Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu transportēšanai būtu bijis liels pienesums, komentējot izmaiņas kravu klāstā ostās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Ja mēs varētu transportēt LNG kravas, tas būtu bijis liels pienesums. Mums būtu gan valstiski lielāka kontrole pār šo kravu plūsmām, gan arī tie būtu lieli apjomi, ko pārkraut Latvijā. Arī tas, ka mums ir gāzes krātuve, ģeogrāfiski būtu pievilcīgi un dotu lielas iespējas," sacīja Šteins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka var skatīties arī uz citiem gāzes veidiem, piemēram, no atkritumiem iegūto gāzi. Līdz ar to iespējas ir.

Šteins arī pauda, ka Latvija šobrīd ir pazaudējusi iespējas LNG tirgū. "Šajā mirklī mēs varam teikt, ka Klaipēda ir malači, ka ļoti strauji aizgāja uz priekšu ar savu LNG risinājumu. Arī igauņi strauji aizgāja ar to uz priekšu. Mums atliek meklēt savas priekšrocības, bet LNG iespējas ir pazaudētas," viņš teica.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Zinātniski tehniskais progress, inovācijas, digitalizācija, robotizācija, Zaļais kurss mainīs darba tirgus pieprasījumu, kā rezultātā virknē profesiju tiek prognozēts pamatīgs speciālistu trūkums, vienlaikus saruks vienkāršo darbu darītāju darbavietu skaits.

Šādu ainu rāda gan vairāku nozaru uzņēmēju aptauja, gan arī Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai arī Ekonomikas ministrija ir lūkojusi savās prognozēs aptvert nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam, tomēr uzņēmēji lielākoties raugās dažu gadu perspektīvā. Uzņēmēju ieskatā pēdējos gados aizsākto vērienīgo pārmaiņu apmērs ir tik iespaidīgs, ka pašlaik tik tālā 15 gadu perspektīvā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, teju neiespējami, jo prognozes vairāk varot atgādināt vīzijas, kuras balstītas uz vieniem pieņēmumiem (šodienas izpratni, zināšanām), uz kuru pamata tiek veikti nākamie pieņēmumi, kas tad arī kļūst par prognožu pamatu.

Līdz ziemas sākumam Vācijā darbu sāks vēl divi peldoši sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi, informēja valstij piederošā termināļu opratorkompānija "Deutsche Energy Terminal (DET).

DET paziņoja, ka notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai LNG termināļi Ziemeļjūras ostā Vilhelmshāfenē un pie Elbas netālu no Štādes varētu sākt darboties.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Vācija ir paātrinājusi LNG termināļu būvniecību Baltijas un Ziemeļjūras piekrastē, tādējādi cenšoties samazināt atkarību no Krievijas gāzes.

Pašlaik jau darbojas vairāki peldošie LNG termināļi - Vilhelmshāfenē, Brunsbitelē Elbas grīvā netālu no Ziemeļjūras un Baltijas jūras Rīgenes salā.

Abus jaunos termināļus pabeigt sākotnēji bija plānos šā gada pirmajā pusē, taču radās dažādas problēmas, piemēram, kavējās piegādes.

Atšķirībā no pirmā peldošā LNG termināļa Vilhelmshāfenē, kurš darbojas kopš pagājušā gada sākuma un kurš izveidots jau esošā ķimikāliju pārkraušanas infrastruktūrā, otrajam terminālim tiek izbūvēts īpašs doks bez tiešas saskares ar zemi.

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."

Viļņas lidostā otrdien oficiāli atklāts jaunais izlidošanas terminālis.

Premjerministrs Gintauts Palucks atklāšanas ceremonijā sacīja, ka Viļņas lidosta attīstās, lai apmierinātu arvien pieaugošā pasažieru skaita gaidas par ērtumu un augstas kvalitātes pakalpojumu.

Savukārt satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis uzsvēra, ka jaunais izlidošanas terminālis ir tikai sākums lidostas attīstībā un jau ir sākts darbs arī pie jauna ielidošanas termināļa.

Pirmie reisi no Viļņas lidostas jaunā izlidošanas termināļa noritējuši bez aizķeršanās, paziņoja Lietuvas valsts lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Bartkus.

