Zviedrija vismaz tuvākajos desmit gados plāno palikt lētas elektroenerģijas eksportētājvalsts, ceturtdien paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis.
Kā viņš pa tālruni no Zviedrijas pastāstījis ziņu aģentūrai BNS, šai valstī turklāt tiek būvēta jauna iekšējā elektrolīnija, kas, domājams, ļaus uzturēt stabilākas cenas ceturtajā tirdzniecības zonā, no kuras pa NordBalt starpsavienojumu elektroenerģiju pērk arī Lietuva.
Pēc Masjuļa teiktā, Zviedrijas enerģētikas ministrs Ibrahims Bailans viņam sacījis, ka kādu laiku - vismaz desmit gadus - viņa valsts sevi saskata kā diezgan būtisku elektroenerģijas eksportētāju un šai laikā nesaredz nekādus iemeslus elektroenerģijas cenu pieaugumam.
«Viņi arī nav izvērtējuši iespējas mākslīgi slēgt atomelektrostacijas,» viņš piebildis.
Zviedrijas elektrotīklu operators Svenska Kraftnat norādījis, ka jaunajai elektrolīnijai, kas valsts ziemeļus savienos ar dienvidiem, būs jānodrošina enerģijas piegāde dienvidu zonā un vismaz jāsamazina cenu starpība starp atsevišķām Zviedrijas zonām, pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs. «Mums tā ir laba ziņa, jo mēs esam savienoti ar ceturto zonu, kur elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais,» sacījis ministrs.
Zviedrijā visās četrās elektroenerģijas zonās cena parasti mēdz būt vienāda, bet dažas dienas mēnesī ceturtajā zonā cena krasi kāpj salīdzinājumā ar pārējo valsts teritoriju. Piemēram, 1.aprīlī šai zonā viena megavatstunda maksāja 24,93 eiro, kamēr pārējā Zviedrijā - 22,28 eiro.
Masjulis atzinis, ka paredzamā cenu izlīdzināšanās Zviedrijā Lietuvu īpaši neietekmēs, bet elektroenerģijas biržai nesīs stabilitāti.
Parasti Lietuvas tirdzniecības zonā elektroenerģijas cenas ir par 7-10 eiro augstākas nekā Zviedrijas zonā, bet tajās dienās, kad nedarbojas jaunais 700 megavatu starpsavienojums NordBalt, cenu starpība var sasniegt pat 21 eiro.