Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

Sakarā ar Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācijas Ave Sol iesniegumu par Miķeļdienas gadatirgus sarīkošanu Doma laukumā ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Miķeļdienas gadatirgus notiks 27. sepetmbrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 Doma laukumā, Jaunielā, Jēkaba iela, Zirgu ielā un Tirgoņu ielā.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekus ar speciālām caurlaidēm, kas izsniegtas Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācijā Ave Sol):

No 26. septembra plkst. 6.00 līdz 27. septembra plkst. 21.00:

– Doma laukumā,

– Smilšu ielā, (labajā pusē) posmā no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra līdz Jēkaba ielai;

– Tirgoņu ielā.

27. septembrī no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00:

– Jaunielā, posmā no Doma laukuma līdz Krāmu ielai;

– Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai;

– Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai;

– Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Mazajai Pils ielai;

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Ministru kabineta sēdē otrdien, 21. jūnijā atbalstīti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, lai pilnvērtīgi ieviestu Civillikumā paredzēto jauno tiesību institūtu – apbūves tiesību no 2017. gada 1. janvāra.

Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam (apbūves tiesīgajam) būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai (zemes gabala īpašniekam) piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Apbūves tiesība atbilstoši 2015. gada 5. martā Saeimā pieņemtajiem un Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Civillikumā būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Proti, minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā un ir vērsti uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesību, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 2016. gada 21. janvārī izsludināti Tieslietu ministrijas ( TM) izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kuri precizē normatīvo regulējumu attiecībā uz Civillikumā ieviesto jauno apbūves tiesības normu, informē TM.

2015. gada 5. martā Saeimā tika pieņemti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Civillikumā par apbūves tiesības normas ieviešanu, jo pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Piemēram, var būt gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Saeimas Juridiskā komisija, lai risinātu dalītā īpašuma jautājumus ir atbalstījusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Civillikumā, kas paredz papildināt likumu ar jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesība.

Eksperti atzīst, ka Latvijā jau sen ir aktualizējies jautājums par dalītā īpašuma izbeigšanas nepieciešamību, tāpēc minētais likumprojekts varētu būt kā pirmais solis, lai problēmu sāktu risināt. Likumprojekts nosaka, ka apbūves tiesība ir ar līgumu nodibināta tiesība būvēt un uz līgumā norādīto termiņu iegūt īpašumā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves uz svešas zemes.

Ar apbūves tiesības ieviešanu plānots nodrošināt regulējumu situācijās, kad uz citai personai piederošas zemes tiks būvētas nedzīvojamas ēkas vai inženiertehniskas būves. Paredzēts, ka persona varēs iegūt zemes apbūves tiesības, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Saeimas Juridiskā komisija pabeigusi darbu pie likumprojekta, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, ieviešot tā dēvēto apbūves tiesību. Civillikuma izmaiņas regulēs personas tiesības uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves.

«Pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Ir gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, » iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Saeima ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, ieviešot tā dēvēto apbūves tiesību. Jaunais civiltiesiskais institūts regulēs personas tiesības uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves, informē Saeimas Preses dienests.

Pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Ir gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Ar apbūves tiesību saprot ar līgumu piešķirtu mantojamu un atsavināmu lietu tiesību celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Persona varēs iegūt zemes apbūves tiesību, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Lai gan pēdējos gados pieklusis, nekur nav pazudis farmācijas nozares līdera Grindeks plāns Salu tilta galā iezīmēt Rīgas vārtus

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptējusi lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu kvartālam Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazajā Krasta ielā. Gala lēmums gan vēl jāpieņem domes sēdē. Lokālplānojumu paredzēts izstrādāt pēc SIA Namu apsaimniekošanas projekti pasūtījuma. Uzņēmuma īpašnieks ir a/s Grindeks, tā vienīgais valdes loceklis ir Filips Lipmans. Pērn kompānija nav apgrozījusi ne centa, tās zaudējumi pārsniedz 27 tūkst. eiro, liecina Lursoft informācija.

Plāni lieli

Lokālplānojuma izstrāde ir nepieciešama, lai detalizētu un grozītu esošo Rīgas teritorijas plānojumu, radot priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai attīstībai un pilnvērtīgai īpašumu izmantošanai uzņēmējdarbības attīstībai, paredzot degradētās apbūves un vides revitalizāciju, radot vienotu kvartāla telpisko struktūru un telpu, norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadība.

