Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Oktobrī Rīgā ir notikušas nelielas vidējās cenas izmaiņas neremontētu sērijveida dzīvokļu segmentā, un tā sasniegusi 604 eiro par vienu kvadrātmetru, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir par 4,3% vairāk, liecina Ober Haus dati.

Neremontētu sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas populārākajos mikrorajonos, piemēram, Teika, Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns, Imanta un Āgenskalns, vienistabas dzīvokļiem oktobrī saglabājās vidēji no 23 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro, divistabu dzīvokļiem - no 32 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 36 tūkstošiem līdz 47 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 45 tūkstošiem līdz 52 tūkstošiem eiro.

Pēc Zemesgrāmatas datiem, Rīgas pilsētā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits šā gada oktobra mēnesī bija strauji pieaudzis un veido 895 darījumus, kas, salīdzinot ar septembri, ir par 15% vairāk.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Rīgas centra dzīvokļu īpašnieki 2014. gada 2. ceturksnī, cerot uz nerezidentu pieaugošo interesi par nekustamiem īpašumiem vēl pirms Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā, mākslīgi paaugstinājuši cenas. Šī iemesla dēļ piedāvājums bija piesātināts ar dzīvokļiem, kuru pārdošanas cena neatbilda to faktiskajam stāvoklim un atrašanās vietai, liecina Arco Real Estate valdes locekļa Māra Laukalēja novērojumi.

Kā norādīts Arco Real Estate Rīgas centra dzīvokļu pārskatā, 2014. gada jūlijā vidējā Rīgas centra dzīvokļu cena sasniedza 2079 EUR/m², ko ievērojami ietekmēja tieši nerezidentu darījumi. No visiem 2014.gada 2.ceturksnī notikušajiem darījumiem 57% pārsniedza 142 300 EUR slieksni, bet tikai 10% sasniedza 250 000 EUR, kas no šā gada 1.septembra kļūs par minimālo slieksni nerezidentu termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai.

Rīgas centra rajons (t. s. tuvais centrs) 2014.gada 2.ceturksnī veidoja 32% no darījumu kopskaita ar Rīgas centra dzīvokļiem. Vidējās cenas šajā centra daļā bija ap 1400 EUR/m² dzīvokļiem apmierinošā stāvoklī, ap 2000 EUR/m² dzīvokļiem labā stāvoklī un ap 2900 EUR/m² dzīvokļiem ļoti labā stāvoklī. Augstākas cenas bija raksturīgas dzīvokļiem ar augstvērtīgu apdari, kuri atrodas Vecrīgas vai parku tuvumā. Tuvais centrs, visticamāk, būs tā centra daļa, kuru visvairāk ietekmēs izmaiņas Imigrācijas likumā, jo šai pilsētas daļai ir vislielākā darījumu skaita proporcija, kas atrodas pašreizējā un gaidāmā termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas minimālā sliekšņa robežās, uzsver M. Laukalējs.

Rīgas centrs īres tirgū ir cieņā: klusajā centrā vairāk «bāzējas» ārvalstnieki, bet vietējie var atļauties t.s. centra perifēriju, izriet no Ober Haus Real Estate pārskata.

Kopumā 2010. gada nogale dzīvokļu īres tirgū nav izcēlusies ar pārlieku aktivitāti – decembrī tā bijusi vidēja, informē kompānija. Pēc tās sniegtajām ziņām, centrā pieprasītākais rajons ir klusais centrs, ko iecienījuši ārvalstnieki. Pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem Vecrīgā tāpat veido ārvalstu pārstāvji, taču tur tie meklē dzīvokli īstermiņa īrei. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā izvēlas tālo centru, jo tur īres cenas ir salīdzinoši zemākas nekā aktīvajā centrā.

Lielāks dzīvokļu pieprasījums centrā ir pēc labiekārtotiem, mēbelētiem vienas līdz trīs istabu lieliem dzīvokļiem.

