Smuko lietu bodīte ir vieta, kur meklēt dāvanas un suvenīrus. Atrašanās vietu Liepājā veikaliņš nomainījis jau ceturto reizi. «Tāpēc, ka nevaru pacelt,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta individuālā komersante Dace Purmale.

Viņa neizprotot īres cenu politiku. «Pirms vairākiem gadiem par astoņiem kvadrātmetriem Pētertirgus būdiņā maksāju 380 latus mēnesī un vēl deviņus par tualetes izmantošanu ne vairāk kā divas reizes dienā,» atklāta ir uzņēmēja. Nākamajās veikala telpās Kungu ielā nav klājies vieglāk. «Saremontēju jumtu un grīdas, saliku logus un durvis. Ēkas īpašnieks iedeva nomas maksas atlaidīti uz pirmo gadu, bet pēc tam – izspēra ārā.»

Pēc tam Tirgoņu ielā neko nav nācies remontēt, taču ar visu īres atlaidi strādājusi zem rentabilitātes robežas. Ziemas mēnešos tur bijis auksti, pat aizņēmusies naudu, lai varētu norēķināties. Šogad mājas saimniekam pašam ievajadzējies telpu, un, meklējot jaunu vietu bodītei, Dace izmalusi pilsētu: «Nesaprotu, kāpēc Liepājā tiek turētas tik augstas īres cenas, ja lielākajai daļai cilvēku nav maksātspējas. Tik daudz tukšu telpu, ko var pacelt tikai banka.»

Situācija, kādā ir nonākusi AS Dzintars, nav pārsteigums. Faktiski būtu jābrīnās, ja uzņēmums, kurš nedarbojas pēc mūsdienu biznesa principiem, uzrādītu labus rezultātus.

Dzintars darbojas pēc principa - galvenais ir labs produkts, un tad jau noieta tirgus pats atradīsies. Taču, raugoties no uzņēmējdarbības un mārketinga viedokļa, jāatzīst, ka periods, kad galvenais bija produkts, bija pagājušā gadsimta sākums, kad valdīja uzskats, ka aizvien uzlabots produkts «pats sevi pārdos». Tātad AS Dzintars zināmā mērā dzīvo simts gadus senā pagātnē, kas turklāt vēl papildināta ar padomju laika lielummānijas paradumiem. Taču sen vairs nav tie laiki, kad patērētājs pirka vienkārši produktu, tagad pērkam stāstu, zīmolu un daudz ko citu - no uzņēmuma mājas lapas līdz veikala iekārtojumam un produkta kastītes noformējumam.

Lai gan patriotisms ir katra indivīda sirds stāvoklis, siltās jūtas pret valsti ir iespējams pastiprināt, uzvelkot īpašu apģērbu vai rotas, kas to padara redzamu arī citiem

Apģērbu zīmols The Words Of Latvian popularizē mūsu valodu ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski. «Viss mūsu stāsts veidots ap ideju, ka latviešu valoda (un attiecīgi arī latvieši) ir ļoti reti sastopama pasaulē, tikai aptuveni 0,1% pasaules iedzīvotāju runā latviski. Mūsu produkti kalpo kā ziņneši pasaulei par mūsu valsti, cilvēkiem un kultūru. Iespējams, mēs ar saviem apģērbiem kādam arī palīdzam vairot patriotisma jūtas, bet to atstājam katra paša ziņā,» teic zīmola The Words Of Latvian projektu vadītāja Klinta Kočāne. Pieprasījums pēc šī zīmola produktiem šomēnes ir palielinājies par aptuveni 20%, lielākoties pateicoties cilvēkiem, kas iegādājas dāvanas ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Pārsvarā The Words Of Latvian klienti ir vietējie, bet uzmanību pievērš arī tūristi, kuri runā angliski, jo viņiem zīmola koncepcija ir saprotama. «Latvija ir neliela valsts ar maz iedzīvotājiem, par kuru pasaulē neko daudz nezina, līdz ar to viss latviskais pasaules mērogā ir retums. Tieši tāpēc, uzsverot produkta latvisko izcelsmi, ir viegli parādīt, ka tas ir atšķirīgs, rets un īpašs,» teic K. Kočāne.

