Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Lai noslēgtu savas ražotnes būvniecības procesu Karostas industriālajā parkā, STATS grupas uzņēmums SIA “EB Liepāja” piesaistījis līdzfinansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

Būvniecības veidņu paneļu ražotnes un biroja ēkas celtniecība tika uzsākta pērnā gada maijā ar STATS grupas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, bet laika gaitā izdevies piesaistīt arī līdzfinansējumu teju 3 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

“Neskatoties uz to, ka ir neliela aizkavēšanās, kas saistīta ar Austrijas partneru iespējām tehnoloģiskās ražošanas līnijas nodrošināšanā, plānojam, ka ražotni 5000 kvadrātmetru platībā varēsim nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām,” atklāj “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons. “Ēkas energoefektivitāte atbilst likumdošanas prasībām, bet ilgtspējas principus palīdzēs sekmēt saules kolektoru izvietošana uz rūpnīcas jumta.”

Uzņēmums Trelleborg Wheels Systems nolēmis pārcelt visas riteņu disku ražošanas un izstrādes darbības uz vienu ražotni Latvijā, Liepājas biznesa centrā, informē Liepājas domē.

Neraugoties uz efektivitātes uzlabošanas iniciatīvām, ražotnei Zviedrijas pilsētā Sēvšē (Sävsjö) šobrīd ir salīdzinoši zema rentabilitāte, un tiek uzskatīts, ka ražotne nevar nodrošināt nepieciešamos ilgtermiņa konkurētspējas nosacījumus attiecībā uz nākotnes vajadzībām un pieprasījumu, informē uzņēmuma grupas vecākais projektu vadītājs Jans Vennbergs.

Kompānijas Trelleborg AB meitas uzņēmums Trelleborg Wheels Systems saskaņā ar likumu par darba koplīgumiem ir aicinājusi uz tikšanos arodbiedrības, lai apspriestu lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu riteņu disku ražošanas reorganizāciju. Reorganizācija nozīmē to, ka visas darbības Sēvšes objektā tiks pārtrauktas, pārceļot ražošanu uz uzņēmuma ražotni Liepājā.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Trešo daļu tautsaimniecības neto apgrozījuma Liepājā veido metālapstrāde. Bez Liepājas metalurga nozares īpatsvars ir vien 8,7%, taču tā ir rentabla.

Liepājā 2012.gada beigās bija ap 120 uzņēmumu, kuru darbības veids tieši vai pastarpināti saistīts ar metālizstrādājumu ražošanu. Absolūts līderis apgrozījuma, ražošanas apjoma un darbavietu skaita ziņā ir metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs – tas dod 34% no visām darbavietām apstrādes rūpniecībā Liepājā. Tomēr summējot pārējo metālapstrādes uzņēmumu veikumu, nozare ir pietiekami svarīga pilsētai arī bez līdera. Eksperti skaidro, ka mazie un vidējie uzņēmumi spēj elastīgāk reaģēt uz tirgus svārstībām un ātrāk modernizēties, tāpēc vairums strādā ar peļņu. Nodarbināto skaits metālapstrādē bez Liepājas metalurga pērn bija 1850 jeb 32,4% no apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaita. Vairums šo ražotāju darbojas starptautiskajā tirgū. Tostarp ir gan ārvalstu kapitāla, gan pašu liepājnieku dibināti un pilsētas rūpniecības tradīcijās balstīti uzņēmumi. Lielākajos darbinieku skaits pārsniedz simtu, mazākie ir ģimenes uzņēmumi vai metālmākslinieku darbnīcas.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA “Syfud”, kas strādā ar zīmolu “Port Lite”, ir pabeidzis trīs jaunu rūpnīcu būvniecību vēsturiskajā Zivju konservu rūpnīcas teritorijā Liepājas ostā.

Investīciju apjoms kā būvniecībā, tā vismodernāko tehnoloģiju iegādē kopumā sasniedzis teju 80 miljonus eiro. Pašlaik ražotnē strādā 130 darbinieki, taču plānots, ka, uzsākot darboties ar pilnu jaudu, tajā tiks nodarbināti 800 strādājošie.

SIA “Syfud” ražotnē uzstādītās visjaunākās un efektīvākās tehnoloģijas ļauj garantēt drošu un ekoloģisku ražošanas procesu, kā arī nodrošina visaugstākās kvalitātes produkciju. Investīcijas ieguldītas arī ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos, kā arī jaunu telpu izbūvē darbiniekiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām ražotnē nodarbināto darbinieku skaits pieaugs līdz 200 strādājošiem, savukārt, kad rūpnīca darbosies ar pilnu jaudu, šeit būs 800 Baltijas apstākļiem labi apmaksātu darbavietu.

Liepājas attīstības programma un ilgtspējas stratēģija plāno vērienīgus projektus, taču neprognozē augstu dzīves līmeni, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Jābūt reālistiem,» attīstības plānošanas dokumentu pieticīgo izaugsmes prognozi komentē Liepājas domes Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols. Veiktā SVID (stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudi) analīze parāda saspringtu sociālekonomisko situāciju, kuras iemesli nav tikai pašvaldības ietekmes zonā, tāpēc dokumentu izstrādātāji atturējušies būt pārāk optimistiski. Arī līdz 2030. gadam netiek solīts sasniegt Austrumeiropas vidējo dzīves līmeni. Taču infrastruktūras un prioritāro jomu attīstīšanai plānoti prāvi līdzekļi, kas varētu dot arī labāku rezultātu par dokumentos fiksēto.

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».

Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.

Situācijai nozarē un uzņēmumā saasinoties, Liepājas metalurgs par 8-10% plāno samazināt darbinieku skaitu.

Patlaban visu uzņēmumu struktūrvienību vadītāji gatavo priekšlikumus valdei par darbaspēka optimizācijas iespējām. «10.aprīlis uzņēmumā ir algas diena, un mēs burtiski mēģinām sagrabināt naudu, lai neaizkavētu darba samaksu,» DB atzīst a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins. Šā gada janvārī rūpnīca strādāja ar pilnu jaudu, februārī un martā – ar aptuveni 60% jaudu, bet aprīlī noslogojums būs vēl mazāks, lēš S.Zaharjins. «Tik dziļas krīzes visā tērauda ražošanas nozarē, nerunājot par metalurģiju, nav bijis,» viņš apgalvo. Pagaidām lejupslīde turpinās, un pirmās pozitīvas dinamikas pazīmes gaidāmas ne ātrāk kā šā gada beigās.

Lai arī, pateicoties Liepājas metalurgam, ražošanas apjomi Latvijā šogad var strauji pieaugt, rūpniecības ilgtspējai nepieciešams likumdošanas atbalsts

Priecīgā ziņa, kas saistīta ar Liepājas metalurga atkal atvēršanu, ļauj optimistiskāk skatīties ne tikai uz sociālekonomisko situāciju Liepājā, bet arī uz kopējiem rūpniecības datiem, kā arī eksporta un valsts ekonomiskas izaugsmes tempu paātrināšanos. Tomēr ir jāņem vērā, ka šis statistiskais sniegums ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā izdosies atjaunot vienu uzņēmumu, kurš darbojas visai problemātiskā sektorā. Lai arī tiek runāts par pasaules ekonomikas atgūšanos, to nekādā ziņā nevar teikt par tērauda cenām, kuras turpina savu lejupslīdi, atsevišķos segmentos sarūkot vēl vairāk nekā par 10%.

Situācija tērauda tirgū liecina arī par kopējām vēsmām ekonomikā, tostarp ražošanas sektorā, kur pēdējos gados klājies labi tiem, kas tēraudu patērē. Tomēr ir vienkārša likumsakarība, proti, tiklīdz tautsaimniecība pārliecinoši sāk iet uz augšu, arī izejvielu cenām vajadzētu pakāpeniski pieaugt. Attiecībā uz vairumu galveno izejvielām pircēju aktivitātes ir visai maz manāmas, lielā mērā liecinot ne tikai par grūtībām metalurģijā, bet arī par to, ka citas apstrādes rūpniecības nozares atrodas uz stagnācijas robežas. Latvijā situāciju patlaban glābj kokapstrāde un mēbeļu ražošana, kur šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi ražošanas apjomi ir pieauguši attiecīgi par 9,8% un 12,4%. Lai arī kopumā gada laikā apstrādes rūpniecībā ir vērojama 2% produkcijas izlaides izaugsme, astoņās no Centrālās statistikas pārvaldes izdalītajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm ir vērojams kritums, savukārt tikai piecas var lepoties ar pieaugumu.

Jaunu uzņēmumu reģistrācija palielina nodarbināto, tātad arī nodokļu maksātāju skaitu, tomēr dažādās Latvijas pilsētās šī korelācija būtiski atšķiras, īpaši no konteksta lec ārā Liepāja

To liecina SIA Lursoft pētījums par to, kā uzņēmumu skaita kāpums ietekmē nodarbinātību. Vairāki DB aptaujātie iegūtos datus vērtēja atšķirīgi, tomēr uzsverot, ka vislabākā korelācija iegūstama tad, ja jaundibināto uzņēmumu darbības jomas ir apstrādes rūpniecība un ja tie darbojas zinātņietilpīgajās nozarēs, piemēram, IT. Apstrādes rūpniecībā viena darba vieta pat radot trīs darba vietas saistītajās nozarēs. Tiek norādīts, ka par investīcijām minētajās jomās tiekot novērota samērā sīva konkurence, bez tam sava nozīme esot arī vietējās pašvaldības iespējām piesaistīt tās, kā arī attieksmei un komunikācijai ar uzņēmējiem. Jāņem vērā, ka nodarbināto skaita pieaugumu var nodrošināt arī strādājošo uzņēmumu paplašināšana. Savukārt esošo uzņēmumu bankrots ar lielu strādājošo skaitu un darbinieku atlaišanu tik tikko spēj amortizēt jaundibinātie uzņēmumi, kā arī tie, kuri īstenojuši biznesa paplašināšanos.

Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos.

To apliecina ne tikai Lursoft apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas liecina, ka aizvadītajā mēnesī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā.

Visaugstākais šis rādītājs martā bijis apstrādes rūpniecībā, ko ietekmējis uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes turpmākajiem trim mēnešiem*.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 1032 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrētais jaunu uzņēmumu skaits kopš 2018.gada marta.

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Pagājušajā gadā vidējais Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) apgrozījums bija 312, 959 tūkst. Ls, liecina Lursoft apkopotie dati.

Patlaban Latvijā ir 19 575 uzņēmumi, kas 2011. gadā strādājuši ar apgrozījumu, kurš ir robežās no 70 tūkst. Ls līdz 1,4 milj. Ls un līdz ar to atbilst mazā vai vidējā uzņēmuma statusam.

2,911 tūkst. jeb 65,96% šo uzņēmumu reģistrēti Latvijas lielākajās pilsētās, savukārt puse no visiem MVU reģistrēti Rīgā. Vidēji Latvijas mazā vai vidējā uzņēmuma vecums ir desmit gadi.

Pērn vidējais MVU apgrozīja 312,959 tūkst. Ls, kā arī darbojās ar 9,466 tūkst. Ls zaudējumiem.

«Salīdzinot Latvijas lielākajās pilsētās un novados reģistrēto uzņēmumu finanšu rādītājus aizvadītajā gadā, redzams, ka to vidējais apgrozījums ir līdzīgs, proti, novados reģistrētie mazie un vidējie uzņēmumi pērn apgrozījuši katrs vidēji 307,60 tūkst. Ls, savukārt pilsētās reģistrētie - 315,73 tūkst. Ls,» skaidro Lursoft pārstāvji.

Latvijā pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā.

Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus - gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Swedbank" un kokapstrādes uzņēmums SIA "Kurekss", vienojušies par vairāk nekā 3 miljonu eiro liela finansējuma piesaistīšanu, informē bankas pārstāvji.

"Kurekss", kas ir vietējā kapitāla uzņēmums, līdzekļus izmantos ražošanas jaudu palielināšanai un arī esošo procesu modernizācijai.

SIA "Kurekss", kas nodarbojas ar kokmateriālu ražošanu Tārgales pagastā, Ventspils novadā, šogad turpina iepriekš iesākto lielo investīciju ciklu, kura laikā aizstāj vecās un jau nokalpojušās ražošanas iekārtas pret mūsdienīgām. "Swedbank" piešķirtais finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā tiks izmantots ēvelēšanas līnijas iegādei un arī uzstādīšanai, kā arī modernizēta tiks gatavās produkcijas pakošanas līnija.

Kā atzīst SIA "Kurekss" valdes loceklis Arnis Apsītis, tad investīcijas jaunās iekārtās ir efektīvas uzņēmējdarbības pamatā. "Mērķtiecīgi ieviešot ražošanas procesā jaunas un tehnoloģiski augstvērtīgākas iekārtas, uzņēmums spēj ne tikai palielināt saražotās produkcijas apmēru, bet arī saīsināt ražošanas procesam nepieciešamo laiku. Turklāt, jaunās iekārtas prasa arī mazāk laika to uzturēšanas darbiem vai piemēram iekārtu asināšanai. Tāpēc kokzāģētavu biznesā iekārtām ir ļoti liela nozīme, jo to veiktspēja tiešā veidā ietekmē saražotās produkcijas kvalitāti."

LSEZ kapitālsabiedrība “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” (VOBP) uzsācis jaunas ražošanas ēkas būvniecību aptuveni 2000 m2 platībā. Jaunajā ēkā plānots izvietot ražošanas uzņēmumus, kurus VOBP pagaidām vēl neatklāj.

Biznesa parka attīstītāji plāno jau nākamgad pabeigt būvniecību, lai darbu var uzsākt jauni ražošanas uzņēmumi. Būvdarbus veic SIA “Būve LK”, bet būvniecības līguma summa ir ~825 tūkstoši eiro bez PVN.

VOBP apsaimnieko 3,5 ha Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tā ir bijušā mēbeļu fabrika ar padomju gados izbūvētām ēkām un infrastruktūru, kas soli pa solim tiek sakārtota, pārbūvēta un modernizēta, atbilstoši mūsdienu kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides prasībām.

LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā iegulda savus finanšu līdzekļus, piesaista ERAF publisko finansējumu un izmanto Liepājas SEZ priekšrocības. Šobrīd biznesa parkā telpas ražošanai, noliktavām un birojiem atraduši nedaudz vairāk kā 20 nomnieki, piemēram, “AE Partner”, “VIA-S modular houses”, “CALJAN”, “BALTU KOKS, “Venden” un citi.

Vērtējot 2024. gada pirmo sešu mēnešu ārvalstu investīciju piesaistes rezultātus, secināts, ka arvien vairāk Latvijā ienāk augstākas pievienotās vērtības ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

“Tas lielā mērā skaidrojams ar algu pieaugumu tautsaimniecībā, jo vairs nevaram konkurēt ar būtiski lētākām darba spēka izmaksām. Kvalificēto darba roku segmentā mēs esam konkurētspējīgāki, nekā, tā sauktajās vienkāršajās profesijās, kur nepieciešami daudz darbinieki par salīdzinoši mazāku atalgojumu,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Šī gada pirmajos 6 mēnešos ar LIAA līdzdalību īstenoti 28 investīciju projekti, kuros kopumā ekonomikā tiks investēti 263 miljoni eiro un radītas 1245 jaunas darba vietas. Starp veiksmes stāstiem ir pārstāvētas tādas nozares kā IKT, bioekonomika, viedā enerģētika un mobilitāte, viedie materiāli un fotonika u.c. No šogad uzsāktajiem projektiem 13 tiek realizēti Rīgā, deviņi - Kurzemē, trīs - Latgalē, divi - Vidzemē un viens projekts - Zemgalē. Lielākais projektu skaits tradicionāli ir Rīgā, bet daudz neatpaliek arī Kurzeme, kur, īpaši Liepājā un Ventspilī, tiek radīti labi priekšnoteikumi investoru ienākšanai ražošanas sektorā.

«Lai «noķertu» lielās strukturālās izmaiņas, Ventspilī katru gadu vajadzētu uzbūvēt divas jaunas industriālās ēkas. Tas būtu jādara arī citās pilsētās Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī. Valsts mērogā būtu jāizstrādā un jārealizē rūpniecības nacionālā attīstības programma, ņemot vērā Latvijai nelabvēlīgos ģeopolitiskos lēmumus», uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Fragments no DB intervijas:

Kā pēdējos gados ir mainījusies ekonomiskā vide Ventspilī?

Krievija 2002. gadā pieņēma Krievijas ostu attīstības programmu, kurā noteica sasniedzamo mērķi, ka 2010. gadā 90% no visām tās importa un eksporta kravām tiks pārkrautas Krievijas ostās. Mēs sapratām, ka tas ir stratēģisks ģeopolitisks lēmums, kuru ietekmēt nevarēsim. Tāpēc rosināju izstrādāt Ventspils industrializācijas politiku, kuru īstenojam apstrādājošās rūpniecības segmentā. Šajos gados Ventspils brīvostas industriālajās teritorijās ir radīti vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi – es runāju tikai par tiem, kas izveidoti sadarbībā ar Ventspils domi un brīvostas pārvaldi, kuros pašvaldība un brīvosta ir ieguldījusi savus resursus infrastruktūras attīstībā. Tas ir izbūvējusi pievedceļus un stāvlaukumus, ūdensvadu un kanalizāciju, pievilkusi elektrību. Kopumā šajos uzņēmumos izveidots papildus 1400 jaunu darbavietu. Publiskajā infrastruktūrā investēts ap 40 milj. eiro, bet privātās investīcijas ir virs 100 milj. eiro. Šajā laikā nodarbināto skaits ostas terminālos ir samazinājies aptuveni par 1300 darbavietām. Nosacīti varam teikt, ka šis samazinājums ir kompensēts ar darbavietu palielinājumu industriālajā sektorā. Nodarbinātības struktūrā Ventspilī savu īpatsvaru būtiski ir samazinājusi transporta nozare, kas vēsturiski ir bijusi ļoti liela, taču ir palielinājies darbavietu skaits rūpniecībā. Nebijām domājuši samazināt nodarbināto skaitu paši, taču lasot lēmumus, kurus pieņem kaimiņš, mums jārēķinās ar realitāti.

2016. gadā Latvijas zāļu ražotāju kopējais saražotās produkcijas (zāles un citas preces) realizācijas apgrozījums bija 157,39 milj. eiro (bez PVN), kas ir pieaudzis par 19 %, salīdzinot ar 2015. gadu, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Lielākā saražotās produkcijas daļa, kas veido 87%, tika realizēta ārpus Latvijas. EEZ valstīs pārdotas preces 25,94 milj. eiro vērtībā, bet t.s. trešajās valstīs (valstis, kuras nav EEZ valstis) - 110,90 milj. eiro vērtībā.

Pērn vietējā tirgū realizēti 13% no saražotās produkcijas 20,55 milj. eiro vērtībā, kas ir par 15% vairāk nekā 2015. gadā. Latvijā realizēto medikamentu apjoms ir pieaudzis par 18% un sasniedza 16,91 milj. eiro, savukārt ārpus Latvijas pārdoto zāļu apjoms pieaudzis par 22% un veido 122,88 milj. eiro.

2016. gadā pirmo vietu starp zāļu ražotājiem pēc kopējā preču realizācijas apjoma ir saglabājusi AS Olainfarm, savukārt AS Grindeks ir palielinājusi realizētās produkcijas apjomu vietējā tirgū par 25%, saglabājot līdera pozīciju pēc pārdoto preču apgrozījuma Latvijā.