Uzņēmums ziņo, ka īres cenas jauno projektu dzīvokļiem centrā ir 400 – 450 eiro/mēnesī par vienistabas dzīvokļiem, 450 – 500 eiro/mēnesī par divistabu dzīvokļiem un 600 – 700 eiro/mēnesī par trīsistabu dzīvokļiem.

Septembrī sērijveida dzīvokļu cenas gan Rīgā, gan ārpus tās 1.oktobrī, salīdzinot ar 1.septembri, samazinājušās vidēji par 3%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate veiktais nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Iepriekšējā mēnesī Rīgas mikrorajonos turpināja samazināties cenas sērijveida dzīvokļiem, piemēram, salīdzinot ar 1.septembra cenām, kad vidējā sērijveida dzīvokļu cena bija 1538 EUR/m2, samazinājās vidēji par 3%, sasniedzot 1493 EUR/m2, tādējādi 1.oktobra cenas turpina pietuvoties tam dzīvokļu cenu līmenim, kāds tas bija 1. janvārī (1450 EUR/m2).

Skatoties pa mikrorajoniem un salīdzinot 1.oktobra cenas ar 1.septembra cenām, vislielākais cenu samazinājums bija novērojams Teikā (5%), Vecmīlgrāvī (4%) un Ķengaragā (4%), kur 1 m2 tagad maksā 1493 EUR. Savukārt vismazākais cenu samazinājums bija novērojams Pļavniekos (2%) un Imantā, kur cenas samazinājās tikai par 1%, maksājot 1584 EUR/m2.

Ober - Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena septembrī Rīgas mikrorajonos bija 1 162 EUR/kv.m (augustā 1 221 EUR/kv.m). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 4.8 %. Salīdzinot ar 2007. gada septembri, cenas ir samazinājušās par 26%.Sērijveida dzīvokļu cenas mēneša laikā samazinājušās par 26%

Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi joprojām ir Teikā – 1 359 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 265 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 059 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežās 1 116 – 1 209 EUR/kv.m.

Rīgas centrā un Vecrīgā septembrī interese bija vērojama par trīs segmentiem: dzīvokļiem centra perifērijā ar platībām no 30 – 50 kv.m, cenu kategorijā no 50 000 – 80 000 EUR; remontētiem dzīvokļiem Klusajā centrā renovētās ēkās ar platībām no 45 - 80 kv.m, cenu robežās no 3 000 – 3 600 EUR/kv.m; ekskluzīviem dzīvokļiem, cenu robežās 700 000 EUR un vairāk.

Lielākais cenu kāpums šā gada janvārī bijis 3 un 4 istabu dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos, ziņo Latio.

Pēc šīs kompānijas datiem, vidējā cena bijusi 550 eiro/m2, kas ir par 2 % augstāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī joprojām saglabājas nepietiekams dzīvokļu piedāvājums mikrorajonos.

Lielākā interese un attiecīgi cenu kāpums tika novērots pieprasītākajos sērijveida projektos 3 un 4 istabu dzīvokļiem Imantā, Vecmīlgrāvī, Ķengaragā un Āgenskalnā. Savukārt Zolitūdē un Ziepniekkalnā pamanāms cenu kāpums bijis 119.sērijas dzīvokļiem. Kopumā cenas pēdējo mēnešu laikā varētu raksturot kā svārstīgas. Intereses pieaugumu par lielāku platību dzīvokļiem Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības daļas vadītāja Vija Gailīte skaidro ar 2 istabu dzīvokļu piedāvājuma trūkumu un nelielo cenas starpību 2 un 3 istabu dzīvokļiem. Pirms gada cenu starpība 2 un 3 istabu sērijveida dzīvokļiem vidēji bija 10 000 eiro, tagad tā samazinājusies līdz vidēji 5 000 eiro.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Novembrī neremontētu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 1035 eiro par kv.m (oktobrī 1 089 eiro par kv.m). 1 un 2 - istabu dzīvokļiem tā bija 1 067 eiro par kv.m, bet 3 un vairāk istabu dzīvokļiem – 1 005 eiro par kv.m. Salīdzinot ar oktobri, cenas ir samazinājušās par 4.9%, bet, salīdzinot ar 2007. gada novembri – par 32%, liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi joprojām ir Teikā – 1 205 eiro par kv.m un Āgenskalnā – 1 132 eiro par kv.m. Zemākās ir Bolderājā – 878 eiro par kv.m un Vecmīlgrāvī – 957 eiro par kv.m. Aptuveni trešdaļai mikrorajonu dzīvokļiem vidējā cena ir zem 1 000 eiro par kv.m.

