Atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, kādos ir strādājuši dizaineri Orians Anvari un Dāvis Vilcāns, savā grafikas dizaina studijā Wig viņiem ir iespēja ar klientiem darbosies nepastarpināti.

Grafikas dizaina studija Wig veido noformējumus produktiem, zīmola grāmatas, kā arī digitālu produktu dizainu, piemēram, mobilajām lietotnēm, mājaslapām. Wig cenšas būt nevis rokas, kas izpilda klienta pasūtījumu, bet gan partneris, kas uzklausa un iesaka atbilstošāko risinājumu, piemēram, klients vēlas mājaslapu, bet sarunu gaitā noskaidrojas, ka viņam noderīgāka būtu mobilā lietotne – uzņēmuma dizaineri pasūtītājam to arī pateiks. «Klients zina savu biznesu, mēs – savu. Saliekot to kopā, iegūstam optimālu rezultātu. Pēdējā laikā arvien biežāk cilvēki ieklausās un uztver mūs kā partnerus,» saka Dāvis Vilcāns, grafikas dizaina studijas Wig līdzīpašnieks.

Pārtikas ražošana Avenei tirgū piedāvā Latvijā ražotus vegānus saldējumus – bez piena produktu klātbūtnes; to ražotājs Dāvis Dudelis ar līdzšinējo pieprasījumu ir apmierināts

«Es ražoju saldējumu no augļiem un ogām. Tie ir vegāni un nesatur piena produktus. Es pats jau ilgu laiku esmu veģetārietis, bet palēnām gribu pāriet uz vegānu uzturu. Man šķiet, ka šāda saldējuma ražošana ir laba nodarbe ar skatu nākotnē. Tāpēc izdomāju gatavot šādus saldējumus, kas ir vienkārši garšīgi, un tos ēd visi, ne tikai vegāni,» stāsta Dāvis.

Avenei saldējumos ir blendēti augļi, svaigi spiestas sulas, nedaudz paštaisīta cukura sīrupa un garšvielas. Daži satur arī kokosriekstu pienu. «Tas pamatā ir arī viss. Nav pievienotas lētākās izejvielas, lai tikai iegūtu masu,» klāsta Dāvis. Viņš vēlētos plašākā sortimentā piedāvāt latviskās garšas, bet sākumā, lai nostabilizētu visiem saprotamās garšas, viņš izmanto dažādus augļus, kas vairumam patīk, – avokado, ananasus, citrusaugļus, banānus. Ar laiku viņš plāno eksperimentēt un piedāvāt dažādus saldējumus ar šim reģionam raksturīgām garšām. Piemēram, laikā, kad bija rabarberi un zemenes, viņš gatavoja saldējumu no šiem augļiem. «Domāju, ka nākotnē gatavošu vairāk našķu ar lokālajām garšām un piedāvāšu cilvēkiem arī saldējuma variantus bez cukura,» teic Dāvis.

IT kompānijas Emergn vecākais programmētājs Dāvis Voiceščuks gadu strādāja Silīcija ielejā esošajā SAP birojā Paloalto

Dāvis strādāja komandā, kas bija atbildīga par produktu SAP Screen Personas. Tas ir rīks, ar ko pielāgot un personalizēt sarežģītas biznesa programmatūras grafiskās lietotāja saskarnes un atvieglot dzīvi sistēmas galalietotājiem – tas, ko cilvēki redz, izmantojot SAP programmatūru savā datorā. «SAP izstrādā biznesa programmatūru, kas ir diezgan vispārīga. Ņemot vērā, ka tā paredzēta dažādiem gadījumiem, ne visiem klientiem ir vajadzīgs itin viss, līdz ar to daudz kas ir lieks, un rezultātā gala lietotājam ir sarežģīts ekrāns, kurā grūti orientēties. Tāpēc mūsu komanda strādāja pie rīka, ar ko šos sarežģītos ekrānus vienkāršot,» viņš stāsta. Viņš iesaistījās šajā komandā 2015. gadā, strādājot Emergn (tolaik – Exigen Services) Latvijas birojā, jo abiem uzņēmumiem ir cieša sadarbība. Kad radās iespēja diendienā strādāt kopā ar kolēģiem pāri okeānam, Dāvis izmantoja to.