Bez brīvprātīgajiem, valsts atbalsta, sponsoru devuma, labvēlīgiem laika apstākļiem un radošās grupas nesavtīguma tas būtu bijis neiespējami

Tā par latviešu strēlniekiem veltītā Aleksandra Grīna lieldarba Dvēseļu putenis ekranizējuma tapšanu saka tā režisors Dzintars Dreibergs. Tieši šodien kā patriotisma vēstnesis filma piedzīvo savu pirmizrādi. Līdz mielēm izpētītā strēlnieku drosme savā ziņā pavadījusi arī režisoru darbā, jo, kā zināms, vēsturiska kara drāma ir viens no dārgākajiem žanriem, un tas Latvijas kinoindustrijas apstākļos ir ārkārtīgs izaicinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai pats arī esat savas zemes patriots?

Ļoti apzinos sajūtu, ka patiesi laimīgs es varu būt tieši šeit. Aizbraukt nozīmētu kaut ko sākt no sākuma, un man būtu ļoti liels prieks to nekad nedarīt. Patriotisms ir dziļš un plašs jēdziens, bet, ja vari Latvijā parūpēties par savu māju, apkārtni un tuvākajiem, tad tai brīdī katram personīgi tas arī pāraug par kaut ko plašāku. Tāpat arī šeit dzimušie un augušie cilvēki viens otru saprot krietni labāk, un esam šai vietai ļoti piemēroti. Latvijā jūtos ļoti labi.

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

"Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) atbalsta "Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības" (LPCS) biedru lēmumu virzīt likumdevējam iniciatīvu par PVN likmes samazināšanu piena produktiem uz 5%, ceturtdien paziņots tiešsaistes konferencē "Latvijas zeme - ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

"Pircēji un zemnieki būtu divi galvenie ieguvēji no PVN likmes samazināšanas piena produktiem. Pircējiem produkti kļūtu pieejamāki, un, iespējams, pieejamība palīdzētu atgriezt vēlmi izvēlēties vietējos produktus, jo nereti "izvēlies vietējo produktu" patriotisms ir pārāk dārgs. Savukārt zemniekiem šāds solis esošajos krīzes apstākļos atgrieztu tik ļoti nepieciešamo optimismu par tālāko, jo PVN samazināšana veicinātu pēc būtības pareizāku ienākumu sadalījumu starp zemnieku, pārstrādātāju, tirgotāju un valsti. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kādu nesniedz vienreizējie atbalsta mehānismi," teica LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

"Teju visas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir ieviesušas samazināto PVN pārtikas produktiem. Šajās valstīs iedzīvotāju dzīves līmenis ir daudz augstāks, nekā Latvijā, tomēr tās nesaskata nekādu apdraudējumu valsts budžetam un ir pretimnākošas iedzīvotājiem. Arī mums uz to ir jātiecas. Ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir konstatēta acīmredzama pozitīva ietekme - palielinājusies darba alga nozarē par 10%, mazinājusies ēnu ekonomika, palielinājies produktu pārdošanas apjoms," ieguvumus uzskaitīja E.Treibergs.

Universālveikalā Stockmann atvērts latviešu zīmola ZIB* pop-up veikals. Lai arī daudzus gadus ekonomiskā situācija nav ļāvusi dizaina industrijai strauji attīstīties, tieši pēdējos gados Latvijā radītais dizains kļūstot pieejamāks. To veicina gan jaunu zīmolu attīstība, gan latviešu patriotisms attiecībā uz Latvijā radītiem produktiem, kā arī pati produktu pieejamība pircējiem. Pieejamību veicinājis gan internetveikalu uzplaukums, gan latviešu dizaina konceptveikalu izveide.