"Pirmie reisi no jaunā termināļa izlidoja plkst.5.30," viņš teica Lietuvas sabiedriskajam radio, apliecinot, ka pasažieri bija gatavi izlidošanai.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Jūlija sākumā noslēdzies Rīgas ostas ceturtā lielākā kravu termināla - SIA KS Terminal iegādes darījums, kura rezultātā par uzņēmuma 100% daļu īpašnieku ir kļuvis koksnes plātņu ražotāja Kronospan grupas uzņēmums SIA Kronospan Riga.

Ar jauniegūto kontroli, starptautiskais koksnes produktu ražotājs un izplatītājs Kronospan, stiprinās grupas darbības Ziemeļeiropas reģionā, vienlaikus paverot jaunas stratēģiskās iespējas ostas termināļa tālākai izaugsmei.

Savukārt jau jūlija beigās pie KS Terminal piestātnes pienāca Kronospan grupai piederošais 199 metru garais un 30 metru platais ģenerālkravu kuģis “Spanaco Adventure”, lai “Kronospan Riga” ražotnē tapušās koka plātnes nogādātu ASV. Kuģis ar 40 000 m3 Latvijā ražotām skaidu plātnēm devās ceļā uz Baltimoras un Hjūstonas ostām.

Plānots, ka “Spanaco Adventure” turpmāk veiks regulārus kravu pārvadājumus no Rīgas ostas uz ASV, nogādājot “Kronospan Riga” produktus Amerikas tirgū.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Philip Morris International jau otro gadu pēc kārtas ierindojas starp desmit nozīmīgākajiem ASV biržā kotētajiem uzņēmumiem, kas ieņem līderpozīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Starptautiskā biznesa medija Forbes ikgadējā neto nulles līderu sarakstā tiek izcelti tie 100 uzņēmumi, kas visaktīvāk iesaistās CO2 emisiju mazināšanā, novēršot vai kompensējot radīto piesārņojumu.

Reitinga veidošanā Forbes izmanto pētījumu kompāniju Sustainalytics un Morningstar datus, kas mēra uzņēmumu iesaisti siltumnīcgāzu emisiju mazināšanā. Veidojot neto nulles sarakstu, uzņēmumi tiek aplūkoti gan plašākā nozares, gan atrašanās vietas kontekstā, rēķinoties ar to, ka, piemēram, naftas un gāzes ražotājiem ir ļoti atšķirīgi izaicinājumi nekā, piemēram, bankām vai viesnīcu ķēdēm. Cita starpā tiek vērtētās arī uzņēmuma iniciatīvas sadarbības partneru, izplatītāju un klientu CO2 emisiju mazināšanā.

Philip Morris International bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem Baltijas valstīs pēc neatkarības atgūšanas, un šo vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā uzņēmums reģionā ir īstenojis vairākus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas, ietekmi uz vidi un elektroenerģijas patēriņu.

Latvijā netiks realizēti utopiskie plāni par ātrgaitas šosejām līdz lielākajām pilsētām, bet TEN-T ceļu tīkla uzlabošana notiks ar budžetā atvēlētajiem līdzekļiem un izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P).

Iepriekš bijušā satiksmes ministra Tāļa Linkaita izziņotie solījumi līdz 2040.gadam savienot Latvijas lielākās pilsētas un Rīgu ar ātrgaitas ceļiem bija politiski bezatbildīgi, jo šādu plānu realizācijai būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro, pauda Dubkēvičs.

Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus vairāk nekā 1000 kilometru garumā

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas...

Viņš uzsvēra, ka situācija nozarē ir nopietna, finansējums ceļu būvei sarūk, turklāt jaunajā plānošanas periodā autoceļu būvniecībai nav iespējams izmantot Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Tāpat netiek pildīts likumā "Par autoceļiem" noteiktais - novirzīt Valsts autoceļu fondam ceļu būvei 80% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo likumā ir teikts "ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi".

Dubkēvičs informēja, ka atbilstoši likumā "Par autoceļiem" noteiktajam Valsts autoceļu fonda finansējumam nākamgad būtu jābūt 563,9 miljoniem eiro, taču nākamgad ceļu būvei pieejamais finansējums būs 187 miljoni eiro.

Tādēļ SM strādā lai atrastu citus finansējuma avotus, piemēram, PPP projektus un militārās mobilitātes līdzekļus, teica Dubkēvičs. Viņš piebilda, ka SM neplāno atteikties no Rīgas apvedceļa pārbūves, tāpat tiek strādāts pie Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūves.

SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālis Vectirāns informēja komisijas deputātus, ka jaunajā ES TEN-T regulā, kura stājās spēkā šovasar, vairs nav ietverta prasība pārbūvēt TEN-T tīkla ceļus par ātrgaitas ceļiem. Patlaban regula prasa veidot divlīmeņu šķērsojumus, kā arī atdalīt pretējā virziena brauktuves, piemēram, ar barjerām vai citiem līdzekļiem.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs piebilda, ka no ikdienas autobraucēja viedokļa nav īpašas starpības starp ātrgaitas autoceļu un parastu ceļu ar divām braukšanas joslām katrā virzienā (2+2), vienīgi ātruma ierobežojumi. Akimovs piebilda, ka LVC nav atteicies no domas atsevišķās vietās būvēt 2+2 ceļus, bet ir jāizvērtē to ekonomiskais pamatojums.

Vectirāns informēja, ka ceļu būvdarbi tiek plānoti pēc prioritātēm - seguma stāvoklis, satiksmes intensitāte un reģionālā vienlīdzība.

Vectirāns arī uzsvēra, ka Bauskas apvedceļu, kuru plānots izbūvēt primāri, varētu pabeigt līdz 2028.gadam, bet Iecavas apvedceļš tiktu realizēts pēc tam.

Tāpat Vectirāns informēja, ka no valsts galvenajiem autoceļiem labā un ļoti labā stāvoklī ir 76%, no reģionālajiem ceļiem - 52%, bet no vietējiem ceļiem - 15%.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka par ES fondu līdzekļiem būvētajiem ceļiem ik pēc noteikta laika, piemēram, astoņiem vai desmit gadiem, ir jāatjauno segums, kas nereti izraisa iedzīvotāju izbrīnu - kāpēc uz labiem ceļiem tiek veikti remontdarbi. Vectirāns skaidroja, ka, neveicot šo atjaunošanu, varētu sagaidīt ES iebildumus par piešķirto līdzekļu izlietošanas pamatotību.

Vectirāns piebilda, ka tuvāko sešu mēnešu laikā SM atjaunos iepriekš izstrādāto Latvijas autoceļu stratēģiju "2040", un iepazīstinās ar to sabiedrību.

Līdz ar pirmā kravas kuģa apkalpošanu pie savas piestātnes, Rīgas ostas stividorkompānijām (jūras kravu termināļiem) pievienojies jauns uzņēmums - SIA Ekogiria, kura pamatdarbība ir lejamkravu, galvenokārt, biodegvielas uzglabāšana un pārkraušana.

Pirmais Ekogiria apkalpotais kuģis Rīgas ostā ir tankeris “Johann Essberger”, kas no Rīgas uz Roterdamu aizveda 4200 tonnu biodegvielas. Plānots, ka turpmāk šāda apjoma krava no Ekogiria termināļa tiks nosūtīta reizi mēnesī.

Lejamkravu tirdzniecības un loģistikas uzņēmums SIA Ekogiria Latvijā savu darbību veic kopš 2023. gada. Agrāk kravu uzkraušanai uz kuģiem tika izmantoti citu ostas termināļu pakalpojumi, bet pēc termināļa iegādes Rīgas ostā uzņēmuma rīcībā ir pašiem savs lejamkravu rezervuāru parks ar kopējo apjomu 8400 m3, kā arī kuģu piestātne jūras kravu pārkraušanai un dzelzceļa pievedceļš ar lejamkravu produktu noliešanas estakādi. Pašreiz Ekogiria Rīgas termināļa galvenais darbības virziens ir biodegvielas pārkraušana, bet plānots attīstīt arī citu lejamkravu – augu izcelsmes eļļu, izlietotas cepamās eļļas un dīzeļdegvielas pārkraušanas pakalpojumus. Biodegviela terminālī nonāk no Baltijas reģiona un Eiropas valstu biodegvielas ražotājiem. Šeit tā tiek uzkrāta, konsolidēta un tālāk eksportēta uz Rietumeiropas ostām, galvenokārt uz tā dēvēto ARA reģionu (Amsterdama – Roterdama – Antverpene).