Kopumā nekustamo īpašumu piedāvājums tirgū ir sācis samazināties. Ir pārdevēji, kuri savu īpašumu nevēlas pārdot šobrīd un labprāt nogaida, kad dzīvokļu cenas atkal atradīsies pieaugošā pozīcijā, un ir pārdevēji, kas savu dzīvokli piedāvā tirgū par ļoti zemu cenu. Šādu pārdošanas situāciju varētu nosaukt par izmisuma cenu. Tas galvenokārt izskaidrojams ar iedzīvotāju kredītu slogu un vājo finansiālo stāvokli. Savukārt cilvēki, kam ir savs finansiālais uzkrājums, kā vienu no variantiem izvēlas to ieguldīt nekustamā īpašuma iegādē.

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos vērojamas cenu korekcijas, kuras turpināsies arī nākamajā pusgadā. Cenu korekcijas tempi saglabāsies iepriekšējā līmenī, straujš cenu kritums nav gaidāms nevienā no segmentiem.

Sērijveida dzīvokļu tirgū pirmajā pusgadā cenas dzīvokļiem mikrorajonos samazinās vidēji par 1-2% mēnesī. Kopš gada sākuma cenas samazinājušās kopumā par 8,7%. Jūnijā dzīvokļu cenas samazinājušās par 1,4% un šobrīd vidējā sērijveida dzīvokļu cena ir sasniegusi 1313 EUR par kvadrātmetru. Arī nākamā pusgada laikā saglabāsies tāda pati tendence, cenas samazināsies vēl par maksimums 10%, Db.lv informē Evita Strazdiņa Balsts.lv mārketinga vadītāja.

Cenas dzīvokļiem centrā šogad ir samazinājušās par vidēji 15%, uz doto brīdi vidējā cena centra dzīvokļiem ir 2134 EUR par kvadrātmetru. Piedāvājums dzīvokļiem centrā ir liels, iespējas iegādāties remontētu dzīvokli zem 2000 EUR kvadrātmetrā nav nekāds retums. Arvien biežāk tirgū nonāk spekulantu dzīvokļi, kuri tiek pārdoti par daudz zemāku cenu kā nopirkti peļņas gūšanai. Pieprasījums ir gan pēc ekonomiskajiem dzīvokļiem, gan dzīvokļiem ar labu apdari un par iespaidīgām cenām, protams, cenšoties nepārmaksāt.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

Komercplatību segmentā oktobris pagājis ar manāmu klientu aktivitātes paaugstināšanos. Lielākā aktivitāte bijusi no kafejnīcu un restorānu īpašnieku puses, kas meklē telpas Rīgas centra un Vecrīgas aktīvākajās vietās pirmajos stāvos ar lielāko gājēju plūsmu. Pārsteidzoša ir daudzu klientu gatavība pārmaksāt nomas maksu, lai iegūtu telpas, kuras ir noskatītas, informē nekustamā īpašuma uzņēmums Balsts.

