktā, Krievija sākusi rādīt savu patieso dabu arī Eiropai un pasaulei, bet pagājušajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības samits parādījis, ka daži Eiropas valstu līderi vēl nav līdz galam apjēguši situāciju, kādā šobrīd nonākusi Krievija un Eiropa.
«Daži izteicās, ka spiediens uz Krieviju šai brīdī nedrīkstētu būt pārāk stiprs - it kā lai nelaupītu tai iespēju «nezaudēt savu seju» un atstātu «atkāpšanās stratēģiju». Es ļoti skaidri pateicu - tā ir pati Eiropa, nevis Krievija, kura nedrīkst zaudēt savu seju, jo Krievija pat nedomā par savas sejas saglabāšanu. Tai sen vairs nav savas sejas - ir tikai Putina seja,» prezidente sacījusi intervijā, kas izskanējusi Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā. «Eiropa līdz galam vēl neaptver, kas notiek, un nav līdz galam sapratusi, ka Eiropai pašai pienācis laiks izšķirties un saglabāt savu seju.»
«Mums vēsturiski paveicies, ka pirms desmit gadiem iestājāmies gan NATO, gan Eiropas Savienībā. (..) Bet šobrīd mēs runājam par pašu Eiropu un acīmredzot ne tikai par Eiropu, jo redzam, (..) ka viena valsts mīda kājām jebkādas starptautiskās saistības - gan pašas parakstītos līgumus, gan ANO konvenciju, jebkādas vienošanās, kas pasaulē panāktas pēc Otrā pasaules kara, lai nodrošinātu mieru,» viņa uzsvērusi.
«Mēs redzam valsti, kura nekam nepievērš uzmanību, melo, atklāti ieved karaspēku bez atšķirības zīmēm, un tie jau ir nopietni starptautisko normu pārkāpumi. Redzam valsti, kura sākusi uzvesties (..) kā nacistiskā Vācija vai Staļins 1938.-1940.gadā. Slimīgas postimpēriskas ambīcijas jau tiek demonstrētas Eiropas valstīm un pasaulei. Skaidrs, ka pasaulei jāreaģē. Ļoti labi, ka saņemts diezgan vienots nosodījums no visiem pasaules punktiem - ne vien no Eiropas, ne vien no ASV, bet pat no Ķīnas, kas vienmēr bijusi draudzīga pat Putina režīmam.»
Pēc D. Grībauskaites teiktā, notikumi Ukrainā un īpaši Krimā parādījuši, ka mēs esam saskārušies ar «citādu civilizāciju vai attieksmi pret civilizāciju».
«Šādā situācijā cietīs visi - es domāju ne tikai Ukrainu. Eiropa, ASV - visi, jo acīmredzot nāksies ķerties pie zināmām sankcijām. Ne tikai diplomātiskām un politiskām, bet varbūt arī ekonomiskām,» viņa sacījusi. «Ļoti ceru, ka šāds aukstais karš, ko pasaules attiecībās atkal cenšas ieviest tieši pati Krievija, nesasniegs karstāko un ļaunāko punktu, tomēr jābūt sagatavotiem visiem prevencijas un drošības līdzekļiem.»
Prezidente vēlreiz atgādinājusi, ka Krievija savas starptautiskās saistības pārkāpusi ne tikai ar savu darbību Krimā, bet arī ar karaspēka mācībām, kas tajā pašā laikā rīkotas Kaļiņingradā bez iepriekšēja brīdinājuma un izmantojot taktisko bruņojumu.
«Gribu, lai mēs visi ļoti skaidri saprastu, ka Putina Krievija kļuvusi par agresijas piemēru un viena demonstrē spēku pret visiem," viņa piebildusi. "Mēs redzam valsti, kas kļuvusi par ķīlnieci viena cilvēka ambīcijām, iespējams, pat slimīgām, (..) kas liek domāt, ka no šīs valsts vismaz tuvākajā laikā varam sagaidīt pārsteigumus.»
«Mēs paši jau esam izrāvušies no postimpēriskā ambīciju lauka. Protams, tiekam ietekmēti citādā veidā - caur mūsu politiķiem, caur medijiem, caur propagandu, caur zināmu naudu, pat caur korupciju, varbūt mēģinot destabilizēt situāciju mūsu reģionā. (..) Bet tie vairs nav militārie līdzekļi, ko šī valsts nevarēs izmantot pret NATO valstīm. (..) Zinām, ka mūs aizsargā NATO 5.pants, bet galvenais ir nebaidīties no agresora, jo agresoram to vien vajag. Lai cik maza būtu valsts, mums jāzina, ka otrreiz nedrīkstam atkārtot vēsturisku kļūdu - ja mūs mēģinās okupēt, nāksies pretoties, nāksies šaut,» sacījusi D. Grībauskaite.
Vienlaikus viņa atzinusi, ka Rietumi nedrīkst nolaisties līdz Putina Krievijas līmenim un lietot rupju spēku, neievērojot savas starptautiskās saistības.
Runājot par pagājušajā nedēļā notikušo ES samitu, Lietuvas prezidente atzinusi, ka Austrumeiropas valstis, kam bijusi tuvāka darīšana ar Krieviju, labāk saprot notiekošo. «Jūtama atšķirība no dažu Eiropas valstu izpratnes, kuras atrodas mazliet tālāk no Krievijas un, iespējams, ekonomiski ir atkarīgākas, īpaši enerģētikas jomā,» viņa stāstījusi, piebilstot, ka Rietumu līderi tomēr sāk izprast notiekošo. «Krievija ar katru dienu ļauj mums labāk sevi iepazīt.»
Viņa arī atkārtojusi savas iepriekš izteiktās apsūdzības par iespējamo Kremļa ietekmi uz valdošajā koalīcijā ietilpstošās Darba partijas līderiem, par kurām prezidenti kritizējuši ne tikai politiķi, bet pat tie politologi, kuri parasti viņas darbību vērtē atzinīgi, un Darba partijas priekšsēdētāja un Seima spīkere Loreta Graužiniene pat pieļāvusi iespēju rosināt pret viņu impīčmentu.
Tomēr Grībauskaite no teiktā nav atkāpusies, norādīdama, ka pirmām kārtām runājusi par partijas dibinātāju un faktisko līderi Viktoru Uspaskihu, vienlaikus pieļaujot, ka viņš varētu ietekmēt arī pārējo partijas vadību.
Viņa arī veltījusi kritiku Valsts drošības departamentam (VSD), norādot, ka tam būtu aktīvāk jāpievēršas «preventīvajam darbam».
«Esmu jau teikusi, ka VSD pagaidām neattaisno nekādas cerības - ne darbu, ne rezultātu ziņā. Tādēļ, ka iztēlojas savu darbu tikai kā nenozīmīgu, toties augstas slepenības pakāpes uzziņu rakstīšanu,» viņa paziņojusi, piebilstot, ka departamentā «nobriedušas pārmaiņas» un agrāk vai vēlāk nāksies pārskatīt tā atbildības robežas.