Aizvien populārāki kļūst arī pop-up veikali, tie sniedz uzņēmumam iespēju iziet ārpus savas komforta zonas, padarot produkciju pieejamāku, veidot tiešu komunikāciju ar saviem pastāvīgajiem klientiem, kā arī uzzināt vairāk par savu mērķa auditoriju un tās iepirkšanās paradumiem, norāda ZIB*.

ZIB* ir 2012. gadā dibināts latviešu zīmols, kas rada ikdienas apģērbus un aksesuārus sievietēm, vīriešiem un bērniem. Zīmolu radījušas divas Latvijas Mākslas akadēmijas studentes – Inga Priedīte un Irēna Andrejeva. Tā pamatā bija Ingas diplomdarbs, kurā viņa izstrādāja gaismu atstarojošu adījumu ideju, kas asociāciju ar zibēšanu un zibsnīšanu dēļ tika nodēvēts par ZIB*. Zīmola koncepcija laika gaitā ir mainījusies, un tagad tas rada ikdienas apģērbu ar Ingas un Irēnas zīmējumiem, bet ziemā izlaiž arī adītu cepuru un cimdu kolekciju, kuros iestrādāti atstarotāji.

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Tā ir tiesiskuma uzvara pār «mājienu kultūru», ko pasaules praksē cenšas ieviest dažu valstu specdienesti. Un Latvijas oficiālās politikas fiasko, kura balstās premisā, ka «Eiropai un Amerikai iebilst nedrīkst».

Iedomājieties skatu – Latvijas finanšu ministre un premjers, uzraugi un centrālā banka, visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Luksemburgas tiesa izskatīja ABLV Luksemburgas bankas īpašo gadījumu un atcēla ECB lēmumu, cita starpā balstot to uz labajiem ABLV Luksemburgas bankas finanšu rādītājiem, piektdien ziņoja db.lv. Kā zināms, ECB lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem ABLV grupas uzņēmumiem. Jā, ABLV Luksemburgas bankai bija lielas kapitāla rezerves. Kapitāla pietiekamības rādītājs 29% pret likumā noteiktajiem 10,5%. Likviditātes seguma rādītājs 383% pret likumā noteikto minimumu 100%. Bankai bija ļoti augsta likviditāte un nebija slikto aizdevumu.

Ekonomikas ministra maiņa Latvijā notika Covid dīkstāves laikā. Jānis Vitenbergs ir aizvadījis pirmās 100 dienas ministra amatā.

Žurnāls "Dienas Bizness" izjautāja ekonomikas ministru par Latvijas ekonomikas attīstības plāniem.

"Mēs kā ministrija esam nākuši klajā ar samazināto PVN likmi tūrisma industrijai, konkrēti – ēdinātājiem. Šādu pasākumu efektivitāti labi parāda arī citu valstu pieredze, kad krīzes laikā terminēti tiek samazinātas PVN likmes. Vācijā un Austrijā ir šādi piemēri. Mēs kā valsts esam pirmajā trijniekā ar lielākajām PVN likmēm ēdināšanai. Ar šo priekšlikumu nācu klajā jau saistībā ar Covid, tomēr tika pieņemts lēmums šo jautājumu skatīt kopējās nodokļu politikas kontekstā. Visticamāk, tas notiks līdz ar budžeta izskatīšanu nākamajam gadam.

Ir skaidrs, ka uzņēmējiem būtisks slogs ir darbaspēka nodoklis. Piemēram, lai uzturētu darbinieku, kuram maksā 1000 eiro uz rokas, ir būtiskas atšķirības uzņēmēja maksājumu pusē, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Es gribētu šo dialogu uzturēt," intervijā pauž ekonomikas ministrs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Medicīnas sabiedrība ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, kurš ir arī uzņēmuma līdzīpašnieks. Medicīnas sabiedrība ARS darbojas 28 gadus. «Pie mums strādā 450 darbinieki, 170 ir ārsti,» atklāj M. Andersons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Laikam jau to var nosaukt par misijas apziņu. Kā jebkuram cilvēkam arī man ir nepieciešama pašrealizācija. Esmu sapratis, ka medicīna ir tā sfēra, kurā man tas sanāk vislabāk.