Šādā situācijā komercplatību segmentā novērojams neliels cenu kāpums 5% apmērā. Rīgas mikrorajonos lielākais pieprasījums saglabājies pēc biroju telpām 30 – 50 m2 platībā. Kokrūpniecības un loģistikas nozaru attīstības rezultātā pieaugusi interese par ražošanas telpām Rīgas apkārtnē

Runājot par mājokļu tirgu, centrā un mikrorajonos cenas saglabājušās iepriekšējā līmenī. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir 650 eiro/m2, dzīvokļiem centrā vidējā cena ir 1 000 eiro/m2. Izņēmums ir Jugla, tur oktobrī noticis ievērojams cenu kritums. Ja septembra mēnesī vidējā cena sērijveida dzīvokļiem bija 700 eiro/m2, tad oktobrī tā ir 600 – 650 eiro/m2. Ārpus centra esošajos jaunajos projektos vidējā cena ir 1 000 – 1 200 eiro/m2. Lielākais pieprasījums ir pēc 2 – 3 istabu dzīvokļiem labā stāvoklī. Lielākoties darījumi notiek ar banku starpniecību, kas attiecīgi paildzina darījumu gaitu. Jāpiebilst, ka dzīvokļu īpašnieki kļūst atsaucīgāki pret nekustamo īpašumu kompāniju piedāvātajiem pakalpojumiem, skaidro kompānijas vadītājs Aigars Zariņš.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Mājokļu īre šobrīd ir viens no aktīvākajiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem. Tā kā dzīvokļu iegādes iespējas daudziem vietējiem klientiem ir ierobežotas, arvien vairāk tiek izskatīta iespēja dzīvokli īrēt, šā gada trešā ceturkšņa dzīvojamo platību pārskatā secina Ober Haus Real Estate.

Cilvēki izskata iespēju īrēt gan kvalitatīvi remontētus dzīvokļus, gan arī neremontētus dzīvokļus, veicot uzlabojumus tajos par saviem līdzekļiem un pēc saviem ieskatiem.

Ārvalstnieki biežāk meklē divu līdz četru istabu dzīvokļus, turklāt tie var būt gan mēbelēti, gan nemēbelēti dzīvokļi. Vietējie klienti parasti interesējoties par vienas līdz divu istabu dzīvokļiem. Samērā liela interese esot arī par īres dzīvokļiem jaunajos projektos, bet to skaits ir ierobežots.

Īres cenas ceturkšņa laikā tikpat kā neesot mainījušās. Tikai atsevišķiem, kvalitatīviem dzīvokļiem ar labu atrašanās vietu trešajā ceturksnī bija vērojams vidēji 5 līdz pat 10 % cenas pieaugums. Šādu dzīvokļu pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu, ko ne reizi vien akcentējuši tirgus eksperti.

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Pašreiz nekustamo īpašumu sektorā notiek tikai tas, kas iepriekš jau tika prognozēts: krīt cenas sērijveida dzīvokļiem. Pirms gada pusotra tās bija līdzvērtīgas dzīvokļiem jaunajos projektos, kas savukārt bija absolūti neadekvāti. Tāpat arī krīt pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm, jo parādās problēmas ar to sadalīšanu, ko ietekmējis Pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais likums, ka lauku rajonos nevar dalīt zemi par hektāru mazākās platībās, bet pēc lielākām teritorijām pašlaik nav pieprasījuma.

Sērijveidu dzīvokļu segmentā cenas samazinājums pēdējā gada laikā ir bijis vismaz 20%, savukārt zemes tirgus vērtība kritusies par 5 līdz 7%. Pašreiz sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir ļoti liels. Arvien pieaug paņemto kredītu nemaksātāju skaits, daudzi nevar atdot parādus, līdz ar to notiek tiesas procesi, un prognozējams īpašumu atsavināšanas gadījumu pieaugums. Pašreiz ir laba izdevība lēti nopirkt īpašumu. Savukārt brīdī, kad situācija nostabilizēsies, tirgus varētu atgriezties pie iepriekšējā stāvokļa, un varētu sākties nekustamo īpašumu tirdzniecības otrais vilnis. Esmu pārliecināts, ka šāds otrais vilnis būs.