Noslēgusies Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas būvniecības konkursa pirmā kārta, kurā izvērtēti pretendentu iesniegtie tehniskie piedāvājumi.

Rīgas lidosta konkursa noslēdzošajai kārtai izvirzījusi četrus pretendentus, ko uzaicinājusi līdz 31.martam iesniegt finanšu piedāvājumus.

Tehniskajos piedāvājumos pretendentiem bija jāiekļauj būvniecības laika plāni, vides, sociālās un darba drošības prasības, kvalitātes vadības plāns, priekšlikumi apakšuzņēmēju atlases procedūrai, kā arī ierosinājumi procesu optimizācijai un alternatīvu risinājumu tehniskie priekšlikumi.

Starptautiskais konkurss Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma būvniecībai tiek organizēts pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) noteiktas iepirkuma procedūras. Projekta finansēšanai Rīgas lidosta saņēmusi saistošos piedāvājumus no ERAB, Ziemeļu Investīciju bankas un OP Corporate Bank plc filiāles Latvijā. "Šo finanšu institūciju gatavība finansēt lidostas lielo attīstības soli ir spēcīgs apliecinājums Rīgas lidostas finanšu stabilitātei, uzticamībai un ilgtermiņa izaugsmes stratēģijai, un šīs investīcijas ļaus stiprināt Rīgas lidostas līderpozīcijas reģionā, sekmējot arī mūsu valsts ekonomikas noturību," uzsver Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.

Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.

Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:

1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;

2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji - sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, liecina domnīcas LaSER veiktais pētījums.

Viens no mūsu valsts klupšanas akmeņiem un attīstības bloķētājiem ir fakts, ka mums nav atbilstošas ekosistēmas, kur tiek radītas idejas, norāda Daunis Auers, domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu profesors. Mēs vēlamies būt daļa no šīs sistēmas, radot datos un zinātnē balstītas idejas, kas ilgtermiņā palīdzētu valsts attīstībai, atzīmē D.Auers. Arī Aigars Rostovskis, viens no domnīcas LaSER dibinātājiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, piekrīt - lai kaut kas mainītos, kaut kas ir jādara. Noslīdēt atpakaļ ir ļoti viegli, jo tas ir straujš process, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu, spriež A.Rostovskis.

Fondēto pensiju iemaksu samazināšana par vienu procentpunktu samazinās nākotnes pensionāru ienākumu līmeni.

Tādu nākotnes ainu prognozē Finanšu nozares asociācija. Jāatgādina, ka lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu uz trijiem gadiem no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pārnest 1 procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Tādējādi pēc Finanšu ministrijas informācijas valsts papildus iegūtu 104 milj. eiro 2025. gadā, 162 milj. eiro 2026. gadā, 171 milj. eiro 2027. gadā, bet 2028. gadā pat 179 milj. eiro.

Pirmā līmeņa riski

SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle Kristīne Lomanovska uzsvēra, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, ir trīs līmeņu pensiju sistēma, kurā katra līmeņa uzdevums ir mazināt noteiktus riskus. Pirmais pensiju līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa — valsts sociāli apdrošināto iemaksas novirza pašreizējiem pensionāriem pensiju izmaksai. Otrais pensiju līmenis ir tas, kurš mazina demogrāfiskos un sabiedrības novecošanās riskus, jo iemaksas tajā tiek izvietotas finanšu tirgos un pelna naudu – palielina šo iemaksu veicēju kapitālu, ko izmanto, sasniedzot pensijas vecumu. Trešais līmenis balstās uz brīvprātīgām iemaksām, par kurām ir iespējams atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts noteiktā limita ietvaros. “Apņemšanās bija 10% novirzīt pirmajā (valsts) pensiju līmenī un 10% novirzīt otrajā līmenī, bet šāds apmērs nav bijis, jo bija 2% līdz 2012. gadam, 2014. gadā - jau 4%, 2015. gadā — 5% un no 2016. gada - 6%, un tagad no 2025. gada tiks sperts solis atpakaļ uz 5%,” norādīja K. Lomanovska.

Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka Latvijas 2025.gada valsts budžeta plāna projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fiskālajiem noteikumiem, uzsver EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.-2028.gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.

Dombrovskis pauž, ka Latvija ir sekmīgi iekļāvusies ES jaunajā ekonomiskā pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt ES fiskālo stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpat viņš skaidro, ka vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.