Liepājas būvvaldes speciālisti apkopojuši a/s Mēs Liepājai pieteiktās Rožu galerijas būvniecības ieceres sabiedriskās aptaujas rezultātus. Kopumā šajā apspriešanā piedalījušies 4 129 liepājnieki.

No saņemtajām 2 245 aptaujas lapām 1 748 izteikts pozitīvs būvniecības ieceres vērtējums, 359 aptaujas lapās – negatīvs vērtējums. Divās aptaujas lapās autori saglabājuši neitrālu pozīciju, 136 aptaujas lapas atzītas par nederīgām, jo tajās nav norādīts autora vārds, uzvārds un adrese. Ieceres apspriešanas laikā ir saņemtas četras vēstules ar 1 876 iedzīvotāju parakstiem pret Rožu galerijas būvniecību. Viena vēstule ir ar jautājumiem un ierosinājumiem un to parakstījuši septiņi cilvēki. Pēc publiskās apspriešanas termiņa beigām saņemtas lapas ar 46 parakstiem pret iecerēto būvniecību.

Iedzīvotāju atsauksmes un viedokļi tiks nodoti papildu izvērtēšanai ekspertiem, kā arī būvniecības ierosinātājiem – akciju sabiedrībai Mēs Liepājai, informē pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone.

Ar skrupulozu rēķināšanu un balansēšanu «uz plāna ledus» jauno sezonu sācis lielākais rožu audzētājs Baltijā SIA Ar B Agro

Tukuma novadā 1,5 ha siltumnīcu platībās jau plaukst karaliskie ziedi, taču nozarē aina tik rožaina nav. SIA Ar B Agro direktore Eva Bumbiere atklāj, ka rožu bizness pēdējos gados nav piedzīvojis strauju attīstību un iemesli ir vairāki, tostarp galvenais šķērslis – valdības nepārdomātie lēmumi.

Nākas balansēt

Saimniecību 2001. gadā dibinājis Arvis Bumbiers, tad izveidota infrastruktūra, kā arī uzbūvēta pirmā siltumnīca 2600 m2 platībā. Kopš 2005. gada uzņēmums īstenojis četrus investīciju projektus ar ELVGF līdzdalību uzbūvēts siltumnīcu komplekss un katlu māja, iegādātas ražošanai nepieciešamās iekārtas. 2008. gadā saimniecība ELFLA izveidoja apgaismes sistēmu augiem 3000 m2 platībā, tādējādi radot iespējas audzēt rozes arī ziemā, taču tieši augsto elektroenerģijas tarifu dēļ nācās atteikties no šīs idejas.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Sākusies un līdz 2.augustam norisināsies publiskā apspriešana lokālplānojumam teritorijai Rīgā starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apbūvi. Lokālplānojumu izstrādājis mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum, informēja Latio tirgus pārskatu projektu vadītājs Roberts Kārkliņš.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA Jaunais Mežaparks. Uzņēmumam pieder lielākais no lokālplānojuma teritorijā ietvertajiem zemes gabaliem, tā platība ir 31,6 hektāri. 0,5 hektārus liels zemes gabals ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā. Lokālplānojums izstrādāts, pamatojoties uz projektēšanas biroja Arhis apbūves koncepciju, kas paredz bijušajā armijas noliktavu teritorijā veidot mazstāvu dzīvojamo apbūvi, vietām arī jaukta tipa apbūvi, plašu publisko ārtelpu un zaļu vidi.

Lokālplānojums paredz grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto minētās teritorijas atļauto izmantošanu no centra apbūves uz trim citiem izmantošanas veidiem – savrupmāju apbūves teritoriju, dzīvojamās apbūves teritoriju un jauktas apbūves teritoriju ar dzīvojamo funkciju. Paredzēts ievērojami samazināt arī atļauto apbūves blīvumu un intensitāti, vienlaicīgi veicot vairākus būtiskus pilsētvides uzlabojumus. Tāpat iecerēts grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto un spēkā esošajā detālplānojumā precizēto apbūves stāvu skaitu – atļauto 4–25 stāvu vietā kā maksimālo nosakot tikai trīs stāvus.