Salīdzinot ar septembri, Rīgas centra dzīvokļu tirgū bija vērojama tirgus aktivitātes samazināšanās. Būtisks cenu kritums netika novērots, jo piedāvājuma cenas samazināšana vairs nedod vēlamo efektu, — apgalvo Ober Haus Real Estate speciālisti.

Tāpat kā septembrī interese bija vērojama: 1) par dzīvokļiem centra perifērijā ar platībām 30 – 50 m2, cenu kategorijā 50 000 – 80 000 eiro, bet šāds piedāvājums ir visai ierobežots; 2) remontētiem dzīvokļiem Klusajā centrā renovētās ēkās ar platībām 45 - 80 m2 un par cenu 3000 – 3600 eiro/m2, ko lielākoties pērk lai tālāku izīrētu; 3) ekskluzīviem dzīvokļiem, par kuriem interese nav mainījusies, cenas — 700 000 eiro un vairāk.

Pēc šīs kompānijas datiem, sērijveida dzīvokļu vidējā cena oktobrī bijusi 1089 eiro/m2 (septembrī — 1162 eiro/m2). Vienu un divu istabu dzīvokļiem tā bija 1125 eiro/m2, bet 3 un vairāk istabu dzīvokļiem – 1053 eiro/m2. Salīdzinot ar septembri, cenas ir samazinājušās par 6.3%, bet, salīdzinot ar 2007. gada oktobri, par 29%.

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Jūlija beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 279 EUR/m2 (jūnijā 1 314 EUR/m2). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 2.7 %. Salīdzinot ar šā gada janvāri, kad vidējā cena bija sasniegusi 1 459 EUR/kv.m, cenu kritums mikrorajonos ir 12.3%.

Jūlijā dārgākie dzīvokļi ir Teikā - 1 451 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 339 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 170 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežas no 1 196 – 1 318 EUR/kv.m. Vēl joprojām ir pastiprināta interese pēc 1 un 2 istabu dzīvokļiem. Lielāku uzmanību potenciālais pircējs pievērš dzīvokļu platībai, kvalitātei un vietai. Ja dzīvokļu pircēji Vecrīgā un Rīgas centrā agrāk galvenokārt bija Lielbritānijas, Īrijas vai Skandināvu valstu pilsoņi, tad tagad tie pārsvarā ir no Krievijas, Kazahstānas vai Uzbekistānas. Salīdzinot cenas mēneša beigās un mēneša sākumā, var secināt, ka cenas nav mainījušas, bet tomēr pārdevēji atsevišķos gadījumos ir gatavi uz cenu samazinājumu 5 – 10 %robežās. Salīdzinot ar šā gada janvāri, dzīvokļu cenas attiecīgajā sektorā ir samazinājušās par 7 – 12 %. Salīdzinot ar gada sākumu privātapbūves zemes gabaliem cenas ir samazinājušās no 5 – 20 % robežās.

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Šā gada jūlijā sērijveida dzīvokļu tirgū vērā ņemamas izmaiņas nav notikušas, bet turpinās tendence pieaugt dzīvokļu cenai Rīgas centrā un jaunajos projektos, tādējādi palielinot cenu atšķirību dažādos dzīvokļu segmentos.

Par to liecina Arco Real Estate jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus apskats.

Otro mēnesi pēc kārtas vidējā sērijveida dzīvokļu cena saglabājusies bez izmaiņām un ir 595 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar 2007. gada 1. jūliju, cenas vidēji ir par 63,3% zemākas.

«Pretēji gada sākumā izteiktajām prognozēm par sērijveida dzīvokļu cenu pieaugumu, pirmā pusgada dati liecina par to, ka cenas pirmajā pusgadā faktiski ir bijušas nemainīgas un svārstības notiek galvenokārt starp atsevišķu mikrorajonu vidējām cenām, kurās novērojams gan pieaugums, gan samazinājums,» norāda Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs.