Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Jau tuvākā mēneša laikā Liepājas SEZ pārvalde uzsāks pirmos būvdarbus, lai bijusī melnās metalurģijas rūpnīcas Liepājas Metalurgs teritorija pārtaptu par modernu un uz aprites ekonomikas pamatprincipiem balstītu Liepājas Industriālo parku.

Šobrīd ir noslēgušies trīs iepirkumi par pirmo jaunu ielu posmu izbūvi un apstiprināts līgums par teritorijas elektrifikāciju, izbūvējot jaunus modernus elektrotīklus. Plānotie būvdarbi jāpabeidz līdz 2025. gada 31.decembrim. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Liepājas SEZ pārvalde ir apstiprinājusi izsludināto iepirkumu rezultātus par pirmo ielu izbūvi projekta “Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta” ietvaros. Tas nozīmē, ka jau tuvākā mēneša uzsāksies būvdarbi, lai bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritoriju sāktu pārveidot par mūsdienīgu zaļu industriālo parku un uzsāktu teritorijas atvēršanu publiskai piekļuvei.

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Ar bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” simbolisku caurlaides nojaukšanu 23. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde svinīgi uzsāka Liepājas Industriālā parka izbūvi, lai pārveidotu to par modernu, uz aprites ekonomikas pamatprincipiem balstītu zaļu industriālo parku.

Uzsākti pārmās kārtas būvdarbi, kas paredz ielu un inženierkomunikāciju izbūvi 3 posmos, kā arī jaunu sadales elektrotīklu izveidi. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Lai izbūvētu pirmās ielas Liepājas Industriālā parka teritorijā, ir nepieciešams demontēt vairāku veco ēku demontāžu. Viena no tām martena ceha caurlaides ēka. “Nograujot veco caurlaides ēku, kas savulaik regulēja ieeju Liepājas Metalurga teritorijā, mēs simboliski pāršķiram jaunu lappusi Liepājas rūpniecībā. Ceru, ka pēc gadiem šī teritorija būs viens no jaudīgākajiem zaļajiem industriālajiem parkiem Latvijā, kas vienuviet apvienos spēcīgus uzņēmumus, radīs jaunas darba vietas un cels pilsētas, reģiona un visas valsts ekonomiku,” komentē Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Pievienota 5. rindkopa

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu «Smart Stahl GmbH» ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA «Tolmets» un SIA «FeLM».

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv», atsaucoties uz «TV Kurzeme», ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem «KVV Liepājas metalurga» darbiniekiem. «Smart Stahl Gmbh» menedžeris Peters Foltins «TV Kurzeme» gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Likvidēts maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" iegādei 2017.gadā miljonāra Igora Šamisa izveidotais uzņēmums "K-1 Liepaja Metallurgical Plant", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums jau 2019.gadā tika izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, bet 2023.gada 11.decembrī tas izslēgts arī no Komercreģistra.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, kompānija 2017.gadā tika nodibināta, lai pārņemtu "KVV Liepājas metalurga" mantu. Uzņēmums tolaik palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro.

Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms deviņiem gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas "KVV Group". 2014.gadā Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "United Group" piedāvāja iegādāties "Liepājas metalurga" pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā "KVV Group" piedāvāja 107 miljonus eiro.

Lielbritānijas uzņēmuma «British Steel» vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu kopumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša «British Steel» vēstule.

Konsorcijs, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding» 17.aprīlī vēstulē «KVV Liepājas metalurga» administratorei Vitai Dikai, Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmuma «FeLM» valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai «Citadele» apliecinājis savu ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka «British Steel» konsorcijs vēlmi iegādāties visu uzņēmumu kopumā ir paudis arī šā gada februārī, nosūtot vēstuli atbildīgajām personām. Februārī «British Steel» norādīja, ka ražošanas atjaunošanai būtu nepieciešams nomainīt novecojušo velmētavas iekārtu un informēja, ka būtu gatavi investēt 60 līdz 75 miljonus eiro velmētavas iekārtu nomaiņā.

Maksātnespējīgais "KVV Liepājas metalurgs" pagājušajā gadā guvis 554 872 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskatā maksātnespējas procesa administratore Argita Jaunsleine norāda, ka pērn sniegti tikai nomas pakalpojumi un laboratorijas pakalpojumi. Uzņēmuma izmaksas tiek segtas no līdzekļiem, kas iegūti apsaimniekojot nodrošināto kreditoru mantu un no nodrošināto kreditoru piešķirtajiem līdzekļiem.