Ilggadējais AS Latvijas Gāze vadītājs Adrians Dāvis šovasar pametīs uzņēmumu, apstiprināja Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Par savu lēmumu Dāvis paziņojis šodien notikušajās Latvijas Gāze padomes sēdē. Uzņēmuma padomei nav zināmi Dāvja lēmuma iemesli, taču Latvijas Gāzes padome, pēc Savicka teiktā, esot izteikusi nožēlu par Dāvja lēmumu.

«Dāvis gāzes jomā ir nostrādājis 50 gadus, bet kā Latvijas Gāzes vadītājs - 27 gadus. Līdz ar to tāda līmeņa vadītāju Latvijā un ārpus Latvijas būs grūti atrast. Viņa aizstājējs tiks meklēts starptautiski, bet Latvijas ekspertam tiks dota priekšroka,» teica Savickis.

Latvijas Gāzes preses sekretārs Vinsents Makaris informē, ka padomes sēdē tika skatīts jautājums par valdes izmaiņām, jo četriem valdes locekļiem, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, beidzas pilnvaru termiņš 2015. gada 16. augustā.

Ieviešot dabasgāzes tirgus liberalizācijas prasības ātrāk par 2017. gada aprīli, Latvija riskē iegūt investīciju strīdu vairāku miljonu apmērā.

Tādas ir iespējamās sekas Saeimā bez diskusijām konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas faktiski paredz sadalīt uzņēmumu a/s Latvijas gāze (LG), atdalot no tā sadales tīklus un potenciāli ļaujot gāzes tirgū ienākt arī citiem spēlētājiem.

Šis solis ļaus ar laiku diversificēt gāzes piegādātājus, uz ko pašlaik tiecas visa Eiropa, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr problēmas rada tas, ka iecerētās izmaiņas ir pretrunā a/s Latvijas gāze privatizācijas līgumam, kas paredz, ka līdz 2017. gada aprīlim uzņēmums tiek saglabāts kā viens veselums, turklāt nevienam citam uzņēmumam (izņemot Latvijas gāzi) netiek piešķirta licence darbībai ar dabasgāzi Latvijas tirgū. To, ka situācija ir nopietna, apliecina a/s Latvijas gāze ilggadējā vadītāja Adriana Dāvja sacītais gan Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, gan masu medijiem.

Tuvākajos mēnešos izšķirsies, vai dabasgāzes cenām pasaulē gaidāmas jaunas izmaiņas, norāda Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis.

Pēc viņa teiktā, nevar izslēgt, ka gada vidū varētu sekot jaunas dabasgāzes cenu izmaiņas. «To, vai būs jaunas cenu izmaiņas, parādīs nākamie divi mēneši. Ja piepildīsies tas, kas izskanēja presē, ka Irāna sāk bagātināt urānu, un šī informācija tiks pieņemta par patiesu, sāksies uzbrukums Irānai. Tas savukārt nozīmē, ka naftas un gāzes cena uzlēks ārkārtīgi augstā līmenī,» pastāstīja Dāvis.

LG vadītājs atgādināja, ka gan Krievijas koncerna Gazprom, gan citi speciālisti pirms diviem gadiem prognozēja, ka naftas cenas varētu pieaugt līdz pat 200 dolārus par barelu. «Ja naftas cenas pieaugs līdz 150 dolāriem par barelu, gāzes cena varētu pieaugt par 30%, bet, ja naftas cena pieaugs līdz 200 dolāriem par barelu, gāzes cena pieaugs par 50%. Tomēr es negribētu baidīt tautu. Iespējams, ka vajag salikt svecītes baznīcā, lai nekas tāds nenotiek,» norādīja Dāvis.

Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.

«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.

#Līgums paredz arī Dāvja Bertāna īpašā dizaina izstrādi (limited edition) kādam no Blindsave produktiem.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Sanantonio Spurs spēlētājs Dāvis Bertāns noslēdzis vairāku gadu sadarbības līgumu ar basketbola aizsargekipējumu ražotāju Blindsave.

Turpmāk Dāvis Bertāns NBA spēlēs un treniņos izmantos Latvijā ražoto Blindsave aizsargekipējumu un kompresijas apģērbu.

Līdz ar līguma noslēgšanu Dāvis Bertāns dos tiesības uzņēmumam izmantot savu vārdu un tēlu komunikācijai ar sabiedrību.

