Lai gan pēdējos gados pieklusis, nekur nav pazudis farmācijas nozares līdera Grindeks plāns Salu tilta galā iezīmēt Rīgas vārtus
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptējusi lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu kvartālam Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazajā Krasta ielā. Gala lēmums gan vēl jāpieņem domes sēdē. Lokālplānojumu paredzēts izstrādāt pēc SIA Namu apsaimniekošanas projekti pasūtījuma. Uzņēmuma īpašnieks ir a/s Grindeks, tā vienīgais valdes loceklis ir Filips Lipmans. Pērn kompānija nav apgrozījusi ne centa, tās zaudējumi pārsniedz 27 tūkst. eiro, liecina Lursoft informācija.
Plāni lieli
Lokālplānojuma izstrāde ir nepieciešama, lai detalizētu un grozītu esošo Rīgas teritorijas plānojumu, radot priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai attīstībai un pilnvērtīgai īpašumu izmantošanai uzņēmējdarbības attīstībai, paredzot degradētās apbūves un vides revitalizāciju, radot vienotu kvartāla telpisko struktūru un telpu, norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadība.
No uzņēmuma viedokļa tas nozīmē – radīt iespēju tās ieceru īstenošanai, ieskaitot ievērojami augstāku ēku būvniecību. Pēc Namu apsaimniekošanas projektu pasūtījuma SIA RDS Arhitekti izstrādātais teritorijas apbūves un transporta attīstības priekšlikums paredz «šobrīd degradētās apbūves un vides revitalizāciju, radot jaunas kvalitātes un dažāda rakstura mājokļus, birojus un pakalpojumu objektus, kurus savstarpēji vieno labiekārtota publiskā ārtelpa. Funkcionāli jauktas apbūves izvietošana kvartālā mazinās nepieciešamību pēc iedzīvotāju mehāniskas pārvietošanas nākotnē, jo viena kvartāla robežās iespējams izvietot gan darbavietas, gan dzīves vietas. Apbūves iecere paredz kvartāla centrālajā daļā izvietot jaunus, vertikāli akcentējošus būvapjomus, kas veido/akcentē «pilsētas vārtus», pa Salu tiltu iebraucot no Pārdaugavas pilsētas centrā. Gar Maskavas ielu ir plānots saglabāt ielai raksturīgo perimetrālo apbūvi, iekļaujoties Maskavas ielas vēsturiskās apbūves ainavā,» jau pērn sūtītā vēstulē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam norāda uzņēmuma pārstāvji.
Jāatgādina, ka šie «pilsētas vārti», kas tika plānoti daudz augstāki, nekā tobrīd bija atļauts, - pat 24 stāvus augsti -, 2009. gadā izraisīja skaļu šūmēšanos sabiedrībā. Proti, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers bija gatavs pat pilsētas attīstības plānu mainīt, lai tikai uzņēmums tiktu pie savu ieceru realizēšanas, lai gan Rīgas arhitektu kolēģija apbūves iecerei vairākkārt jau bija teikusi nē paredzētās augstās apbūves dēļ. Grindeks līdzīpašnieks Kirovs Lipmans 2009. gadā A. Šlesera LPP/LC ziedoja vairāk nekā 14 tūkst. eiro, vēl pēc gada – 25,6 tūkst. eiro, liecina KNAB partiju ziedotāju datubāze.
Ilgtermiņa projekts
Grindeks par plāniem ir visai nerunīgs, norādot vien, ka šis projekts, kas ietver kvartāla lokālplānojuma izstrādi, uzsākts 2006. gadā, prasot arī izmaiņas kopējā pilsētvides attīstības plānā. Šobrīd vēl nevar zināt, vai šī brīža projekta versija atšķiras no tās, kas tika prezentēta 2009. gadā, uzņēmuma komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa norāda: «No sākotnējām iecerēm, pirmkārt, sakārtot šo teritoriju, otrkārt, izveidot mūsdienīgu biroju un dzīvokļu centru, neesam atteikušies. Šobrīd projekts ir dokumentu sakārtošanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas stadijā, tāpēc par konkrētām investīcijām, tālāko attīstības gaitu ir pāragri spriest.» 2009. gadā tika lēsts, ka celtniecība varētu izmaksāt 36 milj. eiro.
Jārod risinājums
Pašvaldība lokālplāna izstrādei definējusi virkni uzdevumu, t. sk. – noteikt teritorijā esošo ēku un būvju kultūrvēsturisko vērtību, izstrādāt apbūves koncepciju, izvērtējot tās ietekmi gan uz Daugavas, gan Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ainavu, gan trokšņa un gaisa piesārņojuma iespējamo palielināšanos.
Tāpat nepieciešams detalizēt teritorijas izmantošanas veidus, plānotās apbūves izvietojumu, maksimālo stāvu augstumu, izstrādāt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, lai sagatavotu noteikumus atklātam arhitektūras konkursam. Ne mazāk svarīgi būs izvērtēt plānotās apbūves ietekmi uz pilsētas ielu tīkla un Salu tilta nobrauktuvju caurlaides spējām un funkcionēšanu, kā arī izstrādāt perspektīvās transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta nodrošinājuma risinājumus, paredzot autonovietņu izvietojumu, izstrādājot gājēju ceļu un veloceliņu shēmas.