Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Lattelecom piedāvātais lietu interneta risinājums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – ražošanas iekārtu pārvaldības sistēma – ļauj tiešsaistē sekot līdzi ražošanas līniju produktivitātei un palīdz uzņēmumiem efektīvāk plānot resursu sadali

No konveijera tikko noripojis kārtējais produkcijas iepakojums, un birojā par to jau zina, kā arī to, kura maiņa strādā ātrāk, vai cehs vienmēr ir pietiekami noslogots un kādu iemeslu dēļ rodas dīkstāves. Uzņēmuma vadībai viss ražošanas process ir kā uz delnas un momentā, pat ja tā apmetusies vienā pilsētā, bet rūpnīcas izkaisītas daudzās citās.

Tas iespējams, pateicoties aizvien plašāku pielietojumu iegūstošajām lietu interneta tehnoloģijām, kas paver jaunas iespējas pakalpojumiem ne vien gudrākai pilsētas pārvaldībai, bet arī moderniem risinājumiem biznesa klienta vajadzībām. Nepieciešamību kļūt arvien produktīvākiem un efektīvākiem uzņēmumiem palīdz īstenot jaunais Lattelecom ražošanas pārvaldības risinājums. Turklāt būtiski, ka ražotājam tas neprasa lielus kapitālieguldījumus, jo pakalpojumu līdz ar nepieciešamajām papildu iekārtām viņš abonē, līdzīgi kā internetu.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Jaunākie statistikas dati par rūpniecības produkcijas izlaidi ir iepriecinoši, jo ražošanas apjomu pieaugums par 5,1% šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nodrošināja rūpniecības izlaides rekordapjomu. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecības izlaidi radīja apstrādes rūpniecības izaugsme 5,3% apmērā, ko savukārt veicināja apjomu pieaugums lielākajā daļā tās apakšnozaru, informē Finanšu ministrija.

Viena no straujāk augošajām apakšnozarēm šā gada maijā bija gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuras apjomi gada laikā pieauga par 19,6%, sasniedzot augstāko izlaides līmeni, kāds jebkad apakšnozarē ticis fiksēts. Šajā apakšnozarē veiktās nefinanšu investīcijas ir pieaugušas kopš 2014. gada, tai skaitā šā gada pirmajā ceturksnī investīciju vērtība pieauga par 13,6%, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo ceturksni. Tādējādi var secināt, ka metālapstrādes uzņēmumu darbībā šogad atspoguļojas iepriekš veikto investīciju rezultāti, jo 2016. gada piecos mēnešos kopumā gatavo metālizstrādājumu ražošanas izlaide ir pieaugusi par 7,6%. Pie tam šogad ir paplašinājies arī viens no Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem, izveidojot jaunu un modernu ražotni, tādējādi turpmāk pozitīvi ietekmējot metālapstrādes nozares izaugsmi.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Līdz jūlija beigām ražošanu Liepājā sāks Krievijas koncerna Коттон Клаб meitasuzņēmums SIA Cotton Club Liepaja.

Ražotnē jau uzstādītas divas ražošanas līnijas mitro salvešu ražošanai, bet līdz jūlija beigām tiks samontētas vēl sešas šādas iekārtas, stāsta koncerna viceprezidents investīciju jautājumos Ildars Garajevs. Līdz gada beigām uzņēmums cer sasniegt aptuveni trīs miljonu izstrādājumu jaudu mēnesī, nodrošinot nepārtrauktu darba režīmu - 24 stundas diennaktī. Nākamajā gadā jauda sasniegs 10 milj. izstrādājumu mēnesī, lēš SIA Cotton Club Liepaja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis. Pagaidām Liepājā tiks ražotas mitrās salvetes, taču nākotnē šeit, iespējams, no kokvilnas izgatavos arī audumu salvešu ražošanai. Pagaidām Liepājā ražotajai produkcijai izejvielu iepērk Somijā. Produkcijai, ko saražos Liepājā šogad, noiets jau garantēts, līgumi noslēgti ar pircējiem Krievijā. Tālāk jau plānota sadarbība ar koncerna grupas uzņēmumu Polijā un Eiropas Savienības tirgus iekarošana. «Mēs nevis vienkārši ieguldām jaunās ražotnēs, bet vispirms parūpējamies par noieta tirgu,» skaidro I.Garajevs. Pagaidām nodarbināti tikai desmit cilvēki, kuri montē iekārtas, taču, ja viss notiks atbilstoši plānam, tad nākamgad ražošanā strādās vairāk nekā 100 cilvēku. Līdz šim jau ieguldīts aptuveni miljons eiro, taču kopējo investīciju apjomu vēl grūti aplēst, jo neesot vēl noslēgti līgumi par visu nepieciešamo iekārtu piegādi.