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10% SIA "Valmiermuižas alus" plāno no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu - tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu, informē uzņēmums.

Augoša piekrišana "Gardu muti" zelteriem vērojama arī šogad. Šī gada pirmajos desmit mēnešos pārdoti 116 000 litru "Gardu muti" zeltera, kas ir par 10% vairāk, salīdzinot ar konkrēto periodu pērn.

"Piecos gados kopš zelteru ieviešanas ik gadu redzam augošu pieprasījumu Latvijā, un nu "Gardu muti" dažādās zelteru garšas ir pieejamas lielveikalos visā Latvijā. Arvien vispieprasītākais ir bio cidoniju zelteris - šī gada 10 mēnešos pārdoti 53 000 litru šī zeltera, bet visstraujāk šogad augusi rabarberu zeltera pārdošana - par 33%, jau minot uz papēžiem bio cidoniju zelterim. Droši var teikt, ka cidonija un rabarbers ir iecienītākās Latvijas garšas," pircēju izvēles komentē "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

Auditorkompānija Ernst&Young (E&Y) ir veikusi apjomīgu pētījumu par Baltijas valstu kompānijām ar lielāko pievienoto vērtību un to, kā šīs kompānijas izskatās uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu kontekstā

Intervijā DB E&Y partneris Baltijā Guntars Krols uzsver, ka Latvijas uzņēmumi pārāk maz iegādājas citu valstu uzņēmumus un maz paplašina savu tirgu.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikrakstā Dienas Bizness:

Ir skaidrs, kāpēc investori iegādājas uzņēmumus, jo redz peļņas iespējas. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi tiek pārdoti? Turklāt mēs runājam par uzņēmumiem, kas ir ar augstu pievienoto vērtību.

Es sākšu nevis ar biežāko, bet pareizāko pārdošanas iemeslu. Ja līdzšinējais uzņēmuma īpašnieks vairs nav optimāls tā īpašnieks. Proti, viņš vairs nav spējīgs tik strauji attīstīt uzņēmumu un kāpināt tā pievienoto vērtību kā cits īpašnieks. Piemēram, uzņēmumam ir labs produkts un ir iespējams ar to iziet plašākos eksporta tirgos, taču īpašnieks nevar atļauties šādas investīcijas. Tad uzņēmums tiek pārdots, lai spētu straujāk attīstīt biznesu.

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Visi trīs Liepājas Biznesa inkubatora darbinieki – vadītājs Gints Reķēns, vecākais projektu vadītājs Ruslans Meļņiks un projektu vadītāja Guna Sprūde – ir reemigranti

Viņu stāsti ir līdzīgi un vienlaikus atšķirīgi. Visi auguši Liepājā, pēc mācībām vidusskolā izlēma doties pieredzes un zināšanu meklējumos ārpus Latvijas robežām, taču vienmēr bija pārliecināti – atgriezīsies, lai to liktu lietā savā dzimtenē.

Fragments no raksta, kas publicēts 27. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Gints: Veidojot jauno komandu, papildu punkti tika doti reemigrantiem, jo inkubatora galvenā ideja ir ne tikai pārstāvēt liepājniekus Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Inkubatoram sadarbība ar ārzemju partneriem ir ļoti liels darbības lauciņš, arī mūsu klientiem tas ir svarīgi. Jaunajiem uzņēmējiem mācām pasaules ambīcijas. Lai nedomā tikai par Liepāju, Rīgu vai Latviju, bet savus produktus plāno arī eksportēt. Mums ir savs skatījums par valstīm, kurās esam bijuši, – kāds ir cilvēku domugājiens, kā ar viņiem labāk runāt. Rakstīt e-pastu britam ir pilnīgi citādi nekā amerikānim vai dānim.

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.