«Ar Blindsave produktiem jau spēlēju Latvijas izlases sastāvā aizvadītajā Eiropas čempionātā. Ņemot vērā, cik dinamisks un atlētisks pēdējos gados ir palicis baksketbols, it īpaši NBA, man ir svarīgi spēlēs un treniņos lietot ekipējumu, kas pasargā no dažāda veida triecieniem un ļauj spēlēt brīvi. Tādēļ esmu ļoti priecīgs par sadarbību ar Blindsave, jo šo ekipējumu jau esmu pārbaudījis kaujas apstākļos, un tas ir lielisks,» atzīst Dāvis Bertāns.

«SIA Alfor nekad nav bijusi nekādas «melnās kases», baumas par kuras eksistenci pieļāvuma formā izplata bijušais azartspēļu industrijas darbonis Jānis Dāvis un arodbiedrību funkcionārs Andrejs Melnalksnis,» uzsver Alfor finanšu direktore Dace Konrade.

«Melnalksnis arī melo, ka kāds no uzbrukuma dalībniekiem brāļiem Hristoforidi savulaik būtu strādājis Fenikss zālē par apsargu – neviens no abiem brāļiem nav bijis Alfor darbinieks, » skaidro D.Konrade.

Alfor neesot zināms, kāpēc J.Dāvis un A.Melnalksnis, kurš savulaik ir pārstāvējis Hristoforidi intereses, izplata nepatiesu informāciju.

J.Dāvis Neatkarīgajai norādīja, ka azartspēles kā lāpa deg visā Latvijā, bet pēdējo trīs gadu laikā neesot uzlikts neviens papildu nodoklis. Tātad kāds viņus lobējot. Ar azartspēlēm agrāk saistītais biznesmenis norāda, ka pašlaik nedarbojas neviens likums, kas kontrolētu naudas inkasāciju. «Acīmredzot taupības nolūkos spēļu zāles naudu savāc vienā punktā un tikai tad nodod tālāk, jo to var atļauties, – inkasācijas sistēma pie mums nav izstrādāta,» saka J.Dāvis. Komentējot, vai likuma robu dēļ paveras iespēja netraucēti uzglabāt arī melno kasi, uzņēmējs izsakās lakoniski: «Tas ir 200 procenti!»

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Savulaik Dāvis Suneps ar konsultācijām par to, kā reģistrēt uzņēmumu, izpalīdzēja paziņām, bet tagad to attīstījis kā atsevišķu biznesa projektu registeracompany.lv

SIA Expedience īpašnieks Dāvis Suneps nodarbojas ar pasākumu organizēšanu; 2015. gada janvārī viņam bija jāizvēlas, kā nokārtot attiecības ar valsti, lai maksātu nodokļus, un viņš izvēlējās dibināt SIA, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. Uzņēmuma dibināšanas process viņam prasīja nedēļu, viņš visu nokārtoja gandrīz ar pirmo reizi, bet nācās vēlreiz doties pie notāra un uz Uzņēmumu reģistru (UR), jo juridiskās adreses īpašniecei iesniedzamajos dokumentos nebija pierakstīts viņas otrais vārds. Dāvis ir dzirdējis, ka ir gadījumi, kad uzņēmēji pat desmit reizes labo dokumentus pirms iesniegšanas. «Tolaik strādāju Latvijas Universitātes Studentu biznesa inkubatorā, un tur daudziem uzņēmējiem bija jautājums par to, kāda veida juridisko struktūru dibināt. Tā nu sanāca, ka visi, kam vajadzēja dibināt uzņēmumu, prasīja man padomu, jo es tam visam jau biju gājis cauri. Visu izpētīju tiktāl, lai varētu palīdzēt reģistrēt uzņēmumu. Pamazām tas attīstījās līdz tādam līmenim, ka arvien biežāk man vaicāja pēc konsultācijas, un pērn oktobrī izveidoju vietni internetā, kur piedāvāju savus pakalpojumus. Tagad, sešus mēnešus vēlāk, aprīlis bija pirmais mēnesis, kad varēju nomaksāt savus rēķinus, pateicoties konsultācijām par to, kā dibināt uzņēmumu. Līdz Jāņiem līdzdarbojos vēl divos citos projektos, bet jūnija beigās plānoju šajā projektā iesaistīties pilnībā,» viņš stāsta.

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Slepkavība Jēkabpilī nav pirmais gadījums, tās ir sekas. Atbildība par to ir jāuzņemas Finanšu ministrijai un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, uzskata bijušais Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis.

