Aptuveni 0,8 % Latvijā esošo uzņēmumu atbilst kritērijiem, kādus Finanšu ministrija piedāvā noteikt iekļūšanai Uzticamo uzņēmumu sarakstā.

Finanšu ministrijas izstrādātā koncepcija, kuru pirmdien skatīja Ministru kabineta komitejā, paredz, ka Uzticamo uzņēmumu saraksta pretendentu neto apgrozījumam iepriekšējā gadā ir jāpārsniedz 3 milj. Ls, bet budžetā iemaksāto nodokļu kopsummai - 0,5 milj. Ls.

Turklāt potenciālajiem Uzticamo uzņēmumu saraksta dalībniekiem jānodarbina vismaz 25 darbinieki, kuri pēdējā pusgadā saņēmuši darba samaksu vismaz 600 Ls mēnesī vai vismaz samaksu, kas ir divkārt lielāka par vidējo darba samaksu attiecīgajā nozarē.

Jaunajiem uzņēmumiem ceļš ir slēgts uz Uzticamo uzņēmumu sarakstu, kurā iekļautajiem uzņēmumiem Finanšu ministrija piedāvā nodrošināt dažādas priekšrocības, piemēram, individuālu konsultantu Valsts ieņēmumu dienestā, ātrāku PVN atmaksu un vienkāršotas muitas procedūras.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais koncepcijas projekts par Uzticamo uzņēmumu sarakstu ar mērķi radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību. Koncepcijas projekts paredz iespējamos saraksta veidošanas principus un darbības mehānismu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Uzticamo uzņēmumu saraksta mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei, kā arī nākotnē atvieglot sadarbību arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm, samazināt administratīvos šķēršļus un nodrošinātu iespēju ātrāk novērtēt komersantu atbilstību kvalifikācijas prasībām.

Sarakstā paredzēts reģistrēt komersantus, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem un piekrīt publiskot vispārēju informāciju par savu uzņēmumu. Reģistrēšanās sarakstā veicinātu tajā esošo komersantu savstarpējo sadarbību, pamatojoties uz norādītās informācijas publisko ticamību.

Šobrīd Latvijā attiecībā uz nodokļu piemērošanu, atskaišu iesniegšanu, sodu piemērošanu, kā arī valsts kopējo attieksmi pastāv pilnīgi vienāda pieeja visiem komersantiem. Valsts, slēdzot sadarbības līgumus ar komersantiem, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā komersanta kopējo praktisko darbību ilgākā laika periodā. Tā rezultātā veidojas situācija, kad komersanti, kas pilda visas saistības ar valsti un cenšas ievērot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, attiecībās ar valsti nonāk vienlīdzīgā situācijā vai pat zaudē tiem komersantiem, kas neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi, skaidro Finanšu ministrija.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais koncepcijas projekts par Uzticamo uzņēmumu sarakstu šobrīd paredz lielo uzņēmumu «baltā» saraksta izveidi, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā vēstīts, valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais koncepcijas projekts par Uzticamo uzņēmumu sarakstu. Tā mērķis ir radīt sistēmu, kurā uzņēmumi no valsts puses saņem īpašu attieksmi. Koncepcijas projekts paredz iespējamos saraksta veidošanas principus un darbības mehānismu.

Kā stāstīja Endziņš, LTRK kopumā atbalsta virzienu un ideju, ka tiek noteikti uzņēmumi, pret kuriem ir labāka attieksme. Taču, runājot par izstrādāto projektu, LTRK vadītājs norādīja, ka tajā ir viena būtiska problēma - tajā ietverti kritēriji, kas atbilst lieliem uzņēmumiem. Kā raksturoja Endziņš, tas ir lielo uzņēmumu «baltais» saraksts.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Pirmais solis nu ir sperts - tā jāteic par uzsakto darbu, lai īstenotu sen izrunāto ieceri veidot tā saucamo uzņēmumu balto sarakstu. Proti, Finanšu ministrija ir izstrādājusi koncepciju par Uzticamo uzņēmumu jeb balto sarakstu.

