Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Baltijā pirmdien, 2018. gada 22. janvārī, sākas pieteikšanās L`ORÉAL Baltic stipendijai Sievietēm zinātnē - piecas Baltijas zinātnieces katra saņems 6000 eiro stipendiju par savu ieguldījumu zinātnē.

Konkursa kārtībā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā tiks piešķirtas pa vienai stipendijai katras valsts zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem pētījumu veikšanai dzīvības, vides zinātņu, fizikas un inženierzinātnes jomā. Papildus tam Latvijā divas stipendijas saņems doktorantes līdz 33 gadu vecumam disertācijas izstrādei. Kopš 2005. gada, kad L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Zinātņu akadēmija un stipendijas patronese Vaira Vīķe-Freiberga aizsāka programmas Sievietēm zinātnē īstenošanu Latvijā, ar stipendijām personīgajai izaugsmei apbalvotas 39 zinātnieces, kā arī pērn pirmo reizi stipendiju saņēma viena zinātniece no Lietuvas un viena no Igaunijas.

Lai gan sieviešu īpatsvars augstākajā izglītībā ik gadu pieaug, tikai 30% zinātnieku pasaulē ir sievietes, liecina UNESCO apkopotie dati.

Kā aģentūru LETA informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) konsultante Liene Krīvena, tikai vienā no piecām pasaules valstīm zinātnē tiek sasniegta dzimumu vienlīdzība, proti, 45% līdz 55% sieviešu zinātnieču īpatsvars, un Latvija ir viena no tām.

Saskaņā ar UNESCO datiem sieviešu īpatsvars zinātnieku kopskaitā Latvijā ir 51%. Arī Lietuvā tas ir 51%, bet Igaunijā - 43%.

UNESCO pētnieki skaidro, ka ļoti liels skaits sieviešu pēc izglītības iegūšanas karjeru neturpina, priekšroku dodot rūpēm par ģimeni. Piemēram, Zviedrijā, kur bakalaura studiju programmās sieviešu pārsvars ir 60%, to skaits turpmākās izglītības ieguvē būtiski sarūk un tikai 49% studē doktorantūrā, bet 36% turpina karjeru zinātnē.

Manuprāt notikumi ar AAS Balva Latvijas apdrošināšanas kontekstā un mediju telpā ir pelnījuši lielāku ievērību, nekā šis process patlaban tiek atspoguļots. Kāpēc? Tāpēc, ka notikušais, pie nelabvēlīga scenārija var ietekmēt visus – gan apdrošinājuma ņēmējus, gan apdrošinātājus. Kā arī tas liek uzdot divus apdrošināšanas tirgum nepatīkamus jautājumus. Pirmais – vai var uzticēties apdrošināšanas kompānijām, kuras nepieder globālam apdrošinātāju tīklam? Otrs – ko darīt klientam, ja apdrošināšanas uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts?

Bankrotēt [,] nav iespējams [,] pastāvēt

Profesionālā aktuāru literatūrā nereti ir lasāms, ka apdrošināšanas kompānijām teorētiski nav iespējams bankrotēt vai pārtraukt savu darbību. Tomēr aizvadītos gados šī aksioma ir apgāzta. Obligāti nav pat jāskatās uz tāliem, lieliem un svešiem uzņēmumiem, kā, piemēram, AIG vai Conesco, kas cieta 2008. gada finanšu krīzē. Arī tepat mūsu mājās ir piedzīvoti līdzīgi piemēri. 2002. gadā bankrotēja pašmāju apdrošinātājs AK Alianse , 2010. gadā pa likvidācijas ceļu aizgāja Rīgas Slimokase jeb RSK . Savukārt 2007. gadā AAS Baltikums maksātnespējas rezultātā zaudēja meitas uzņēmumu Lietuvā. Šobrīd ir uzsākts AAS Balva likvidācijas process.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm - 6000 eiro vērtās stipendijas piektdien, 26.maijā saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Stipendiju saņēma trīs Latvijas zinātnieces – Renāte Ranka, Jekaterīna Ivanova un Marina Sokolova, kā arī Lietuvas zinātniece Urte Neniskyte un Els Heinsalu no Igaunijas.

Kādiem mērķiem stipendijas tika pasniegtas, skatiet raksta galerijā!

1998. gadā dibinātā L’Oréal – UNESCO programma Sievietēm zinātnē tika izveidota, lai izteiktu atzinību zinātniecēm un veicinātu sieviešu iesaisti zinātnē. Programmas ietvaros tiek apbalvotas sievietes zinātnē, kuru sasniegumi veicina zinātnes attīstību, sniedz lielu ieguldījumu sabiedrībā, kā arī atbalstu daudzsološām, jaunām sievietēm, kuras darbojas savas zinātnes disciplīnas sekmēšanā.