Viņš norāda, ka azartspēles kā lāpa deg visā Latvijā, bet pēdējo trīs gadu laikā neesot uzlikts neviens papildu nodoklis. Tātad kāds viņus lobējot. Ar azartspēlēm agrāk saistītais biznesmenis norāda, ka pašlaik nedarbojas neviens likums, kas kontrolētu naudas inkasāciju. «Acīmredzot taupības nolūkos spēļu zāles naudu savāc vienā punktā un tikai tad nodod tālāk, jo to var atļauties, – inkasācijas sistēma pie mums nav izstrādāta,» saka J.Dāvis.

J.Dāvis neizprot, kāpēc alkoholam palielina akcīzi, mediķiem, skolotājiem un policistiem samazina algu, bet azartspēles «kā baltais balodis lido zilās debesīs». Piemēram, Latvijā par vienu spēļu automātu mēnesī esot jāmaksā 145 Ls, Igaunijā 200 Ls, bet Austrijā 700 Ls. «Acīmredzot Birnes kundze lobē šo nozari,» norāda J.Dāvis.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Teicām – Adrians Dāvis, domājām – Latvijas gāze, teicām – Andris Oskars Brutāns, domājām – Valmieras stikla šķiedra

Līdz ar skaistā pavasara mēneša maija beigām jārunā arī par zināmu noslēgumu vienam no Latvijas biznesa posmiem. Par savu aiziešanu no līdzšinējiem amatiem paziņoja divu lielu uzņēmumu vadītāji – a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis un a/s Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. Abi uzņēmumi ir ļoti būtiski Latvijas tautsaimniecībā, bet to līdzšinējie vadītāji ilgās darba pieredzes un arī personīgo īpašumu dēļ ir Latvijas biznesa leģendas.

Viņi ar saviem vadītajiem uzņēmumiem ir «saauguši» tik ļoti, ka, sakot, Adrians Dāvis», mēs patiesībā domājam a/s Latvijas gāze, bet Andris Oskars Brutāns mums asociējas ar a/s Valmieras stikla šķiedra. Būtībā Latvijā var runāt par zināma gadu gājuma cilvēku varas grožu nodošanu citās rokās. Pie viņiem var pieskaitīt arī pašreizējo Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš ir nolēmis uz nākamo periodu šajā amatā vairs nekandidēt.

«Ja laikus netiks noslēgti kaut vai nodomu protokoli par sašķidriānātās dabasgāzes (LNG) piegādēm, jaunais Baltijas LNG terminālis var arī stāvet tukšs, jo LNG pašlaik pasaulē ir deficīs.»

To a/s Latvenergo un Pasaules enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas rīkotajā konferencē sacīja a/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. «Japānas notikumu un Ķīnas pieprasījuma dēļ nevajag iedomāties, ka sašķidrinātā dabasgāze tuvākajos gados būs lēta. Taču galvenais, kas Baltijas valstīm un Somijai kopā ir jāizdara, jāvienojas par to, kādas gāzes jaudas viņām nākotnē vajadzīgas. Tad jānoslēdz vismaz nodomu protokols par sašķidrinātās dabasgazes piegādēm, jo pieprasījums pēc LNG pasaulē ir ļoti liels, » tā A. Dāvis.

«Dabīgi, ka LNG terminālis jabūvē Rīgā. Inčukalna pazemes gāzes krātuve var paņemt un uzglabat visus potenciālos LNG apjomus gan Latvijas, gan Baltijas un Somijas vajadzībām. Par gāzes uzglabāšanu Somijai un Latvijas Gāzei 2000. gadu sākumā pat bija noslēgts nodomu protokols, ko pašlaik nezin kāpēc iesaldēja,» skaidro A. Dāvis. Viņš uzsver, ka Somijas intereses noteikti Baltijas LNG projektā būtu jāietver, jo Baltijai kopā ar Somiju ir vismaz 10 miljardu m3 liels dabasgāzes patēriņš, kamēr Baltijai pašai tikai 5,5 miljardi m3 maksimāli. Līdz ar to, ietverot Somijas intereses, terminālis atmaksātos daudz ātrāk.

Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom bija neizpratnē par Latvijas valdības lēmumu piemērot akcīzes nodokli gāzei, jo, «kā var būt, ka viņi [Gazprom] it kā būtu ar mieru pazemināt gāzes cenu, bet mēs paši to paaugstināt», intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda a/s Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis.

