Kopējais līdz šim Latvijas Bankas (LB) nokalto īpašā dizaina viena lata monētu skaits ir 16 miljoni, informēja centrālās bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Kopš 2001. gada, kad tika aizsākta īpašā dizaina viena lata apgrozības monētu programma, klajā ir nākušas 20 dažādas monētas, viņš stāsta, piebilstot, ka šīs monētas nu jau tradicionāli tiek izlaistas neilgi pirms Līgo svētkiem un neilgi pirms ziemas saulgriežiem. Tā LB dažādo apgrozības naudas zīmju dizainu ar Latvijai raksturīgiem dabas un kultūras simboliem.
Tautā tās tiek atpazītas pēc sižetisko risinājumu nosaukumiem un tie ir – stārķis, skudra, sēne, Sprīdītis, Pētergailis, kliņģeris, Jāņu vainags, čiekurs, pūcessakta, sniegavīrs, ūdensroze, skursteņslauķis, Nameja gredzens, Ziemassvētku eglīte, krupis, pakavs (divu veidu), alus kauss, piparkūku sirds un ezis.
2012. gada vidū kopumā apgrozībā ir 35,3 miljoni viena lata monētu. Absolūti lielākā daļa apgrozībā esošo vienlatnieku ir ar laša attēlu (kalti 1992.gadā), ne velti viens lats un lasis sarunvalodā kļuvuši par sinonīmiem, uzsver M. Grāvītis.
Citāda veidola vienlatnieku - īpašas apgrozības monētu tirāžas ir salīdzinoši nelielas, taču pietiekamas, lai monētas nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās vēlēsies uzglabāt kā numismātisku vai sava veida mākslas vērtību, bet apgrozībā - maksājumos tās parādītos salīdzinoši retāk, skaidro LB pārstāvis. Kopš 2006.gada īpaša dizaina vienlatnieku metieni palielināti – no pusmiljona līdz miljonam.