Noslēdzies Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA Pumac Liepāja izsludinātais konkurss par ražošanas ēkas būvniecību Liepājā, Kapsēdes ielā 4, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopumā piedāvājumus iesniedza seši pretendenti, no kuriem tālāk tika izvēlēti divi. Rezultātā par uzvarētāju pasludināta SIA Kurzemes būvserviss, kura piedāvātā līgumcena ir 2,4 miljoni eiro.

Projekts tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības fondu finansējumu atbalsta aktivitātē Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai.

Db.lv jau 2012. gadā rakstīja, ka SIA Pumac Liepaja gatavojas paplašināt industriālā parka teritoriju Liepājā, uzbūvējot jaunas metālapstrādes ražošanas ēkas.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde nolēmusi rezervēt 31605 m2 lielu zemesgabalu Kapsēdes iela 4, Liepājā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA Pumac Liepaja uz vienu gadu ražošanas ēkas un uzglabāšanas laukuma būvprojekta izstrādāšanai.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

«Katram Eiropas putniņam – Latvijā ražotu būrīti,» tāds labos laikos bija Liepājas SIA Jaunliepājas dzirnavas sauklis. Tad eksports bijis 95% no produkcijas, tomēr arī tagad pusi no saražotā uzņēmums eksportē.

Šeit top putnu būrīši un barotavas, arī mēbeles pēc pasūtījuma, bērnu rotaļu laukumu koka iekārtas, jo nosaukums ir tikai vēsturiskais mantojums – bija laiks, kad Liepājā, Tirgus ielā patiešām darbojās dzirnavas. Pēc tam, kad tās izdega, graudi tur vairs nav malti. Padomju laikos dzirnavās bija viens no metālizstrādājumu rūpnīcas Liepāja cehiem – te šuva ratiņu kulbas. Kopš 1992. gada nav vairs arī bērnu ratiņu rūpnīcas Liepāja. Taču daži tās kādreizējie darbinieki privatizēja bijušās dzirnavas un pamanījās atjaunot ražošanu. Sākumā bija mazs šūšanas cehs – paliekas no bijušās godības. Tas kļuvis par SIA Alias–V un šuj un labo darba un formas apģērbus, gultasveļu un matracīšus bērnudārziem, dažādus jaukus nieciņus pēc pasūtījuma. Pārējās telpās darbojas SIA Jaunliepājas dzirnavas, kas ir arī telpu saimnieks.

Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

Pasaules valstu līderiem vajag darboties ātri un saskaņoti, lai parūpētos par to, lai pārtikas cenu pieauguma šoks, kas apdraud daudzus desmitus miljonus pasaules iedzīvotāju, nepārvērstos par katastrofas, liecina Apvienoto Nāciju (AN) paziņojums.

Šāds AN paziņojums sekoja pēc tam, kad Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati atklāja, ka FAO pārtikas cenu indeksa vērtība jūlijā pieaugusi par 6% (minētais indekss ietver piecu galveno pārtikas izejvielu cenu kustību).

AN rekomendējusi pasaules ietekmīgāko valstu vadītājus pieņemt gan tūlītējus pasākumus, kas saistīti ar augto pārtikas cenu iegrožošanu (tas varētu būt uzbrukums biodegvielas ražošanas nozarei), gan ilgtermiņa pasākumus, kas saistīti ar pārtikas ražošanas un patērēšanas paradumiem laikā, kad aug pasaules iedzīvotāju skaits un notiek klimata pārmaiņas.