Tiek paredzēts, ka tajā būtu iekļaujamas kompānijas, kas strādājušas vismaz trīs gadus un budžetā nodokļu veidā samaksājušas vismaz 500 tūkst. latu, un kuru neto apgrozījums pārsniedz trīs miljonus latu. Šāda koncepcija, šāds solis ir vairāk nekā nekas. Tomēr jāatzīst, ka savu sākotnējo mērķi šādi uzstādījumi nekādi neasniedz.

Nevar noliegt, ka Latvijā jau vairākus gadus ir būtiska problēma saistībā ar pelēkās ekonomikas sektora arvien intensīvāku paplašināšanos, un tādējādi tiešām būtu nepieciešams izveidot sarakstu, kurā iekļautu tos uzņēmumus, kuriem nav nodokļu parādu, kuri savlaicīgi un kvalitatīvi izpildījuši saņemtos pasūtījumus, kuriem nav bijušas problēmas ar tiesībsargājošajām institūcijām utt. Faktiski runa ir par uzņēmumiem, par kuriem valsts būtu gatava dot savas garantijas. Pirmkārt, šāda saraksta izveide būtu palīgs pašiem komersantiem, jo viņi ātri varētu pārbaudīt, ar kurām kompānijām ir droši sadarboties. Otrkārt, nosakot, ka baltajā sarakstā neietilpstoši uzņēmumi nevar piedalīties valsts un pašvaldību organizētos iepirkumu konkursos, būtu iespējams panākt, ka kompānijas censtos tajā tomēr iekļūt. Tas savukārt būtiski palielinātu nodokļu samaksas efektivitāti.

Kāds īsti izskatās godīgs uzņēmējs? Šāds jautājums nenovēršami rodas, redzot Finanšu ministrijas izstrādāto koncepciju attiecībā uz uzticamo uzņēmumu saraksta izveidi Latvijā.

Vispirms jāatgādina, ka ideja par šāda saraksta izveidi savulaik radās, lai tādējādi mēģinātu ierobežot ēnu ekonomiku. Proti, būtu noteikts saraksts, kurā tiktu iekļauti tie uzņēmumi, kuriem nav nodokļu parādu, kuriem nav problēmu ar drošībsargājošajām institūcijām, pret kuriem nav vērstas dažādas prasības. Principā, ja šāds saraksts taptu, tas būtu ļoti labs palīgs uzņēmējiem sadarbības partneru izvēlē. Proti, pirms līguma parastīšanas ar potenciālo partneri atliktu ieskatīties šādā sarakstā, un, ja attiecīgās firmas vārds tajā ir, jas jau a’priori nozīmētu, ka valsts skaidri pasaka - pret šo uzņēmumu valstij pretenziju nav. Kā redzams, vienkārši un noderīgi.

Privilēģijas tikai nedaudziem

Aptuveni 0,8 % esošo uzņēmumu atbilst kritērijiem, kādus Finanšu ministrija piedāvā noteikt iekļūšanai Uzticamo uzņēmumu sarakstā

Finanšu ministrijas izstrādātā koncepcija, kuru pirmdien skatīja Ministru kabineta komitejā, paredz, ka Uzticamo uzņēmumu saraksta pretendentu neto apgrozījumam iepriekšējā gadā ir jāpārsniedz 3 milj. Ls, bet budžetā iemaksāto nodokļu kopsummai - 0,5 milj. Ls.

«Smagās» nozares sagaida pārmaiņas

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Pļaviņu novada domes ārkārtas sēdē deputātu vairākums pieņēma lēmumu par Pļaviņu novada ģimnāzijas direktora Vladimira Samohina atbrīvošanu no amata, izsakot viņam neuzticību, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde informējusi, ka darba uzteikuma galvenais iemesls ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atzinums, ka Vladimirs Samohins pārkāpis korupcijas likumu, jo viņa uzņēmums Arkāns, kas specializējas insektu, grauzēju un citu kaitēkļu apkarošanā, sniedzis pakalpojumus paša vadītajai Pļaviņu pašvaldības ie­stādei.

Arī pirms tam skolas direktoram esot izteikti vairāki rājieni un piezīmes par pārkāpumiem darbā. Turklāt pēdējā laikā V. Samohinam, kurš ir arī Pļaviņu novada domes deputāts, bija nesaskaņas ar pašvaldību, norāda Staburags.

Darba tirgu kārtējo reizi satraukuši grozījumi Darba likumā, kuri tiek virzīti skatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.

Runa ir par Darba likuma 112.pantu, kas paredz atlaišanas pabalsta izmaksu ne tikai gadījumos, kad darba devējs uzteic darba līgumu, bet arī gadījumā, ja darbinieks uzteic darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu, tas ir - gadījumā, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Tieši šis gadījums, kad darbinieks var nekavējoties uzteikt darba līgumu, ir viens no tādiem, kas izraisa diezgan daudz domstarpību starp darbinieku un darba devēju. Saeimas Juridiskais birojs ir sagatavojis divus priekšlikumus, par kuriem būs jālemj deputātiem.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

#Lēmums publiskot šo sarakstu tika pieņemts, lai veicinātu darba ņēmēju tiesību aizsardzību.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojis sarakstu ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informē VID.

Informācija VID mājaslapā liecina, ka sarakstā iekļauti 2604 darba devēji. Sarakstu iespējams aplūkot ŠEIT.

Sarakstā ir iekļauti uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, arodorganizācijas un profesionālās organizācijas, dažādu Latvijā pārstāvēto konfesiju reliģiskās draudzes, individuālie komersanti un individuālie uzņēmumi, kooperatīvās sabiedrības un zemnieku saimniecības, dzīvokļu īpašnieku biedrības, virkne mediju, kā arī citu nozaru uzņēmumi un fiziskās personas - darba devēji, skaidro VID.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Valdība šodien pieņēma jauno "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu", to papildinot ar Britu Virdžīnu salām, Kostariku, Māršala salām un Krieviju.

Apstiprinātais saraksts stāsies spēkā sestdien, 1.jūlijā, tāpēc Finanšu ministrija (FM) aicina nodokļu maksātājus pievērst īpašu uzmanību arī darījumiem ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Britu Virdžīnu salās, Kostarikā, Māršala salās un Krievijā.

Turpmāk FM būs pienākums paziņot par aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publicējot to ministrijas tīmekļa vietnē, otrdien nolēma valdība.

FM aktuālo sarakstu paziņos pēc aktualizētā Eiropas Savienības (ES) saraksta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas nolemts, lai novērstu regulāru Ministru kabineta (MK) noteikumu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām tehnisku grozīšanu un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku, resursus taupošu pieeju šajā jomā, kā arī savlaicīgāku reaģēšanu uz izmaiņām ES sarakstā.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Ogres novada Suntažu pagastā topošās kvasa un alus ražotnes plānotais ražošanas apjoms paredzēts no 50 līdz 150 litriem dienā jeb 40 tonnas gadā, aģentūru LETA informēja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Tajā paredzēts ražot vairāku šķirņu alu, kas tiks pozicionēts augstākās kvalitātes kategorijā ar tam atbilstošu cenu, tāpēc nepastāv risks, ka tas varētu veicināt nelabvēlīgu dzeršanas paradumu izplatību pagastā. Paredzēts ražot arī bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, bezalkoholisko alu, atkarībā no sezonalitātes un izejvielu pieejamības arī atspirdzinošos dzērienus, izmantojot vietējos augļus un ogas.

Sapožņikovs atklāja, ka būvniecības ieceres materiālos ir minēts, ka uz vietas tiks veikta saražotās produkcijas mazumtirdzniecība. Tirgu savas produkcijas noietam uzņēmējs meklēs pats.

Pats ražotnes īpašnieks Jānis Rudzītis ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka ražotnē plānots ieguldīt personiskos līdzekļus 50 000 eiro apmērā. Šī ideja tapusi piecu gadu laikā.

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.