«Latvijas rīcība šajā jomā bija absolūti nepareiza. Par laimi, sarunas izdevās novest tādā līmenī, ka pagaidām attieksme ir mierīga. Turklāt 12 Ls nodoklis uz 1000 kubikmetriem dod štrunta naudiņu. Valsts budžets pērn no tā ir ieguvis 6,1 milj. Ls, bet politiski tas izskatās neglīti. Tā ir politika! Bet ko var darīt, ja mūsu politiķi to nesaprot… 6,1 milj. Ls dēļ mēs kopumā varējām zaudēt ap 100 milj. Ls, un tas jau būtu sāpīgi,» skaidro Dāvis.

Runājot par siltumapgādes uzņēmumu neretu sūkstīšanos, ka ar parādniekiem nākas cīnīties teju vieniem pašiem, jo nesamaksāt LG par gāzi nevarot atļauties, saprotot, ka pretējā gadījumā tā momentā tiks noslēgta, Dāvis norāda, ka katra situācija tiek izskatīta atsevišķi. «Jāsaprot, ka mēs nevaram atļauties kādā brīdī nesamaksāt Gazprom. Mums ir noteikts grafiks un, ja mēs laikā nesamaksājam, uzreiz ieslēdzas soda sankcijas, un tās ir lielas. Mums nav iespēju samaksāt Gazprom kaut kad vēlāk, un tas ir galvenais kritērijs,» tā LG valdes priekšsēdētājs.

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Jaundibinātais Draugiem Group uzņēmums Draugiem Capital noslēdzis pirmo investīciju darījumu, investējot 1,14 miljonus eiro kosmētikas uzņēmumā Prime Prometics, kļūstot par uzņēmuma mazākuma akcionāru.

Prime Prometics ir e-komercijas uzņēmums, kas tiešsaistē tirgo kosmētikas produktus sievietēm pēc 50. Jaunvārds prometics iezīmē jauno pro-age tendenci skaistumkopšanas nozarē – uzņēmums ir par skaistu novecošanu pretstatā līdz šim nozarē dominējušajai anti-aging ievirzei, ka novecošana ir jāaizkavē. Papildus produktu izplatīšanai Prime Prometics izglīto sabiedrību, organizē kopienu atbalstu un popularizē ideju, ka skaista novecošana ir vērtība.

Uzņēmuma Prime Prometics vadītājs Kaspars Eglītis, kurš pirms šī uzņēmuma izveides strādāja Draugiem Group un vēlāk izmēģināja spēkus dažādās e-komercijas nozarēs, stāsta, kā radās ideja: “Mans tētis ir onkologs un ikdienā daudz strādā, lai palīdzētu sievietēm cīņā ar krūts vēzi. Es zinu, ko sievietes ķermenim nodara ķīmījterapija, un tāpēc sapratu, ka ir vajadzīgi produkti, kas arī pēc vēža ārstēšanas ļauj turpināt sievietēm justies sievišķīgi.” Eglītis ir pārliecināts, ka Draugiem Group iesaiste pavērsīs plašas iespējas Prime Prometics attīstībai: “Šī investīcija ir daudz vairāk nekā tikai nauda – tās ir arī jaunas zināšanas no Latvijas pirmā “vienradža” izveidotājiem, iespēja apgūt jaunus tirgus un pārdošanas kanālus.”

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Uzņēmums Gizzo ar Latvijā ražotiem, viegli transportējamiem griliem plāno iziet pasaulē.

Uzņēmuma pārstāvis Dāvis Paipa stāsta, ka ideja ražot grilus radusies, jo pašam patīk grilēt, taču iepriekš dzīvojot Dānijā, nācies saskarties ar to, ka labus, ērti līdzi paņemamus grilus ir grūti atrast. Lielākoties grili iedalās divās grupās - lielie grili, kurus nevar paņemt līdz pie dabas un mazie grili, kuri savukārt nepiedāvā labu kvalitāti. Tur arī tika saskatīta brīva niša, kurā viegli iespraukties ar jauno produktu.

Atgriežoties Latvijā un daloties idejās ar domubiedriem, dzima ideja par Gizzo Grill. Galvenā Gizzo Grill īpašība ir tā, ka tie ir viegli transportējami un novietojami, neaizņem daudz vietas. Uzreiz bija doma radīt ne tikai grilus, bet arī pieskaņotu grilēšanas piederumu komplektu. Restes atšķiras no līdz šim redzētajām, līdzi nāk arī speciālas folijas pannas, kas grilēšanas beigās ļauj oglēm atdzist 5 līdz 6 minūšu laikā, ļaujot ātri iztīrīt grilu.