Administratore vadības ziņojumā norāda, ka 2021.gadā atbilstoši mantas pārdošanas plānam tiks atsavināti uzņēmuma aktīvi, tiks pabeigts maksātnespējas process un "KVV Liepājas metalurgs" tiks likvidēts.

2019.gadā maksātnespējīgais "KVV Liepājas metalurgs" cieta 1 791 684 eiro zaudējumus.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

To nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants. Lēmuma pieņemšana turpināsies 5. jūlijā, kad Liepājas SEZ valde uzklausīs investoru pārstāvjus, lai pieņemtu pamatotu un jēgpilnu lēmumu par attīstību ilgtermiņā.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

Liepājas SEZ valde lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, ko no SIA "FeLM" konkursa kārtībā iegādājās Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji".

LSEZ informē, ka SIA "FeLM" nekad nav slēpis, ka tā galvenais uzdevums ir bijis pēc iespējas dārgāk pārdot īpašumu, nevis izvērtēt investora nodomus. Pirkuma līguma nozīmīgākais aktīvs ir 2011. gadā uzstādītā elektroloka tēraudkausēšanas iekārta. Pirms pirkuma līguma noslēgšanas jau pirmajā tikšanās reizē, kas notika šā gada martā, Liepājas pašvaldība un Liepājas SEZ pārvalde Turcijas investoriem norādīja uz potenciālajiem riskiem un apgrūtinājumiem t.sk. lokālplānojumu un vēsturisko piesārņojumu.

LSEZ norāda, ka Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" ir nozīmīgs investors, diemžēl ne valsts, ne pašvaldības, ne arī Liepājas SEZ pārvaldes rīcībā nav uzņēmuma "Aslanli Metalurji" vai tā meitas uzņēmuma "Ļiepāja Steel" Biznesa plāns un pat vīzija kā tiek plānota darbība, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas un kā plānots izmantot solītās investīcijas 200 milj. EUR apmērā

2019. gada 25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ar LR Ministru Kabineta atbalstu iegādājās 10 nekustamos īpašumus t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā no AS "Citadele Banka" un SIA "Hortus RE" ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, uzsākot kopējā Liepājas Industriālā parka izveides nodoma īstenošanu 120 hektāru platībā.

LSEZ norāda, ka "Liepājas Metalurgs" nav jau 8 gadus un šodienas dienaskārtībā ir jautājums BŪT vai NEBŪT Liepājai kā modernai, videi draudzīgai, daudzfunkcionālai pilsētai, kurā strādā moderni apstrādes rūpniecības uzņēmumi t.sk. metālapstrādes nozarē, kurā attīstās ražotnes ar augstu pievienoto vērtību, bet vienlaikus tie ir videi un cilvēkam draudzīgi un ļauj pilsētai attīstīt arī nozīmīgus izglītības, kultūras, sporta un tūrisma projektus.

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Līdz šā gada novembrim apturēta AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lieta pret Latvijas valsti, liecina Valsts kancelejas informācija.

Lieta tika uzsākta pēc Kazmina pieteikuma un ir saistīta ar maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" ražošanas aktīvu pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group" 2014.gadā.

Valsts kancelejā informēja, ka Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas lietā "Jevgeņijs Kazmins pret Latviju" šķīrējtiesas tribunāls šā gada aprīlī pieņēma lēmumu apmierināt Latvijas lūgumu un uzlikt par pienākumu Kazminam līdz šā gada 28.aprīlim iesniegt garantijas vēstuli par Latvijas juridisko izdevumu atlīdzināšanu trīs miljonu eiro apmērā.

Procesuālajā rīkojumā šķīrējtiesas tribunāls norāda, ka pastāv nopietnas bažas par to, vai Kazmins ievērotu šķīrējtiesas tribunāla lēmumu atmaksāt Latvijas valstij tās juridiskos izdevumus, ja tāds tiktu pieņemts. Valsts kancelejā atzina, ka šīs šaubas galvenokārt saistītas ar pieteicēja izvēlētajām komercdarbības metodēm, kuru dēļ pret Kazmina kontrolētām juridiskām personām ir ierosināti kriminālprocesi. Tāpat Kazmina darbībā konstatēta čaulu kompāniju izmantošana un aktīvu "pārrakstīšana", lai izvairītos no parādu atmaksas.

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.