Stipendiju programma Sievietēm zinātnē Latvijā tika dibināta 2005. gadā. Trīspadsmit gadu laikā 41 talantīga, jauna sieviete zinātnē ieguvusi stipendiju, lai īstenotu daudzsološus pētnieciskos projektos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izvērtējot dienesta rīcībā esošo un publiski pieejamo informāciju, Izglītības kvalitātes dienests secinājis, ka mākslas doktora zinātniskā grāda piešķiršana Latvijas Universitātē (LU) nav bijusi tiesiska.

Latvijas Universitātei ir deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības filoloģijā, bet ne mākslas zinātnē, norāda dienests, uzsverot, ka LU nebija tiesīga izveidot apvienoto Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Šādā situācijā apvienotās promocijas padomes pieņemtie lēmumi attiecībā uz doktora zinātnisko grādu mākslas zinātnē atzīstami par neleģitīmiem, norāda dienests.

LU apvienotās promocijas padome sastāvā bija iekļauti tikai divi zinātnieki (nepieciešami ir pieci), kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības mākslas zinātnes nozarē. Tāpat LU neesot bijusi tiesīga pieņemt pretendentu dokumentus mākslas doktora zinātniskā grāda saņemšanai un virzīt jautājumu par promocijas darbu aizstāvēšanu. Izglītības kvalitātes dienests norāda, ka LU apvienotā promocijas padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu mākslas zinātnē un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par mākslas zinātnes doktora zinātniskā grāda iegūšanu. Turklāt atsevišķi noteiktie promocijas darbu recenzenti nebija attiecīgās zinātnes apakšnozares eksperti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, lai nodrošinātu apdrošināto personu aizsardzību.

Kā informēja FKTK, saskaņā ar likumu, AAS Balva jāuzsāk likvidācijas process, pašiem ieceļot likvidatoru un saskaņojot parādu segšanas kārtību ar FKTK vai jāpārveido uzņēmums par juridisku personu, kas neveic apdrošināšanu. AAS Balva ir pienākums turpināt pildīt visus iepriekš noslēgtos līgumus ar saviem klientiem.

16. aprīlī FKTK apturēja AAS Balva darbību, aizliedzot slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, jo uzrauga rīcībā nebija pietiekama informācija par tās darbību Lielbritānijā. AAS Balva tika pieprasīts nodrošināt FKTK ar prasīto informāciju un novērst identificētos likuma pārkāpumus. Tomēr pēc iepazīšanās ar situāciju, FKTK secināja, ka šajā laika posmā līdz licenču anulēšanai nav veikti nepieciešamie uzlabojumi, un apdrošināšanas sabiedrība nespēj nodrošināt regulējošo prasību izpildi - biznesa apjomiem atbilstošas tehniskās rezerves un kapitāla līmeni.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Zinātnē mēs novilksim strīpu un dabūsim patiesības mirkli par to, kas ir un kas nav kvalitatīvs, norāda izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, skaidrojot, ka Latvijas zinātnei jāskatās uz nišām.

LNT raidījumā 900 sekundes ministrs sacīja, ka jau aptuveni 20 gadus Latvijas zinātne kopumā nav mērīta, tāpēc mums ir gan laba, gan ļoti laba, pasaules līmeņa zinātne, kā arī mums ir štruntīga zinātne. Pēc Ķīļa domām, Latvija nevar skriet ar galvu sienā un doties tajā virzienā, kur jau ir masveida un kvalitatīva zinātne - Latvijas zinātnei būtu jāskatās nišu virzienā.

Atbildot uz jautājumu, kuras būtu Latvijas zinātnes priorotārās nozares, Ķīlis norādīja, ka patlaban ir noteikti trīs galvenie specializācijas virzieni, no kuriem ministrs minēja divus - dzīves zinātnes un materiālzinātne.

Ķīlis uzsvēra - ja mēs skaidri zinām, kuras no zinātnes jomām ir kvalitatīvas un perspektīvas, nav nepieciešamības visu finansējumu pa kripatiņai izdalīt visiem, tādējādi efektīvi izlietojot zinātnei paredzētods līdzekļus.

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”

Jaunā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta biroju turpinās vadīt Ginta Ozola, biroja parlamentārais sekretārs būs Vilnis Ķirsis un par preses sekretāri kļūs Daiga Grūbe, informē Ekonomikas ministrija.

Par ministra padomnieci juridiskajos jautājumos kļūs Inese Druviete, bet par padomnieci sadarbībai ar partnerorganizācijām Ilona Platonova.

Ministra biroja vadītāja G. Ozola ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē (LU) un bakalaura grādu matemātikā Liepājas pedagoģijas akadēmijā. G. Ozola vairāk nekā desmit gadus strādājusi Liepājas pārstāvniecībā Rīgā. Kopš 2009. gada viņa ir ekonomikas ministra biroja vadītāja.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V. Ķirsis ieguvis maģistra un bakalaura grādu ekonomikā LU un darbojies konsultāciju jomā uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, kā arī vadījis savu biznesa konsultāciju uzņēmumu Fors Fortis.