Jāpiebilst, ka G20 valstu vadītāji pagājušajā nedēļā rīkoja konferences zvanu šo tēmu sakarā. Tiesa gan, valstu vadītāji nolēma nogaidīt līdz tam, kad nedaudz vēlāk septembrī tiks publicēta ASV Lauksaimniecības departamenta ražas atskaite (tieši ASV postošais sausums ir viens no iemesliem straujajam pārtikas cenu pieaugumam), ziņo Reuters.

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Liepājas Olimpiskajā centrā notikušo izstādi «Ražots Liepājā», kurā piedalījās aptuveni 140 Liepājas un tuvējo novadu uzņēmumu, divu dienu laikā apmeklēja gandrīz 30 tūkstoši liepājnieku un pilsētas viesu.

Savus produktus izstādē demonstrēja uzņēmumi, kas ražo metālizstrādājumus, tekstilu, stiklšķiedras izstrādājumus, ugunsdzēsēju aprīkojumu, agroķīmiju, moduļu mājas u.c. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumu stendos bija iespējams iepazīties ar ostas uzņēmumu darbības specifiku, ostā pārkrauto kravu veidiem un aplūkot kravu paraugus.

Izstādē piedalījās daudz mazo uzņēmumu un individuālo komersantu arī no tuvējiem novadiem, kā arī skolēnu mācību uzņēmumi un mājražotāji. Tāpat ražotājus izstādē papildināja tuvējo novadu zemnieki un stādaudzētāji ar aktīvu tirgošanos. Papildu ražotājiem izstādē pārstāvētas arī 20 pakalpojumu nozares, un izstādē piedalījās deviņas izglītības iestādes un konsultāciju uzņēmumi.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Viens no Latvijā lielākajiem apakšveļas ražošanas uzņēmumiem "V.O.V.A." jau šodien būtu gatavs pieņemt darbā 20 šuvējas, taču atrast profesionālus darbiniekus esot grūti, Rietumu Radio atzina uzņēmuma direktore Natālija Martiņišina, norādot, ka daļa potenciālo darbinieku lūdzot uzņēmumam algas maksāt aploksnē, ko V.O.V.A. nedarot.

Kopumā uzņēmuma ražotnē Liepājā un filiālēs Daugavpilī, Ventspilī un Krievijā strādā ap 340 darbinieku. Daugavpils filiālē, kur pašlaik ir 70 darbinieku, būtu nepieciešami 15, bet Liepājā - pieci jauni darbinieki. «Atrast kvalificētas šuvējas ir samērā grūti, jo darbs nav viegls un ne visi to var veikt,» skaidroja Martiņišina, neslēpjot, ka daļa potenciālo darbinieku, lai saņemtu lielāku algu, aicina darba devēju daļu algas maksāt aploksnē, pieļaujot, ka pēc atteikuma viņi izvēlas darbu citos uzņēmumos.

Kā otru būtisku tendenci, kas negatīvi ietekmē šuvēju skaitu, uzņēmuma pārstāve min darbinieku došanos uz ārzemēm. «Vīriešiem Liepājā darbu atrast ir grūtāk, viņi dodas strādāt uz ārzemēm, un ģimene, arī sieva, kura strādā mūsu uzņēmumā, parasti dodas līdzi,» situāciju skaidro Martiņišina. Līdz ar to uzņēmums Liepājā vien gadā zaudējot ap desmit darbinieku, kas esot daudz. Viņa arī uzskata, ka Liepājā vairs nedzīvo oficiāli minētie 80 000 iedzīvotāju, bet ap 60 000.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražošanas attīstībā 2016. gadā tiek investēti 1,17 miljoni eiro. Nozīmīgākā ieguldījumu daļa saistīta ar Orkla Foods Latvija specializēšanos – mērču un majonēžu ražošanu Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgiem. Lai uzstādītu visas nepieciešamās ražošanas iekārtas, tiek rekonstruētas Orkla Foods Latvija ražotnes telpas Babītes novadā.

Ražošanas telpu rekonstrukcijas un iekārtu uzstādīšanas laikā uzņēmuma ražošana netiek pārtraukta, biznesa portāls db.lv noskaidroja uzņēmumā. Orkla Foods Latvija ražotnē ir dažādas, atdalītas telpas ar kopējo platību 4500 kvadrātmetri. Tas atļauj koncentrēties ražošanas darbiem, kurus tiešā veidā neietekmē jaunu līniju uzstādīšana un telpu pārkārtošana.

Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novadā tiek uzstādītas papildu iekārtas dresingu (salātu mērču) un majonēžu ražošanai, kā arī specializētas līnijas šo produktu pildīšanai plastmasas pudelēs un tūbās. Lai būtu iespējams izvietot visas nepieciešamās iekārtas, uzņēmuma ražošanas telpas tiek rekonstruētas un pārkārtotas. Šo iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ražošanas rekonstrukcijas izmaksas veido summu 783 000 eiro apjomā.

Mēbeļu ražotājs SIA Dižozols plus ieguldījis 1,6 miljonus eiro ražotnes paplašināšanā, no kuriem 70% veido bankas Citadele kredīts, informē bankas pārstāvji.

Ceturtdien SIA Dižozols plus līdzīpašnieki Ģirts Plakans un Gatis Rudzītis kopā ar bankas Citadele Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju Ievu Vērzemnieci jaunajās telpās svinīgi iedarbināja jaunu ražošanas iekārtu.

Kopš 2009. gada liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus stabili kāpinājis ražošanas jaudas un apgrozījumu.

«Jau pirms gada bija skaidrs, ka līdzšinējo 4000 kvadrātmetru plašo telpu kapacitāti esam izsmēluši un jāpaplašinās. Atteicāmies no idejas būvēt jaunu ražotni, par lietderīgāku izvēloties mūsu ražotnei līdzās esošā angāra iegādi un pielāgošanu ražošanas vajadzībām. Banka Citadele mūsu ieceri atbalstīja, un rezultātā savas ražošanas un noliktavu telpas esam palielinājuši par 120%, kas mūsu vajadzības kādu laiku pilnā mērā apmierinās,» stāsta SIA Dižozols Plus līdzīpašnieks un vadītājs Ģirts Plakans.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Ņemot vērā to, ka rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst aizvien dārgāka pastāvīgi paaugstināto nodokļu un dažādu nodevu ieviešanas dēļ, tirdzniecības-ražošanas uzņēmums SIA Severstal Distribution pieņēmis lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā, aģentūrai LETA sacīja Severstal Distribution pārstāve Olga Ņesterova.

Izvērtējot biznesa vides riskus, mēs pieņēmām lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā. Uzņēmējdarbības vides izmaiņas Latvijā, tostarp energoresursu cenu pieaugums, nodokļu kāpums, papildu ierobežojumi uzņēmējdarbībai, - visi šie faktori nav labvēlīgi ražošanas attīstībai. Mūsu valsts kļūst pārlieku dārga rūpniecības biznesam, skaidro SIA Severstal Distribution" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Kopumā uzņēmumā strādā 260 cilvēki, no kuriem trešdaļa nodarbināti ražošanā. Severstal Distribution izdevumi ražošanā nodarbināto cilvēku atalgojumam vidēji sasniedz 1720 eiro mēnesī, bet katras darbvietas uzturēšana ražošanā prasa vēl 4000 eiro mēnesī.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Gada otrajā pusē sagaidāma apstrādes rūpniecības izlaides apjomu atgriešanās pie izaugsmes, uzskata eksperti.

Atskaitot problēmas metālu ražošanā un biodegvielu ražošanā, kopumā Latvijas apstrādes rūpniecībai klājas samērā labi, skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Abas problēmu skartās jomas nodarbina ap 3% nozarē strādājošo, taču to ietekme uz apgrozījuma datiem ir daudz lielāka, un metālu ražošana pērn šajā laikā veidoja gandrīz desmitdaļu apstrādes rūpniecības izlaides. Tāpēc ekonomiku kopumā šie satricinājumi ietekmē mazāk, nekā varētu likt domāt uzņēmumu apgrozījums. Ja nebūtu Liepājas Metalurga ietekmes, apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī būtu augusi pret pērno aprīli, tāpat nav šaubu, ka pievienotā vērtība ir augusi pat par spīti šī uzņēmuma ķibelēm, saka eksperts.