Lai nosegtu brandmūra sienu Līvu laukumā, nākotnē būtu pieļaujams daļu laukuma apbūvēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē pastāstīja Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā patlaban nav skaidri pateikts, cik daudz un kā laukums varētu tikt apbūvēts, bet ir atstāta iespēja, ka laukums nosacīti varētu tikt sadalīts divās daļās - potenciāli apbūvējamā daļā un neapbūvējamā, kurā nebūs atļautas ne īslaicīgas, ne arī sezonāla rakstura būves.

Potenciāli apbūvējamā daļa varētu būt starp Mazo Ķēniņa ielu pretī Rīgas Krievu drāmas teātrim, Kaļķu ielu un brandmūriem pie Kaļķu vārtiem, paredzot, ka apbūves līnija tiktu precizēta detālplānojumā. Purmale uzsvēra, ka saskaņā ar procedūru jebkuras apbūves ieceres pamatā būs telpiskais arhitektūras konkurss, uz kā bāzes tiks noteikti detālplānojuma risinājumi. Detālplānojumā tiks noteikta būvlaide, cik tālu pieļaujama jebkāda veida apbūve, lai nosegtu brandmūri.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopīgā sēdē ar Juridisko komisiju otrdien, 20.decembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu par nedzīvojamu ēku vai inženiertehnisku būvi, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata, noteikt apbūves tiesīgajam, informē Saeimas Preses dienests.

Likums grozīts, ņemot vērā Saeimā 2015.gadā pieņemtos Civillikuma grozījumus, kas likumu papildina ar jaunu nodaļu par apbūves tiesību, kas regulē personas tiesību uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves. Apbūves tiesības regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Iebildumus pret likuma izmaiņām šodienas komisijas sēdē pauda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve, norādot, ka šāda kārtība noslēgtā līguma termiņa beigās apbūves tiesīgajam varētu radīt iespēju nemaksāt nodokli, tādējādi radot nodokļa parādu, ko būtu neiespējami atgūt. Šo iebildumu ņemot vērā, par likumprojekta virzību atbildīgā Budžeta komisija vienojās līdz nākamā gada 31.martam uzdot Ministru kabinetam, iesaistot Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, izstrādāt nepieciešamos risinājumus, lai izslēgtu ar nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma uzlikšanu apbūves tiesīgajam saistītos riskus, tai skaitā - iespējamo nodokļa nenomaksāšanas risku.

11.maija pēcpusdienā Pils laukumā, Rīgā, notiks projekta Skolnieks pētnieks pilsētnieks brīvdabas darbnīca Laukums man, kurā bērni kopā ar jaunajiem arhitektiem būvēs paši savu Pils laukuma modeli, pirms tam iepazīstoties ar laukuma izveides vēsturi un publiskās ārtelpas uzbūves principiem.

Kā darbnīcas dalībnieku pamatsastāvu arhitekti aicinājuši laukumam tuvējās pamatskolas Rīdze 4.– 6.klašu audzēkņus. Taču arī citi laukuma lietotāji ir gaidīti, lai testētu esošo ārtelpu un pētītu tās pagātni, izskatītu citurienes ārtelpu piemērus, kā arī fantazētu un maketētu nākotnes risinājumu Pils laukumam.

Darbnīcas rīkotāji vēlas rosināt bērnus uz sadarbību, tuvējās apkārtnes iepazīšanu un izpratni, kā pašu spēkiem Pils laukumu pārveidot un padarīt gan pieejamāku, gan pievilcīgāku tās apdzīvotājiem. Pils laukumu ietver daudz un dažādas publiskās ēkas, kuras apmeklē bērni, tostarp tuvumā esošās skolas.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apsver iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apliecināja Reizniece-Ozola.

Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.

Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem.

Vaicāta, vai finanšu ministre pretendēs uz šo amatu, Reizniece-Ozola piebilda, ka viņa šādu iespēju neizslēdz.

Neoficiāla informācija liecina, ka pretendenti uz Eiropadomes prezidenta amatu varētu būt zināmi šī mēneša beigās, savukārt prezidenta vēlēšanas varētu notikt decembrī.

Reiznieces-Ozolas vārds iepriekš izskanējis starptautiskajos medijos, kuros novērtēts Latvijas finanšu ministres darbs. Šā gada janvārī Lielbritānijas lietišķā laikraksta «Financial Times» banku jautājumiem veltītais žurnāls «The Banker» Reiznieci-Ozolu atzina par gada labāko finanšu ministri Eiropā.