Liepājā radītais koncepts gaļas cienītājiem “Divi Naži” paplašinājis savu sniegto pakalpojumu klāstu, izveidojot internetveikalu un nodrošinot produkcijas piegādi visā Latvijā.

Zīmols “Divi Naži” ir pirmais gaļas pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā liellopa gaļu, cūkas gaļu (ar zaļās karotītes simbolu) un jēra gaļu. “Divi Naži” paši veic gaļas sadali un ražo arī dažādus pusfabrikātus.

Liepājnieki izveido jaunu konceptu Divi naži 

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs...

“Nepilnu gadu mums ir pašiem savs ganāmpulks Rucavā, kur pēc mūsu norādījumiem un prasībām tiek audzēti Šarolē šķirnes liellopi. Pārējo produkciju iegādājamies no vietējām saimniecībām Latvijā. Mēs sadarbojamies ar saimniecībām, kuras ieklausās mūsu prasībās par dzīvnieku audzēšanu un kuras kā prioritāti izvirza produkta kvalitāti,” pastāsta uzņēmuma “Divi Naži” līdzīpašnieks Elviss Sproģis.

“Pasūtot produkciju internetveikalā, izvēlētie produkti tiks iepakoti vakuumā, pēc tam tos ievietos aukstuma kastē, kurā papildus tiks pievienoti aukstuma elementi. Šādā veidā varēsim nodrošināt kvalitāti mūsu produkcijai. Būtībā šāds biznesa attīstības solis ir veiksmīgi pārņemta ārvalstu prakse, jo daudzviet pasaulē šāds pakalpojums jau tiek sniegts. Vēlamies arī Latvijas tirgū ienest jaunas vēsmas,” ar biznesa attīstības ieceri iepazīstina E.Sproģis.

Šāds solis pieņemts, reaģējot uz arvien pieaugošo pieprasījumu no klientiem ārpus Liepājas teritorijas. “Lēmums par internetveikala izveidi ir pārdomāts, ilgi lolots, un šobrīd ir piemērotākais brīdis, lai ideja kļūtu par realitāti. Mēs strādājam, lai “Divu Nažu” produkcija kļūtu vēl plašāk pieejama,” papildina šefpavārs un uzņēmuma līdzīpašnieks Dāvis Veilands.

Produkcijas piegādi visā Latvijā piecerēts nodrošināt sadarbībā ar DPD kurjeru.

““Divi Naži” ir Liepājas biznesa inkubatora komersants. Ja man uzņēmums ir jāraksturo vienā vārdā, tas noteikti ir vārds - kvalitāte. Komanda strādā kvalitātes zīmē, kas ietverta ikkatrā komersanta darbībā un ar to es domāju, ka tas nav tikai skaists mērķis uz papīra, tā ir kvalitāte sadarbībā, komunikācijā, uzņēmējdarbības izpratnē un izpildē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatora vadītāja Vita Liepiņa.

“Divi Naži” idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis. Uzņēmums pastāv kopš 2019. gada nogales.

E.Sproģis pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam zināšanas papildinājis Anglijā un ieguvis miesnieka aroda kvalifikāciju, savukārt Beļģijā vairāku mēnešu garumā papildinājis zināšanas pie viena no Eiropā izcilākā miesnieka Hendrika Dīrendonka (Hendrik Dierendonck). Savukārt Dāvis Veilands Liepājā ir labi zināms šefpavārs, kurš pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam strādājis labākajos Liepājas restorānos.

«Es esmu kaut kur dzirdējis prognozes, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu būt slānekļa gāzes ieguves lielvalsts.»

To a/s Latvenergo un Pasaules enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas rīkotajā konferencē sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars, piebilstot, kas lai to zina, kas īstenībā notiks un šīs prognozes var būt arī patiesas.

Jautāts par slānekļa gāzes apjomiem Latvijā, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis norādīja, ka nav šaubu par to, ka slānekļa gāze Latvijā ir, jautājums tikai, cik tās ir daudz. «Viens slānekļa gāzes urbums maksā 3 miljonus dolāru un var kalpot maksimāli 10 gadus. ASV vēstniecības līmenī ir paudusi gatavību mums sniegt finansiālu atbalstu slānekļa gāzes izpētē. To vajag izmantot,» sacīja A. Dāvis. DB jau rakstīja, ka ģeologi uz slānekļa gāzes potenciālu Latvijā raugās skeptiski, jo tas Latvijā esot ļoti plānā slānī, turklāt dziļi.