Trešdien tika pasniegtas trīs L’Oreal stipenijdas Sievietēm zinātnē, un šoreiz tās piešķīra vienai dzīvības zinātņu un divām materiālzinātņu jomā strādājošām Latvijas zinātniecēm. Tostarp stipendija pasniegta jauna kaulu cementa izstrādei un Latvijas ābolu šķirņu veselīguma izpētei.

Stipendijas tika pasniegtas inženierzinātņu doktorei un Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošajai pētniecei Dagnijai Ločai, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta asistentei un RTU Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētniecei inženierzinātņu maģistrei Ilzei Smelterei un Rīgas Stradiņa universitātes doktora studiju programmas Farmācija doktorantei un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas asistentei Elīnai Škaparei.

Stipendiju Sievietēm zinātnē D. Loča saņems tādu kalcija fosfātu kaulu cementu izstrādei, kuru izturība būs tuvāka dabīgajam kaulam, kuru struktūra veicinās kaulu atjaunošanos un kuri pakāpeniski organismā izdalīs nepieciešamos medikamentus, samazinot arī iekaisumu risku pēcoperācijas periodā.

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

AAS Balva likvidatora amatā iecelts Rolands Strazdiņš, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paziņojums.

Jūlija beigās notikusi apdrošināšanas sabiedrības akcionāru sapulce, kurā tika pieņemts lēmums sākt AAS Balva likvidācijas procesu.

Informācija par likvidācijas procesu un likvidatoru reģistrēta Komercreģistrā pirmdien, 12. augustā.

Db.lv jau ziņoja, ka FKTK padome jūnijā pieņēma lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, lai nodrošinātu apdrošināto personu aizsardzību.

Kā informēja FKTK, saskaņā ar likumu, AAS Balva jāuzsāk likvidācijas process, pašiem ieceļot likvidatoru un saskaņojot parādu segšanas kārtību ar FKTK vai jāpārveido uzņēmums par juridisku personu, kas neveic apdrošināšanu. AAS Balva ir pienākums turpināt pildīt visus iepriekš noslēgtos līgumus ar saviem klientiem.

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozarē būtiskāko notikumu vidū ierindojas AAS Balva likvidācijas procesa uzsākšana, kā arī OCTA nozares piedzīvotie lielākie zaudējumi pēdējo astoņu gadu laikā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotie notikumi nozarē, kuri ir ietekmējuši tās darbību un kopējos tirgus rādītājus.

Šī gada 16. aprīlī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas FKTK padome pieņēma lēmumu apturēt visu AAS Balva izsniegto licenču darbību. Divus mēnešus vēlāk, izvērtējot veiktās darbības, FKTK padome nolemj pilnībā anulēt visas AAS Balva licences, nosakot, ka esošie noslēgtie apdrošināšanas līgumi turpina savu darbību un apdrošināšanas sabiedrībai ir jāturpina pildīt savas saistības pret klientiem.

LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norāda, ka likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva darbības radītās sekas jau ir izjūtamas un tās atspoguļosies nozares rādītājos arī nākotnē.

No šodienas uz laiku apturēta visu apdrošināšanas akciju sabiedrības Balva izsniegto licenču darbība līdz trūkumu novēršanai. Šādu lēmumu pieņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apdrošināto personu interešu aizsardzībai.

Tas nozīmē, ka Balva turpina pildīt visus noslēgtos līgumus ar esošajiem klientiem, taču tai ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, Db.lv informēja FKTK pārstāve Laima Auza.

Darbības apturēšana paredz aizliegumu Balvai arī palielināt apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus. Šāds lēmums pieņemts, jo Balvā konstatēti vairāki likumā noteikto prasību pārkāpumi. Tiklīdz Balva būs novērsusi identificētos trūkumus, tā FKTK par to pārliecināsies un lems par uzlikto ierobežojumu atcelšanu. Minētie procesi notiks ciešā FKTK uzraudzībā. Likumā noteikts, ka apdrošināšanas sabiedrībai identificētie trūkumi jānovērš sešu mēnešu laikā.

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Latvijas zinātnieki nevar lepoties ar ģenētiski modificētiem bērniem, mašīnmācīšanās programmām, kas pārspēj cilvēka prasmes; viņi pēta kodolsintēzi un sliekas, attīsta kvantu fiziku un dodas ekspedīcijā uz Antarktiku

Šogad Latvijas zinātnē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi – likti pamati fundamentāliem pētījumiem kodolsintēzē, pētnieki iesaistījušies dažādos nozīmīgos, starptautiskos projektos un konsorcijos, pieteikuši sevi gan ar zinātniskām publikācijām, gan pavadījuši vairāk nekā divus mēnešus Antarktikā, vācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.